Auguši kopā ar valsti

cilvēka darbību regulē viņa baktērijas, Latviju regulē melni tārpi :P

Es arī nepiekritu A.Irbes teiktajam , ka būtiskāka problēma ir ētikas un morāles neesamība, nekā sociālais netaisnīgums. Es domāju, es tā saprotu pasauli, ka tieši sociālais netaisnīgums ir tas, kas pasauli padara amorālu un neētisku.

Šai numurā viss kaut kā ļoti ļoti sasaistās – lūk, raksts par fondu Viegli un Imantu Ziedoni un man nav laika atkārtoties, bet reiz jau te iekopēju saitīti, kurā bija saruna Vācieša muzejā , kur tā pati Ratinīka kritizē to, ka vienam Ziedonim saeima piešķīrsui gandriz miljonu, kamēr citiem dzejniekiem piķi uz puļķa un tā pati holšteina sieva māra atbild – nu ka jāsaprotot, ka visiem nesanāk, ka naudu dabū enrģiskākie, tie kas kaut ko dara, nevis klusē – un kad es to noklausījos – man palika pavisam šķērmi – ar Ziedoņa dzeju uz lūpām jauni un talantīgi cilvēki kultivē tālāk liellopu= čekistu tradīcijas – …. tā ir otra skumjā nākotnes aina – sociālās netaisnības padziļināšanās, meli, liekulība – netīrības un ļaunuma triumfs – un tas viss ar smalkas dzejas lozungiem pa priekšu

bet nu labi – jāpucējas – man šodien eksāmens – neatkarīgi no rezultātiem , vakarā svinēšu –

skaisti jaunieši un skaistas bildes un skaisti vārdi. Bet ja iedziļinās- ja izlasa viņu teikto otro un pat rešo reizi – tad nekādas saldās emocijas neraisās. Ja salīdzinu, ja atceros, kāda es biju viņu vecumā, tad manuprāt, man bija milzīgs naivums attiecībā uz valsts – mana Latvijas valsts nākotni. Svēti ticēju, ka pēc 25 gadiem čakla darba mēs sasniegsim REiropas labklājības līmeni, kas man pirmkārt, saistījās ar labiem apaviem un tīrību un kārtību visā – sevī, apkārtējos cilvēkos un vidē. Bet – dzīvē viss ir citādāk.

Lūk, vakardien nedaudz- var teikt tikai garāmskrienot paklausījos Teoloģijas fak. un LM organizēto konferenci, kurā tika spriests par Stambulas konferenci. Ļoti vērtīgas runas, ļoti vajadzētu tās kaut kur publicēt,bet – mani satrieca mācītāja Calīša vārdi , ka dzimums – tas ir kaut kas tik ļoti ļoti primitīvs, tas ir kaut kas tik ļoti ļoti vecmodīgs Pirmajā brīdī man bija skaļš nē, bet tad domājot es sapratu – ka mans nē , neko nemainīs, jo mainās pasaule un pat ja nomales, perifērijas skaļi kliegs nē – smaguma centri aizies savu ceļu un mūs gribot negribot paraus līdzi. Un tad es tā kā cenšos iztēloties kā būs dzīvot pasaulē bez dzimumiem. Ārzemju modes zurnālos jau par to enerģiskas dāmas izsakās, starp citu, zīmīgi – dāmas … un publicē bildes, kur tiešām jāiespringst lai saprastu – viņš vai viņa …. nezinu, ne man spriest, ne es ko izspriest varu, bet esam jauna laikmeta, jaunas pasaules sākumā …