Petroleja ugunī

Dumību parāde. Laikam Saules aktivitātes izpaudums. Brexita strīpa turpinās.
Vislielākā dumība – Madrides rīcība. Nebija jāgriež to, kas tāpat nokristu.
Otra lielākā dumība – atdalīšanās entuziastu naivā romantika. Himna jau smuka, bet kurp tā sauc? Bez šaubām, ārā no ES, bet uz kurieni? Atšķirībā no Abhāzijas, Eirāzija tālu. Pastalās, bet brīvi? Un kāda tad tā nebrīve īsti bija? Arguments, ka bagātajai Katalonijai jāmaksā nabadzīgajiem kaimiņiem, izskatās vienkārši amorāls. Īsi sakot, katalāņi ir pamatīgi iekrituši savu avantūristisko līderu manipulācijās. Bet – dumība ir tikai izskaidrojums, ne attaisnojums.
Trešā dumība (tik izplatīta, ka jau kļuvusi par aksiomu) – ka katra nacionālā norobežošanās ir svēta un cēla. Patiesībā progress ir robežu nojaukšanā, nevis būvēšanā.

Visumā skumji. Atkal sarežģītu problēmu vienkāršais risinājums apracis apdomu un analīzi.