Izglītības ministre: Latvijā skolu nākotnē būs mazāk

Komentāri (22)

Optiskais Tēmeklis 23.01.2015. 14.38

1. Lai Vienotībai simpatizējošais IR aizkomandē kādu savējo domātspējīgo rakstošo žurnālistu — ne žurnālista lomas tēlotāju — uz 90 km garo Rēzeknes novadu un iesķielē Rēzeknē kā pilsētā, kas cits administratīvais veidojums. Partijas Vienotība un MK/valdošās koalīcijas PR-am — pārsteizoši, bet šoreiz labā nozīmē! — žurnālists varētu svītā pavadīt Izglītības ministri Seili, iegriežoties arī Rēzeknes novada Makašānu Amatu vidusskolā pie direkores Gundegas Rancānes, kas pirms dažiem gadiem manīta kā SCP pie Jaunā Laika piederīga, lai nerastos iespaids, ka Vienotība Rīgā savus attākos aizmirsusi, atrāvusies no provinciāļiem. Žurnālistam intrigu un dokumentālā dramatisma labad kopā ar IR redakciju patiktu ziņa, ka skolas senajam darbmācības skolotājam — ne tikai Gundegas tēvam, bet arī Latgales kultūras darbiniekam ļoti cēlā šī vārda nozīmē, krufiksu pētniekam, atjaunotājam, jauno kokmākslinieku un amatnieku audzinātājam, grāmtu par krievināšanu un nacionālajiem Latgales partizāniem, ar Trīszvaigžņu ordeni pelnīti apbalvotam, Antonam — degunu salauza pirms kāda pusgada tas pats Rēzeknes pilsētas pusaudzis, kas no par slepkavību citā vietā un laikā vainu pastiprinošos apstāķļosaizturēts kopā ar vēl divim līdzdalībniekiem lietas ietvaros iekšlietu ģenerālis Ķuzis no amatiem atstādinājis gan degunlauzēja un iespējamā slepkavnieka tēvu policistu, kā arī vēl 3 policistus. Bet galveno jau dirketore pastāstītu ministrei, žurnālistam tikpat uzmanīgi klausoties, — kamēr nauda seko skolniekam teritorijās, kur nedzimst jauni un no kurām aizbrauc jau esošiem skolēni, vecākus līdzņemot, par atlikušajiem skolniekiem jau sākušies pilsoņkari — arī starp novadu un pilsētu. Tais karos vairs nav nkādu ētisko principu, jo vecākiem, kas grib laist savējos skolā, kur ne tikai diploms par viduskolas kursu, bet arī amatprasmes — un B kategorijas autovadīšanas kursi! — klāt, .. tiem vecākiem zvana Bāriņtiesas vārdā dažādas personas un brīdina, — ja laidīset bērnus uz skolu, kur ir internāts (ne internātsskolas, bet skola ar naktsmītni, guļbaļķu pašceltu pirti, sakņu un augļu dārziem utt.), tad mēs ņemsim vērā, ka jūs paši savus bērnus neaudzināt, bet sumjat uz internātu (!). Ja ditketorei būs pamats ministrei uzticēties, viņa stāstīs, bet, vai pamats cerēt, ka ministre to visu gribēs dzirdēt un zināt, kaut par sevi izvirzījošās partijas/koalīcijas ietvaros?

(Varbbūtējais iemesls karam par skolnieku pāreju? Noavadam pieskaitītā lauku skoliņa ir kādus 10 — 11 km no pilsētas ar savām skolām, bet tie nolāpītie rēzeknieši… vismaz padaudzi… sūta savus bērnus arī uz to pāķu amatskolu, kas pieder novadam. Pilsētas augstmaņiem taču novads tāls un svešs, toties pilsētai vēl pērn bija savs zatleristu deputāts ar skaļu balsi un klusiem nedarbiem Saeimā! Pilsoņu karš jau sen sācies, bet ne vairs ar “čangaļu mītiem/mietiem”.)

-1

Atbildēt

zanE. 23.01.2015. 11.13

….pedagogu un skolēnu skaits:

http://pbs.twimg.com/media/B8BRBFIIEAAOxht.png

-1

Atbildēt

Viedoklis_lv > zanE. 23.01.2015. 12.11

Vidējā temperatūra slimnīcā.

Sēdies – divi!

-7

Atbildēt

DD1 > zanE. 23.01.2015. 12.21

> zanE

“pedagogu un skolēnu skaits”

Ļoti būtisks apstāklis, ko nedrīkst ilgāk ignorēt.

-1

Atbildēt

Absints > zanE. 23.01.2015. 13.23

A cik būtu jābūt? Ir skaidrs, ka daudzumam (proporcijai) jābūt lielākai kā vidēji Eiropas Savienībā, tā kā esam valsts ar vismazāko iedzīvotāju blīvumu. Bet cik? IZM zin?

Atbildēt

Viedoklis_lv > zanE. 23.01.2015. 14.00

Zanes MS Excelis:

4 lauku skolas katra 50 km viena no otras. Katrā viens matemātikas skolotājs. Paņem skolēnu skaitu pret skolitāju skaitu – dārgi! Vajag optimizēt! Tā rāda MS Excel!

Nu tad paņemsim to skolotāju sacirtīsim 4 gabalos un izmētāsim kājas vienā, rokas otrā, kur rumpis kur galva. O! Sanāca mums vedējais labu labais!

-5

Atbildēt

lno 23.01.2015. 11.03

Ķīps. …nevest tikai skolniekus, bet pievest arī skolotājus…

_____________________

Viss ģeniālais ir vienkāršs:)

-3

Atbildēt

Absints 23.01.2015. 10.40

IZM ir tupikā. Ir skaidrs, ka pieredzējušiem, titulētiem jāmaksā vairāk, tik kur to naudu ņemt.

Iepriekš to izdarīja uz pulciņu, fakultatīvo nodarbību un audzināšanas darba rēķina, tā kārtējo reizi degradējot izglītības kvalitāti, Tagad jaunajiem algu ieņēmumus samazināt nedrīkst- tā jau uz skolu neviens jaunais nenāk. Atliek “vidējais Latvijas skolotājs”- slānis, uz kura turās visa Latvijas izglītība. Un atkal kārtējo reizi IZM iebrauks auzās, tā kā tā ir pamatmasa, kurai jau tā slikto stāvokli pasliktināt nedrīkst. Tāpēc reformas var ietvert tikai un vienīgi ienākumu palielināšanu, ne pamazināšanu. Citiem vārdiem, ir jābūt papildus budžeta naudai. Kvalificētākajiem tad varētu piemaksāt, neatņemot naudu citām kategorijām. Plika vai pat daļēja pārdale nevar novest pie skolotāju nomierināšanās, tai būtu jābūt aksiomai, ko no dzīves atrautie IZM ierēdņi, šķiet nesaprot.

A par mazajām skolām – ja paklausās argumentus, tad tie ir pārsvarā tādi – “vienīgais kultūras centrs”, “tas ir vienīgais, kas vietējos iedzīvotājus notur no aizbraukšanas”, “tur vismaz ir darba vietas”… Un to, ka bērniem ir jānodrošina kvalitatīva izglītība, pat nepiemin. Nu kāds gan var būt darba rezultāts skolotājam, kas ir daudzprofilu- māca dziedāšanu, fiziku un vēl piestrādā par kurinātāju. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka mazajiem bērniem apmācība ir jānodrošina uz vietas. izeja – izeja būtu mazās skolas likvidēt, vietā atverot lielo skolu filiāles, apmācību punktus, vai vienalga, kā to sauktu. Nevajadzētu vairs lokālo administratīvo aparātu, ar autobusu braucot pēc bērniem – lielajiem, uz skolu atvestu mazo klašu skolotājus, kuriem tad būtu stundas gan lielajā skolā, gan apmācību punktā, gan aizvestu lielos bērnus uz lielo skolu… Tipa nevest tikai skolniekus, bet pievest arī skolotājus.. I slodzes būtu, i kvalitāte, i “kultūras centrs” saglabātos. IZM apmaksai varētu piemērot “reģionu” koefficentu šādām stundām, vai kā nu tur viņu sauc.

-1

Atbildēt

Viedoklis_lv 23.01.2015. 09.35

Jāizlīdzina slodze skolotājiem pilsētās un laukos.

To var paveikt izmantojot inovatīvu pieeju un IT tehnoloģijas.

Jāveic darbu pārdale: pilsētās skolotājiem lielāks darbs kontaktstundās ar 30 skolēniem klasē, taču mazāks darbs pēc šīm kontaktstundām, savukārt laukos mazāks darbs kontakstundā ar 5 skolēniem klasē, taču lielāks darbs pēc kontaktstundām. Pilsēta nodod ārpakalpojumā laukiem tos darbus, kurus var veikt attālināti: pārbaudes darbu gatavošana un labošana.

Informācijas apmaiņa elektroniski izmantojot web platformu, tai skaitā paveiktā darba uzskaite un vērtēšana. Tādējādi ne tikai izlīdzinātu slodzes, bet arī kompetenci un nodrošinātu objektīvu vērtējumu.

-7

Atbildēt

Absints > Viedoklis_lv 23.01.2015. 11.06

Pārbaudes darbi ir kontekstā ar apgūto programmu, un arī ar skolnieku apguves pakāpi, spējām. Citiem vārdiem, lai kāds tavā vietā taisītu un labotu darbus, ir precīzi jāzin operatīvais konteksts, kas kad ir mācīts, kādā pakāpē. Bez tam pastāv dažādas metodoloģijas, ka ir pareizas, bet atšķirīgas. Pagaidām skolotāji drīkst izvēlēties pēc kādas mācību grāmatas priekšmets tiks apgūts. Tas, piemēram, nozīmē, ka pat vienu teorēmu matemātikā var pierādīt dažādi, un šie varianti būs pareizi. Tāpēc labi skolotāji pārbaudes darbus raksta paši, vai vismaz piemeklē tā brīža situācijai ,kontekstam un klases līmenim atbilstošus uzdevumus. Tas ir arī iemesls, kāpēc švaki strādā gatavie kontroldarbi. Šķiet, tas būtu tik vienkārši – programmai līdztekus sagatavot kontroldarbus. Skolotāji ar skolniekiem tomēr (paldies Dievam) strādā individuāli…

Tas, ko gribu teikt – deleģēšana ir iespējama, bet prasa lielu papildus darbu informācijas nodošanai -saņemšanai, kas būtiski “sadārdzina” šo ideju.

Otrs- skolās nekad nav bijis un nebūs “laika un materiālu” apmaksas princips. Stundu skaitu nosaka mācību gada vai semestra sākumā, un tik arī skolotājs saņem. Gabaldarba apmaksas principu neieviesīs kaut vai tāpēc, ka tas ir pretrunā ar budžeta plānošanu. Bez tam jau tagad e-klase uzrāda precīzi noturēto stundu skaitu. Nez vai ideja izgrūst naudu par vēl vienu portālu ir apsverama. Cita lieta, ka e-klase varētu tikt uzskatīta par faktisko informācijas avotu algas aprēķinam, kas patreiz tā nav.

-1

Atbildēt

Viedoklis_lv > Viedoklis_lv 23.01.2015. 11.21

Kādi individuāli piemēri tiek piemeklēti kārtojot centralizēto pārbaudes eksāmenus?

Lūk, jums arī atbilde.

Mēs gribam celt izglītības līmeni visā valstī, mēs gribam celt kompetences līmeni visā valstī, mēs gribam, lai kāds skolēns laukos neciestu dēļ tā ka atrodas laukos vai dēļ tā, ka pārējā klase nav apķērīgi, cītīgi, vai tāpēc, ka skolotājai ir vienalga, utt.

Manis piedāvātais risinājums to nodrošina.

Atbildēt

Lauris Grâvelis > Viedoklis_lv 23.01.2015. 11.24

Ideja nav peļama… noteikti kaut kādus darbus varētu darīt arī attālināti, protams ne masveidā! Tāpat varbūt ir vērts pārskatīt mājskolotāju sistēmu.

Atbildēt

Absints > Viedoklis_lv 23.01.2015. 13.12

Centralizētie eksāmeni ir galamērķis, un tos arī labo anonīmi, to jau dara pieacināti skolotāji. Klātienē gan. Tas jau darbojas. Savukārt, taktika, kā uz mērķi iet, ir katra skolotāju rokās. Viņi ir tiesīgi gan mainīt apguves secību, gan izmantot citu metodiku. Skolotājs nav muzikas automāts, kas akli atskaņo izglītības programmu, bet dara to individuāli ar katru skolnieku. Tāpēc bez būtiskas informācijas nodošanas/saņemšanas tas nestrādās. Kas, savukārt ir PAPILDUS etaps, kas visu sadārdzinās. Cita doma gan varētu būt par skolotājiem un skolotāju palīgiem. Šāds tandēms ārzemēs apmāca lielāku skolnieku skaitu, savukārt palīgs ir piesaistīts vienam skolotājam un labi zin konkrēti kontekstu. Bet vai palīgs darbu varētu darīt attālināti – šaubos. Attālināti, varbūt, varētu veidot mācību bāzi – alternatīvu informāciju internetā.. Kaut kā tā..

Atbildēt

DD1 23.01.2015. 09.21

“princips “nauda seko skolēnam” netiks atcelts, bet to mēģinās uzlabot, jo … valsts izglītības iestādēm paredzēto naudu pārskaita pašvaldībām, kas … dažkārt rīkojoties negodprātīgi.”

Trāpīts. Vajadzētu tikt vaļā no starpnieka, pašvaldības,- tas atrisinātu lielu daļu no problēmām. Ar kaut ko jāsāk, ministre Seile rok pareizā virzienā.

+10

Atbildēt

Lauris Grâvelis > DD1 23.01.2015. 11.25

Jā, sen jau vajadzēja. Izglītības budžets ir sava veida barotne pašvaldībām – pat ļoti daudzām.

Atbildēt

Ebenemezers-3 23.01.2015. 09.02

a kaa buus ar krievu skolaam? kad taas beidzot aiztaisīs ? pirmais solis buutu to idiotisko bilingvaalismu atcelt , videejaa izgliitiiba pieejama tikai valsts valodaa , krievu skolotaaji ,kuri nepaarvalda valsts valodu visaugstaakajaa pakaapee, nevar turpinaat darbu skolaas ar beerniem, saaciet izgliitiibas ministrijaa beidzot kautko dariit ,

Atbildēt

v_rostins > 23.01.2015. 11.40

Ebenemezers

a kaa buus ar krievu skolaam? kad taas beidzot aiztaisīs ?

________________

Ja latviešu nīdēji un pederasti nepārstās apmelot un demonizēt NA, nekad.

-6

Atbildēt

DD1 > 23.01.2015. 12.24

> Ebenemezers

“videejaa izgliitiiba pieejama tikai valsts valodaa”

Bērnudārzi tikai valsts valodā un, protams, arī vidējā izglītība.