Cik ilgi būs jāmācās skolā Latvijā?
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (27)
Ainis 28.03.2015. 19.46
“Augušas amatpersonas pazīme ir intelekta klātbūtne rosinājumos un atturēšanās no pazīstamu aplamību apspriešanas tā, it kā pieļautu to ieviešanu. Ciešam no brieduma trūkuma izglītības resorā, joprojām dažam šķiet, ka ministrija ir vieta, kur mācīties strādāt.
Autore ir juridisko zinātņu doktore”
Audzinātas juristes pazīmes kā vienu no būtiskām ietver spēju nelietot kalkus (“augoša” – ar nozīmi “brieduša”)precīzu terminu (“rosinājums” ar krievisko “pobužģeņije” nozīmi) latvisku idiomu pielietāšanas (“pazīstamu aplamību” ar tiešu pārcēlumu no krieviskā “izvestnije zablužģeņija”, jo tikai krieviski tas “pazīstamais” ir ar stulbi birokrātisku nozīmi, kas paredz, ka nu pat muļķim skaidras tās pamatmuļķibas, ko bez pierādījuma ES jums vēstīju). Pēdīgais teikums ir īsti bēdīgais, kurā autore atklāj, ko patiesībā tos gadus darījusi IZM — viņa tur mācījas, tāpēc arī ciešam (dsk.!, tātad viņa runa arī manā vārdā, būtu vispirms pajautājuse… es teiktu, ka ciešu no tā, ka nemuļķi cilvēki redakcijā ļauj publiski izgāzties dāmai cienījamos gados).
Ar baudu, atradis to LU arhīvā, lasīšu juristes disertāciju: tur točno būs teikts, ka ievērot likumus ir forši. Nerakstīšu viņai vēstuli, bet sev visu, visu pierakstīšu, ka jurists nesaprot, ka arī izglītība valstī (vai tik viņa savulaik IZM nepārstāveja valsti kā sekretutka?)ir pakļauta likumam, šajā gadījumā Izglītības likumam, kas ir jāievēro arī tajā daļā, kas attiecas uz tās iegūšanai atvēleto ilgumu; var jau protams iet garo un nepateicīgo ceļu, kas ir pretējs autores izvelētajam, atsaucoties uz raksta pirmo teikumu, patiesi ir vardi: “Izglītojamo un izglītotāju interešu pretnostatīšana ir viena no rupjākām populistiskām runām [lietots “reč iģot” ļoti neveiklā formā”], ārpus jebkura populisma un liek domāt nevis par gadiem, ka skola jāatsēž, bet par spēju jauniešīem tiešām dot zināšanas, kas reāli noder vai nu tālākajām studijām vai darbam. Kur nu vēl meiļa aplamība, kurā šīs senāķās tautas taisnīguma izjūtas apmierināšanas profesijas pārstāve pauž pieļāvuma formā: “… kāpēc ir divpadsmit gadu izglītība un kāpēc nevar vienpadsmit. Būtu jauki, ja mūsu pašreizējā ministre šādas elementāras lietas tomēr zinātu no galvas.” Būtu jauki, ja autore rubītu fišku un zinātu, ka pat tiesnesis nedrīkst pieņemt lēmumu saistībā ar nepierādītu pieļāvumu — var pašam nākties atbildēt pie zaļā galda.
Un vispār, šai slāviskā uzarda nesējai noteikti pietrūka ar ģesjaķiļetku, un tagad, to sapratuse, viņā cīnās par gaišu jaunatnes nākotni: lai taču atsēž sroku. Cēli.
Man ir liels prieks par tiem gudrajiem cilvekiem IZM, kas, zinādami seno grieķu teicienu: “Celiet sudraba tiltu ienaidniekam, kas atkāpjas,” pratušī to ietērpt īsti ezopiskā formā pēc Pēterīša parauga atvainojoties: “Anniņa ir mauka? Nu, piedodiet!” Tas noteikti ar gudru ziņu tika darīts rakstiski, lai nebūtu jāmokās smieklus turot.
Piezīme no bijušā amatbrāļa redaktorei/ -am. Es patiesi saprotu objektīvas grūtības ar garu materiālu atrašanu, Jūs pat muldetājapinītim esat gatavi atdoties, bet nav ļaunuma bez labuma: tautai jāzina ne tikai savi varoņi, bet arī muldoņas; jauki, ka kompītī ierakstīto, pēc noglabāšanas serverkastītēs ar del neizcirtīsi. Šamā pargudŗīte tokš šanci neatradīs, ja darba ņēmējs, gribēdams piedāvat vairāk kā apkopējas amatu bez prasībām pret tīrību, bet ar pieļāvumu, ka viņa par to cīnīsies mutiski, nebūs slinks šo murgu izlasīt. Jūs palīdzat attīrīties sabiedrībai tieši Pētera I garā: “Dabi durj onnaja vidna bila!”
(C) AINIS
0
Lauris Grâvelis 28.03.2015. 14.30
Jocīgi, ka visa autores demogoģija balstās uz divām tēzēm:
1) mācību gadu skaits ir akmenī iecirsts un nemaināms
2) skolotāji vislabāk zina, kā organizēt izglītības sistēmu
Praktiski netiek runāts par mācību saturu un izglītības mērķiem, kas nosaka, kā izglītības sistēma tiek strukturēta. Rodas tāda sajūta, ka izglītībā var tikai pielikt klāt nevis noņemt lieko vai novecojoušo. Izglītības saturs tiek nemitīgi papildināts un izglītības ilgums pagarināts (jāpieskaita obligātā pirmsskolas izglītība, kas būtībā veic daļu sākumskolas mērķu). Piem. Lielbritānijā vidusskola kalpo kā platforma (sagatavošanās) universitātei nevis vispārīgās izglītības satura padziļināta apguve.
Kādēļ skolotāju viedoklī būtu mazāk jāklausās, veicot reformas izglītībā?
1) Pieredze rāda, ka arodbiedrība veic destruktīvas darbības un noraida jebkādas reformas
2) Nav iespējams objektīvi novērtēt sistēmas efektivitāti no iekšienes
1
DD1 > Lauris Grâvelis 28.03.2015. 14.41
> Nasing spešal!
“skolotāju viedoklī būtu mazāk jāklausās, veicot reformas izglītībā?
1) …arodbiedrība veic destruktīvas darbības un noraida jebkādas reformas
2) Nav iespējams objektīvi novērtēt sistēmas efektivitāti no iekšienes”
Jā un vēlreiz jā.
0
Bet 28.03.2015. 11.49
Patiesi, kāpēc gan jāmacās skolā ir 12 gadi, ja skolēnu zināšanu līmenis ar katru gadu krītas. Tas, ka, Vācijā skolēniem nav tik garš brīvlaiks arī ir zināms. Skolotāji grib algas, kā Eiropas bagātās valstīs, bet strādāt, kā, jā kā kur ar 3 mēnešiem atvaļinājumu vasarā!
Visa izglītības sitēma Latvijā ir nesakārtota! kurš faktiski zin cik naudas tiek iemests izglītībā, ja augstākā izglītība un profesionālā izglītība ir zem cik resoriem?
Tagad, kad vidējā izglītība ir sadalīta starp humanitārām, eksaktajām un vēl tur kādām klasēm, kurš vēl var teikt, ka nespēj apgūt mācību vielu, ja pat ķīmiju, fiziku nespēj apgūt humanitārajās klasēs!
Man pesroniski tas ir galīgi nesaprotams, jo PSRS laikā apguvām ķīmiju, fiziku bez problēmām, bez vaimanām, ka tās ir nesaprota,mi mācību priekšmeti!Pie tam 11 gados un arī 10 gados!
Nekādus nodokļus paaugstināt nedrīkst Latvijā, jo mēs saņemam vienu no zemākajām algām ES, kā arī kopprodukts uz vienu iedzīvotāju taču nav tāds pats kā ES bagātākajās valstīs. Vienkārši ir jāsakārto izglītības sistēma, gan augstākā, gan vidējā! Nav ko mest nodokļu maksātju naudu tukšā mucā vai melnajā caurumā bez gala bez jēgas. Igaunija sakārtoja savu izglītības sistēmu jau 90 gadu beigās, neskatoties uz skolotāju protestiem, bet mūsu skolotājiem tālķ par algu celšanu nekas netiek darīt! Vien prasības arvien no viņu puses augs!
2
DD1 > Bet 28.03.2015. 13.09
> Bet
“mūsu skolotājiem tālķ par algu celšanu nekas netiek darīt! Vien prasības arvien no viņu puses augs!”
Gluži manas domas.
0
Ēriks > Bet 28.03.2015. 14.52
Un kad ierēdņi,ministri grib lielākas algas ar pamatojumu,ka algas nav konkurētspējīgas un labākie cilvēki aiziet uz labāk atalgotiem darbiem,tad tas ir pareizi,vai ne?
0
DD1 28.03.2015. 10.16
> Kristīne Jarinovska
“aptuveni divas trešdaļas skolēnu, sākot ar septīto klasi, ir jāorientē uz sešus gadus ilgu profesionālo vidējo izglītību”
Piekrītot tam, ka apmēram divām trešdaļām skolēnu ir jāorientējas uz profesionālo vidējo izglītību, nedomāju, ka pareizi būtu izdarīt tādu būtisku izvēli tik agrā vecumā,- pēc 6. klases. Un ja nu kļūda?
Ar pamatskolas gadiem mums viss ir kārtībā, bet ar mēnešiem nav. Ja skolēniem un skolotājiem būtu jāstrādā skolā vēl vienu vasaras mēnesi, droši varētu iztikt ar 11 skolas gadiem.
2
Bet > DD1 28.03.2015. 11.55
Piekrītu, ka sadalīt bērnus jau pēc 6. klases ir pāragri, jo tā sevisķi puiši vēl nesaprot izglītības nozīmi. Tajā vecumā ir jāuzmanās no sadalīšanas tā sakot perspektīvajos un neperspektīvajos!
0
andrejs > DD1 28.03.2015. 13.19
“aptuveni divas trešdaļas skolēnu, sākot ar septīto klasi, ir jāorientē uz sešus gadus ilgu profesionālo vidējo izglītību”
—————————————–
12 gadu vecumā vairums zēnu ir “huligāni” :), kuriem labi mācīties nepiederas pie labā stila. Vēlākajās klasēs vairumā gadījumu sāk tomēr izpausties zēnu labākās spējas matemātikā un citos eksaktajos priekšmetos. Šī ideja ir pilnīgi garām. padlaikos bija pareiza sistēma, tie, kas paši juta, ka nespēj neko vairāk pavilkt, devās uz profenēm (vēlākajos gados skaitījās, ka arī tur iegūst vid. izglītību, bet visi zināja, ka tādu pašvaku), gudrākie, atkarībā no ievirzes un iespējamās nākošās profesijas izvēles, vai nu gāja uz tehnikumiem vai vidusskolām. Tālāk pēc spējām (uz augstskolu, vai strādāt zavodā) – visu diezgan veiksmīgi sašķiroja iestājeksāmeni.
Pareiza bija arī shēma, ka tehnikumu un profeņu absolventiem pēc mācību beigām 2 vai 3 gadi jānostrādā profesijā, un tikai pēc tam var stāties augstskolā. Viņi, atšķirībā no vidusskolēniem, saņēma stipendiju.
Var jau teikt, ka tolaik bija cita situācija – visiem bija darbs un jāstrādā bija obligāti, bet kopumā tā sistēma bija daudz labāka un būtu jāpiemēro mūsdienu apstākļiem.
0
v_rostins 27.03.2015. 10.33
Pārāk daudz mums ir diplomētu muļķu. Reiz viens pazīstams RTU students, ieraudzījis nelielu ūdenskritumu, izmērīja ūdens daudzumu un krituma augstumu un izrēķināja, cik daudz tur varētu iegūt elektroenerģijas. Kad pavaicāju viņam, cik daudz studentu no viņa kursa arī tā rīkotos, atbilde bija 1-2. Pārējiem izglītības dokuments vajadzīgs tikai lai no LC, TP vai ZRP(v) varzām tiktu kādā ierēdņa amatā un varētu parazitēt, un viss augstskolā iekaltais tiem ātri vien izvēdinās no galvas.
Visām augstskolām būtu jābūt zinātniski pētnieciskiem institūtiem ar praktisku darbību, bet muļķiem būtu stingri jāierobežo iespēja mācīties augstskolās, jo tās pabeiguši, iedomājās sevi gudrus esam un kļūst par draudu apkārtējiem.
0
aivarsk 27.03.2015. 10.00
Par mācību gada garumu un brīvdienām ir tīrs fufelis! Mums ir vidēji garš mācību gads! Brīvdienas ir KONCENTRĒTAS vasaras periodā klimatisko apstākļu dēļ! Var jau pielikt pa dažām nedēļām tumšajā rudenī un slapjajā pavasarī, ja jums vasara nepatīk!
Vajag paskaitīt arī mācību dienas garumu dažādās valstīs! Cik mācību stundas ir dienā?
Vēl – kādi un cik mājasdarbi tiek uzdoti mūsu bērniem un cik ārzemēs?
Vēl – nav nekāds noslēpums, ka Beļģijas, Holandes un citiem skolēniem, piemēram, mācību gadā tiek iekļautas 2 nedēļu nometnes Alpos, kur slēpo, sporto un arī mācās! Tāpat norma ir nedēļas izbraucieni, piemēram uz Romu, ja vēsturē apgūst Antīko periodu.
http://neogeo.lv/?p=14683
0
klusais 27.03.2015. 08.55
Sarakstīts protams ir daudz … bet man pāris jautājumi pie rakstītā :
1) Ja savulaik pietika ar 11 mācību gadiem vidējās izglītības iegūšanai , tad kas ir būtiski mainījies , ka tagad tas tiek uzskatīts par nepietiekamu . Pieņemu , ka tas ir kādā atsevišķā nozarē , bet komunicējot ar saviem bijušajiem kolēģiem RTU tas , kas tiek uzsvērts par šodienas studentiem ir viņu kritiski zemais zināšanu līmenis eksaktajās zinātnēs . Tad iznāk , ka tie 12 mācību gadi nespēj dot tos pamatus , ko savulaik varēja iemācīties 11 gados.
2) Par skolēnu brīvlaiku ilgumu – vienkārši piemēram – pastāstiet vāciešiem , ka skolēniem Latvijā ir 3 mēnešu brīvlaiks un paskatieties reakciju .
3) Par naudas iegūšanu … :) tur vēl trūka idejas par speciālu nodokli un atskaitījumiem no sociālā budžeta :)
12
+6
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
@Edgars Avotiņš > klusais 27.03.2015. 09.05
Kautkad bija mācības 6 dienas nedēļā – ja ne visi priekšmeti, tad vismaz fakultatīvie. Vismaz es informātiku savulaik mācījos sestdienās.
Otra iespēja – mums ir nesakarīgi garas vasaras brīvdienas, kas mums vēsturiski saglabājušās no 17. gadsimta, jo saimniekiem vasarā nepieciešami gani … (šķiet, ka tas vairs nav tik aktuāli – tagad skolotāji šo uztver kā daļu no savas profesijas likumīgajiem bonusiem)
0
klusais > klusais 27.03.2015. 09.20
Edgars Avotiņs – krieviem tajā pašā laikā bija 10 mācību gadi .
0
Edgars Avotiņš > klusais 27.03.2015. 10.03
Viņiem vispār skolas ieviesa 200 gadus vēlāk nekā mums – tā ka viņiem tas ir normāli – viņi pamazām seko mums.
0
aivarsk > klusais 27.03.2015. 10.06
Izglītības līderiem Igaunijai un Somijai ir tikai dažas dienas garāks mācību gads! Cik dienas šajā mācību gadā Somijas bērni pavada pie dabas? Esat painteresējušies???
Vai un kurās valstīs mācību gadā iekļauj dažādas nometnes un pasākumus ārpus skolas, ko apmaksā skolas??
Varbūt tie čomi no RTU var paskatīties, kas izglītības programmā ir lieks, bez kā var iztikt, ko ievietot vietā!
0
Ēriks > klusais 27.03.2015. 10.30
Interesanti,kas tā dzīve vispār ir par padarīšanu(strādā no mazotnes,kamēr krīti,saulainā bērnība jāaizliedz ar likumu) …un vai bērni zināšanas un dzīvotprasmes iemācās tikai skolās, un brīvlaikos ielieņ alās uz ziemas(vasaras)miegu?
0
Edgars Avotiņš > klusais 27.03.2015. 11.02
Par tiem eksaktajiem priekšmetiem …
reāli .. ir dažādi cilvēki – vieniem labāk padodas eksaktie, citiem humanitārie …
Bet ja šo izvēli atstāj 6 gadīgu bērnu rokās vai viņu vecāku rokās vien … tad valsts iebrauc purvā.
Vajag kaut kādu palīdzību pareizākai izvēlei.
Un vēl viena lieta – daudziem mācību priekšmetiem es redzu kaut kādu jēgu (nu kautkādi muzikas pamati, vēl jo vairak latviešu – katram latvietim būtu jāzin, un fizikas pamatu zināšana noder kautvai sadzīvē utt), bet bioloģijai ar visām tām daļām – botānika, zooloģija, anatomija … vairāku gadu garumā … to es nesaprotu – kur tās zināšanas būtu iespējams pielietot – izņemot krustvārdu mīklu minēšanu.
Pieņemu, ka sākumskolā jāiemāca vispārīgi pamatiņi, bet šādus detalizētu informāciju jāmāca tikai vēlākās klasēs pēc novirzieniem – tikai interesentiem.
0
Ēriks > klusais 27.03.2015. 11.11
Pilnīgs sviests!!Tādu dulburi,kurš neko nesaprot no bioloģijas, reiz redzēju pie Valdemārpils,kurš ar izkapti skrēja pakaļ lielam zalktim:
https://youtu.be/Ak14aqCsaUo
0
Edgars Avotiņš > klusais 27.03.2015. 14.47
Čūsku sišanu varbūt var novērst kaut kā lētāk, nevis 5 gadus mācot bioloģiju
0
klusais > klusais 27.03.2015. 16.39
aivarsk – jautājums nebūtu jāstāda – kas lieks , bet gan drīzāk cik no mācītā beigās abiturients saprot… pieļauju , ka nevajag spiest uz kvantitāti , ja nav kvalitātes .
0
Ēriks > klusais 28.03.2015. 09.07
Tak nav runa tikai par čūsku sišanu,mēs esam dabas sastāvdaļa,nelaimīgais tehnokrāt:)Bez normālām zināšanām par dabu mēs piesārņojam ūdeņus un gaisu,pārmēru izcērtam mežus,iznīcinām dzīvnieku un augu sugas,apēdam indīgas sēnes,netiekam galā ar nikniem suņiem,lietojam neveselīgu pārtiku…Man darbā priekšnieks saldo ķirsi nozāģēja,jo nespēja to no ozola atšķirt.
0
Bet > klusais 28.03.2015. 12.01
Es vienmēr paskatos tos skolēnu erudīcijas konkursus piektdienās. Viss jau skaisti, jo IT pārzin labi, tāpat arī rokmūziķus , taču brīnumi ir latviešu literatūrā, ja pat nespēj atškirt Raiņa darbus no mūsdienu autoriem.Tāpat Kaudzītes darbu varoņus utt!
Interesanti, ko tad tie humanitāro zinātņu skolēni mācās stundās. Biju nepatīkami pārsteigta arī par vienkāršiem fizikas jautājumu atbildēm, un tie vēl skaitās erudītākie skolēni, piemēram 11. klasē.
0
Bet > klusais 28.03.2015. 12.06
Jā, un driz jau skoltāji prasa ieviest viņiem izdienas pensiju!
Pamatīgi pārstrādājušies, jo jāstrādā tak 1.4 slodzes, kas sastāda 28 kontakstundas! tas taču ir traki daudz salīdzinot ar strādājošajiem 40 darba stundām nedēlā, kā minimums , bet citiem vēl vairāk!
Te mūs ne tikai Eiropa nesaprastu, bet arī ASV brīnītos nenobrīnīdamies par tik milzīgu skolotāju slodzi!
0