Vai varēsim ar likumu spiest mīlēt operu un baletu?

Nu Ušakovam atkal sadots. Un tas ir taisnīgi. Tad labāk lai ķimerējas ap ēku renovāciju un ņem savus 20%, bet lai liek mierā, teiksim, Rīgas robežzīmi un sprauž savas sirsniņas kaut kur citur. Visa Latvija varēs uzelpot, kas šis “Misters na vsje ruki” aizies prom no Rīgas mēra krēsla.

Likumu nevajadzēs. Pietiks katrā miestā pa akustiskai koncertzālei un kļūsim par spēlētāju un lēkātāju tautu

Jautrs lasāmgabals… :)

Nez, ja likuma nebūtu, operas kolektīvs varētu strādāt vai tomēr nevarētu? Pieļauju, ka administrācijas cilvēki varētu neizpildīt vienu otru tikai ierēdnim vajadzīgu darbību, bet izrādes iestudētu tapat, vokālie pedagogi, horeogrāfi strādātu bez likuma un tikpat labi. Šķiet, autors pieder pie “visu darbību reglamentēt nepieciešamās” paaudzes…

Domāju, ka attieksme pret operu un mākslas lietām vispār sakņojas izglītībā un tajā, ko cilvēks gūst savejo lokā (ģimene, draugi, skola, koris vai sports). Gadus 25 vāvuļo par izglītību naudas izteiksmē, bet tikmēr mūzikas pedagogi un diriģenti bez pārspīlējuma sit trauksmes gongus – ja tā turpināsies, pēc gadiem 40 būs izcili, ja koris spēs nodziedāt unisonā… Ja operā vadība strādā tikai, lai pildītu likumu, šāda vadība padzenama uz vietas. Tāpat skolas, universitātes, teātra, kultūras nama, pagasta… Ja cilvēks nestrādā sabiedrības labā, būdams mums visiem pieejamas un vajadzīgas organizācijas vai institūcijas amatā, bet “pilda likumu”, šāds darbinieks NAV vajadzīgs… Baidos, ka muļķību grāmatās vienu paaudzi pazaudējuši jau esam, cerams, līdz otrai netiksim…