Vai Latvijas mērķis ir būt “apakšuzņēmēju” valstij?

K. Ketners savā grāmatā Nodokļi ES un Latvijā raksta: Nodokļu politika ir instruments, ar kura palīdzību var ietekmēt valsts ekonomiku….Tātad tikai meklējiet vainu mūsu nodokļu politikā!

Bēda ,ka mentalitāte ir biku greiza ( pagara laika posma mantojums), ambīciju nav, vēlme pēc brīvības nav, vēlmes uzvarēt un uzbrukt nav, un galvenais tikpat kā nekādas spējas kooperēties un vienoties, ievērot kopējā labuma intereses, viss aprobežojas ar: “mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās”.

Piemēram atšķirība uzņēmējdarbībā krievvalodīgajiem un latviešiem (cita lieta ir pasākumu ilglaicība un noturība), salīdzinājumā ar šo pašu kopienu īpatsvaru ierēdniecībā, lielajos ārzemju( arī budžeta) uzņēmumos. Nerunāsim par salīdzinājumu valstu līmenī.

Kamēr vidējā pilsoņa slapjie sapņi būs ierēdniecība un/vai lielo ārzemju( arī budžeta) kompāniju karjeras kāpnītes, tikmēr LR nekas nespīd. Ir jābūt vīzijai, vēlmei, izturībai, un neatlaidībai un pats galvenais gribai būt pašam sava likteņa lēmējam, kurš ir atkarīgs TIKAI no savām izvēlēm, kamēr būs vēlme būt vislabāk apmaksātākajam kalpam ( jo atbildību tomēr vienmēr uzņemās kungs), tikmēr arī būsim kalpu nācija, ar minimālām tiesībām.

1. Mums katastrofāli pietrūkst lielo globālo ražotāju filiāļu Latvijā, un šādu zīmolu piesaistei vajadzētu kļūt par politiskās dienaskārtības prioritāto jautājumu.

2. Patlaban Latvijas ražošanas uzņēmumiem šādu ambīciju nav un bieži uzņēmumi, kas ir spējīgi ražošanā savu produkciju pārdot, to dara zem lielo uzņēmuma zīmoliem. Piemēram, tādiem kā IKEA. Protams, lielais zīmols ir tas, kas rezultātā nopelna, līdz ar to Latvijā mītošais uzņēmējs saņem daudz mazāku peļņas procentu un Latvijas valsts faktiski tik, cik pati ieguldījusi.

vai tad pirmais apgalvojums nav pretrunā ar 2? Ja mērķis ir piesaistīt lielus pasaules ražotājus, tad skaidrs, ka vietējais neturēsies viņiem līdzi.

Jo 1.p arī nozīmē IKEA ceļu – būs viens lielais cehs, kas no vietējiem pirks kādas sagataves, saliks kopā, pielīmēs “IKEA” zīmi un cenu ieliks atbilstošu

punkts viens – agrasiivais kaimiņš

punkts divi – OIK kaa biedēkls , šitas biedkls var aibaidiit peedeejos lielos paliceejus , CEMEKS jau peern izteica iespeeju pamest savu ražotni Broceenos , metalurga investori ariidzan redz ka iegraabušies( kaķis maisaanopirkts) , Valmieras stikla šķiedra arii izteica veelmi atveert ražotni aarpus LV , valsti pametušie tuukstoši ar nedod iedvesmu lielražotaajam investoram , taakaa naakas vien samierinaaties ar piparbodiiteem, ja nekas nemainiisies , tad varbuut pienaaks briidis kad buus no darba jaatbriivo savi 30% valsts iereedņi , cik ilgi budžetu vilks uz sociaalaa budžeta reeķina , tie apzagtie penzionaari iznaak ziedojuši no savaam penzijaam 5 gadu garumaa ieveerojamu summu valsts aizsardziibai , iespeejams katram , kurš saņeemis valsts daavanu penziju apreeķinot ar miinusa ziimi , pienaaktos trijzvaigžņu medaalis , bet tos jau ndegradeets , jo ar to lielaas valsts lielaakais aptiiriitaajs , smagajos noziegumos apsuudzeetais, naakošais , ja no budžeta izņemtu taas summas kuras pienaaktos LV ceļiem , kuras tiek maksaatas pie ikgadeejaam apskateem kaa ceļa nodoklis un aciize degvielai , tad jau šodien valstij draudeetu krahs , un tas ir bankrots , vai tiešaam pa 25 gadiem mums nav izdevies tikt pie pareizas valdiibasun visu te nosaka eenaa staavošie uzņeemeeji valsts aptiiriitaaji?

“Latvijs, Latvija, mēs, mums, viņi, igauņi, leiši u.t.t”. Neviena vārda par baltijas valstu sadarbību gan biznesā, gan aizsardzībā. Nekādas sadarbības. Tāpēc jau kremlim izdodas izmantot Latviju kā ķīli Baltijas šķelšanai. Cerams jaunais prezidents to sapratīs.