Valsts kancelejas direktors: valsts pārvaldei jāiet uz “nulles birokrātijas” principu

Katrai iestādei tiks noteikts atlaižāmo darbinieku skaits – nu tad beidzot varēs tikt vaļā no “neērtajiem”, kaut, kompetentajiem darbiniekiem, visi “savējie” paliks savās vietās, tiem kompetence nav obligāta.

Lai to izdarītu, vajadzīga politiska griba, jo birokrātija pati savas funkcijas tikai paplašinās, radot jaunus “papīrus” un jaunu birokrātiju

Ja ko samazinās – ne jau to, kas nevajadzīgs, bet gan to, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, bet, kuriem nav ietekmīgs “jumts”, kā nesen slēdza Darba birojus un soc. nodaļas mazpilsētās, kas ir pilnīgākais absurds un cilvēku dzīvi tikai pasliktina.

Vispār, nav lielāka absurda, kā uzdod birokrātijai reformēt pašai sevi.

Man patīk “… attiekšanos no nevajadzīgiem dokumentiem utt.” Sevišķi jau tas galā piekarinātais “u.t.t.”
Kurš būs tas, kurš pateiks – šis dokuments ir vajadzīgs, bet šis nē? Nevajadzīgs, tātad makulatūra, visi tie ļautiņi ar solīdajām algām, kuri “radīja” un “apstrādāja” šo makulatūru iejiet prom, brauciet uz īrijām, skotijām, uk. Cik daudz šādu labu nodomu ir sašķīduši pret makulatūras ražotāju betona sienu? Neticu, ka reforma šoreiz jau nu gan noteikti izdosies. Brīnišķīgas atskaites var uzrakstīt vienmēr, to rādīs laiks, jo cīņa ir uz dzīvību vai nāvi mūsu nelielajā ģimenītē.

Paziņojumi par štatu samazināšanu, nepasakot, kuras no bezjēdzīgajām darbībām (piedodiet, likuma normām) tiks atceltas, ir:

1. tikai tukša vāvuļošana;

2. apzināta ļaunprātība jo, attaisnojoties ar “darbinieku pārslodzi”, vienmēr var “izlaist cauri” varnešiem pietuvinātus kampējus un žuļikus.