Valsts kontrole: Nav skaidrības par nodokļu maksātāju naudas efektivitāti kultūrā

Piemēram, kāds var paskaidrot , kāpēc tieši šim privātbiznesam no VKKF ir piešķirta tāda naudas summa. Jo biļetes tur nav bezmaksas.
Es vienkārši vēlos saprast.

http://www.vkkf.lv/index/finans%C4%93tie-projekti/m%C4%93r%C4%B7programmas-fp.html?nozare=391&gads=2018
Mūzikas nams “Daile” – ilglaicīgu un regulāru kutlūras pasākumu producēšana, īstenošana un kultūras telpas nodrošināšana 2018. gadā Apvienība Ars Nova, SIA Anita Lūsēna 10000.00
http://dailesnams.lv/pasakumi/

на святое замахнулись!
Сейчас получат отлуп “не лейте воду на мельницу Москвы, это наш краеугольный камень латышскости” и т.д.
Так как под это дело деньги выделяются ОЧЕНЬ серьезные-и строительство и реновация и содержание культурных объектов.
Цветочные ларьки -детский сад по сравнению с замком света, где только на одном паркете “сняли” больше, чем стоимость строительства всех цветочных ларьков.

Как никак у Латвии в ВВП на культуру тратится самый большой процент по сравнению с другими странами ЕС

ai labi vēl – par cik es līdzpaņemtās pusdienas ēdu pamatā sēžot pie datora – tad oficiālo pusdienlaiku varu izmantot izskrienot kād apli pa pilsētu un nolēmu pirms prombraukšanas – promvešanas – vēlreiz aplūkot Rafaēla Svēto Katrīnu. Tie 3 eur – ko simtagdes sakarā jau varēja tautai arī uzdāvināt – tie tā kā kremta, ka otrreiz jāmaksā, bet tad sev teicu – neesi skopa gnīda – tas tomēr ir Rafaēls un … tas kas mani satrieca – arī šoreiz – labi tas bija dienas laikā – bet mēs zālē atka bijām divas tantiņas – plus divas citas tantiņas un viens onkulis bija apsargi –

vai nebija tā, ka uz šo brīnumu vajadzēja vest bērnus – jauniešus no mazpilsētām, no lauku skolām – lai pie reizes iziet visu ekspozīciju un vakarā kādu izrādi nobauda

bet visu naudu taču tās siles cūkas ir norijušas un tautai paliek plika piga …

saku vēlreiz – un visā nopietnībā – VK neapjedz kultūrpolitikas prettautisko , antinacionālo raksturu

es tebiju ielikusi saiti no vienas sarunas , kur bija jaunā KM valsts sekretāre, kura pat nezin visus muzejus, kuri ir KM pārziņā … bet algas un prēmijas šiem kā imperatoriem

tas ir slikti, loti ….

vēl – klausos Konstei – RS Ventspilī tiek pieškirts Triju Zvaigžnu ordenis . Par ko? Par čaklu sadarbību ar oligaru hūti? Par seksmīgu finanšu nokopšanu ? Par ko?

Vienlaicīgi – Domuzīmēs bija raksts par pensionētu fililoģi, kura pašas entuziasma vadīta ir sakārtojusi un būtībā izglābusi no bojāejas Latviešu literārās valodas enciklopēdijas arhīvu. Vai Triju Zvaigžņu ordenis nepienācās Zuicenai Ievai, kura būtībā tautas bagātību ir glābusi un lolojusi pilnīgi par velti, pašaizliedzīgi.
Mēs taču visi zinam, ka tas pats sinonīmu vārdnīcas arhīvs ir pazudis – vai nozagts, vai vienkārši paņemts vai izmests un kaut kad valsts par tā atgūšanu maksās bargu naudu.

Tad par kādu kultūrpolitiku var būt run. Apbalvo un slavina siles varoņus ….

nu bļedj teikt – tas tāpat ir ļoti loti maigi – ļoti …

Jo būtībā jau runa ir par absolūtu haosu kultūrpolitikā .

Vai par LM kolekcijas pazušanu ABLV bankā – rakstīt? Jeb tur tāpat viss ir skaidrs

nu piedodiet nu man – tas ir daudz daudz par maigu un žēlīgu teikts , patiešām.
Tīri tehniski – tā arī nav skaidrs, Konste- Rakstnieku mājas Ventspilī – hūtes vadībā , atskaitē raksta , ka LLC ir likvidēts, tai pat laikā – LLC pieder kapitāldaļas RM Venstpilī.
Otrkārt, es zvēru – aiz ļauna prāta un skaudības gribēju saskaitīt , cik daži flagmaņkuģi literatūrā gada laikā iztērē valsts naudu saņemot to caur VKKF , caur pašu dibinātiem fondiem utt. Tas nav iespējams – kāpēc KM nerada tādu iespēju – finanšu caurskatāmību?

Nu bet labi – lai tiek – tiem, kas māk, lai nāk , bet ja par kultūrpolitiku

Debess – nu kas tad ir mūsu kultūrpolitika, ja piemēram, literatūras nozarē visa valsts nauda aiziet dažiem siles
literātiem.

Būtībā – tas ir noziegums, tā ir noziedzīga valsts varas pašapkalpošanās. Valsts simtagdes gaisotnē mums tiek tikai galmu glaimotāju sajūsma par introvertiem literātiem uz poda

nu piedodiet – nu tas ir prettaustiski un tā ir politika – tikai kremļa interesēm kalpojoša
lai tauta būtu atsvešināta ne tikai no valsts varas, no savas valsts, bet arī no savas kultūras un tā ir NA BEZ -ATBILDĪBA.

https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/parskati_files/KM_publiskais_parskats_2016.pdf

Dati: KM Nozaru politikas nodaļa
LITERATŪRA UN GRĀMATNIECĪBA
 Latvijas Literatūras centrs (LLC) un SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja”nodrošinājuši Latvijas literatūras popularizēšanu
ārvalstīs, ar nacionālo stendu piedaloties Leipcigas, Boloņas, Londonas, Gēteborgas un Frankfurtes grāmatu tirgos.
 Nodrošināta līdzdarbības līgumu konkursu procedūra literatūras un grāmatniecības jomā, noslēdzot līdzdarbības līgumu par atsevišķu
valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu literatūrās jomā ar biedrību „Latvijas Rakstnieku savienība”(LRS) un līdzdarbības līgumu par atsevišķu
valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu grāmatniecības jomā ar biedrību „Latvijas Grāmatizdevēju asociācija”. Pamatojoties uz iepriekš noslēgto
līdzdarbības līgumu, turpināta valsts funkciju deleģēšana Latvijas literārās rakstniecības tradīcijas nodrošināšanai un attīstībai – ar biedrību
„Latvijas Rakstnieku savienība”.
 Atbilstoši noslēgtajam līdzdarbības līgumam grāmatniecības jomā 2016. gadā nodrošināta:Latvijas dalība Leipcigas, Boloņas un
Frankfurtes grāmatu tirgos, 4 ar Latvijas kultūrvēsturi un kultūras vērtībām saistītu izdevumu angļu valodā izdošanas atbalsts, grāmatu
mākslas balvas „Zelta ābele”.
 Atbilstoši noslēgtajam līgumam literatūras jomā nodrošināti 4 konkursi Latvijas literatūras izdošanai ārvalstīs, atbalstot 26 darbu
izdošanu t.sk. 8 angļu valodā, nodrošināta 12 literāro darbu pilni tulkojumi un 90 paraugfragmentu angļu valodā,nodrošinātas menedžmenta
pārstāvju 4 ārvalstu vizītes un dalība 5 profesionālos semināros, lai konsultētu par Latvijas literatūras izdošanas atbalsta iespējām,
nodrošināta 14 literātu dalība starptautiskos festivālos ārvalstīs un datu bāzes izveide par Latvijas literātiem, tulkotājuiem un tulkojumiem.
 Atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam ar SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja”:
-nodrošināta Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū 2016. gadā ar nacionālo stendu, kā arī Baltijas valstu seminārs un dzejas
lasījums;
-izstrādāta semināru programma Latvijas dalībai Londonas grāmatu tirgū 2017. gadā. Nodrošināta 6 Latvijas autoru dalība literāros
pasākumos Lielbritānijā;
-nodrošināts logo un saukļa konkurss, izveidojot starptautisku žūrijas komisiju un ap