Krieviņš: Latvijas valsts pārvalde starptautiski vairs nav labais piemērs

Pie katra, kam jebkurā sfērā izdevies nedaudz pakāpties uz citu mugurām, cerīgi komentāri – šis nu izvedīs saulītē. Taču vienmēr, agrāk, vai vēlāk, seko aplauziens, jo arī šis amats ir sistēmas amats un tur nekādas improvizācijas neviens negaida. Tāpēc arī kungs nemaz necenšas nebūt garlaicīgs un noburkšķ standartlozungu – jāuzlabo efektivitāte. Vai tad viņa ir, ka būtu jāuzlabo?

Ja jau tā saka, un pat mēģinās ko darīt,tad jau ilgi šinī amatā nestrādās.

Mārtiņš Krieviņš ir kā diena pret nakti, ja skatās uz Dreimani. Ja kāds te spēj ko izdarīt, tad tas ir Krieviņš. Bez tam viņš jau ir bijis valsts ierēdnis, saprot, ko nozīmē valsts birokrātija, bet tas tikai nozīmē, ka viņš reāli novērtē situāciju. Krieviņš gan ir NAP tēvs, taču nez vai viņu var vainot par valsts neturēšanos pie tā.

Vēlu veiksmi!

A par valsts pārvaldes funkcijām – te piekrītu Avotiņa kungam par domu samazināt funkciju skaitu, un viens no veidiem būtu atsevišķu funkciju deleģēšana Briselei. Tas ļautu arī samazināt valsts pārvaldes feilerus- tādus kā “dienesta auto nodoklis 2010. gadā” (gribēja iekasēt 38 miljonus latu- iekasēja… 3) vai rosīšanos ar ID kartēm – solīja tak, ka ar tām varēs vēlēt, bet … valsts visus piemānīja. Bez tam Latvija vairs nav spējīga noorganizēt lielus pasākumus, tādus kā- vilcienu iepirkums, expo.., pat Dziesmu Svētki nenoritēja bez incidentiem…

Par to deleģēšanu gan aicinu stingri padomāt. Deleģēšanu un dienestu apvienošanu. Tas nav tas pats, kas neatkarības zaudēšana. Deleģēšana ir labas organizācijas pazīme, ne otrādi, un notiek brīvprātīgi. Nez vai tika mazai valstij, kā Latvijai, ir izdevīgi turēt ierēdņus visu funkciju veikšanai. Kā piemērs – kāpēc nevarētu būt vienoti ceļu satiksmes noteikumi, CSDD, ES, vai vismaz, Baltijas valstīs. Vai pasu, id karšu izdošana, pretmonopolu institūcijas, tirgošanās regulējums, visādi vides aizsardzības dienesti.. utt. I lētāk būtu, i efektīvāk..

A citādi izgudrojam riteni atkal un atkal, un brīnamies, ka tas šķībs. Patreiz ir bardaks celtniecībā – tad likvidējam savus celtniecības kontroles dienestus, un pusi no iegūtajiem līdzekliem maksājam ES valstij, kurā kontrole nodrošināta vislabāk- lai tā veic kontroli arī Latvijā. Un, garantēju, Maksimas vairs nebruks…

A mēs gribam savu. Tas nekas, ka kroplītis.

Tā jau saka – neviens nemācās no cita kļūdām, mācās tikai no savām.

agrāk Latvijas valsts pārvalde starptautiski minēta kā labs piemērs…

—-

diez, kad bija šis “agrāk” periods, un kādi konkrēti bija tie “labie piemēri”? Būtu labi, ka Krieviņš konkretizētu, jo citādi es nespēju iedomāties tos labos laikus. Cik vien spēju atcerēties, man nekad nav licies, ka valsts pārvalde būtu funkcionējusi, lai starptautiski būtu par ko īpaši lepoties – 90. gadi pagāja reketa un dažu pietuvināto personu kapitāla būvniecībai, 2000- gadi ES fondu sadalei pa kabatām, tiesību aktu “sakārtošanai”, valsts uzņēmumu shēmošanai, valsts aparāta piepūšanai un visādām tamlīdzīgām interesantām darbībām, pēdējie gadi paiet, cīnoties ar iepriekšējo periodu sekām, turklāt nākusi jaunā politiķu paadze, kurai “arī gribas”. Es tiešām nevaru iedomāties, kuri bija valsts pārvaldes ziedu laiki.

Bet, ja tas ir ievads, lai Krieviņam tiešām gribētos ko sakārtot un radīt efektīvu valsts pārvaldi, tad visu cieņu, un, lai izdodas!

Cik sapratu, jaunais Valsts kancelejas direktors primāri būs ielāgojis, ka bīstami ir apšaubīt Maizīša pielaižu valsts noslēpumiem dalīšanu čekistiem, bandītiem, spiegiem un nodevējiem.

Sāksim ar to, ka valsts jaucas lietās, kur tai savu degunu nevajadzētu bāzt!

Piemēram:

1. Kāpēc valstij būtu jāregulē, vai es audzēju mežu, lauksaimniecības kultūras vai krūmus? Tas, kurš audzē krūmus, zaudē daudz naudas – bet tā ir viņa paša darīšana. Nu labi – tagad ir tas koku plantāciju variants – tas jau nedaudz vienkāršo to procesu.

2. Vai melorācijas sistēmu uzturēšana! Velns viņas rāvis – tās melorācijas sistēmas. Pēckara gadu cilvēku trūkums un Padomju dīvainības ļāva aizaugt daļai tīrumu ar mežu. Tad 60-tajos gados vadoņi atjēdzās, ka LIZ zeme samazinajusies. Mežu nost necirta – bet sāka melorēt slapjas pļavas. Nu un kāda jēga no tām meliorētajām kūdras pļavām? Tur tāpat neko normāli nevar audzēt. Tad kāda jēga taupīt tās melorācijas sistemas? Labāk tur iestādīt koku plantācijas.

3. Kapēc 25 gadus pēc Padomju murgu officiālās pārtraukšanas joprojam ir mistiska dzīvokļu īrnieku “aizsardzība”? Nedrīkst izlikt no dzīvkļa!!! Tapēc arī normālus īres dzīvokļus par normālu summu nav iespējams dabūt. (ja nu vienīgi neofficiāli)

Vajadzēja vienkārši – jāmaksā 3 mēnešu priekšapmaksa – ja nevari samaksāt, tad meklē lētāku dzīvokli. Bet ja esi pietiekami bagāts un apnicis īrēt, tad nopērc māju. Atkristu visi tie murgi ar kautkādiem parādiem, dalītā īpašuma piespiedu nomu utt. Un arī normāls īres dzīvokļu tirgus izveidotos.

(tagad to daļēji aizvieto Hosteļi)

Ja valsts atteiktos no funkcijām, kuras ir bezjēdzīgas, tad gan mazāk valsts pārvalde izmaksātu, gan arī cilvēkiem mazāk traucētu.

Tā tak ir latviešu valsts pārvalde. Ko brīnīties.