Gudrie brāļi

lūk, lasu Ugas Skulmes Atmiņu grāmatu. Baudu dzīvi atkal.
Ko es secinu – cik milzīga , ja ne izšķirīga nozīme ir vecākiem. Cik strādīga bijusi Skulmju ģimene un cik gudra,ka katru lieko kapeiciņu devuši – ieguldījuši bērnu izglītībā un cik centīgi un zinātkāri un dedzīgi bijuši Skulmju bērni.

Tāpat arī milzīgs prieks par šiem diviem puišiem,ka viņiem vienkārši fantastiski paveicies ar tādiem vecākiem un vienīgā vēlēšanās, ka tādiem vecākiem vajadzētu vēl divas meitiņas – māsiņas.
Bet nu jā,labi, ka vismaz tā. Šis nu ir pateisais – īstais veiksmes stāsts, bez salkanības un piedzejotām metaforām.
Fantastiski, jo tikpat kā neticami.