Pusgadsimts kopš absolūtās vētras 6

Komentāri (6)

edge_indran 10.10.2017. 19.46

Inese Stūre, Dr. Geog:”…no preses neviens nevarētu nojaust ne par postījumiem mežā, ne Papes, ne Jūrmalciema notikumiem, ne bojāgājušajiem Rīgā.”
=======================================================================================
Cik “mēs” politkorekti tomēr esam kļuvuši, cik veikli varam reālos notikumus “iekrāsot” un
izpratni “aizkrāsot” pēc Zolitūdes traģēdijas. Neko mūsu Latvijā būtisku noslēpt nevarēja – ne 1967.g., kom.prese, ne arī visi “brīvie” mediji. Baumas stāstīja, stāsta un turpinās stāstīt.
Starp citu, 1967.g. rudenī,pēc pirmās celtniecības kārtas pabeigšanas, Ķekavas putnu fabrika sāka putnu gaļas ražošanu. Nekādas vētras nevarēja apturēt uzsākto attīstību. Un tā bija daudzviet Latvijā.

0
-2
Atbildēt

1

    basta > edge_indran 11.10.2017. 12.55

    Pirms krievu fašistisko izdzimteņu intervences 1940. VEF stabili bija pasaules lielāko elektrotehnisko rūpnīcu piecniekā. VEF telefona centrāles, telefona aparāti un radioaparāti bija iecienīti visā pasaulē. VEF izstrādāto Minox pasaulē lietoja vēl 50 gadus. Padumjā saimniekošana nobremzēja tehnoloģisko attīstību un rezultātā jau 1990. Ķīnā ražotie radioaparāti bija nesalīdzināmi labāki un lētāki, nekā mūsējie, bet telefona centrāles sava lielā izmēra, enerģijas patēriņa un cenas dēļ nevarēja pārdot pat Uzbekijā vai Āfrikā.
    Neskatoties uz to, ka WWI krievi bija izveduši visu rūpniecību un lopus, Miera laikā izdevās attīstīt pašu vieglo un kravas automobīļu ražošanu, bet velosipēdi varēja konkurēt ar pasaules labākiem paraugiem, cūkgaļas ražošanā Latvija kļuva par pasaules līderi. Divdesmit gadu laikā Latvija no WWI pilnībā izpostītas, kļuva par visātrāk augošo ekonomiku Eiropā un ierindojās ekonomiski attīstītāko vidū, apsteidzot tādas, kā Itālija, Spānija, Somija, Polija, bet studentu skaits procentuāli bija lielākais pasaulē.
    Visur, kur vien krievs parādās, sagaidāma ekonomiskā atpalicība un bads, tāpēc tā sērga ir izskaužama jebkuriem līdzekļiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    edge_indran > basta 11.10.2017. 15.24

    Padomju Latvijā neviens krievs VEF likvidēt nevarēja, jo latvieši nepieļāva pēc WWII
    kādu ražošanas uzņēmumu un darbavietu likvidāciju. Visu cieņu ulmaņlaika tradīciju turpinātājiem, kas atjaunoja un attīstīja Latvijas tautsaimniecību laika posmā no 1945. līdz 1991.gadam! Savas zemes vēsture ir jāzin:
    “Ceļš uz panākumiem”
    Pēc desmit gadu darba VEF [ vadošais konstruktors] un studijām Ilmārs [Krūss] sāka strādāt Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā, kurā piedalījās skaitļošanas tehnikas attīstībā, kā arī Salaspils kodolreaktora montāžas darbos. Nodibinot Elektronikas un skaitļošanas tehnikas in­stitūtu, viņu izraudzīja par galveno konstruktoru un dizaina sektora vadītāju, un tikai tad ambiciozajam, čaklajam kon­struktoram pa īstam pavērās ceļš uz panākumiem. 1979. gadā Ilmārs projektēja elektroniskās ierīces sporta vingrotāju tiesāšanai, tās veiksmīgi izmantoja Maskavas olimpiādē 1980. gadā. Ilmārs atceras:
    “Pa dienu strādāju Zinātņu akadēmijā, pa naktīm – nodarbojos ar projektēšanu “VEF”. Kad no rīta aiznesu skices un rasējumus uz Tehniskās pētniecības nodaļas eksperimentālo cehu, pēc pāris dienām produkta mehānika jau bija gatava. Mēs izveidojām pirmos personālos datorus visā PSRS.
    Guvām labas atsauksmes no Starptautiskās olimpiskās komitejas. Strādāju ar pārslodzi – reiz pēc kārtējās darba nakts palika slikti, darbā zaudēju samaņu un atjēdzos slimnīcā. Ar ātrajiem biju aizrauts uz Gaiļezeru, galīgi pārstrādājies.”
    Ar atmiņām par VEF (LA, 28.12.2012.)

    0
    0
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 10.10.2017. 12.48

“…ieradušies tādi cilvēki, kuri nav paguvuši nomainīt koloniju apģērbu, ataudzēt matus, viņus no kolonijām nosūtīja tieši šurp”. Pat LKP CK sēdē komunistu vadoņi viesstrādnieku apzīmēšanai izmanto vārdu „salašņas” …+++ šie “trieciennieki”, kuri ieradās “glābt” Latvijas mežu, jeb tie “trieciennieki”, kuri pirms tam bija ieradušies “atjaunot ” pēckara Latviju, Vai starp viņiem ir starpība? 🙂 Viss viens . Viens process 1918. gadā dibinātās LR iznīcināšanas plānā.
Pēc aprakstītās vētras aizbraucām uz Reiņa mežu, kura vairs nebija. Man toreiz bija 13 gadu, bet vēl tagad spilgti atceros visus tos notikumus un šausmu stāstus par “viestrādniekiem” mežā. Tajā laikā dzīvoju Liepājā.

Un tagad iedomāsimies kā viss risinātos tad, ja vētra skartu nevis Kremļa komunistu paverdzinātu Latviju, bet no okupācijas brīvu valsti. Protams, vajadzētu palīdzību arī no ārpasaules, bet, vai talcinieki tiešām būtu Krievijas zeki? 🙂 Vai Latvija būtu piedzīvojusi tādu mežu izlaupīšanu, kāda notika sešdesmitos gados ? Vai šo katastrofu Latvija būtu sagaidījusi ar infrastruktūru tik katastrofālā stāvoklī, kāda tā ir aprakstīta šajā rakstā?
Vai jau mūsdienīgāks jautājums – vai šodien daudzi LR pilsoņi iedomājas par to, ka pasaules ekonomisko krīzi, kura skāra mūs visus, Latvija pārdzīvotu daudz vieglāk, ja pirms tam jau nebūtu bijuši 50 komunistu valdīšanas gadi? To ir svarīgi atcerēties tad, kad meklējam vainīgos , kad saruna ievirzās par dzīves līmeni Latvijā uc ES valstīs.

+2
-1
Atbildēt

1

    edge_indran > rinķī apkārt 10.10.2017. 19.33

    Faterlandē jau neviens šitādas pasaciņas pēc redzēta ASV 2005.g. Ņuorleānā un šogad Floridā jau vairs neklausās, ja jāsāk pīlites pūst par iedomāšanos? Bagātajā ASV cilvēki 5 dienas sēdēja bez apgādes, laupīšanas gāja vaļā pilnā sparā, pat vēlāk izrādījās, ka aizsargdambjiem paredzētā nauda nozagta.
    Par to mežu izlaupīšanu pag.gs. 60.gados Latvijā pašlaik dzīvojošajiem a.god. RA var nestāstīt, īpaši jau IR-šu veterāniem, kas pa Latviju pabraukā – redz reālo ainu.
    Es atgādināšu vienu lietu – pēc “gadsimta” u.c. vētrām, neražām, zaudējumiem LPSR nevienam neko parādā 1990.g. nebija, bet pašlaik LV jāatdod 9,5 miljardi. To ir svarīgi atcerēties visiem savu vecāku un vecvecāku paveiktā nopulgotājiem un aprunātājiem, īpaši tiem, kuri par sabojāto traktoru vaino Vosu un padomju varu.
    Ja kas, tad uzņēmumam Ķekavas PF un ciemata ļaudīm tās vētras bija kā ugunskristības. Pārdzīvojām, bez panikas un liekiem preses un TV “šausmu stāstiem”, kas tā šodien patīk mietpilsoņiem un antikomunisma sērgas izplatītājiem.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

andrejs 10.10.2017. 11.54

67. gada vētru atceros kā tīnis. Agri no rīta pēc vētras trakošanas (ja nemaldos tā bija sestdiena) ar draugiem devāmies uz pludmali. Protams, ka pludmales nebija, tā visa bija zem ūdens, kāpa bija līdz pusei noskalota, daudzas priedes bija iegāzušās ūdenī. Atceros, ka kādu puskilometru no krasta peldēja milzīgs pludmales kafejnīcas kiosks, kas bija norauts no pamatiem. Ūdenī bija pilns ar drazām. Tāpat bija izskalots un gandrīz sabrucis sauļošanās piederumu nomas paviljons, arī viena no uz stacionārajiem pamatiem būvētajām kafejnīcām bija praktiski sagrauta. Viļņī joprojām bija ļoti augsti un atsitoties pret izskaloto kāpu šļakstījās uz mums. Mēs bijām sajūsmā, jo kaut kas tik grandiozs nekad nebija redzēts, bet, kad atgriezāmies mājās, mūsu mammas gan ne pārāk… 🙂
Kopš tā laika Jūrmalas kāpas tā arī nav atguvušas iepriekšējo izskatu

+2
-1
Atbildēt

0