Francijas priestera slepkavas zvērējuši uzticību “Islāma valstij”

Citāts: “Viens no uzbrucējiem … bija apsūdzēts terorisma noziegumos, bet bija atbrīvots līdz tiesai un nēsāja elektroniskās uzraudzības aproci”

Lūk, tas ir jautājums par ko Francijā runā laikam visvairāk pēdējās dienās. Cilvēks tika apsūdzēts terorisma noziegumos, tiesa viņu atbrīvoja, viņš aizgāja uz tuvāko baznīcu un nogalināja priesteri.

TV raidījumos žurnālisti un eksperti spriež, kāpēc tiesnesis varēja tâ rīkoties. Argumenti no “nodot 19-gadīgu “zēnu” visdrošākajās rokās – vecāku uzraudzībā” līdz “cietums būtu viņu radikĀlizējis vēl vairāk”.

Šis pēdējais arguments, ka cietumos cilvēki tiek radikālizēti un tieši tur kļūst par īstiem teroristiem, franču TV kanāĻos tiek apspriest bieži. Kādā raidījumā bija piedalījusies Iekšlietu ministrijas pārstāve, kas [+/-] atbildīga par cietumiem. Kad viņai pieminēja, ka cietums ir radikālizācijas vieta, viņa ļoti stingri [un diezgan pamatoti] tam pretojās, apgalvojot, ka cilvēki radikālizējas nevis cietumā, bet gan ĢIMENĒ un SKOLĀ, savukārt cietums viņus saņem jau gatavus. Turklāt cietumā viņi sēžot vieninieka kamerās.

Citos raidījumos gan īpaši piemin arī mošejas kâ radikālizācijas vietas, un arī internetu.

Lūk, pieci galvenie radikālizēšanās veidi: ģimene, skola, mošeja, cietums un internets. Vietas, kur imigrantu bērns saskaŗas ar citiem imigrantiem. Ģimenē viņu var radikālizēt radi-imigranti, skolā – citu imigrantu “bērni”, mošejā – garīdznieki-imigranti un citi “ticīgie”, cietumā – imigranti-noziedznieki, internetā vispār nav robežu.