Stīvens Hokings brīdina par mākslīgā intelekta draudiem cilvēcei

Ēriks > Viedoklis_lv 04.12.2014. 08.50

Svešo ceļinieki Tev jāzin, ka mēs esam tauta ar ilgu un slavenu vēsturi. Šīs planētas iedzīvotāji jau kopš senlaikiem iedalīti spiritos, cieneņos un čakleņos. Spiriti gremdējās apcerē, lai izprastu Diženo Indu, kurš apzinātas radīšanas aktā radījis indiotus, devis tiem par mājvietu šo planētu un savā neizpro­tamā žēlastībā iededzis tiem naktī zvaigznes, bet die­nai pielāgojis Saules uguni, lai tā dotu mums gaismu un izlietu pār mūsu cilti labdarīgu siltumu. Cieneņi noteica nodevas, pamācīja mūs valsts likumu nozī­mes izpratnē un gādāja par fabrikām, kurās pieticīgā pazemībā strādāja čakleņi. Un tā visi kopīgiem spē­kiem pūlējās vispārības labā. Mēs dzīvojām saticībā, mierā un saskaņā, un mūsu civilizācija uzplauka aiz­vien košāk. Gadsimtiem aizritot, izgudrotāji radīja mašīnas, kas atviegloja darbu, un tur, kur senatnē vaiga sviedros sūri pūlējās simtiem čakleņu, tur vēlāk pie mašīnām bija vajadzīgi tikai daži. Mūsu zināt­nieki aizvien vairāk pilnveidoja mašīnas, un tauta par to nevarēja vien nopriecāties, taču turpmākie noti­kumi pierādīja, cik rūgti mums savā līksmībā nācās vilties. Jo, raugi, kāds no mūsu augsti mācītajiem konstruktoriem radīja Jaunās mašīnas, kas bija tik lieliskas, ka strādāja pilnīgi patstāvīgi, bez jebkādas uzraudzības. Un tas bija posta sākums. Jaunās mašī­nas ieviešot fabrikās, daudz jo daudz čakleņu zaudēja darbu, bet, tā kā tie tad vairs nesaņēma algu, tiem draudēja bada nāve …

— Piedod, godājamais indiot, — es pavaicāju, — bet kas notika ar peļņu, kuru deva fabrikas?

— Tas taču skaidrāks par skaidru, — mans sarunu biedrs attrauca, — peļņu saņēma likumīgie īpašnieki, cieneņi. Un tā, kā jau es tev teicu, iznīcība drau­dēja …

— Bet ko tu runā, cienījamo indiot! — es neatlai- dos. — Būtu taču vienkārši jāpārvērš fabrikas kopus īpašumā, un Jaunās mašīnas jums būtu kļuvušas par svētību!

Tikko es to biju pasacījis, indiots sāka drebēt, satraukti samiedza savas desmit acis un smailēja ausis, pārbaudīdams, vai kāds no viņa biedriem, kas rosījās pie kāpnēm, nav dzirdējis manus vārdus.

— Diženā Indas desmit degunu vārdā, es tevi, atbraucēj, lūdzu nerunāt tik briesmīgas ķecerības, kas ir nekrietna vēršanās pret mūsu brīvību pamatiem! Iegaumē, ka mūsu augstākais likums, ko sauc par pilsoņu brīvās iniciatīvas principu, nosaka, ka nevienu nedrīkst paverdzināt, piespiest vai kaut tikai paskubināt darīt kaut ko tādu, ko viņš pats nevēlas.

Kurš tad gan būtu iedrošinājies cieneņiem atņemt fabrikas, ja viņiem labpatikās izbaudīt savas īpaš­nieku tiesības? Tas būtu visdrausmīgākais brīvības ierobežojums, kādu vien varētu iedomāties. Un tā, kā jau tiku tev teicis, Jaunās mašīnas ražoja milzum daudz ārkārtīgi lētu preču un teicamu pārtikas pro­duktu, bet čakleņi itin neko nepirka, jo viņiem nebija nekādu līdzekļu …

— Paklau, manu indiot, — es iesaucos. — Tu taču neapgalvosi, ka čakleņi tā rīkojās labprātīgi? Kur tad bija jūsu brīvestība, jūsu pilsoņu tiesības?

— Ak, cienījamo atbraucēj, — nopūzdamies atbil­dēja indiots, — tiesības visnotaļ bija spēkā, bet tajās teikts tikai par to, ka pilsonis drīkst darīt ar savu īpašumu un savu naudu, ko vien grib, bet nevis par to, kur viņam tos ņemt. Čakleņus neviens nenomāca, neviens viņus ne uz ko nespieda, gluži pretēji, viņi aizvien bija pilnīgi brīvi un varēja darīt, ko vien grib, taču viņi ne tikai ka nepriecājās par tik pilnīgu brīvību, bet gan mira kā mušas

http://nemaloknig.info/read-11137/?page=8#booktxt

+1

0

Atbildēt

0

e > Viedoklis_lv 04.12.2014. 12.25

Būs vienkārši jāatrod cits veids kā nodarbināt tos ko aizstās roboti.

Kādam tāpat būs jāpērk robotu saražotais – citi roboti to diez vai darīs.

0

0

Atbildēt

0

apmulsis > aivarsk 04.12.2014. 00.11

Ļoti cienu Hokingsu par to, ka viņš kā cilvēks ar ierobežotām spējām, ir radis iespēju dot ļoti daudz.

0

0

Atbildēt

0

aivarsk > dzeris49 03.12.2014. 21.25

cilvēcei raksturīgi izturēties vieglprātīgi pret visiem draudiem.

+4

0

Atbildēt

0

apmulsis > Neticis 03.12.2014. 21.02

Kā tad ir ar šito šodien?

“Tjūringa tests (1950) ir angļu matemātiķa Alana Tjūringa piedāvāts tests, ar ko pārbaudīt, vai mašīna ir saprātīga, tāpat kā cilvēks. Tas tiek veikts sekojoši: cilvēks-tiesnesis veic sarunu ar divām pusēm, no kurām viena ir cilvēks, bet otra – mašīna; ja tiesnesis nespēj atšķirt, kura no pusēm ir cilvēks, un kura – mašīna, mašīna ir izgājusi testu, un to var uzskatīt par mākslīgo intelektu. Lai padarītu testu vienkāršu un universālu, saziņai tiek izmantoti tikai teksta kanāli”

http://lv.m.wikipedia.org/wiki/Tjūringa_tests

The Turing Test, 1950

http://www.turing.org.uk/scrapbook/test.html

+1

0

Atbildēt

0

Neticis > Neticis 03.12.2014. 21.21

Vairāk vai mazāk stingru Tjūringa ir izgājuši jau vairāki pļāpu roboti, nesenākais no tiem Eugene, kas tēloja 13-gadīgu pusi no Ukrainas. http://www.bbc.com/news/technology-27762088

Tomēr tajos nav nekā “intelektuāla” — tiem nav ne vēlmju, ne vajadzību un ambīciju, ne arī līdzekļu to panākt. Tie ir tikai “automāti” ar iepriekš ieprogrammētu (varbūtīgu) algoritmu.

Ja būtu tik traki, kā histēriķi mālē, tad pļāpu roboti un IBM “Votsoni” kontrolētu pasauli jau tagad. Patiesībā, pārfrāzējot Stīvenu Freju, šobrīd mēs protam radīt tikai “mākslīgo stulbumu”, nevis “mākslīgo intelektu”.

+7

-1

Atbildēt

0

apmulsis > Neticis 03.12.2014. 22.53

Man ne pārāk patika

“Pat kad līdz mākslīgajam intelektam nonāks, nav teikts ka tam būs tikpat psihopātiskas augšanas, vairošanās un pasaules iekarošanas tieksmes, kā dabīgajam.”

Tātad, cilvēks ļaunuma sakne :-)

0

0

Atbildēt

0

apmulsis > Neticis 04.12.2014. 00.06

Tie ir “brute force” (stulbums) algoritmi, kas pateicoties skaitļošanas jaudām spēj aprēķināt neiedomājamu varbūtību skaitu, tādējādi simulējot intelektu. Ir radīti arī algoritmi, kas balstīti uz ideāliem (intelekts), bet tie nespēj neko daudz parādīt.

+1

0

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam