No bezdarba līdz darbinieku trūkumam

Komentāri (24)

ierados 09.09.2015. 11.58

Mauric un KoržAnov, sveicināti augsta līmeņa troļļi! Vietējais apvītušais indrans atplaukst, sāk ziedēt un smaržot pēc caurkritušā garīgā seminārista.

Atbildēt

edge_indran > ierados 09.09.2015. 14.17

——–

Smaržo pēc pirtsslotas – jānoper tie “glābēji”, kam pārāk uzblīduši vaigi:

“Mums jāsaprot, ka nevis Austrumu-Rietumu tilts mūs izglābs, bet industrializācija. Industrializācija nenāks no Austrumiem. Industrializācija vienalga nāks no Rietumiem ar tehnoloģijām utt. Ja to mēs saprotam, tad pašvaldībām galvenais mērķis ir piesaistīt ražotājus. Piesaistīt ražošanu var ar infrastruktūru,” skaidro eksperts [ G.Kokins ] .”

Kokins: Latviju izglābs industrializācija

http://www.la.lv/kokins-latviju-izglabs-industrializacija/

Atbildēt

edge_indran > ierados 09.09.2015. 14.27

———-

Kāpēc neo-liberālisti nevēlas Latvijā popularizēt to biznesa filosofiju (ideoloģiju), kas ir sevi pozitīvi apliecinājusi industralizācijas veikšanai Austrumos (Singapūra, D-Koreja)? Var būt tāpēc, ka pirmsākumi mūsdienu darba tirgus situācijai meklējami tālajā 1990.gadā 7.maijā, kad pēc I.Godmaņa valdības apstiprināšanas kabinetos aiz slēgtām durvīm tika iezīmēti plānotās privatizācijas objekti?

http://i.ytimg.com/vi/4SlduSWlimI/maxresdefault.jpg

Neo-liberālisti=neo-marksisti:

“Если говорить о том, что образует основу человеческих объединений, человеческой жизни, то в марксистские годы вам сказали бы, что это базис, то есть экономика. От этого представления не отказались до сих пор. Если вы следите за средствами массовой информации, смотрите телевидение, читаете газеты — без конца только и твердят: “Экономика, экономика, экономика, экономика”. Это как бы важнее всего.

Я вас уверяю, что это тоже идеология, ложная идеология, и ее специально навязывают, чтобы отвлекать внимание людей от понимания реальности такой, какой она является на самом деле.”

Александр Зиновьев: Постсоветизм, 2005.

Atbildēt

Absints 09.09.2015. 10.52

“Tilts’ bija ir un būs muļķība. Izdomāts ekonomikas termins, lai narcisistiski par sevi papriecātos. Nu kurš vācietis, holandietis vai itālis meklēs latviešus, lai strādātu ar krieviem, baltkrieviem vai kazahiem. Kurš normāls tirgotājs meklēs starpnieku, ja visu var izdarīt pa tiešo. Jā, varbūt, darbā pieņems austrumu specifikas pazinēju, tas būs lielākis, bet nebūvēs taču lieku tiltu, ja var visu izdarīt pa tiešo. Mūsdienu infrastruktūra, loģisktika, komunikācijas to nodrošina, mūsdienu tirgus neļauj izmantot jebkādu starpposmu, jo no tā tu kļusti mazāk konkurētspējīgs…

Runājam par tiltu jau gadu desmitiem. Nu kur tad tas ir? Kāds var parādīt kaut balstu?

Tāpēc Tilti nav un nebūs. Tiltu starp Austrumiem un Rietumiem nevajag, ja var braukt taisni.

Atbildēt

edge_indran > 09.09.2015. 11.05

———

Ja ir labi zem tilta, tad var cept n-tos Nacionālās attīstības plānus un pūst burbuļus par re-industralizāciju.

Laipni lūgti reālajā Rietumukrātijā! Katrs savā vietā, visi Eiropas labā!

p.s.

“Bez teorijas mums nāve!” J.Staļins

http://baltijalv.lv/user/opts/fotoanons1253ed63628b55164325ad488cc174d47d1f7653924.jpg

Atbildēt

andrejs > 09.09.2015. 12.14

Jā, varbūt, darbā pieņems austrumu specifikas pazinēju

——————-

visdrīzāk krievu…

Atbildēt

edge_indran > 09.09.2015. 14.34

———

Izvēle ir plaša:

http://images.kpopstarz.com/data/images/full/248027/celebrate-sg50-6b-jpg.jpg?w=600

Singapore Economic Miracle exhibition August 2015-September 2015

-1

Atbildēt

sniega_roze > 12.09.2015. 11.35

Tilta koncepcija bija atbilstoša kamēr nebijām ES. Tagad esam ES, un darbaspēka un kapitāla, un preču brīva plūsma ir realitāte, kuras daudzi nezin kāpēc atsakās pamanīt.

2-3 % IKP pieaugums starp citu ir itin labs.

Bet…

Augstie nodokļi mazo algu saņēmējiem un niecīgais neapliekamais minimums, korupcija, buksējoši lēnā tiesu sistēma, maksātnespējas administratoru prakse, neefektīvā inovāciju sistēma, vācu valodas prasmes, troliskuma izmēšana no saziņas līdzekļiem, deboļševizācija vispār būtu tas par ko es ieteiktu padomāt, ja tiecamies uz Eiropas līmeni un sabiedrības pārvaldes praksi.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam