Skolotāji šokēti par izglītības standartam neatbilstošiem vēstures olimpiādes uzdevumiem
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Viedoklis /
12. novembris
Kādus izaicinājumus risinās jaunais skolu finansēšanas modelis?
Viedoklis /
7. novembris
Mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem
Komentāri (32)
edge_indran 17.01.2018. 23.08
Diž-auseklis dziļā šokā – pie svētku pīrāga netiek:”Nevienā valdības simtgades programmā nav iekļauts fakts, ka pirms 30 gadiem nodibināta Tautas fronte. ”
https://www.youtube.com/watch?v=Z2MhR8zRp0o
0
Sskaisle 17.01.2018. 22.49
https://www.youtube.com/watch?v=H_K3hACaaGg
0
Jānis Lakijs 17.01.2018. 16.38
Ķīļveidīgie orki laikam analizē savas sajūtas, nevis vēstures faktus, kuru pārzināšana, viņuprāt, nav vajadzīga :)
2
tonijs > Jānis Lakijs 17.01.2018. 17.04
Mana sajūtu analīze saka, ka tu esi iesūtīts trollis. Man ir vēl šādas tādas aizdomas par tevi, bet vēl mazliet jāpaanalizē.
1
Jānis Lakijs > tonijs 17.01.2018. 18.00
…teica anonīmiķis.
1
tonijs > Jānis Lakijs 18.01.2018. 15.45
Ja tu esi Jānis Lakijs, tad es esmu Tonijs Hepijs (ar plato e).
0
Sskaisle > Jānis Lakijs 17.01.2018. 21.56
vispār jau interesanti – orki ir jaunās paaudzes leksikas vārds – Jāni – laikam tikko no ģimnāzijas esi
to filmu Gredzenu pavelnieks savulaik noskatījos kopā ar savu pavisam jauniņo mīļāko, viņš man tur visu arī skaidroja un tulkoja
manas paaudzes vīriešiem orks vai gredzenu pavēlnieks neko neizsaka, nepaskaidro
Bet ja par lietiņu – tā protams , ir traģēdija, kas notiek/nenotiek ar mūsu izglītības sistēmu
tagad privātstundas tiek pasniegtas pat vēsturē – jo patiešām ir tā, ka programmas un visas skaistās runas paredz vienu standartu, bet dzīvē viss ir citādāk un bērns eksāmenu vai olipiādi piedzīvo kā pieaugušo pirmo un ne pēdējo nodevību
nu un kur tad vēl tautas vēsturiskās apziņas apzināta amputēšana – naciķu specialitāte tā teikt
nu smagi vispār – ko darīt nezinu – kad būs alga, jānopērk kāds dzēriens, pagaidām jāiztiek kā ir
2
Jānis Lakijs > Dusma 17.01.2018. 22.11
Ja runājam par “tautas vēsturiskās apziņas apzinātu amputēšanu – vai vari iedomāties, kurš (vismaz no kura politiskā flanga) varētu būt šī spriedelējuma autors:
“Deportāciju tēma un žanrs bija 80. gadu beigās vajadzīgs, lai izskaidrotu to, kāpēc, atjaunojot pirmskara Latviju, cilvēki – šīs valsts subjekts – ir pilnīgi citādi, nekā tie bija 30. gados. Otra, vēl interesantāka iezīme ir tā, ka deportāciju žanra konvenciju ietekmē cilvēki, kas mutiski stāsta savu pieredzi, sāk to shematizēt līdzīgi jau dzirdētajām un lasītajām atmiņām. Notiek tas, ko varētu saukt par atmiņu kolektivizāciju. Cilvēks vairs nestāsta savu pieredzi, bet gan citu konvencionalizētu un summāru pieredzi, izmantojot atsevišķus savas dzīves notikumus tikai kā ilustrācijas jau atstrādāta scenārija atkārtošanai. Šī iezīme ir diezgan uztraucoša, jo tādā veidā var arī tikt pārmantota dzīvā pieredze par deportācijām – pamazām pāraugot mītā, kas vairs nepieļauj kontrfaktus vai alternatīvu dzīves pieredzi.”
Cilvēks tik ļoti pārdzīvo, ka “var arī tikt pārmantota dzīvā pieredze par deportācijām”… :)
1
Sskaisle > Jānis Lakijs 17.01.2018. 22.47
nu kāds no augstā plaukta tomēr – visi šitie prastie bandīti, kuri tur ruļļus šodien … nē nespēju iedomāties
naciķi ir absolūti truli – ja nu Levits vienīgi ….
padodos – lūdzu autoru “uz galda”
2
tonijs > Dusma 17.01.2018. 23.45
Ķīlis
1
Jānis Lakijs > tonijs 18.01.2018. 07.54
Malacis, Tonij :D
0
Jānis Lakijs > Dusma 18.01.2018. 08.02
Tonijam taisnība. Citāts ir no:
Roberts Ķīlis. Sociālās antropoloģijas metodes masu kataklizmu pētniecībā
(Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 1. sējums, 325., 326. lpp.)
Vienlaikus tik laba 2001. gadā publicēta Ķīļa teksta pārzināšana arī man raisa “šādas tādas aizdomas” par mūsu “Tonija” identitāti :)
1
Sskaisle > Jānis Lakijs 18.01.2018. 13.22
esmu sevī vīlusies ….
1
tonijs > Dusma 18.01.2018. 15.41
Nav iemesla, Tu taču pareizi pateici, ka tas nav naciķis.
0
tonijs > Dusma 18.01.2018. 15.53
Dusma, nezinu par Tavas paaudzes vīriešiem, bet man ir nedaudz virs 30 un Gredzena pavēlnieku noskatījos ar lielu interesi, pat DVD nopirku. Es ļoti labi zinu, kas ir orki un kas ir hobiti.
0
tonijs 17.01.2018. 16.09
Bet tad jau šie olimpiādes uzdevumi, kuros prasīti fakti un datumi, nevis izpratne un analīze, norāda uz lielāku problēmu pašā LU, kā vēsturi māca tur.
0
edge_indran 17.01.2018. 15.27
Inesis Feldmanis: Vēsture gribot negribot ir politikas kalpone (nra.lv)
Klišān kung’, beidziet aloties, – atzīstiet objektīvo realitāti! Kā bija Latvijas vēsturnieku vairākums karjeristi-konformisti ar kalpu psiholoģiju, tā arī tādi palikuši. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos Latvijas Vēsturniekus (at lielo – V), kas spējuši dot gan ķeizaram (valstij), gan dievam (vēsturiskajai patiesībai). Zinošie un talantīgie, bet dot negribošie ilgi par profesionāliem vēsturniekiem nepaliek vai vispār par tādiem nekļūst:
“…Vadījos no savas sirdsapziņas. Un nenožēloju to. Nenožēloju, nē!
Ja izraudzītos konformismu, iepriekšējie izlēcieni man būtu piedoti. Akadēmiķis Kārlis Reimanis ar sirmu, nē, pliku galvu, tagad sēdētu turpat, kur Vilis Samsons.
Tādu ceļu es negribēju iet.
Atgriezos rūpnīcā. Piespraudu augstskolas absolventa rombu pie strādnieka virsvalka un devos pie virpas.” Kārlis Reimanis ( Vēsturnieks virpotāja virsvalkā )
https://www.vestnesis.lv/ta/id/106108
1
Sskaisle > edge_indran 17.01.2018. 15.46
edge nu goda vārds esi mani nokaitinājis – tu vēsturniekie rokas neesi pelnījis bučot, nevis te kaut ko pārmest , nelieti, vai nu raksti godīgi vai pazūdi, lai no tevi te smakas nepaliek
sasodītais nelieti
0
edge_indran 17.01.2018. 15.03
Valdis Klišāns.:“Tā bija absolūta pieeja, kāda bija raksturīga vēstures izglītībai pirms 30 gadiem.”
Ar ko 30 gadus nodarbojās Klišāna kungs u.c. vēsturnieku kungi un dāmas? Klāt vēsturiskās atmaksas brīdis – , kā tai latviešu tautas sakāmvārdā:”Ko sēsi, to pļausi!”
Par ko te šokēties, pēc valsts iestāžu darbinieku vajadzībām Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtu un Latvijas Valsts simtgades biroju, piesaistot vairākus pazīstamus vēsturniekus ( Krūmiņu, Zemīti, Strengu, Straubi, Šiliņu ) sagatavotā informatīvā materiāla “Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos” rodas “šedevri”
( piem. vēstures olimpiādes jautājumi) ? Ja ar VK (b) P Īso kursu izaudzināja dogmatiķus;- tad ar LV vēsturnieku palīdzību izaudzinās debiliķus valsts pārvaldē?
0
Sskaisle 17.01.2018. 11.53
Vēl. Kad es pati strādāu par vēstures skolotāju – pēdējoreiz tas bija pirms 10 gadiem, mani vienmēr šokēja ne tikai olimpiāžu , bet arī eksāmenu jautājumi vēsturē. Jo – vienmēr bija tā – zvēru – vienmēr – izdodam darbus bērniem – tie sāk strādāt un arī mēs skolotāji skatāmies un mēģinam atbildēt jautājumus un vienmēr – mēs skolotāji sastrīdējāmies par pareizajām atbildēm, vai – atzināmies, ka nezinam kādu no jautājumiem. To es uzskatīju un uzskatu par absurdu.
Tāpat kā – manam jaunākajam bērnam jākārto eksāmens vēsturē , viens pārbaudes veids – eseja. Bet 12.klasē bērni ne reizi nav rakstījuši eseju vēsturē, vispār nezin kas tas ir. Kad par to pasūdzējos vecāku sapulcē – man diezgan neiecietīg paskaidroja, ka ja pati to bērnam nevaru iemācīt, lai bērns nāk uz konsultācjām – un lai prasa – iemācīšot. Nu tādi lūk, absurdi.
Es domāju , es spriežu, ka lietas būtība ir visiem zināmā – absolūtā ministriju – iestāžu bezatbildība , absolūtā ….
1
edge_indran > Dusma 17.01.2018. 15.06
Ar galvu vajag domāt un, domāt par veiksmīgu karjeru. Mācies no “veiksmes stāsta” veiksminiekiem, kuriem kabatā spēcīgāki diplomi par Norvēģijas ģimnāzijas apliecībām:
Roberts Ķīlis: Mūsdienu izglītībai jākoncentrējas uz karjeru.
https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/roberts-kilis-musdienu-izglitibai-jakoncentrejas-uz-karjeru?id=14617
2
tonijs > edge_indran 17.01.2018. 15.43
Ar kuru vietu domāji pats, ka trollis vien no tevis sanāca?
0
Sskaisle > edge_indran 17.01.2018. 15.44
interesanti gan – kāpēc tu domā, ka ķīlis ir veiksmīgāks par mani?
man varbūt ir biežāki un ilgāki orgasmi ,dziļāks miegs un esmu bez parādiem –
ko vari mūždien putroties un muldēties , nesaprotu
1
tonijs > Dusma 18.01.2018. 15.43
Un varbūt Tev ir arī vairāk matu uz galvas nekā Ķīlim.
0
Jānis Lakijs 17.01.2018. 10.14
Vai “kompetencēs balstītā izglītība” māca bez konkrētām zināšanām gudri runāt par jebkuru tēmu? Apmēram tā, kā runā(ja) Ķīlis?
2
+2
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
@Sskaisle > Jānis Lakijs 17.01.2018. 11.47
Jāni – droši vien, ka runa ir par līdzsvaru – starp zināšanām un kompetenci tās pielietot.
Tas ir kā ar divām kājām – viena bez otras – un cilvēks nevar paiet. Šodien skolai ir jāsniedz kāds zināšanu pamats, bet tikpat būtiski, pat ja ne svarīgāk – jāiemāca domāt par šīm zināšanām.
Padomju skolā es izcēlos ar izcilu atmiņu un to, ka zināju – visu nosaka strādnieku šķiras vadošā loma. Mans pirmais vēstures skolotājs bija komunists – izcils cilvēks un es viņam svēti ticēju. Kad pirmo reizi nonācu ārzemju ausgtskolā – tā bija Oslo universitāte. Mani šokēja, burtiski izspēra no sēdvietas profesora ar smaidu sejā uzdotie jautājumi – un kā jūs domājiet dusma un kāpēc jūs tā domājiet . Pirmo reizi mūžā man uzdeva jautājumu – ko un kā par vēsturi domāju es un tas bija mans kultūršoks.
Jaunajai paaudzei tā nedrīkstētu būt, bet diemžēl – ir vēl sliktāk kā man – kas esmu divu laikmetu bērns.
Tāpēc es par miljons procentiem piekrītu Valdim Klišānam un protams, es viņu ļoti mīlu. Ļoti.
1
Jānis Lakijs > Dusma 17.01.2018. 12.39
Paldies par atbildi.
Palieku pie uzskata, ka par vēsturi nevar spriest bez zināšanām par vēstures faktiem.
Starp citu, būtu interesanti uzzināt, ko “kompetencēs balstītā izglītība” tagad skolniekiem māca vēstures stundās Latvijas krievu skolās.
1
Sskaisle > Jānis Lakijs 17.01.2018. 12.50
Jāni – ai – par kādu spriešanu var būt runa – nu paskaties – 1940.gads – ja pat latviski par to nav nekas uzrakstīts – valsts simtgade …. pieņemsim kāds vācietis ir dzirdējis , ka latvieši uzskata, ka 1940.gadā viņu zemi okupēja, bet krievi uzskata, ka latvieši paši prasīja pievienošanos Krievijai.
21.GS. cilvēks nevis iet uz bibliotēku , bet meklē internetā pieejamo informāciju – un tā ka latviski viņš nelasa – tad praktiski neko neatrod – nerunājot par to,ka viņam varētu rasties jautājumi par (ne – )pieejamiem faktiem sākot domāt.
Tu nevari spriest par Justiniānu -ja nezin pamatfaktus par viņu, bet tavs spriedums par viņu būs paviršs un nenopietns, ja tu šos faktus nespēsi, nepratīsi vispārināt , analizēt utt .
tā kā – es palieku pie savas atziņas, ka jābūt abiem – zināšanām un prasmēm
https://lv.wikipedia.org/wiki/1940._gads_Latvij%C4%81
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
14.—15. jūnijs — Sarkanās armijas karaspēka vienības uzbruka Latvijas robežposteņiem (Latvijas robežsargu brigādes III Abrenes bataljona 2.sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos).
16. jūnijs — PSRS valdība iesniedz Latvijai un Igaunijai ultimātus, pieprasot nekavējoties izveidot jaunas valdības un ielaist Latvijas teritorijā neierobežotu PSRS karaspēka vienību skaitu, lai tās varētu ieņemt Latvijas svarīgākos centrus. PSRS draudēja ar bruņotu iebrukumu, ja ultimāta prasības noteiktajā laikā netiks pieņemtas. Vakarā Latvijas valdība ultimātu pieņem un 17. jūnijā sākās Latvijas okupācija.
17. jūnijs — PSRS karaspēks pārgāja Igaunijas un Latvijas robežas un ieņēma stratēģiski svarīgākos objektus. Militāru pretošanos Ministru kabinets noraidīja, jo uzskatīja, ka tā izraisīs asinsizliešanu, bet neglābs Latvijas valsti.
19. jūnijs — PSRS ārkārtas pārstāvis Andrejs Višinskis izveidoja jaunu Latvijas Tautas valdību ar mikrobiologu Augustu Kirhenšteinu priekšgalā.
20. jūnijs — par Latvijas Ministru prezidentu kļuva Augusts Kirhenšteins.
Atsauce uz šo lapu
Drukāt/eksportēt
Izveidot grāmatu
Lejupielādēt kā PDF
Drukājama versija
citās valodās
Pievienot saites
1
Jānis Lakijs > Dusma 17.01.2018. 14.51
Jūsu norādītā Vikipēdijas lapa tiešām ir nožēlojama.
Kam interesē 1939.-1940. gada notikumi, var ieteikt kaut vai šeit pieejamās grāmatas
http://gramatas.lndb.lv/#collectionItems;id=281
Bet tā, protams, ir akadēmiska literatūra, nevis “kompetenču izglītība” :)
1
edge_indran > Jānis Lakijs 17.01.2018. 15.12
Vēstures kurss ideālam valsts darbiniekam:“Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos”. (la.lv)
Kam interesē veiksmīga karjera, tas ar “iekšām” sajutīs “pareizos” informācijas avotus “pareizās” vēstures apjēgšanai.
Ja kāds akadēmiķis nespēs iekļauties “kompetenču izglītībā”, tad tāds akadēmiķis veiksmīgi savu karjeru diezin vai beigs.
0
Sskaisle > Jānis Lakijs 17.01.2018. 11.56
starp citu – Oslo universitātē pilnīgi visos priekšmetos eksāmenos saņēmu augstāko -A vērtējumu. Un eksāmeni notika bibliotēkās – dots esejas nosaukums un laiks to uzrakstīt – grāmatas, enciklopēdijas – viss absolūti brīvi pieeejams – ņem un lasi, izmanto, kuru grāmatu vien gribi .
Vācijā un Zviedrijā studēju – tur līdzīgi pamatprinccipi – tava prasme – jeb kompetenece spriest – tā lūk
1
edge_indran > Dusma 17.01.2018. 15.36
Visa tā spriešana ir rāmjos “Prokrusta gulta”, tāpēc jau 25 gadus vadošie Rietumnieku vēsturnieki kopā filosofiem, sociologiem, politologiem u.c. – ogiem gvelza niekus:
“….kopš 90.gadu sākuma Rietumi ir dzīvojuši pašapmānā, runājot par vēstures beigām, demokrātijas galīgo uzvaru un tamlīdzīgi. ”
LV portālam: GUNDA REIRE, politoloģe Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore.
0