Latvijas ekonomikas sniegums 2014.gadā, ieskats nākotnē

Komentāri (43)

sniega_roze 28.12.2014. 14.26

Viss pareizi un skaidrs, ka 2014. ir bijis labs gads Latvijas tautsaimniecībai pareizā attīstības virzienā. Arī vaidētājiem un troļiem ticis taisnīgi, un tomēr..

1) kāpēc netiek nosaukts ikp absolūtās vienībās un tas netiek salīdzināts ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Vāciju? Tas nav grūti, bet noteikti palīdz saprast situāciju labāk. Tieši tāpat kā IKP pārrēķins uz iedzīvotāju;

2) aizsardzība, veselības aizsardzība, izglītība un zinātne. Vai šajās jomās gana un pareizi investēts salīdzinājumā ar kaimiņiem. Lūdzu datus galdā!

3) Ienākumu nevienlīdzība un Džini koeficients. Neapliekamais minimums salīdzinājumā teiksim ar jauno Īriju – Vāciju? Kur esam, kāda dinamika? Kādi ir šie dati vecuma, laika dinamikas un reģionu griezumā?

Man pietrūka šādu datu un informācijas.

Atbildēt

edge_indran > sniega_roze 28.12.2014. 17.30

———

Raksti iesniegumu, jo dzīvojam taču demokrātiskā valstī:

“Kā zināms, Rimšēvičs un Latvijas Banka tiesās cietuši jau ne vienu vien neveiksmi, cenšoties slēpt centrālās bankas vadības atalgojuma apmēru un tā piešķiršanas pamatojumu.”

Par Rimšēviča prettiesiskajiem lēmumiem samaksā no Latvijas Bankas līdzekļiem

http://www.pietiek.com/raksti/par_rimsevica_prettiesiskajiem_lemumiem_samaksa_no_latvijas_bankas_lidzekliem

-2

Atbildēt

Normunds > sniega_roze 28.12.2014. 18.59

kāpēc netiek nosaukts ikp absolūtās vienībās

————

Šie skaitļi ir noslēpums, jo tad taps redzams, ka karalim plika pakaļa.

-2

Atbildēt

Normunds > sniega_roze 28.12.2014. 19.02

Jaunākie nevienlīdzības rādītāji – Džinī indekss

Trešdiena, 05 Novembris 2014 21:40

http://www.kreisiepatrioti.lv/zinas/278-jaunakie-nevienlidzibas-raditaji-dzini-indekss

-3

Atbildēt

DikembeSakamoto > sniega_roze 29.12.2014. 13.03

Vai šajās jomās gana un pareizi investēts salīdzinājumā ar kaimiņiem. Lūdzu datus galdā!
——-
Pietiek vaidēt!

Atbildēt

morgenstern 28.12.2014. 01.47

Ko nez Sēne, Kurmis un Daveika kavējās ar saviem prātojumiem

-2

Atbildēt

DikembeSakamoto 27.12.2014. 22.28

Eirozonā ir stagnācija un gaisma tuneļa galā nav redzama.

-6

Atbildēt

edge_indran > DikembeSakamoto 27.12.2014. 23.51

——-

Banksteriem un LB darboņiem nekad atalgojumā stagnācija nav iestājusies.

http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/parskats-par-atlidzibu-latvijas-banka?pop=1&tmpl=component

-2

Atbildēt

sniega_roze > DikembeSakamoto 28.12.2014. 14.27

Stagnācija nav Vācijā, un ar mums tik saprotamo Vāciju arī jāstrādā!

-2

Atbildēt

edge_indran > DikembeSakamoto 28.12.2014. 17.24

———

Kas māk – tam nāk:

“Nebija nekādas valsts nozagšanas,” apgalvoja Straume. „Tas ir bizness,” piebilda politiķis, runājot par „Latvenergo” trīs miljonu lietu.”

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/straume-par-braukshanu-dzeruma-mani-nodeva-cilveki-kuri-joprojam.a98699/

-1

Atbildēt

Normunds > DikembeSakamoto 28.12.2014. 18.57

Stagnācija nav Vācijā

============

Pietiek muldēt, ciparus studijā!

-1

Atbildēt

sniega_roze > DikembeSakamoto 28.12.2014. 21.34

Nemuldiet pats!

Bet saiti pieāķēju. Lūdzu

http://ec.europa.eu/eurostat/help/first-visit/statistics-illustrated

-2

Atbildēt

sniega_roze > DikembeSakamoto 28.12.2014. 21.59

Te vēl viena aktuāla Vācijas ekonomikas saite:

Deutsche Wirtschaft verhalten optimistisch http://bit.ly/13D7QoV

-1

Atbildēt

Normunds > DikembeSakamoto 28.12.2014. 22.34

Pirmā saite vispār sviests – manuālis eurostat lietotājam, otrajā saitē teikts, ka Vācijas uzņēmēji var cerēt uz nelielu pārdošanas apjomu palielinājumu. Kas tad tas ir, ja ne stagnācija? Ņemot vērā Francijas dziļo izmisumu, Spānijas nepārejošo dziļo izmisumu, Itālijas infarktu un Grieķijas klīnisko nāvi, eirozonai tuvākos 10 gadus nekas labs nespīd, bet galvenokārt tāpēc, ka tā saucamie eirozonas līderi nekādi negrib viens otram piekāpties un veikt nopietnus pasākumus situācijas uzlabošanai. Tālāk par muldēšanu netiek. Eirozona ir politisks projekts bez ekonomiska pamatojuma. Eirozonai ir vai nu jāsabrūk un jo ātrāk, jo labāk, vai jāpārtop par federālu valsti ar kopēju nodokļu sistēmu un centralizētu budžetu. Kurš grib būt vienā federācijā ar Grieķiju?

-2

Atbildēt

sniega_roze > DikembeSakamoto 29.12.2014. 12.33

Paga, paga, pats teici, ka Vācija ir recesijā. Es teicu, ka nē un ar Vāciju jāstrādā.

Izrādījas, ka tomēr nav recesijā. Tagad maini tēmu un saki eirozonā slikti. Nu, es saprotu, ka uz sirds ir vaidēt, bet tad vismaz vaidi par to, kur nevar ar faktiem apgāzt.

-1

Atbildēt

Raicha > DikembeSakamoto 29.12.2014. 12.38

Ar Normundu strīdēties – sevi necienīt:)

Nabaga recesīvie vācieši…

-1

Atbildēt

DikembeSakamoto > DikembeSakamoto 29.12.2014. 13.02

Es rakstīju par stagnāciju, recesiju vispār neviens nepieminēja.

Atbildēt

sniega_roze > DikembeSakamoto 29.12.2014. 23.25

Dikembe, vai tad Jūs arī Normunds?

Stagnācija jau īsti nav ekonomiska kategorija (tādā ziņā, ka nav mērāma), bet recesija ir skaidrs un izmērāms ekonomikas rādītājs.

Bet par oriģinālo teicienu, ka gaisma tuneļa galā, utt, jā, te stagnācijas pieminēšana ir īsti labs demagoģijas paņēmiens, jo mērāms nav, bet sliktu sajūtu rada. Brr. Iesaku aizbraukt uz “to eirozonu” un pašam apskatīties, ka neizrādas ka spļaujat itin zolīdā akā no kuras arī pats dzerat.

-1

Atbildēt

sniega_roze > DikembeSakamoto 29.12.2014. 23.25

Dikembe, vai tad Jūs arī Normunds?

Stagnācija jau īsti nav ekonomiska kategorija (tādā ziņā, ka nav mērāma), bet recesija ir skaidrs un izmērāms ekonomikas rādītājs.

-1

Atbildēt

DikembeSakamoto > DikembeSakamoto 30.12.2014. 00.59

Kā ir izmērama zolīda aka? Emocionāla pieķeršanās Jums traucē saskatīt problēmas, kritiski palūkoties uz problēmām.

-1

Atbildēt

vigr > DikembeSakamoto 03.01.2015. 09.48

Paldies, sniega_roze, par saiti. Mani tur visvairāk “aizķēra” Ķelnes Ekonomikas institūta direktora M.Hithera atzinums par pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un atteikšanos no kodolenerģijas (Energiewende):”Denn alle drei Ziele der Energiewende werden ja nicht wirklich erreicht, betont Hüther: “Wir haben mehr CO2-Ausstoß, die Versorgungssicherheit hat nicht zugenommen und die Wettbewerbsfähigkeit auch nicht.”” – Ups! Neviens no trim mērķiem nav sasniegts – CO2 izmeši nav vis samazinājušies, bet pat pieauguši, tāpat nav uzlabojušies ne konkurētspēja, ne arī elektroapgādes drošums!

Atbildēt

Galaktions 27.12.2014. 16.53

par nenozīmīgiem 0.1-0.2 procentpunktiem, kas ir pat mazāk par citās jaunajās eiro zonas valstīs novēroto 0.2-0.3 procentpunktu ietekmi.

Procentpunkti mūs’ Ljā ir lieki. Lai paliek amērikāņiem. Pietiek ar procentiem (procentēm) vai %.

Mana rakstība:

par nenozīmīgiem 0.1-0.2 %, kas ir pat mazāk par citās jaunajās eiras zonas valstīs novēroto 0.2-0.3 % ietekmi.

Jeb vai:

par nenozīmīgiem 0.001-0.002, kas ir pat mazāk par citās jaunajās eiras zonas valstīs novēroto 0.002-0.003 ietekmi.

-2

Atbildēt

Neticis > Galaktions 27.12.2014. 23.10

“Procentu punktus” ekonomisti izmanto, lai matemātiķi viņiem nevarētu pārmest, ka viņi nepareizi veikuši procentu rēķinus:

https://en.wikipedia.org/wiki/Percentage_point

Atbildēt

yopcix > Galaktions 29.12.2014. 10.58

Galaktion, kā tavā rakstībā var zināt, kāds ir gala rezultāts, ja, piemēram, inflācija bija 5%, bet tagad pieauga par 2 procentiem? Rezultāts būs 7% (5% + 2%) vai 5.1% (5 + 5 * 0.02) ?

Ne velti ir ieviests termins “procentpunkti” – lai nebūtu pārpratumu.

-1

Atbildēt

Galaktions > Galaktions 30.12.2014. 13.18

Manis rakstīto atsaucu – pateicoties Jums (kaut arī Jūsu segvārds nav īsti manā gaumē).

———————-

Blakus minot:

Senlaikos bija skolas uzdevums. Brauc ar 1oo m/s. Palielina v par 10%. Tad samazina par 10%. Kāds nu ir v? Te viss skaidrs.

Lasu: atlaide līdz -85%, atlaide 5%, atlaide 70%. Postmodernā (ne)domāšana.

Jo “atlaide” nav definēta.

Atbildēt

Galaktions > Galaktions 30.12.2014. 13.18

Manis rakstīto atsaucu – pateicoties Jums (kaut arī Jūsu segvārds nav īsti manā gaumē).

———————-

Blakus minot:

Senlaikos bija skolas uzdevums. Brauc ar 1oo m/s. Palielina v par 10%. Tad samazina par 10%. Kāds nu ir v? Te viss skaidrs.

Lasu: atlaide līdz -85%, atlaide 5%, atlaide 70%. Postmodernā (ne)domāšana.

Jo “atlaide” nav definēta.

Atbildēt

valdemir 27.12.2014. 15.00

Ekonomisti ir piemirsuši? vienu svarīgu atskaites punktu – 1913.gadu.

-3

Atbildēt

edge_indran > valdemir 27.12.2014. 15.21

——-

Viens otrs atgādināja – kurā vietā bijām ANO Tautas Attīstības Indeksa (HDI)

skalā 1991/1992.g. – un līdz kurai nokritām 20 gadu laikā:

“Latvija joprojām nespēj izrauties”

Juris Vīksniņš, Džordžtaunas universitātes (Vašingtona) ekonomikas profesors, speciāli Kapitālam

http://zagarins.net/sveiks/2001/120501viksnins.htm

-4

Atbildēt

MZGD > valdemir 27.12.2014. 17.24

Viksnins par 2014, gadu neko nav teicis, jo vinsh aizgaja aizsaulee 2012. gadaa: http://www.tfas.org/news-stories/press–media—12-12-george-viksnins-passing

-2

Atbildēt

edge_indran > valdemir 27.12.2014. 23.48

——

J.Vīksniņš kā profesionālis minēja Latvija vietu HDI starta brīdī – nr.30, kā arī secinājumu par nespēju izrauties – toties plāpās no LB neko nepieminēja, tikai propagandiskus slavējumus ar lielkulīgiem novēlējumiem.

Pareizi jau arī I.Lancmanis pateica:”Šis ir neprofesionāļu laiks. Cilvēku-skrūvīšu laiks, kuri nav nekas, jo trūkst pašcieņas un atbildības.”

http://www.ir.lv/2014/11/26/montekarlo-spelu-galds

-3

Atbildēt

eltae 27.12.2014. 11.31

Latvijā iedzīvotāju uzkrājumos bankās un maciņos vairāk naudas, kā valsts gada budžets, aptuveni 10 miljardi euro. Valdībai jārada apstākļi, lai iepējami vairāk no šiem līdzekļiem nonāktu apritē.Energoresursu cena pasaulē tikai pieaugs, tāpēc valdībai būtu jārada apstākļi, veicinoši alternatīvo energoresursu izmantošanu mājsimniecību sektorā. Ar 01.01. 2014.g. spēkā stājušais “Enerģijas tirgus likuma 30.1 punkts”, Netto norēķinu sistēma par atjaunojamo energoresursu izmantošnu mājsaimniecību sektorā mājsaimniecību sektorā pašpatēriņam, vērsts tieši pret iedzīvotāju un kopumā valsts interesēm.

+10

Atbildēt

Edmunds Zālīte > eltae 27.12.2014. 17.16

izdomaaju kaa var elektriskos saules paneljus Latvijas apstaakljos atpirkt 5 gadu laikaa. varu iztikt bez valsts atbalsta.

un siltumu maajai arii pietiekosaa daudzumaa sarazot ar aerobo komposteesanu no vecaam lapaam, zaales un skaidaam/skeldas. izejosaa uudens temparatuura 60 graadi, kopeejaas imaksas 2-3x mazaakas nekaa kurinot ar malku.

-2

Atbildēt

DikembeSakamoto > eltae 27.12.2014. 22.26

Noguldījumu % jāuzliek IIN 24%.

-1

Atbildēt

DikembeSakamoto > eltae 27.12.2014. 22.27

Un kā to dabūt gatavu?

-2

Atbildēt

edge_indran 27.12.2014. 10.18

——-Oļegs Krasnopjorovs:” Šogad Latvijas makroekonomiskās politikas kritizētājs Pols Krugmans par mums “aizmirsa”.

===============================================================================

Gan jau pašmāju Centrālā statistikas pārvalde LB pļāpātājiem atgādinās par “veiksmes stāsta” turpinājuma nodrošināšanas cenas palielināšanos:

“2013. gadā emigrācijā devās 22,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju”

http://www.csb.gov.lv/notikumi/2013-gada-emigracija-devas-226-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-39649.html

-8

Atbildēt

sniega_roze > edge_indran 28.12.2014. 14.31

Prom jau dodas pārsvarā latviski vāji runājoši Latvijas iedzīvotāji. Tas zemo algu un konfekšu fabriku segmentā. Cita daļa ir profesionāļi, kas izmanto Eiropas vienotā darba tirgus sniegtās iespējas. Te nevar visus likt vienā maisā.

-3

Atbildēt

edge_indran > edge_indran 28.12.2014. 16.58

——-

Stradiņš: grūžam jaunos zinātniekus emigrācijā

http://nra.lv/latvija/108166-stradins-gruzam-jaunos-zinatniekus-emigracija.htm

===============================================================================

Klāt nekas būtisks reālajā ekonomika nenāk, – vieni banksteru ātrie kredīti izaugsmi uz “papīra” nodrošina. Viena pati jau virtuālā nauda attīstību nepanāks, jo pēc LPSR tautsaimniecības pamatu sagraušanas liberasti vietā neko jēdzīgu nespēja radīt.

Starp citu, aizbraucēji nebūt nav sveštautieši:

“Diemžēl lauki – mūsu pamats – ir iznīcināts.” Lidija Lasmane-Doroņina.

http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/256312-lidija-lasmane-doronina-mums-jaatgriezas-pie-pamatvertibam-un-vienmer-jabut-nomoda/

-2

Atbildēt

Putlers > edge_indran 29.12.2014. 20.30

“Vistraģiskākais liktenis sagaidīja Latvijas kultūras un civilizācijas būtiskāko daļu – laukus, kuros dzīvoja pāri par 60% valsts iedzīvotāju. Okupācijas režīms solīja neieviest kolektivizāciju: “Nekas tāds nenotiks, jo jaunā vara labi saprot latviešu zemnieku un pazīst tā psiholoģiju,” apgalvoja tautas zemkopības ministrs J. Vanags, taču viss liecināja, ka masveida piespiedu kolektivizācija būtu sākusies jau 1941. gada otrajā pusē, ja ne vācu agresija. Sākotnēji, kopš 1940. gada jūlija beigām, lielā steigā tika īstenota t. s. padomju agrārā reforma – līdz 1940. gada 25. septembrim bija jāpiešķir zeme bezzemniekiem un pavisam sīkajām – līdz 10 ha – saimniecībām. Atņemot zemi saimniecībām virs 30 ha un “tautas ienaidniekiem un zemes spekulantiem” (jebkurai okupantiem nevēlamai personai), tika radītas 51 762 jaunas 10 ha saimniecības un papildus tika piešķirta zeme 23 321 mazajai – zem 10 ha – saimniecībai. Ekonomiski nerentablās sīksaimniecības bija lemtas galīgai nabadzībai. Lai arī reforma tika motivēta ar sociālā taisnīguma lozungiem, tās mērķis bija lielsaimniecību sagrāve un pretrunu veicināšana laukos. Nav noliedzams, ka daudzi jaunie sīksaimnieki – īpaši Latgalē – kļuva par dedzīgiem padomju varas atbalstītājiem, nenojaušot, ka gatavo sev galu, nākamajam okupantam ierodoties. Vēl citus sagaidīs visrūgtākā vilšanās pēckara gados, kad pat šie sīkie pleķīši tiks atsavināti un to īpašnieki sadzīti kolhozos.”

Atbildēt

Putlers > edge_indran 29.12.2014. 20.36

“Vidzemes Augstskolas rektora, ekonomikas vēsturnieka Gata Krūmiņa uzstāšanās bija veltīta 1945. – 1959. gadā Latvijas teritorijā izdarīto ieņēmumu sadalījumam starp Latvijas PSR un PSRS budžetu, kā arī militāro izdevumu īpatsvaram te dislocēto padomju armijas daļu uzturēšanai LPSR budžetā. Izmantojot PSRS bankas republikāniskās nodaļas un LPSR Finanšu ministrijas dokumentus, Krūmiņš demonstrēja, ka Latvijas PSR Padomju Savienībā bijusi donors, jo ieskaitījumi kopējā budžetā bija lielāki, nekā no Maskavas saņēma atpakaļ. ”Budžeta norēķini neapstiprina to, ko mums mēģināja propagandēt, ka tautsaimniecības atjaunošana pēckara gados notikusi par kaut kādiem līdzekļiem no malas. Tā bija mūsu pašu nauda, kas vispirms aizceļoja uz Maskavu un tad nāca atpakaļ, bet mazāka. Faktiski Latvija pēckara gados palīdzēja attīstīt citus PSRS reģionus,” uzsvēra Krūmiņš. Interesanti, ka izdevumi PSRS armijas uzturēšanai LPSR budžetā bija paslēpti sadaļā ”sociālkulturāliem mērķiem”.”

Atbildēt

Putlers > edge_indran 29.12.2014. 20.39

“Sabiedrība, LPSR rūpnīcu sabrukuma cēloņus skaidrojot, parasti aprobežojas ar to, ka vainīgs Godmanis vai nez no kurienes nākuši ”laupītāji” un ”izzadzēji”. Ekonomists Uldis Osis aicināja padomāt dziļāk. Vai militarizētā sociālisma direktīvu ekonomikas pāreja uz tirgus ekonomiku Latvijas apstākļos vispār varēja būt nesāpīga? ”Pāreja no modeļa, kur visu nosaka komandas ”no augšas”, uz tirgus modeli ir sāpīgs un ilgstošs process,” atgādināja Osis. Uzņēmējdarbības tradīcijas un kultūra attīstītajās rietumvalstīs veidojusies gadsimtiem, kamēr Latvijas teritorijā 20. gadsimta gaitā process vairākkārt vardarbīgi pārtraukts. ”Šajā jomā nākas visu veidot pilnīgi no jauna. Tas ir lielākais tiešais zaudējums, ko mums nesusi PSRS okupācija. Šodien mums nav citas izejas kā atkal iet cauri visiem tiem posmiem, kas raksturīgi tirgus ekonomikai,” sacīja ekonomists. Arī Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš aizrādīja, ka lietas nav tik vienkāršas. Daudzi uzņēmumi tirgu savai padomju produkcijai neatrada, turklāt Latvijas postpadomju ekonomikai triecienu deva gan fakts, ka 90. gadu sākumā daudzas fabrikas tā arī nesaņēma samaksu par ražojumiem, ko bija jau nosūtījušas uz bijušo PSRS, gan arī 1998. gada Krievijas krīze, kuras dēļ bankrotēja vairāki uzņēmumi.”

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam