Grieķijas parlaments nespēj ievēlēt prezidentu arī trešajā kārtā (papild.)
Saistītie raksti
Ārpolitika /
18. jūnijs
VIDEO: Atēnu Akropole – vai drīzumā tikai bagātajiem?
Ārpolitika /
1. decembris 2023
Ārskats nr. 58: Gazā atkal šauj; taupīgums iegāž vāciešus; Kisindžers un Baltijas valstis
Ārpolitika /
8. septembris 2023
Ārskats nr. 46: Kallasas nedienas; Ukrainas aizsardzības ministrs – Krimas tatārs; Ķīnā treknie gadi beidzas
Radars /
26. jūlijs 2023
Radars pasaulē
Komentāri (19)
gustaps 29.12.2014. 18.56
Grieķija, Itālija, Francija. Jaukas, simpātiskas valstis, ar jauku klimatu, bagātu kultūru un lielisku virtuvi. Bet tām labāk sekmētos, veicinot patēriņu un tādējādi stimulējot SAVU ekonomiku. Līdzīgi kā aukstiem britiem un pedantiskajiem vāciešiem taupība derīgāka.
Tuvojas brīdis, kad Lielbritānijai var rasties neatkārtojama iespēja izspēlēt savu “Zatlera Reformu partiju”. Reformēt Europu. (Bet nenolaist to podā).
5
heinrihs > gustaps 29.12.2014. 19.08
Izlasīju par Syriza plāniem:
The leftists have declared that renegotiation of the accords Athens has signed with the EU, ECB and IMF – the bodies that have kept it afloat to the tune of €240bn – will be among its top priorities. It will also seek to write off the country’s monumental €320bn debt – ambitions that have revived fears of Greece colliding with creditors and being ejected from the eurozone.
Vārdu sakot, nemaksās parādus un basta:) Iestāsies zelta laikmets, tikai diezin vai kungi saprot, ka šādi novedīs valsti līdz maksātnespējai. Var jau gan būt arī, ka vienkārši runā to, ko masas grib dzirdēt, un pēc vēlēšanām būs cita dziesma.
0
Econ > gustaps 29.12.2014. 20.46
@heinrihs Papētiet parādu statistiku pēdejos gadsimtos, nesen bija publicēta, inetersantas štelles, parādās, ka ziemeļniekiem tie “zelta laiki” ar defoltiem ir bijuši tikpat bieži kā citiem, Vācija noteikti nevar būt labais piemērs ar.
0
heinrihs > gustaps 30.12.2014. 06.52
>Econ Vai nevar palūgt kādu linku – vienkārši man ir pamaz laika, lai meklētu Googlē un baidos, ka atslēgvārdi “defaults, state debts” izmetīs tūkstošiem saitu:)
0
Econ > gustaps 30.12.2014. 11.23
http://www.handelsblatt.com/politik/international/schuldenstreit-argentinien-unterbricht-verhandlungen/10267320.html
0
heinrihs > gustaps 30.12.2014. 11.33
>Econ Paldies, kad būs brīvāks laiks, papētīšu.
0
west 29.12.2014. 18.15
Saules apdullinātos un īpaši čaklos grieķus varētu bez sidsapziņas pārmetumiem un zaudējumiem izslēgt no visām galvenajām Eiropas organizācijām. Sen jau būtu pelnījuši.
Slaukt piķi no čaklajiem vāciešiem un parazitēt uz viņu rēķina ir ļoti jautri, bet to nevar darīt mūžīgi. “Pravoslavnijo” bratiļņiku kompānija būtu viņu īstā, mentālā vieta.
Tomēr Grieķiju nekur izmest nedrīkst tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Vidusjūra ir NATO iekšējā jūra un tapēc šos …..us nāksies barot arī turpmāk. Drošība naudu maksā. Diemžēl.
0
heinrihs 29.12.2014. 16.19
Es neesmu nekāds ES lietu speciālists, taču man Kamerona sašutums par pieprasītajiem AK milzu ieguldījumiem ES ekonomikā šķiet ārkārtīgi pamatots. Es arī domāju, ka Grieķijai un dažām citām dienvidu valstīm, kur tauta kāro labi paēst un krietni iedzert, ieturēt vairākas stundas ilgu siestu katru mīļu dienu un strādāt pēc iespējas mazāk, bet saņemt pēc iespējas, vairāk varbūt vajadzētu nodibināt savienību ar dažām Āfrikas valstīm, kur vietējie ir gatavi skraidīt ar portfelīšiem rokās un uzvalkos ar šlipsi, nevis strādāt melno darbu. Vēl varētu mesties kopā ar ASV krāsainajiem protestētājiem un rīkot kopīgas veikalu izlaupīšanas un policistu apšaušanas. Vārdu sakot, iespējas ir dažādas, nav jāmokās ES.
3
Econ > heinrihs 29.12.2014. 20.44
Vispār jau nauda, ko aizdod Grieķijai, aiziet pa tiešo Vācijas un Francijas bankām, par tam arī vienīgais uztraukums, ne par kaut kādiem grieķiem, kas jau tapat strāda vienas no garakajām stundām ES, vismaz tie, kam ir darbs. Kam nav – sorry, tiem jāpiedzīvo kaut kas lielāks par Lielo Depresiju, bez jebkādiem pabalstiem, ak jā – arī bez veselības aizsardzības, pavisam nesen NYT bija raksts par vēža slimnieci, un kā tas ir, ja veselības aprūpe vienkārši nav. Nekompetents un nezinošs vārsmojums tas Jūsu komentārs, nebūtu to vācu un franču bankām riski, tad sen jau viņiem būtu atļauts izstāties no eiro, uz kādu brīdi ieviest drahmu un atgriezties. Tagad ir uztaisīta situācija, no kā šermuļi metas, un diez ko jau neuzlabojas, tas pats ar Franciju un Co. Latvijai ar Lielo Lāci Austrumos gan būtu jādomā, pie kā novedīs šī absurdā politika, kas nes tik milzīgu bezdarbu, nevis jāturpina stāstiņi par veiksmi, jo diez ko veiksmīgi ar migrāciju var nesanākt, briti un vācieši sāk pārak skaidri izteikties, ka vēlas ierobežot. Vienīgais, kas pašreiz spīd, ka Dienvideiropā nāks pie varas valdības, kam ne īpaši interesēs Baltijas liktenis, tajā skaitā Francijā. Nevajag tik daudz klausīties Rimsēviča teikas.
0
heinrihs > heinrihs 30.12.2014. 07.01
>Econ “Nevajag tik daudz klausīties Rimsēviča teikas”??? Es īsti nesaprotu, kas ir “Rimsēvičs”, taču varu paziņot, ka manā uztverē Latvijas preses materiāliem ir pupu mizu vērte, un par to, ka manus uzskatus jel kādā mērā varētu ietekmēt pērkamu Latvijas preses izdevumu, TV un interneta portālu prātuļojumi vai visos jautājumos ūberpārgudru “komentētāju” tekstiņi, jāsmejas pat jaunpiedzimušam ezītim. Un vēl viena piezīme, kas Tev laikam gan šķitīs muļķīga: censties “pamācīt” citus komentētājus, ko viņiem būs vai nebūs rakstīt vai lasīt, ir diezgan nelādzīga prakse.
0
Econ > heinrihs 30.12.2014. 11.27
Vai esiet parēķinājis, cik no Spānijas, Francijas, Grieķijas un Itālijas būtu kopā jāaizemigrē cilvēkiem, lai aptuveni un proporcionāli sasniegtu Latvijas 2009.-2011.gada skaitļus, nemaz nerunājot, ka uz kurieni emigrēt tik lielam skaitam nemaz nav. Tādēļ primitīvi izteikumi par rasēm un līdzīgām lietām šādās situācijās arī paliek tikai primitīvi izteikumi bulvārpreses līmenī.
0
gustaps 29.12.2014. 15.28
Profana ieskats, atsledzoties no realitates:
ES butu jāapdomā, vai turpināt stutēt ar tādām grūtībām uzslieto veidojumu. Varbūt jāmeklē veids, kā to saudzīgi demontēt. Un jaunajā savienībā loģiski ietilptu tā pati lecīgā Lielbritānija un mentāli un ideoloģiski tuvās Ziemeļvalstis. Ļaujot zemēm ar Vidusjūras temperamentu vairāk baudīt sauli un siltu jūru. Un franču vīnu.
Un grieķiem vairs nevajadzētu mocīt savu brīvo dabu ar vācisku siksnas savilkšanu.
Ir bažas, ka pastāvīgie grieķu remonti var izrādīties tam kantorim liktenīgi.
Bet Lielbritānijas it kā graujošā darbība visumā ir saprātīga un konstruktīva. Ja dienvidzemes paliktu aiz iekavām, atlikusī savienība atspirgtu no pastāvīgām iekšējām cīņām.
0
Kalvis Apsītis 29.12.2014. 13.59
Ar šīm ārkārtas vēlēšanām Grieķijā var vēl iziet ļoti dumji – Syriza var veidot nākamo valdību; tā var “aiziet” no agrāko valdību apņemšanās veikt reformas. Rezultātā – jauna eirozonas krīze; bažas par to, ka Grieķijas kredīta grūtības var pavilkt līdzi lielākas valstis (Itāliju vai pat Franciju), un arī nostiprināsies Lielbritānijas vēlme izstāties no ES.
Īss kopsavilkums par ES reformām, ko piedāvā jauns britu ekonomists Liam Halligan:
(1) atteikšanās no ES federalizācijas; iekšējo ES robežu kontrole.
(2) ES primāri kļūst par brīvas tirdzniecības zonu jeb muitas savienību. Preču un pakalpojumu apmaiņai jābūt brīvai; iedzīvotāju apmaiņai – ne obligāti (t.i. darbaspēka kustība var būt, bet to jāvar regulēt).
(3) ES līmenī joprojām tiek pieņemti lēmumi – par tirdzniecības regulējumu, par noziedzības apkarošanu, ekoloģiju utml. Bet tos apstiprina dalībvalstu parlamenti. Eiropas Parlaments ir ekstravagants iestādījums, bez kura var iztikt.
(4) Jāatsakās no “Eiropas cietokšņa” mentalitātes. ES ir jāpadziļina tirdzniecības saites ar pārējo pasauli; tostarp jaunajiem (attīstības valstu) tirgiem. Jāpazemina muitas barjeras.
(5) Eirozona var turpināties, bet jāparedz normāls mehānisms, kā no eirozonas var izstāties (piemēram, Grieķija). Pretējā gadījumā eirozonas sistēmiskās grūtības atjaunosies atkal un atkal no jauna – ar katrām ārkārtas vēlēšanām Grieķijā.
Vairāk par to var lasīt šeit – http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/11314563/2015-and-Europes-euro-woes-head-the-agenda.html .
Ne visam no Lian Halligan rakstītā var piekrist (tas pats Eiropas Parlaments ir gluži OK). Bet ir skaidra viena lieta – bez nopietnām izmaiņām Eiropas Savienībā nekāda izaugsme neatsāksies. Un pašreiz dienaskārtībā ir dalībvalstu valdību INDIVIDUĀLA atbildība par savu kredītreitingu, atbilstību fiskālajiem kritērijiem, darba tirgus reformām un investīciju piesaisti. Lielbritānija nebūs ar mieru dzīvot kolhozā – it īpaši, ja citi “kolhoznieki” ir Grieķija un Itālija.
5
+3
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@heinrihs > Kalvis Apsītis 29.12.2014. 16.29
Zini, tavs norādītais raksts man kaut kā izskatās pēc UKIP nostādņu paušanas, Telegraph jau vispār zināmā mērā ir UKIP lojāla avīze, tāpēc man lielas ticības autora argumentiem nav. Cik noprotu, arī AK Faranžs un viņa idejas kļūst aizvien nepopulārākas, jo pats šis kungs ir staigājoša anekdote – allaž iedzēris dīvainis, kas šķoba seju visdažādākajās grimasēs, un visi tie skandāli ar vadošo Ukip politiķu izrunāšanos un seksa skandāls arī prestižu neceļ..
0
heinrihs > Kalvis Apsītis 30.12.2014. 07.42
samērā interesants raksts:
http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/dec/29/syriza-greece-austerity-eu
0
heinrihs > Kalvis Apsītis 30.12.2014. 07.42
samērā interesants raksts:
http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/dec/29/syriza-greece-austerity-eu
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 30.12.2014. 11.38
Vienkāršoti sakot, tur Grieķijā ir divas iespējas – var turpināt taupības programmas (cirst asti pa maziem gabaliņiem); var arī izsludināt valdības defoltu (nocirst visu uzreiz). Cērtot pa maziem gabaliņiem, var turpināt izmantot banku pakalpojumus – bet izmaiņas ir ļoti pakāpeniskas. Defolta gadījumā uz kādiem 5-10 gadiem par kreditēšanos bankās būs jāaizmirst – toties atsitiens pret dibenu notiks diezgan drīz.
Ir arī vēl trešā iespēja – Syriza (vai kas nu tur viņiem uzvarēs vēlēšanās) turpinās muļļāties. Izliksies, ka turpina taupības programmas, pa druskai nodarbosies ar radošu grāmatvedību, utml. Tādā gadījumā viņus tiešām labāk sviest ārā no eirozonas. Visu 4000 gadu vēstures kontekstā šķiet absurdi to rakstīt – bet Grieķiju nav īsti pamata uzskatīt par Eiropas valsti. Drīzāk tā ir – Tuvo Austrumu valsts. Bankas, autovadīšanas paradumi – vispār daudz kas. Tas nav ne labi, ne slikti – vienkārši viņi spēlē pēc citiem noteikumiem.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 30.12.2014. 11.38
Vienkāršoti sakot, tur Grieķijā ir divas iespējas – var turpināt taupības programmas (cirst asti pa maziem gabaliņiem); var arī izsludināt valdības defoltu (nocirst visu uzreiz). Cērtot pa maziem gabaliņiem, var turpināt izmantot banku pakalpojumus – bet izmaiņas ir ļoti pakāpeniskas. Defolta gadījumā uz kādiem 5-10 gadiem par kreditēšanos bankās būs jāaizmirst – toties atsitiens pret dibenu notiks diezgan drīz.
Ir arī vēl trešā iespēja – Syriza (vai kas nu tur viņiem uzvarēs vēlēšanās) turpinās muļļāties. Izliksies, ka turpina taupības programmas, pa druskai nodarbosies ar radošu grāmatvedību, utml. Tādā gadījumā viņus tiešām labāk sviest ārā no eirozonas. Visu 4000 gadu vēstures kontekstā šķiet absurdi to rakstīt – bet Grieķiju nav īsti pamata uzskatīt par Eiropas valsti. Drīzāk tā ir – Tuvo Austrumu valsts. Bankas, autovadīšanas paradumi – vispār daudz kas. Tas nav ne labi, ne slikti – vienkārši viņi spēlē pēc citiem noteikumiem.
0