Mērijas izvēle

vai ziņas , ko lasām par Etnogrāfisko muzeju, ka tur pazuduši nevis desmitiem, vai simtiem – bet tūkstošiem muzeja eksponātu

padlaikos par kaut ko tādu tomēr sēdētu cietumā un Kultūras ministre lidotu ar skaļu blīkšķi – bet nu bandītu valstī – jau vainīgo nebūs – tā visiem labāk

Latvijas arhīvos un muzejos strādā mani studiju biedri. Protams, ka viņu stāsts ir par to, ka valstij nav naudas – nekam. Arī tām muzeja vērtībām , par kurām nu tagad uzņem filmu un par ko nu tagad glaimu galms ilgi laizīsies un smilkstēs.
Kaut vai tā pati Rīdzinieka fotogrāfijas fotoplate. Jūs nespējiet iedomāties, cik nožēlojamā stāvoklī – neiesainota, neielikta kastītē, lai pasaragātu no traumām utt. utjprj , tā bija , pirms tur sāka strādāt mana studiju biedrene un to visu sakopt pēc savas iniciatīvas un iespējām.

Par Rokpeļņa aprakstīto situāciju grāmatā Muzejs, kad tika izlaupīta muzeja gleznu krātuve un laupītāji ir zināmi – vismaz uzzināmi – par to jau netiks ne runāts, ne rakstīts, ne filmēts

Vai par manis jau tikko nesen pieminēto latviešu lit val vārdnīcas kartotēku , kuru no pazušanas izglāba viena cilvēka privāta iniciatīva

bet kuru tas interesē – galvenais, ka na pokazuhu nu ir stāsts par Mēriju – nu var no sajūsmas apčurāties

liekuļi !