Par Latgales karogu un kroni

Autoru saprotu un pretenzijas pret “činušu”(savādāk LR ierēdniecību mute neverās saukt), beigu beigās man tāpat kā ļoti lielai daļai latviešu ir daļa asinis no Latgales, un sirdī tai ir savs kaktiņš. Tomēr operējot ar argumentāciju,jēdzieniem, vēstures notikumiem ir jābūt uzmanīgiem.

* Kā jau tapa norādīts augstāk latgaļi ir latviešu etnosa kodols-pirmdzimtie( Livonijā sēļi un zemgaļi pamatā notina pie leišiem) asimilējot kuršus un lībjus, jo pēc krusta kariem viņu bija visvairāk( visātrāk pieslējās uzvarētājiem), pakam pārējie diezgan sīvi pretojās un dumpojās. Latgaļi ir latviešu ciltstēvi. Cita lieta kuras valsts latgaļi-Jersikas(tagadējās Latgales) vai Tālavas-Atzeles(tagadējās Vidzemes) būtu vērtējami kā cilme, bet pēc 13.gs. manuprāt ir muļķigi šketerēt tik sīki.

* Atšķirības abos latgaļu novados radās tikai pēc 17.gs., kad Vidzemē nostiprinājās zviedri un luterānisma tradīcijas ( uz tā pamata arī Vidzemē brāļu draudzes saveidojās), kas bija daudz protestantiskākas,kā Kurzemē-Zemgalē vācbaltu versijā, savukārt Pārdaugavas hercogisti nācās jezuītiem kontrreformēt. Tāpēc arī izveidojās krasā atškirība tieši Latgale/ Vidzeme (vienas cilts novadi)

* Ne tikai Visvaldis bija rex, rex bija arī Lamekins

….

Īsti nesapratu Heraldikas komisijas viedokli. Ja reiz karogs ir aizgājis tautās, tad varas iestādēm atliek to beidzot apstiprināt, nevis spriedelēt pseidovēsturiskās kategorijās. Tā turpinot, arī Latvijas karogu varēs mainīt, pamatojot to ar argumentiem, ka lūk, nav jau nemaz zināms kā tā baltā strīpa gājusi – horizontāli vai vertikāli. Tad nu komisija piedāvātu kompromisu – “Lai iet pa diagonāli!”

Sviests.

Manuprāt, ar karogu viss ir OK. Tikai viena lieta – Latgales patriotiem (pirmkārt jau tiem, kuri pēc dzīvesvietas vai izcelsmes saistīti ar šo novadu) skaļāk un drošāk sevi jāpiesaka, jādaudzina ne tikai karogs, bet arī sava rakstu valoda, liturģija, latgaliskā Vikipēdija (sk. http://ltg.wikipedia.org/wiki/Suoku_puslopa ), dziesmas, dejas, svētki, dzejnieki un citi kultūras simboli. Latgaliešu ir daudz un viņiem būtu jābūt daudz ko teikt.

Lai nenotiktu tā, ka plašsaziņas līdzekļu uzmanība Latgales jautājumos pievēršas saujiņai provokatoru, kuri iemācījušies nošpikotam karogam Paint-ā uzķēpāt burtus par “narodnuju respubļiku”.

Latgles kultūrvēsturiskā novada oficiālajā ģerbonī nekāda svilpaunieka nav un uz ceļiem neviens neliek mesties. Ģerbonī attēlots grifs ar zobenu, līdzīgi kā citiem novadiem,tradicionāls simbols Latvijas heraldikā. Ir jau mīļi būt lokālpatriotam, bet vēl mīļāk ir būt Latvijas patriotam.( Par karoga krāsām un joslu dalījumu- tur viss ir OK !)

Heraldikas komisija, vienkārši sakot, nogāza ūdeni, jeb vēl tēlaināk, uzlēja ūdeni uz LR seperātistu dzirnavām, jo, ja Latgales ļaudis uztver Latgales karogu par sava novada karogu, ja šim karogam nav pret Latvijas valsti vērsts zemteksts, tad šāds karogs ir jāatbalsta, pret šādu karogu ir jāizturas ar pietāti, bet Latgales karoga zaimotāji par savu rīcību jāsoda, pie tam tā, ka spriedums atbalsojas visu LR ienaidnieku ausīs.

Šobrīd, ar iebildi pret Latgales karogu, heraldikas komisija ir latgaliešus, kuriem šī iedeja ir dārga, un Latvijā dzīvojošos prokrieviskos seperātistus nostādījusi vienā līnijā. Ir radīta kārtējā situācija, kuru mūsu ienaidnieki var sev lietderīgi izmantot kārtējām provokācijām. Bet iebilde pret kroni karogā ir valsts prezidenta paspārnē esošās heraldikas komisijas muļķības ” kronis”, nekas vairāk :)

„Pašlaik svarīgākais ir saglabāt tautā aizgājušo karogu nemainītu, neizpatīkot birokrātu iegribām, kuri labprāt redzētu uz karoga Latgales grifu bez kroņa, uz ceļiem un ar svilpaunieku rokās zobena vietā.”

Emocijas – līdz debesīm. Sausais atlikums? Atļaujiet apšaubīt: protams, tautastērpa (vēstures dokumentā pirmoreiz minētā Latvijas pirmcilšu karoga, kopš Latvijas brīvvalsts laika – valsts karoga) vietā ikviens ir tiesīgs skroderim pasūtināt bukstiņa bikses („Latgales karogu”), taču šāda rīcība liecina vai nu par „urrāpatriotismā” nomaskēta kompleksa esamību un tā prevalēšanu pār reālo vēsturi (uz kuru periodu attiecas hronika, uz kuru – jau izveidojusies Livonijas hercogiste?), vai arī par viena Latvijas novada pretstāvi pārējai valsts teritorijai, pie tam, – kas visdīvainākais! – atsakoties no savām pirmdzimtības tiesībām.

Ja skan pārlieku skarbi, – atvainojos. Taču zilbaltzilajam „Latgales karogam” (vienalga – ar vai bez grifa, ar vai bez kroņa) neredzu loģisku pamatojumu.

Patiesu lepnumu par novadu latgaļi varētu kultivēt zinot, ka Latvija savā karogā izvēlējusies letgaļu karoga krāsas. Vai analfabētiskā katolicisma iespaidā Latgalē būtu attīstījies īpašs lepnības gars? Tad jau pamati separātismam ielikti. Nebrīnīsimies, ka Libermans nāk kā mesija