Piespiedu zemes noma – paradīze šaurai kliķei

Ventspils tiesa vismaz vienā pozīcijā nostājusies likuma pusē, proti, spriedumā 2016.gada 1.decembrī lietā Nr. C30636016, arhīva Nr.C-1182-16 noteica, ka “saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Saskaņā ar Komerclikuma 389. pantu, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.”

Šī tiesa noraidīja arī prasību piedzīt nomas maksu par periodu, par kuru prasītājs maksu jau saņēmis no apsaimniekotāja „Tomo”, proti, prasītājs (a) ir mēģinājusi izmantot tiesu krāpšanas nolūkā, apkrāpt atbildētāju.

Pastāvošā likumdošana nespēj nodrošināt zemes īpašnieku tiesības saņemt zemes nomas maksu no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Apskatīsim vienu konkrētu gadījumu kur kādreiz kādam vīram piederēja 5 ha zemes ar mājiņu.

Kā mēs visi labi zinām, Otrajā pasaules karā bija daudzi genocīdi pret daudzām tautām, tai skaitā pret latviešu tautu tas bija īpaši nežēlīgs. Kā zināms, daudzi tika noslepkavoti, daudzi aizbēga uz ārzemēm, bet citi nonāca koncentrācijas nometnēs Krievijā, no kurienes atgriezās tikai daži.

Dabīgi, ka lielākoties visi zemes īpašnieki bija latvieši, kuri vēlējās atgūt tieši savu vai savu senču zemi, par kuru bija drosmīgi cīnījušies, lējuši savus sviedrus un asinis.

Lielākā daļa problēmu ir tieši Rīgā, jo tur visvairāk uz zemniekiem piederošas zemes, kur 1945.gadā bija pļavas un ganības govīm, pēckara gados tika uzcelti mikrorajoni – Purvciems, Pļavnieki un citi, kā rezultātā uz viena īpašnieka zemes bija vairākas mājas.

Protams, šajās mājās dzīvokļus iedalīja ne jau labākajiem latviešiem, bet gan dažādiem imigrantiem un iebraucējiem no PSRS, kuru lielākā daļa bija latviešu tautas nīdēji. Protams, laika gaitā šis tas nedaudz pamainījās, bet pamatā šajās daudzdzīvokļu mājās dzīvo tie paši cittautieši, kuru uzskats vairākumā ir – principā nemaksāt zemes īpašniekam neko!

Netrūkst arī latviešu “gudrinieku”, kas vienā balsī bļauj, ka 8 eur/mēn. no dzīvokļa ir pārāk liela maksa! Viņi spekulē situācijā, kad netaisnība ir vairākumā un var turpināt viegli izvairīties no maksāšanas.

Līdz ar to zemes īpašniekam pie esošās NĪ nodokļa likmes veidojas gigantisks parāds, kas dažu gadu laikā ir pieaudzis par piecpadsmit tūkstošiem. RD ieņēmumu pārvalde un RD šo situāciju izmanto, lai atņemtu pēc būtības zemi, un nekādā veidā nenāk pretī zemes īpašniekiem, lai šo netaisnīgo situāciju kaut kā risinātu.

Savukārt zemes īpašniekam nav citas izvēles kā lielā pazemojumā vairāk nekā 10 gadus cīnīties tiesā, lai dabūtu savu minimālo nomas maksu, un ar pēdējo cerību gaidīt, ka “Rīgas kungi” neuzspēs atņemt zemi, pirms izdosies izcīnīt tiesu par zemes nomas maksu.

Vēl joprojām daudzi no zemes īpašniekiem nav saņēmuši ne santīma no tā saucamajiem “nabaga” dzīvokļu īpašniekiem, bet dzīvokļa īpašnieki braukā ar jauniem BMW, reģistrē dzīvokļos firmas un turpina tēlot nabagus.

Uzsāktā tiesvedība pret apsaimniekotāju beidzās nesākoties, jo tas iesniedza slaveno maksātnespēju, bet policija nevar vai negrib šo lietu par krāpšanu jau četrus gadus atrisināt…!

Savukārt citi ir iemanījušies nepilnvarot apsaimniekotāju iekasēt nomas maksu, un apsaimniekotājs sūta “trīs mājas tālāk”, jo viņi, redziet, neesot līgumslēdzējpuse. Vārdu sakot, reāli notiek ņirgāšanās par zemes īpašnieku!

Rīgas domes atbilde ir apmēram tāda – mums ir svarīgākas mūsu balsotāju intereses, nevis kaut kādas nelielas čupiņas(zemes īpašnieku) taisnība.

Savukārt dzīvokļu īpašniekiem īpaši nekas nedraud, jo zemi viņi lieto tāpat, nodokļus par zemi nemaksā, nomu nemaksā, puķītes pie logiem stāda, dzīvokļus pērk un pārdod un tādus zemes īpašniekus īpaši galvā neņem.

Karuselis tiesā turpinās jau 9 gadus, bet īpašnieks tikai maksā nodokļus par savu zemi, kuru izmanto citi. Līdz ar to nav saņēmis ne tikai nomas maksu, bet viņam ir radīti zaudējumi 15 600 eiro apmērā (NĪ nodokļa maksājumi). Ir saprotams, ka arī šogad neviens neko netaisās maksāt. Atbilde ir – tiesājieties!

Savukārt Rīgas domes ieņēmumu pārvalde jau ir iesniegusi dokumentus tiesu izpildītājam, un zeme visticamāk nonāks izsolē, kurā taisnīgais, nejaušais RD ierēdņa brālēns to nopirks par brīnumaini zemu cenu un ātri tiks galā ar tiem parādniekiem. Shēma darbojas – tikai savējiem!!! “SUPER TAISNĪBA”!!!

Bet zemes īpašnieks, kas jebkurā normālā attīstītā valstī būtu turīgs cilvēks un valsts parūpētos, lai viņš saņem savu minimālo maksu par savu TĒVU ZEMI, Latvijā ir spiests pazemoties, vilkt dzīvību un mēģināt sakrāt 3400 eiro valsts nodevai, 2000 eiro advokātam, lai tikai uzsāktu tiesvedību par parāda piedziņu no dzīvokļa īpašniekiem, un desmit gadus tiesāties pēc būtības tikai par to, lai kāds viņam samaksā to, kas jau ar likumu it kā noteikts.

Tā ir taisnīgā LATVIJA…?! Vai tas ir normāli?! Kā lai latvietis dzīvo savā zemē?! Kā?! Stāsts ir reāls, bez izdomājumiem.

Rīgā, 2015.gada “ 22.“ janvārī

Iniciatīva publicēta portālā „ManaBalss”

Par piespiedu nomas zemes vēsturiski taisnīgu kadastrālo vērtību

Tika nosūtīts Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, atbilde nav saņemta.

Izskatīt šo iesniegumu un pielikumus un uzlikt par pienākumu Saeimas attiecīgajai komisijai ierosināt likumu izstrādi:

1) lai izbeigtu dalītā īpašuma likumdošanas izkropļojumus, kas noteikti likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. pantā;

2) lai grozītu likumu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” atbilstoši internetā portālā „ManaBalss” ievietotai iniciatīvai ar nosaukumu „Par piespiedu nomas zemes vēsturiski taisnīgu kadastrālo vērtību”, kas ir pamatu pamats dalītā īpašuma anomāliju seku novēršanai un dalītā īpašuma izbeigšanai, jo ar piespiedu nomas zemes taisnīgu kadastrālās vērtības noregulējumu līdz pilnīgai dalītā īpašuma izbeigšanai, pazeminot zemes kadastrālo vērtību, tiks: – panākta samērīga zemes nomas maksa; – sasniegts izlīgumu starp dzīvokļu īpašniekiem (Rīgā ap 140 000) un zemes īpašniekiem (Rīgā ap 1700); – novērsti spekulatīvie darījumi ar piespiedu nomas zemi; – radīsies priekšnosacījumi māju, būvju īpašniekiem izpirkt zemi par pieņemamu un samērīgu cenu; – radīti apstākļi Civillikuma 968.panta darbības atjaunošanai un dalītā īpašuma pašlikvidēšanai; – novērts pamatojums strīdiem par pienākumu veikt maksājumus par mājai piesaistīto “lieko”, nevienam nevajadzīgo zemes gabala atgriezumu; – sasniegts viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principiem, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana ir samērojama ar dzīvojamās mājas īpašnieku maksātspēju, kas noteikts likumā “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likums” 4.panta 2.punktā un kas kopumā atbildīs Latvijas Republikas Satversmē deklarētajiem cilvēktiesību pamatprincipiem; – realizēts tiesiskums, kas paredzēts likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“ 3. panta 1.daļā, kurā noteikts, ka reformas uzdevums ir veidot tiesisku pamatu zemes attiecību regulēšanā un zemes īpašnieku un lietotāju tiesību aizsardzībā TM sagatavos „Dalītā īpašuma izbeigšanas likumu” un noteiks, ka dzīvokļu īpašnieki varēs izpirkt zemi šīs kadastrālās vērtības apmērā, tas būs juridiskais strupceļš – dzīvokļu īpašnieki izpirkt nevarēs un nespēs, proti, būs radīts tāds likums, lai to nekad nevarētu izpildīt.

P.S. Diemžēl Latvija izdeva likumu par zemes reformu laukos un atsevišķi pilsētās. Divi atšķirīgi likumi. Arī pilsētās paredzēja taisnīgu risinājumu – ievērot visu reformas dalībnieku intereses utt (skat likuma mērķi un uzdevumi). 99 % juristu nesaprot un nezina, ka zemes reformu realizēja nevis pēc likuma par zemes reformu principiem, uz zemes reformas likuma pamata, bet patiesībā risinājumu rtealizējan pēc denacionalizācijas principiem, kur slēpjas Latvijas varas noziegums pret tautu, tajā skaitā, atdeva zemi zem mājām pretrunā ar Civillikuma 968.panta nosacījumiem, ka būves, kas uzbūvēta uz zemes, ir vienots īpašums un izkropļoja šī panta jēgu, māju atrāva no zemes, neievēroja arī 1990.gada 4. maija deklarācijas 8.pantu saglabāt iegūtās tiesības.

Neaizmirsīsim, ka dzīvokļu īpašnieki ir tikuši neskaitāmas reizes “uzmesti”, jo pēc likuma viņiem ir pirmpirkuma tiesības uz zemi! Taču tās tiek ignorētas, vai nu pavisam klaji, vai zemes ieliekot sia un pārdodot sia daļas.

Problēma jau ir lielajā zemes vērtībā, par kuru zeme tiem pašiem iedzīvotājiem būs jāizpērk.

Ja autors te šausminās par nomas maksu 126€ gadā (daudzi rīdzinieki gan jelgavniekus par tādu mazu summu apskaustu), tad tās zemes vērtība ir 2100€. Pat ja valsts tur iesaistās, tad vienalga tā zeme dzīvokļu īpašniekiem būs jāizpērk. Tas nozīmē, ka vēl gadus 15 būs jāturpina maksāt tā pati summa un par 1.5% nodokli arī nevajag aizmirst.

Tā ka nevajag lolot ilūzijas, ka visu var tā vienkārši atrisināt…

Vienalga kāds risinājums būs vai būtu bijis pieņemts, tas būs vai būtu pret kādu netaisnīgs. Piemēram, ja manai ģimenei bija zeme, bet tad atnāca kaut kādi urlas okupanti, to atņema un virsū mājas uzcēla – tad ko, es tagad vainīgs? No otras puses – ar dzīvokļu mājām būtu bijis it kā loģiskāk darīt tāpat kā ar privātmājām – minimālais pieguļošais gabals paliek pie mājas. Bet arī šajā gadījumā būtu nepilnības, kas jāatrisina.

Izstiepies vai saraujies, pie visa vainīga tik un tā ir okupācija, un viss šis ir sekas.

Tā kā Jakoveļa kungs, labāk jūs varētu pacepties par to, lai jūsu partija, kas draugos ar galveno kremļa partiju, parūpējas, lai Krievija, kas sevi deklarējusi par PSRS saistību un tiesību pārņēmēju, atmaksā Latvijai okupācijas nodarītos zaudējumus. Latvijā daudzas lietas tad būtu vieglāk atrisināt.

Jeb jūs nepiekrītat, ka tiesību subjektam zaudējumi, ko tas nodarījis, būtu jāatlīdzina?