Izvēle krustcelēs 130

Komentāri (130)

https://twoja-reklama.pl/ 28.11.2019. 20.49

… [Trackback]

[…] There you can find 58543 additional Information to that Topic: ir.lv/2014/08/15/izvele-krustceles/ […]

0
0
Atbildēt

0

ebenin amini türkce izle 10.11.2019. 07.27

… [Trackback]

[…] Find More on to that Topic: ir.lv/2014/08/15/izvele-krustceles/ […]

0
0
Atbildēt

0

Surfwearhawaii 25.10.2019. 15.00

… [Trackback]

[…] Read More on on that Topic: ir.lv/2014/08/15/izvele-krustceles/ […]

0
0
Atbildēt

0

… [Trackback]

[…] Read More here to that Topic: ir.lv/2014/08/15/izvele-krustceles/ […]

0
0
Atbildēt

0

https://prosende.pl/ 23.09.2019. 23.09

… [Trackback]

[…] Info on that Topic: ir.lv/2014/08/15/izvele-krustceles/ […]

0
0
Atbildēt

0

gundega_heiberga 20.08.2014. 12.48

Lai par karognesēju mums kalpo SIRSNIŅPARTIJU atstājusī Liene Cipule: JA PIRMS VēLēšANāM NEVARI SKAIDRI PATEIKT AR KO BūSI KOALīCIJā – “TAD UZ JAUNU RUDENTIņU”.

0
0
Atbildēt

0

Silvija Adijāne 19.08.2014. 10.41

Nāksies autorei nepiekrist. Neesam nekādās krustcelēs. Latvija savas fundamentālās izvēles ir izdarījusi, atjaunojot neatkarību, iestājoties ES un NATO, kā arī paužot skaidru attieksmi minētajā referendumā. Varbūt vienreiz pietiks ik pa četriem gadiem nostādīt elementāras vēlēšanas par dzīvības vai nāves jautājumu. Man ir apnicis katru reizi pārapliecināt vēlēšanās tikai un vienīgi “rietumniecisko izvēli” (jo es to pieņemu kā izdarītu, mai demokrātijas virzienā pārliecināt nevajag), kalkulēti balsojot par mazāko ļaunumu, lai tikai, nedod Dievs, SC neiegūtu kādu lieku vietu Saeimā. Tāpat viņiem ir stabils elektorāts, kas garantē trešadaļu balsis visos izkārtojumos. Es vienreiz vēlos nobalsot kā jebkura normālā, stabilā valstī: par programmu un ideoloģiju (manā gadījumā tās ir labējas, bet arī sociāli atbildīgas) un šoreiz to arī darīšu – nekādi apokaliptiskie Ukrainas notikumi to nemainīs. Pat, ja mana izvēlētā partija nepārvilks 5%. Jo galu galā mūsu valsts spēks būs atkarīgs tieši no situācijas pašā Latvijā, nekur citur. Un arī no vēlētāju brīvas izvēles, nevis pastāvīgas mnipulācijas un draudiem ar slikto nākšanu pie varas.

0
0
Atbildēt

0

kristaps_drone 18.08.2014. 12.50

“tāda bezkaunība pret Latvijas tautu un valsti, ko piedzīvojām tautas nobalsošanas sakarā” – būtu gan vairāk jāsatraucas un jābrīnās nevis par šo ļaužu bezkaunību, jo tā ir tik parasta lieta, bet par valdošās kliķes gļēvulību un neizlēmību laikā, kad varēja elementāri nocirst saknē šī klaji pretvalstiskā referenduma rīkošanu.

0
0
Atbildēt

0

nitrat 17.08.2014. 23.41

Patiesībā es sāku iemīlēt edge_indran, jo šis pastalu valkātājs patiešām rūpējas par savu tautu. Bez viņa mēs nespētu atšķirt labo no ļaunā, un nezinātu, ka Latvija esot izplatīta kaut kāda “rusofobija”. Arī par nacismu Latvijā un Ukrainā neko nezinātu.

0
0
Atbildēt

2

nitrat 17.08.2014. 23.21

Un ar tranzītu pārsvarā nodarbojas krievvalodīgie, tāpēc nedaudz žēl, ka viņu rūpalam pašu Tēvija pieliks treknu punktu. Bet kad tad Krievijas varai ir rūpējis pašu cilvēks? Jā, nekas tādas cauri gadsimtiem nav novērots.

0
0
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > nitrat 17.08.2014. 23.33

    ——–

    Oi, oi, vēl ziema priekšā – varbūt “Godmaņ-krāsniņas” varēs eksportēt, ja Eiropas Savienībai gāzes piegādes nostopēsies….

    Ukraine reportedly halts Russian gas imports but transit to Europe unaffected – economy

    https://www.youtube.com/watch?v=yyFkFNFmAwc

    0
    0
    Atbildēt

    0

    nitrat > nitrat 17.08.2014. 23.36

    Šaubos, vai Latvijas krievu komersanti spēs Krievijai nopārdot īpaši daudz Godmaņa krāsniņu. Un pašam krāsainā metāla komersantam un cukura magnātam Godmanim patiešām nav par ko satraukties, jo šim VDK skolniekam vecumdienas ir nodrošinātas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

nitrat 17.08.2014. 22.12

Ar ko edge_indran atšķiras no Ločmeļa? Padomāju un izdomāju, ka vajag padomāt, jo nevienu atšķirību nemanu. Un ja reiz nav atšķirības, tad kāda starpība?

0
0
Atbildēt

8

    nitrat > nitrat 17.08.2014. 22.14

    Starp citu, abu šo personāžu arsenālā ir Antonijas ielas plušķiem raksturīgie propagandas materiāli, kuri noteikti nav nejauši sameklēti, bet gan ar nodomu atlasīti. Kāpēc gan mums barot Kremļa rokaspuišus? Nebarosim troļļus un mērkaķus krātiņā!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > nitrat 17.08.2014. 23.08

    ———

    Nebarosim!

    “Krievijas embargo sekas: Dārzeņu audzētāji Zemgalē iznīcina izaudzēto”

    http://www.diena.lv/latvija/zinas/krievijas-embargo-sekas-darzenu-audzetaji-zemgale-iznicina-izaudzeto-14066550

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    nitrat > nitrat 17.08.2014. 23.18

    Protams, žēl, ka mūsu dārzeņi neatbilst Krievijas standartiem, bet tur jau neko nevar darīt. Jāmeklē cits tirgus. Tas ir bizness, un biznesā gadās visādi. Šis piemērs tikai paliecina, ka nedrīkst koncentrēties tikai uz vienu konkrētu tirgu.

    Un prieks, ka necenties oponēt manam apgalvojumam par Taviem mērķiem šajā portālā. Un tas jau pats par sevi saprotams, jo nav iespējams noliegt acīmredzamus faktus 🙂

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > nitrat 17.08.2014. 23.26

    ——

    Kā tad, “prieks” visu lauksaimnieku sejās no Portugāles un Spānijas līdz pat Grieķijai par Briseles eirokrātu darbošanos:

    “Greek farmers hit hard by Russian sanctions against EU produce”

    http://www.theguardian.com/world/2014/aug/13/greece-farmers-russian-sanctions-rotten-fruit

    https://www.youtube.com/watch?v=nKAhu-NR_iU

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    nitrat > nitrat 17.08.2014. 23.31

    Kā jau teicu, patiešām žēl, ka Eiropas produkti vairs neatbilst Krievijas standartiem. Krievija taču nekad nav pieņēmusi politiskus lēmumus ekonomikas jomā, balsoties tikai uz ārpolitisko situāciju. Bet viss kas notiek, notiek uz labu. Jo ir jāsaprot, kurš tirgus ir uzticams, un kurš nē, lai var pareizi izvēlēties ekonomisko kursu. Šobrīd ir skaidrs, ka Eiropai ar Krieviju ilgtermiņā nav pa ceļam. Bet, paldies Dievam, Krievija nav vienīgais tirgus uz šīs planētas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > nitrat 17.08.2014. 23.36

    ——–

    Amerikāņi mums palīdzēs!

    First Lady: White House Garden Will Feed Many

    https://www.youtube.com/watch?v=ERAzoNZlEv4

    0
    0
    Atbildēt

    0

    nitrat > nitrat 17.08.2014. 23.38

    Nebūtu jau slikti, ja amerikāņi mums palīdzētu. Vairāk žēl būtu to krieveņu, kuras netiktu pie iecienītajiem amerikāņu produktiem, tai skaitā kosmētiku. Nāktos smiņķēties ar prasto Sibīrijas smiņķi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > nitrat 18.08.2014. 01.47

    …”pārtika” krievu smadzenēm un vēderiem….ar propagandu var panākt visu – ēdīs un aplaizīsies:

    “В России на сегодняшний день успешно работают 3200 молокоперерабатывающих предприятий. Российский рынок молочной продукции один из самых динамично развивающихся. Конкуренция на нем постоянно растет. А вместе с ней и требования к продукции, которая по качеству уже давно перестала уступать западным аналогам”.

    Обо всем об этом сегодня рапортует ведущая программы “Вести”. Смысл сюжета: Россия отказалась от ввоза западных молочных продуктов. И правильно. И зачем они ей. У нее есть свои. Их много. Они вкусные и качественные.

    Это сегодня. А вчера эта же самая (вот что смешно – ТА ЖЕ САМАЯ!) ведущая в той же самой программе “Вести” произносила текст следующего содержания:

    “Пятая часть выпускаемых в России молочных продуктов – подделки. К такому выводу пришел Национальный союз производителей молока. Если эта пятая часть досталась вам, то в организм в лучшем случае поступят растительные жиры вместо животных”. И дальше: “Недоброкачественная продукция… микроорганизмы… кишечная палочка…” И все это про российскую молочную продукцию.

    http://ru.krymr.com/content/article/26523556.html

    +1
    0
    Atbildēt

    0

sarmitelinde 17.08.2014. 16.37

lepnums, nevis lepnība ir poztīva kategorija. Es pat domāju, ka psiholoģiski absolūti nepieciešama. Ja cilvēkam nav ar ko lepoties – sākas baigākās problēmas.

Tiem pašiem krieviem – Ukrainas iekarotājiem – mūsu vērtējumā kropls, bet lepnums viņiem ir.

Es esmu ļoti ļoti kritiska pret Latvijas valsti, pret šodienas Latvijas sabiedrību, bet kad manā darbavietā kolēģe nepilsone sāk kritizēt Latvijas valsti vai latviešus – es kļūstu pret viņu rupja un agresīva. Un saku,ka viņa lai uz sevi paskatās un savu krievu tautu kritizē. Ka mēs ar savām nebūšanām paši tiksim galā.

+1
0
Atbildēt

0

sarmitelinde 17.08.2014. 11.54

Izlasīju Jan Costin Wagner Das Licht in einem dunklem Haus. Un visu laiku domāju lūk par ko – nevis par krimiķa intrigu – jo tā tur bija nodeldēta līdz nemaņai banāla, bet par to,ka varonis – galvenais varonis, jauns izmeklētājs mīl prostitūtu. Protams, ka smuku un lai būt pa smuko – gudru un naktīs raudošu un noslēpumainu un bla bla bla un bla bla bla. Bet es nesaprotu,kā var mīlēt un mīlēties ar tādu sievieti , ignorējot to viņas darba specifiku. Nu viņa brauc uz darbu ar mopēdu, vai tad viņai kādu laiku draudzene brauc pakaļ un abas jauki pļāpādamas aizbrauc strādāt, kamēr smaidīgais policis šo gaida atpakaļ.

Un cilvēkiem tādas grāmatas un tādi absurdi patīkot. Es izlasīju, jo gribēju saprast – kāpēc tā, bet nesapratu.

0
0
Atbildēt

0

sarmitelinde 17.08.2014. 11.46

par skolotāju un LDZ šefu Magoni. Kā es saprotu, tad šodien Latvijas valsts ir tik tālu nonivēlējusies, ka skolotājiem īstā peļņa ir ar privātstundām. Ka pārpildītajās klasēs no viņiem neviens neprasa citādu atbildību kā vien ierasties uz stundām un tās novadīt. Pat vēstures skolotāji pasniedz privātstundas un pelna 10 -20 eur par vienu akadēmisko stundu. To saku no pieredzes – gan kā skolotāja, gan kā ģimnāzistes māte.

Savukārt, Magonim jau arī ir samaksāts un pārmaksāts par viņa darbību tā,ka viņš par dz’vi nesūdzas. Viņa privātais bizness ir jo draudzīgā saskaņā ar valstij piederošo biznesu. Kam ir prioritāte – minat 3x .

Vai teiksim tie jaunie – nepaicetīgiem ērzeļiem līdzīgie ministriju puiši, kuri ir vecākie referenti un privātfirmum pamatā konsultatīvo firmu īpašnieki vienlaicīgi. Goda vārds, nezinu kā tur tie likumi to visu sagroza, bet sagroza.

Es laikam būšu spiesta tiesāties ar savu apsaimniekotāju , kura akcionāri ir tautapartijas oligarhi. Viņi uzvedas kā kanibālu karaļi, kuriem vien jāizvēlas , kuru no treknākajiem cilts bērniņiem šodien apēst. Apsaimniekotājs pieņēmis darbā trīs jaunus juristus un atlaidis pāris tehniskos darbiniekus, jo loģiski domājot – ar fiziksu darbu jau vairs tikai nabagi naudu pelna. Uzņēmēji ar pašcieņu – tikai caur pērkamo Latvijas tiesu sistēmu.

Visi zinam to Čērčila teicienu, ka demokrātija ir gatavais posts un negals priekš sabiedrības, bet ka nekas labāks tomēr joprojām nav izgudrots.

Bet mums pat demokrātijas nav. Kaut kāds paģirains murgs, kas negrib beigties. Šķiet,ka G.Janovksis to teica- ka esam kā ar varu ierauti dēmonu vadītā vilcienā, nezinam uz kurieni mūs ved, kāpēc, neko nezinam, paredzēt nevaran, bet neko mainīt arī nē.

0
-1
Atbildēt

3

    Signija Aizpuriete > sarmitelinde 17.08.2014. 13.33

    ———-SandraJ:”(..) nezinam uz kurieni mūs ved, kāpēc, neko nezinam, paredzēt nevaran, bet neko mainīt arī nē.”

    ===============================================================================

    Evolūcija…..

    https://www.youtube.com/watch?v=f5dX4-rQCC8

    0
    0
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > sarmitelinde 17.08.2014. 16.27

    nezinu gan edge indran kur tu šajā multenītē saskatīji evolūciju. Gadu tūkstoši iet, bet vīrieši turpina par galveno argumentu pieņemt sieviešu vijoļviedīgās formas, bet sievietes – vīrieša izrunāšanās spējas. Nav svarīgi,ka zvaigznes tā arī paliek un paliks pie debesīm, bet galvenais, ka viens muld, melo acīs skatoties, bet otra – tā lielpupu marija, notic.

    Gadu tūkstoši māca un māca un neizmāca.

    Tātad tomēr – dēmoni.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > sarmitelinde 17.08.2014. 16.45

    ——-

    Saskatīsi, galu galā ar vienu burtu “D”:demokrātija; dēmoni;…:

    “Kamēr demokrātija ar visiem tās trūkumiem liek pašam domāt un vērtēt, rūpēties par tuvākiem un tālākiem līdzcilvēkiem, nezagt un nenodot. Proti, tā cenšas atraisīt un pilnveidot cilvēka labās un krietnās īpašības. Turklāt tā kļūst arvien pilnīgāka, jo vairāk tās locekļu kļūst labāki un krietnāki. Tātad demokrātijā katram indivīdam atsevišķi ir iespēja ietekmēt un uzlabot dzīvi savā sabiedrībā, kamēr totalitārismā tāda iespēja ir tikpat kā neesoša.”

    ==============================================================================

    А у вас негров линчуют?

    From Ferguson, Missouri Before and After Curfew

    https://www.youtube.com/watch?v=WCgSuZQyaTE

    One Shot and Seven Arrested After Curfew Takes Effect in Ferguson, Missouri

    http://www.newsweek.com/amid-protests-265072

    0
    0
    Atbildēt

    0

Laima 16.08.2014. 15.03

Būtībā pareizi šī izvēle ir bijusi vienmēr, un it kā izdarīta, BET!!!!! Un šis Bet ir Latvijas politikas un arī tautas problēma visu laiku kopš valsts atjaunošanas. Tādi jēdzieni kā tautiskums un viss no tā izrietošais demokrātijā ir stingri individuāls jautājums kam ar valsti un politiku nav nekāda sakars, bet totalitārismā tieši šie jēdzieni ir visa pamatā. Latviska Latvija un demokrātija nav savienojama, bet Latviska Latvija nevis abstrakta demokrātija ir tas kamdēļ lielākā tautas daļa stāvēja uz barikādēm. Lūk politiķu uzdevums, pēc demokrātiskās izvēles izdarīšanas, arī būtu bijis mainīt tautas apziņu patiesi demokrātiskā virzībā izvirzot dienaskārtība sociālās lidztiesības jautājumus, tomēr kā nāk vēlēšanas mēs dzirdam pavisam citus lozungus, jo pie pirmajiem smagi un nepateicīgi jāstrādā, bet otrie ir tik parocīgi un tos labprāt uzklausa, jo patiesa demokrātija diemžēl nav populāra.

0
-2
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Laima 16.08.2014. 16.31

    ——Guntis:”(..) jo patiesa demokrātija diemžēl nav populāra.”

    ===============================================================================

    Būs;- bet pēc 100 gadiem:

    “Protams… tas būs ilgs process. Latvijas jaunāko laiku vēsture ir parādījusi, ka triju dienu laikā var mainīties politiskā iekārta. (Es domāju 91. gada puču). Ekonomiskā? Privatizācija, 10 gadi un – kapitālisms. Dzīves standarts? Gadu trīsdesmit un – ES vidējais līmenis, ja vairāk vai mazāk sapratīgi īstenot politiku un mazāk zagt. Taču, lai izaudzinātu īstu demokrātisku sabiedrību, vajadzētu gadus simts. Trīs paaudzes. Tieši tāpēc tas viss atkarīgs ne tikai no valsts. Tas ir atkarīgs no cilvēkiem.”

    P.Laķis, profesors. http://www.jaunahanza.lv/cb3.php?id=2&tr=1&lp=2&ln=lv

    0
    -2
    Atbildēt

    0

laurina992 16.08.2014. 14.38

Vēlēšanu kampaņā daudz vieglāk nobaidīt ar Krievijas tēlu,nekā skaidrot sabiedrisko iekārtu smalkumus.Piemēra pēc tikai izglītots vēlētājs,kurš kaut ko saprot no valsts finansēm un makroekonomikas,spēs atšķirt izpildāmus priekšvēlēšanu solījumus no neizpildāmiem.Tāpat ir ar demokrātijas izpratni.Tāpēc vieglāk ir spēlēt uz emocijām.

+1
-1
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 16.08.2014. 10.27

———-

“Antikomunisms [rusofobija] – ceļš uz tautu iznīcību,” tā V.Munters savā 1962.g. izdotajā grāmatā “Pārdomas”.

“Mūsdienas vēsturē ieies ar iedzīvotāju skaita dramatisko samazināšanos,”

tā par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos par 6 000 00 (!) divdesmit gados secina vēsturnieks Antonija Zunda.

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/486129-musdienas_vesture_ieies_ar_iedzivotaju_skaita_dramatisko_samazinasanos

0
-2
Atbildēt

0

dro 16.08.2014. 09.33

«Mēs tiksim ierauti vienā no daudzajiem pasaules konfliktiem. Tas ilgs vismaz gadus desmit un beigsies ar Krievijas iziršanu. Zināmā mērā,» viņš izteicies, piedaloties Paidē notiekošajā otrajā gadskārtējā Igaunijas Viedokļu kultūras festivālā.

Runājot bijušo valdības vadītāju diskusijā, Partss atzinis, ka ekonomiskās attiecības nenovēršami nāksies pārstrukturēt un līdz ar to Igaunija zaudēs savu starpnieka lomu, kas tai bijusi kā robežvalstij. «Nav šaubu, viena iespēja mums tagad zudusi. Ja konflikts saasināsies, tas pavērs mums jaunas ekonomiskās attīstības iespējas, neraugoties uz to, ka mūsu kaimiņš ir neprognozējams un norisinās tirdzniecības karš,» viņš piebildis.

Cits bijušais Igaunijas premjerministrs, Eiropas Savienības transporta komisārs Sīms Kallass norādījis, ka pēdējo divarpus gadu laikā viņam transporta politikas jomā bijuši cieši kontakti ar kolēģiem Krievijā, kas ļauj apgalvot, ka attiecības ar šo valsti būs atkarīgas no tā, cik iekšēji stipra būs ES.

«Īpaši svarīgi ir zināt, ka Krievijai nedrīkst izdabāt. Ja mēģināsiet izdarīt viņiem pa prātam, viņi ar jums nesarunāsies – jūs netiksiet uzskatīti par pietiekami nozīmīgiem,» viņš uzsvēris.

Arī Kallass ir pārliecināts, ka konflikts ar Krieviju turpināsies. «Un dod Dievs, lai tas nesaasinātos,» viņš piebildis.

Vēlreiz: «Īpaši svarīgi ir zināt, ka Krievijai nedrīkst izdabāt. Ja mēģināsiet izdarīt viņiem pa prātam, viņi ar jums nesarunāsies – jūs netiksiet uzskatīti par pietiekami nozīmīgiem.

+7
-2
Atbildēt

0

ILZE 16.08.2014. 00.03

nulle

mīlēt, lepoties ar savu tautu, ar to, ka esi latvietis – tā ir tumsonības pazīme

_________________

Lepoties ar to, ka esi pidars, tas gan kruta.

+3
-4
Atbildēt

0

Ieva Aile 15.08.2014. 23.48

nulle,kur tu dabūji savu domāšanas veidu?Laikam ne no senčiem,? Kā senči teica,čigānam no ratu pakaļas izkriti?Es gan reizēm paklausījos,ko man tēvs un māte stāstīja par to,ko šie no saviem radītājiem dabūjuši dzirdēt par to,ko viņu vectēvi jaunībā no vecākiem iemācījušies.Un tad es palasījos Balto grāmatu un Zaļo grāmatu un Mērnieku laikus un Straumēnus, Deglava Rīgu,Mūžības skartos …

+4
-1
Atbildēt

0

sarmitelinde 15.08.2014. 23.10

tev atkal baltumiņam pietrūkst melnumiņa.

Jā esmu emocionāla, nekad neeju krastmalā svecītes dedzināt, jo man šausmīgi jāraud un kauns par to.

Tas ir tik netaisnīgi – nomirt par brīvību, par dzimteni jaunam, dzīvi nedzīvojušam, un tad paiet gadi un citi resni un veci un dvēslēs sapuvuši onkuļi un tantes tavu upuri, tavu jauno karsto dzīvību ir pārdevuši un tas upuris ir bijis velts.

Tas ir tas, ko es domāju, kad logā lieku baltu sveci, lai pieminētu savus senčus. Un tad manas omes, to karavīru mīļotās, līgavas, bez mīlas palikušās … un tad ,kāds man te saka, lai es senčus noliedzu.

Nemūžam nē. Ar manām acīm pasaulē skatās senči, es esmu viņu turpinājums, viņu saikne ar šo planētu. Eh, visas tās sievas un tie vīri. Kad nomiršu – gribu pie viņiem visiem.

+5
0
Atbildēt

0

dace_ampermane 15.08.2014. 22.39

Sandra, Tu esi ārkārtīgi emocionāla būtne, daudz esi šeit sarakstījusi….

+3
0
Atbildēt

0

sarmitelinde 15.08.2014. 22.10

Man asini uzsit stāsti par latviešu strēlniekiem, tiem puišiem, kuri dziedot aizgāja uz fronti un tur mira jauni un skaisti un nevainīgi un kvēli. Viņiem dedzinu svecītes un skaitu lūgšanas un saku paldies,ka esmu latviete -tāda, kāda esmu. Viņu dēļ vēlos būt laba latviete.

Tāpat es mīlu visus savus senčus – tās sievas un vīrus, kuri staigāja nātnas drēbēs un apavos, pārtika no nātrām, bet zemi izpirka un bērnus izskoloja. Es ļoti ļoti lepojos ar saviem vecākiem – tētis man bija skaistulis, mamma – skaista un gudra ir vēl tagad.

Eh – un kur nu visi mani radi un Rainis – manis dievinātais Rainis. Un Aspazija.

Senči ir pakalns, kurā es uzkāpju, lai sasniegtu jaunus apvāršņus.

+4
0
Atbildēt

0

ritvars_kl 15.08.2014. 21.06

“…katram indivīdam atsevišķi ir iespēja ietekmēt…” Tāpēc jau arī esam tik sašķelti ka turamies pie liberālisma ideoloģijas nevis latviskās kultūras.

+3
-1
Atbildēt

9

    sarmitelinde > ritvars_kl 15.08.2014. 21.39

    un kas ir latviska kultūra?

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    buchamona > ritvars_kl 15.08.2014. 22.10

    SandraJ Paskaties pa logu laukā un redzēto salīdzini ar citās valstīs pamanīto. Saskatītās atšķirības apkopo un atradīs atbildi uz pašas uzdoto jautājumu, proti, kas ir latviska vide, kuru piepilda latviešu materiālo un garīgo vērtību kopums, kuru vienā vārdā sauc par latvisku kultūru :))

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > ritvars_kl 15.08.2014. 22.11

    nē, riņķi apkārt – tāda atbilde nav atbilde. Neciešu šitādus riņķi apkārt – tiešu un skaidru valodu lūdzu. Vai tā arī saki – nespēju noformulēt.

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    buchamona > ritvars_kl 15.08.2014. 23.30

    SandraJ Es Tev atbildēju nevis ” riņķī apkārt” :), bet ļoti konkrēti. Es runāju par sajūtām. Okupācijas laikā es atradu sev darbu, caur kuru izbraukāju visu Kaukāzu un Vidusāziju. Tad lūk – kad es no vilciena izkāpu Tbilisī, es ar visām porām sajutu, ka esmu Gruzijā, vai, kad nokļuvu Baku, jeb Ašhabadā, tad sapratu, ka esmu Azerbaidžānā, vai Turkmēnijā. Tā ir muzika, ēdiens, arhitektūra, ļaudis, viņu ģērbšanās stils, izturēšanās, kas uz mani iedarbojās. Tas ir kaut kas ļoti atšķirīgs no tā ko mēs latvieši esam pieraduši redzēt, sajust sev apkārt, dzīvojot Latvijā. Kas tas ir, kas veido šīs atšķirības starp Turkmēniju un Latviju, piemēram? Ja nespēj uztvert atšķirības ainavā, muzikā, vai literatūrā, kuru veido tautu īstenības uztvere, tad varbūt sāc ar to, ka izlasi Deglava Rīgu, sāc ar mūsu pašu saknēm, ar stāstu par to, kā tās tapušas,tad varbūt Tev kļūs skaidrāka problēma, kuru šeit cenšamies šķetināt 🙂

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > ritvars_kl 15.08.2014. 23.44

    pavasarī izlasīju Upīša Zaļo zemi. Skolas laikā man nepatika. Nevarēju pieņemt,ka Liena ar vecu mērkaķi apprecējusies. Domāju -kaut kāds murgs ne rakstnieks, ja tādas nejaucības var izdomāt.

    Toties tagad es lasīju ar nenormālāko baudu, es gandrīz spiedzu no sajūsmas. Piemēram, par vienu tantuku baznīcā Upītis saka , ka tā saknīpētām lūpām un naidpilnu skatu veras pasaules netaisnībās.

    Man ir pat vārdos gatavi formulējumi – kas ir latviska kultūra, bet mani interesē , kā piemēram, Tu vai Ozoliņš to pateiktu.

    Tā kā – neļauju Tev aizmigti, kamēr neuzrakstīsi skaidri un gaiši un tieši. Es pati iešu gulēt tagad, bet no rīta dzerot kafiju izlasīšu.

    Katrā ziņā Tu pats esi latvietis – šitā izlocīšanās un izunāšanās – visādi poētiski un kā saka – gar citiem grābstoties, nevis sevī iedziļinoties. Labi – saldu nakti.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    buchamona > ritvars_kl 16.08.2014. 01.42

    Nu, bļāviens :)), bet, ok 🙂 Vai Tu spēj definēt mīlestību, piemēram? 🙂 Jūtas pret Dzimteni, tas ir gluži tas pats. Kad valsts jau ir dibināta, tad tas ir vieglāk, bet – vai spēj novērtēt to latvietības izjūtu, kura pārliecināja Brīvības cīņu kareivjus brīvprātīgi cīnīties par vēl nebijušu valsti?

    Man sāk likties, ka mūsu saruna kļūst bezjēdzīga, jo – es vienkārši mīlu savu tautu jau kopš bērnības, nedefinēti. Skolā finierēju latviešu pilskalnus 🙂 , vecās Atpūtas bija mana ābece 🙂 Bēniņos lasīju par Brīviības cīņām. Tādi latviešu vīri, kā kapteinis Zolts, vai pulkvedis Briedis bija mani bērnības varoņi. Šobrīd dzīvoju Vācijā ne jau tādēļ, ka ekonomiskā krīze mani izmeta no Latvijas (par ko nebūtu jākaunas), bet gan tādēļ, lai mani mazbērni, kas ir gan latvieši, gan vācieši labāk runātu latviski, labāk saprastu latviešu vēsturi un visu pārējo, par kuru cenšamies šeit runāt.

    Lai novērstu pārpratumus – Latvijā, salīdzinot ar dzīves izmaksām, es spēju nopelnīt vairāk, kā šobrīd Vācijā :))

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > ritvars_kl 16.08.2014. 06.59

    man nepatika tava atbilde, jo tā nav nekāda atbilde vispār.

    Starp citu, latviešu strēlnieku pulkus sāka formēt 1915.gadā un uzsvars tika likts uz to,ka latvieši cīnīsies līdz pēdējai asinslāsei pret savu paverdzinātāju vācieti. Kādreiz esmu lasījusi tādus rakstus, kur ir spriests vai latviešu strēlnieku cīņas pret vāciešiem 1.pk. frontēs ir jāskaita pie tautas atmodas vai nē. Nav pieskaitīts tomēr. Bet – te ir viena lieta par latviešiem – latvietis nav agresors, nekad neuzbruks – tā latviskā kultūra ir sievišķīgā kultūra. Latvietis ir emocionāls , spējīgs aizdegties par ideju un tās dēļ sadegt.

    Vēl – latviskā kultūra ir apbrīnojami estētiska kultūra – mums ir ne tikai skaistākās sievietes pasaulē, bet mēs protam radīt skaistākās lietas pasaulē. Tagad – pēc daudziem daudziem gadiem es novērtēju un saprotu, ka mana bērnība pagāja materiālā nabadzībā. Bet – vienmēr bija tīrība, ziedi, plaucēti bērzi, desmitreiz pāršūtas kleitas un pašadītas jakas un džemperi. Man studiju gados bija pazīstama meitene, kura pati sev taisīja zābakus.

    Reiz pie omītes – represētās, kura pēc kara atgriezās pilnīgi izlaupītā un pussagrautā mājā , mums saka, ka vakariņās ēdīsim sarmu. Mēs visādi tincinam – kas ir sarma,kā tā garšos utt. Un tiek saklāts galds ar lieliem šķīvjiem un tajos tiek sabērti lieli biezpiena graudi, tiem uzliets nedaudz piens un tad pāri visam -cukurs. Un ome mums saka – pavērojiet kā curkura graudiņi mirdz – kā sarma ziemā, tāpēc arī to sauc par sarmas ēdienu.

    Un vēl es atceros,ka tajā vakarā ome mūs izveda sētā un saka – bet ja pavērosiet zvaigznes debesīs – varēsiet ieraudzīt tādu pašu mirgošanu kā cukurgraudos. Un no tās zvaigžņu vērošanas man ir atmiņā kā vienīgā no bērniem skrēju uz pakalniņu, lai būtu tuvāk zvaigznēm un labāk visu var'[etu redzēt un saprast.

    Skaistums rasas pilienā – cieņa un mīlestība pret to – tā ir latviskā kultūra.

    Protams, ir būts Gruzijā,kad tur viss ir izdedzis pelēkbrūni dzeltens. Kad reiss kavējas un kad gribi kājām skriet pāri Kaukāzam un tad ielido Rīgā – bet te tikko nolijis silts vasaras lietutiņš un visss smaržo – bet tā ir daba, tā ir manas zemes daba. Tas atkal ir kaut kas cits.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > ritvars_kl 16.08.2014. 07.14

    un tas mīlu un nedefinēti un kopš bērnības – nezinu. Es vispār savu pasauli un savus nodzīvotos gadus ļoti vēlu sāku izvērtēt. Vienmēr r bijusi vispirms darīšana un tikai tad domāšana. Vienmēr emocijas ir aizskrējušas darbiem pa priekšu.

    Elksnei ir tas ģeniālais dzejolis par cilvēkiem – no kuriem viss prieks un viss posts šai dzīvē.

    Ideāla, ģeniāla grāmata manā vērtējumā ir Upīša Zaļā zeme, jo tā parāda ne tikai to latvieša skaistuma mīlestību, darba tikumu, centību pēc gara gaismas utt. ,bet parāda un izcili pārāda arī visu to slikto – to lišķību, divkosību, to slinkumu, to nenormālo skaudību, nenovīdību, nenovēlību, to prasto lielību, lecīgumu.

    Vasarā uz Latviju brauca mani ārzemju radi un es ļoti ļoti gribēju viņiem uzdāvināt Zaļo zemi. Jā apzinoties, ka jaunas meitenes jau nelasīs, bet viņu mammas un tēvi gan varētu izlasīt. Nav jau Zaļā zeme , ir visādas neldzības un muļķības, bet nav Zaļās zemes.

    Pavasarī biju Parīzē. Nakšņoju pie latviešu studentes, viņai uz galda – Raiņa Gals un sākums. Man arī vajag – atbraucu uz Rīgu – rikšiem pa visiem veikaliem – un atkal – tur visādas piedauzības – bet lielākais un izcilākais kas mums ir -Rainis – nu nav tur Raiņa. Nav.

    Mūsu literātu, mūsu kultūras ministrijas, mūsu kultūras padomes – goda vārds – noziedzīga darbība un bezdarbība. Baro tautu ar sēnalām un tad lamā, cik tā duma un lumpenizējusies.

    Nu labi, tad jau seksīgi Tev Vācijā. Vismaz esi drošībā. Man arī gribas kaut kur pasaulē doties, bet es vairāk metu acis uz Franciju. Tā man jauna pasaule. Vācijā ir studēts un dzīvots un diezgan daudz būts.

    Nu labi. Visskaistāk, protams, ir Latvijā. Ja vien mēs būtu spējīgi savu zemi sev nosargāt. Baigākās šaubas man par to ir. Un nejau tikai šito vella nacionāļu dēļ. Ja citi nespēlētu viņiem līdzi – nekādu kaitējumu jau viņi nevarētu izdarīt, bet tagad.

    Nu labi. Braukšu uz jūru – baudīšu īso Latvijas vasaru.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > ritvars_kl 16.08.2014. 10.14

    ——–SandraJ:”(..)Braukšu uz jūru – baudīšu īso Latvijas vasaru.”

    ===============================================================================

    “Made In Latvia”, kopdziesma

    http://www.youtube.com/watch?v=cJl6EfgRSdw

    Par sīkiem mājas darbiem tā nesūdzas neko,..(..)/ Jo viss pie viņas latvisks, nav nekas tur lēts, / Nav nekas no plastikas vai importēts.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Jolanta Švābe (Stalidzāne) 15.08.2014. 15.01

Indran un Kurmīt, nav ko te maisīt gaisu. Latvijā pie varas bijušie ne vienmēr nav bez savtīguma darbojušies valsts interesēs. Tas ir zināms un pierādīts fakts. Tas, ka vietējie nacionālisti ar retiem izņēmumiem darbojās gaužām neprofesionāli un viņu vidū atrodas šaubīgas personas, ir pierādīts fakts. Arī tas, ka Krievija cenšas izmantot mūsu nebūšanas, lai ar šeit PSRS laikā ievestās un demobilizētās piektās kolonnas un uz vēlēšanām sagatavotu vietējo algotņu un ezotēriķu miksli palīdzību dabūtu mūs atpakaļ savā ietekmē, ja ne pavisam, arī ir zināms un pierādīts fakts (tas īpaši Kurmītim). Tātad vēlēšanās balsojot, to visu jāņem vērā.

+2
0
Atbildēt

7

    ———Sanita Upleja:”(..)un tad jājautā, vai paši esam pelnījuši un esam tiesīgi baudīt demokrātijas labumus?”

    ===============================================================================

    Baudi, Sanit, baudi tos savus demokrātijas labumus, ko totalitārismā nedabūji.

    Eiropu pārpludina sintētiskās narkotikas

    http://www.youtube.com/watch?v=GBynLZv6lb8

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Beidz taču aizbraukt no tēmas tik demagoģiskā veidā. Ja kas, totalitārismā pietika savas hankas, efedrīna un citu draņķu, no kā apdullināšanās mazāka nekļuva. Tikai runāt par to nedrīkstēja. Un ja tevi tas tik ļoti satrauc, ka tik pēkšņi jāmaina tēma, nesmērējies komentāros un dodies strādāt uz attiecīgajiem dienestiem, kas ar šo nelaimi cīnās. Vai kaut vai katru vakaru fiziski iznīcini vienu narkodīleri.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    ——-

    To vajag padomju skolu izgājušaji Sanitai Uplejai pajautāt – trūkai vai pietrūka…..

    Tagad citi laiki – var droši demokrātijas (ne)labumus visas puses apskatīt, lai jaunā paaudze tai dāvātos Rietum-krātijas labumus spētu labāk saprast:

    “Latvijā nemācās, nestrādā un neapgūst amatu apmēram 36 tūkstoši jauniešu”

    http://www.la.lv/rupju-berni/

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    ILZE > Jolanta Švābe (Stalidzāne) 16.08.2014. 00.00

    Krotow

    Tas, ka vietējie nacionālisti ar retiem izņēmumiem darbojās gaužām neprofesionāli

    _______________

    Nacionālistiem nav bijusi tā iespēja darboties, jo visu pēcpadomju gados līdz par šai dienai nosaka kremļa maukas.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Vai tikai mūsdienās pie vainas nebūs izglītības trūkums un nevēlēšanās iziet uz jebkādiem kompromisiem?

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    ILZE > Jolanta Švābe (Stalidzāne) 16.08.2014. 20.20

    Krotow

    Vai tu par čekistu piesmietā mērgļa, Dombrovska, auklēto, Putina kuces, Zatļera, tuvāko līdzskrējēju, pamuļķo, mazizglītoto un blēdīgo, Sprūdžu?

    Vai tas, ka par apmelošanu padumjam miļicioņeram, čekas mūdzim, Štokenbergam, turpat Saeimas zālē netika iesperts pa vēderu, ka tas pieliek bukses un pēc tam ar salauztiem pirkstiem vēl lasa savus izdauzītos zobus, vēl nebija pietiekams kompromiss?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Gedroic, tas esi tu?

    0
    0
    Atbildēt

    0

ligakalnina 15.08.2014. 12.20

Nu jau dzirdamas runas, it kā no Francijas puses, ka, varbūt, vajadzētu pārtraukt visu to blēņošanās ar sankcijām, jo, redz, visiem neizdevīgi, sanākt bariņā, aprunāties ar Volodju, un salīgt visu mierīgā garā, par ko tu te runā, izskatās, Rietumos no Krievijas sankcijām baidās vairāk, nekā Krievija no Rietumu sankcijām.

+2
-1
Atbildēt

2

dro 15.08.2014. 11.36

Джон Мактернан | The Times

Ударьте Россию в действительно больное место – по ее футбольным клубам

До сих пор реакция президента России Владимира Путина на санкции ЕС и США походила на строчку из гимна лондонской футбольной команды Millwall: “Никто не любит нас, но нам плевать”. “Однако, судя по информации, просочившейся на этой неделе от влиятельных в России фигур, санкции могут очень дорого обойтись стране – не исключается и мощное общественное недовольство”, – пишет Джон Мактернан, бывший советник Тони Блэра и Гордона Брауна, в колонке, которую публикует The Times.

Речь идет о стенограмме закрытого совещания российского футбольного руководства по поводу включения трех крымских команд в Российский футбольный союз. Президенты клубов понимали, что не имеют выбора – таково желание президента, – но опасались последствий: что, если их не допустят до еврокубков? Или лишат Россию ЧМ-2018?

“Россия – страна “хлеба и зрелищ”, – объясняет автор статьи. – Поскольку большая часть населения получает от государства зарплату или пенсию, то пока деньги идут без перебоев, слышно не так много жалоб. Смирятся даже с ростом цен после российских санкций против западных продуктов. Тогда, может быть, стоит запретить зрелища”.

“Правительства отчаянно жаждут заполучить Олимпиаду или Чемпионат мира – спорт крайне популярен и может показать страну в совершенно новом свете. Но верно должно быть и обратное. Получить санкции – досадная неприятность, лишиться Лиги чемпионов и мирового первенства по футболу – политическая катастрофа. Лидеры западного мира, обратите внимание: у нас есть оружие”, – заключает Мактернан.

+9
0
Atbildēt

2

Timurs Čuntonovs 15.08.2014. 11.35

Sanita Upleja raksta, ka mums ir jāizvēlas. Man nekas nav jāizvēlas. Es savu izvēli izdarīju jau vairāk nekā 35 gadus atpakaļ, kad skolā aizgāju no brīvprātīgās piespiedu Brežņeva vai kura tur padomijas imperatora bēru kolektīvās skatīšanās. Jāizvēlas ir tiem “šizofrēniķiem” (tajā skaitā krievu skolu direktorēm), kuras ar vienu ausi klausās Putina fašistiskās runas, bet ar otru cenšas saklausīt Latvijas Aizsardzības ministriju, jo valsts likumi taču jāievēro, vismaz ar muti pareizi runājot. Ja šie “šizofrēniķi”vēl ir spējīgi izdarīt izvēli, tad novēlu viņiem izdarīt vienīgo pareizi izvēli – un izvēlēties, kā saka Upleja, “Demokrātiju”.

+23
-1
Atbildēt

7

    efeja60 > Timurs Čuntonovs 15.08.2014. 12.03

    Nedēļas komentārs.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    nitrat > Timurs Čuntonovs 17.08.2014. 22.18

    Kremļa troļļiem šādi komentāri ir kā dadzis acī, jo PSRS “vērtības” viņiem ir jāgodā, neatkarīgi no to puvuma pakāpes.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ——-

    Nekādu tādu “demokrātiju”, kāda ir Rietum-krātijas valstīs ne Latvijas tauta, ne latvieši tuvāko 100 gadu laikā neizveidos – iznāks tikai un vienīgi imitācija – “piga”:

    “Rietumu latviešu visai izplatītā „vilšanās“ Latvijas politiķos, politikā un attīstība ir meklējama daudzslāņainā personiski emocionālā plāksnē. Mēs bijām Rietumos kultivējuši nereālu pašglaimojošu ainu gan par mūsu tautu, gan izlolojuši nereālus scenārijus, kā tam būt, kad Latvija atkal būs brīva.”

    Andris Kadeģis,bij. PBLA valdes loceklis.

    http://www.itl.rtu.lv/LVA/PBLA/nodala6.htm

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    nitrat > Timurs Čuntonovs 17.08.2014. 23.25

    Bar demokrātijas neesamību pamatā jāpateicas padomju politiskajam mantojumam. Jo tālāk no Krievijas, jo spēcīgāka demokrātija. Padomju okupācija mūs atsvieda tālu, tālu no Rietumiem un padarīja konkurēt nespējīgus. Tieši padomju laika domāšana bija tā, kas Latvija attīstības scenāriju padarīja tieši šādu un ne citādāku. “Paldies” varenajai PSRS!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ——-

    Kalniete S. Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza. Rīga: Jumava, 2000.

    Bijušajiem Kompartijas biedriem par padomju sociālās sistēmas laušanu arī vajadzētu pateikties – citādi jau pie īpašumiem Rietumu trimdinieki pēc priHvatizācijas un denacionalizācijas netiktu!

    https://www.youtube.com/watch?v=4SlduSWlimI

    0
    0
    Atbildēt

    0

    nitrat > Timurs Čuntonovs 17.08.2014. 23.53

    Paldies, ka papildināji manu domu! Izrādās mums ir vairāk kopīga, nekā biju domājis. PSRS Latvijā radīja jaunu politiķu paaudzi, kurai sveša tāda lieta kā sirdsapziņa. Zagšana vidējam padomju cilvēkam bez īpašas izglītības ir asinīs. Un tā kā PSRS valdīja internacionāle, tad nebija arī svarīgi, vai apzagt citus, vai pašiem savējos. Vismaz pie šī principa daudzi pieturas joprojām. Un arī tas ir padomju politiskais mantojums. Bet par to vislabāk mums varētu pastāstīt VDK skolnieks un krāsainā metāla (tagad jau cukura) komersants biedrs Godmanis.

    0
    0
    Atbildēt

    0

sarmitelinde 15.08.2014. 11.33

“Atpakaļ sākumpunktā

Tā nu sanāk, ka ne pēc pašu gribas patlaban esam Latvijā atgriezušies zināmā sākuma punktā vai vismaz krustcelēs, kur bijām pirms gadsimta ceturkšņa, kad atguvām un atjaunojām savu neatkarīgo valsti. It kā daudz kas ir mainījies pa šo laiku – esam paspējuši paslēpties zem NATO lietussarga un iekārtojušies drošā Eiropas Savienības aizvējā, tomēr atkal esam zināmā sākuma punktā, kur nākotnē ejamā ceļa izvēle ir mūsu pašu rokās.”

Lūk, nekādi nevaru piekrist šim autores apgalvojumam. Viss notiek pēc mūsu pašu gribas. Mēs vēlam saeimu, mēs samierinamies ar to , kāda ir mūsu saeima, mūsu politiķi, mūsu valdība.

Šorīt nākot uz darbu tā padomāju. Cik daudzi latvieši lamā – šī vārda tiešā nozīmē Ušakovu un RD un vienlaicīgi – cik daudzi viņam pakalpo un pakalpotu vēl pazemīgāk, ja vien tiktu lūgts.

Mēs esam ļoti mazskaitlīga sabiedrība, bet aboslūti nespējīga par kaut ko vienoties. Mums nav kopīgas vērtības, ideāli, varoņi, līderi.

Manuprāt, jāsāk ar sevi – tad varam vainot apstākļus – agresīvu kaimiņvalsti, vardarbīgu asiņanu pagātni, ļaunos politiķus utt.

+3
-12
Atbildēt

5

    dro > sarmitelinde 15.08.2014. 11.37

    Manuprāt, jāsāk ar sevi

    ______________________

    Uz priekšu, Sandra, rādi priekšzīmi:) Tas ir daudz grūtāk kā lamāt rakstniekus un deputātus.

    +12
    -2
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > sarmitelinde 15.08.2014. 12.18

    nu es jau darbojos, protams.

    Visi jau kaut ko darbojas. Bet kā tu labi saproti -viens nav cīnītājs. Man īsts šoks tomēr bija komentāri pēc zibakcijas pie operas. Tai brīdī es sapratu, ka tagad kā sabiedrība dzīvojam ar saukli uz lūpām un cerību sirdī – kaut bez brīvības un atkal zem sarkanās zvaigznes, bet toties labās kurpēs. Šķiet tas bija vēl nesen – tas sauklis – kaut pastalās, bet brīvi.

    Rakstnieki – tā ir lielākā piedauzība un maucība mūsu sabiedrībā – tā ir mana svēta pārliecība. Ja tie nespēj dzīvot godīgi un taisnīgi – nu ko var gaidīt no pārējās sabiedrības?

    Vai tu domā ,ka čekas ziņotāji bija laukstrādnieki? Vai par ziņošanām un nodošanām ārzemju ceļojumos sūtīja nabagus? Jeb tomēr tos gudros un skaisti runāt prasmīgos ?

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > sarmitelinde 15.08.2014. 12.30

    jā un kā ir ar deputātiem – viņi par tevi, maziņo kaķīti iedomājas un padomā tikai līdz ievēlēšanas brīdim. Kad tas ir noticis – tad ir laime pirtiņā un par tevi aizmirst līdz nākamajām vēlēšanām.

    Kā tu gudra būdama labi zini, demokrātiskās valstīs tā nav. Tur deputāts ir spiests grozīties un tusnīties arī pēc ievēlēšanas, ja negrib,lai viņu noceļ no trases, no siltā krēsliņa.

    Tā lūk, spalvaine.

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    dro > sarmitelinde 15.08.2014. 12.42

    Ar trakiem tikai ar labu:)

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > sarmitelinde 15.08.2014. 12.49

    tā problēma jau ir tā,ka nav skaidrs – kurš ir trakāks – tu vai es. Ja ir diagnoze , var ārstēties, bet ja nav ?

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

buchamona 15.08.2014. 11.23

…. Iespējams, ka, ejot pa to (totalitārisma) ceļu, būs lielākas algas un pensijas, taču pilnīgi noteikti tur nebūs izteiksmes un vārda brīvības, domāšanas brīvības, saimnieciskās darbības brīvības, tiesiskuma un godīguma, un beigu beigās arī brīvības vispār dzīvot.+++

Visam var piekrist autores rakstā, atskaitot šo rindkopu. PSRS bija totalitāra valsts, kuras ekonomika sabruka tieši šīs valsts totalitārisma dēļ. Krievija šobrīd ir totalitāra valsts, bet šīs valsts ” demokrātiskā varas vertikāle” :)ir instruments ar kuru Kremlis “labo” brīvā tirgus pamatlikumus, pieskaņojot tos sava režīma vajadzībām, bet brīvs tirgus ir priekšnoteikums sabiedrības labklājībai. Es nezinu pasaulē neviena piemēra, kur totalitāra valsts reizē būtu arī pārtikusi valsts. Ķīnas ekonomika vēl joprojām balstās uz strādājošo ilgām darba stundām, kuru rezultātā strādnieks ir nopelnījis sev tiesības pārgulēt nakti pārapdzīvotās kopmītņu istabiņās utt.

Pat teorētisks pieņēmums, ka LR iedzīvotāji, mainot savu sabiedrības iekārtu no demokrātijas uz totalitārismu, varētu piedzīvot labklājības pieaugumu ir bīstami aplams, jo, atsakoties no demokrātijas, pagriežot ārpolitikas stūri pa 180 uz Kremļa pusi, Latvija izolē sevi no “paēdušās pasaules”, kuras pamats ir – Rietumu demokrātijas pamatlikumi, bet runas par kaut kāda tilta būvēšanu starp rietumu demokrātiju un kremlinu totalitārismu – tas gluži vienkārši ir mēģinājums sagraut Latvijas valsti.

+25
-1
Atbildēt

17

    sarmitelinde > buchamona 15.08.2014. 11.43

    Tā lietas būtība, manuprāt, ir tā, ka valsts jau nekļūst par totalitāru ar kādu lēmumu pieņemšanu.

    Valsts par tādu kļūst,kad ir sagrauta tiesu sistēma – tā darbojas tikai maksātspējīgo interesēs. Tu vari sisties pret birokrātijas sienu kā tauriņš pret karstu lampu – nāve sadegot – viss, ko vari saņemt no tādas valsts.

    Vai tas,ka uzņēmēji vāc līdzekļus latviešu valodas apmācībai ārzemēs – nav absurds? Tā vietā, lai tie paši uzņēmēji sakārtotu uzņēmējvidi, lai tajā nevalda vieni un tie paši pelēkie sirmie onkuļi?

    Mans apsaimniekotājs tikko sapulcē mums stāsta. Pusotra gada laikā no 40 māju apsaimniekotājiem , esam kļuvuši par 140 māju apsamieniekotājiem. Sākām ar vienu juristu uz pusslodzi , tagad mums ir četri jurisiti ar pilnām slodzēm.

    Apsaimniekošanas biznesa būtība – kurš veiklāk izmantos likumus savā labā – dzīvokļu īpašnieks, kuram jārēķinās ar vismaz 50 citādiem viedokļiem- īpašniekiem, vai seksīgie oligarhi – partiju ziedotāji – kuriem jārēķinās vien ar to, kura partija pēc vēlēšanām kļūs par vadošo.

    Mans viedoklis, mēs esam starptelpā – ceļā uz demokrātijas sagrāvi. Mēs- kas tā kliedzām,ka – kaut pastalās – bet brīvi.

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    nefratete > buchamona 15.08.2014. 14.28

    Riņķī apkārt, kļūdies. Ir daudz piemēru, kuros redzams, ka totalitārisms var izvest valsti no krīzes (es nerunāju par totalitārismu Krievijas stilā, kur paralēli totalitārismam tiek pieļauta arī totāla zagšana).

    Franko pēc uzvaras postošajā pilsoņu karā Spānijā spēja atjaunot valsti.

    Pinočets izvilka Čīles ekonomiku no krīzes.

    Dienvidāfrikas aparteīda režīms nebija demokrātisks (par totalitāru īsti nevar nosaukt), bet grīstē ekonomika sagāja tieši tad, kad aparteīdu atcēla un valsts kļuva demokrātiska.

    PS – pastāv viedokļi, ka Rūzvelta īstenotais “New Deal” pārkāpa konstitūciju, bet neviens neapstrīd, ka tas izvilka ASV no lielās depresijas.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > buchamona 15.08.2014. 15.02

    kā lai saka, Vācija arī atjaunoja ekonomiku pēc kara un bez diktatūras( par Maršala plānu zinu, nevajag lekciju). Un Zviedrija un Īrija izlīda no nabadzības – bez diktatūras. Par Somiju vispār nerunāsim.

    Un Čīle un DĀR ir gaužām neveiksmīgi piemēri.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    nefratete > buchamona 15.08.2014. 15.16

    Tieši to es gribēju pateikt – ne totalitārisms ne demokrātija negarantē ekonomikas uzplaukumu, jo kļūdainus lēmumus var pieņemt gan vienpersoniski, gan vairākumam balsojot par 🙂

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > buchamona 15.08.2014. 15.28

    jā, tad es pārpratu Tavu domu.

    Katrā ziņā demokrātiskā valstī labums ir tas, ka gan veikmes , gan neveiksmes var draudzīgāk pārdzīvot un pārvarēt.

    Tādās zemēs kā Latvija – kā bija, kad sākās krīze, tā jau skāra tos, kuriem bija visādas liekās naudas, visādi ieguldījumi NĪ utt. Tādiem, kas dzīvoja no algas līdz algai, jau nekāda krīze nebija. Man pat noveicās, es tieši tad tiku uz Kanārijām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ansis > buchamona 15.08.2014. 15.31

    Putins jau ir deklarējis – kur viņš taisās tuvejos gadus ieguldīt visu Krievijai naudu – jaunos ieročos – pensijas un lielākas algas Krievi varēs drīz vien aizmirst – tāpat kā piena produktus, dārzeņus, zivis un augļus.

    p.s. Krimā vispār valda transporta katastrofa – trūkst ūdens, degviela, partika un tūristi stāv garās rindās abpus jūras šaurumam pie prāmja- acīmredzot #Krimnaš# plāns ir dzīvotnespejīgs, ja vien Krievija neiekaro sauszemes ceļu caur #Jugovostok#, jeb #Novorosija# – jo pa jūru Krievi nav spejīgi Krimu apgādāt.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    nefratete > buchamona 15.08.2014. 16.02

    Manā skatījumā salīdzinot demokrātiju ar totalitārismu tieši (un tikai) ekonomikas jomā demokrātijas lielākais pluss ir iespēja nomainīt lēmumu pieņēmējus situācijā, kad redzams, ka pieņemtie lēmumi ir nepareizi. Totalitārisma pluss savukārt ir iespēja ātri reaģēt uz apstākļu maiņu, pieņemt nepopulārus un neordinārus lēmumus.

    Totalitārisms vienmēr būs sliktāks “in the longer run” jo mainīgos apstākļos agrāk vai vēlāk kļūdas tiek pieļautas neatkarīgi no valsts pārvaldes formas, jautājums ir tikai par to, vai un kā tās tiek labotas un cik dārga ir to labošana. Turklāt kļūda var arī netikt pieļauta ekonomiskajā politikā, bet citās jomās, kuras atstāj graujošu iespaidu uz valsti kopumā. To lieliski nodemonstrēja Ulmaņa režīms, kura politika ekonomiskajā jomā (34-39 gadi) bija principiāli pareiza krīzes pārvarēšanai, bet viņa kļūdas citās jomās pārsvītro visu pozitīvo, ko viņš deva.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > buchamona 15.08.2014. 16.35

    Man ir ļoti žēl,ka ir maz nopietnu pētījumu par ekonomiku Ulmaņa valdīšanas gados. Domāju,ka mēs – 21.gs. 20-os gados turamies pie mums vēlamiem priekšstatiem.

    Atšķirībā no lietuviešiem – mums nav spoža senvalsts pieredze, mums nav ģeniāli kultūras sasniegumi,bet kaut ko tautas pašapziņai mums vajag. Nu tad Ulmanis te pa rokai ir. Tad to arī kultivējam.

    Visticamāk, ka neko nevar vērtēt viennozīmīgi, bet manas aizdomas ir tādas,ka Ulmaņa laikā bija miljons reižu sliktāk kā mums to pasniedz. Un vēl man šķiet – šķiet, jo man nav atsauču uz dokumentiem, bet man tiešām šķiet,ka Ulmanis sev sagādāja Šveices pasi, jo zeme zem viņa kājām svila jebkurā gadījumā. Tautai vajadzēja varoni, pielūdzamo, Ulmanis to nišu aizpildīja, bet tas nevarēja vilkties mūžīgi.

    Gluži kā ar Tautas partijas pozitīvisma kampaņu. Bija taču seksīgi, nu baigi seksīgi. Nu jā.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 15.08.2014. 18.50

    SandraJ Domāju, ka nepārspīlēšu, ja teikšu, ka pilnīgi varētu būt tā, ka bez Kārļa Ulmaņa nebūtu arī šī brīža Latvijas valsts. Man slinkums pamatot šādu paša apgalvojumu, taču to, kāda loma Ulmanim bija Brīvības cīņu laikā, šādu info bez grūtībām var atrast netā, ja ir kaut kāda interese par mūsu valsts vēsturi. Ulmanis pēc 1934. gada apvērsuma, Ulmanis 1940. gadā, tā ir cita tēma. Runājot par Ulmani, ir jābūt objektīvam, nevar tā vienkārši braukt pa virsu. Kopējo bildi par to, kā iskatījās Latvija 1939. starp pārējām Eiropas valstīm, un arī Krieviju var iegūt, pārskatot īsi pirms okupācijas Latvijā izdoto statistikas grāmatu ” Latvija citu valstu saimē” http://issuu.com/avastgo/docs/latvija_citu_valstu_saime__lat_

    Kas attiecas uz Lietuvas senvalsti, kuras robežas stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai :), tas ir tik pat romantiski, cik atcerēties par to, ka Kurzemes hercogistei bija savas kolonijas 🙂 Objektīvāk būtu sākt salīdzināt Lietuvu un Latviju sākot ar Pirmā pasaules kara beigām, kad Latvija un Lietuva, arī Igaunija izcīnija savu neatkarību.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Ansis > buchamona 15.08.2014. 20.19

    Atšķirībā no lietuviešiem – mums nav spoža senvalsts pieredze, mums nav ģeniāli kultūras sasniegumi,bet kaut ko tautas pašapziņai mums vajag. Nu tad Ulmanis te pa rokai ir. Tad to arī kultivējam.

    ———————————————————————

    Mūsu senvalsts pieredze nebija spoža? Muļķības! Bijam bagati – cik sudraba vien krustnesi neizlaupija. Bijām kausligi – kuršu veikta Stokholmas izlaupišana, zemgalu cīņas pret visu Eiropu gadsimta garumā.

    Pēc tam – sekoja Livonijas periods. Velti mēs nelepojamies ar to. Valdīja vacieši, bet darītaji bijam mēs. Baznīcu arhitekti bija vacieši uc – bet lielu daļu mākslasdarbu tajos radīja latvieši. Vācieši cīnijas ar Krieviem ? Nu ja – bet cik bija vāciesu taja armijā? 10%? Lielais vairums latvieši un igauņi (čudi krievu hronikās)

    Pēc Livonijas sabrukšanas mus pastūma maliņā? Zinama merā. Mazāk karavīri. Bet joprojam latvieši bija Eiropas nozīmes specialisti – piemēram mastu šķirotāji pie Rīgas.

    Kad nonacām Krievijas impērijas sastavā – visu laiku bijam starp pašām izglitotakajam tautām. Latvietis bija viens no pazīstamakajiem juristiem, kas licis pamatus starptautiskajam tiesībām …

    Un līdz šim laikam – esam viena no nedaudzām Eiropas tautām, kas saglabājuši milzīgu daudzumu folkloras.

    Nevajag sevi noniecināt – nevienu brīdi neesam neesam bijuši ne kripatu sliktāki par citām Eiropas tautām.

    Neliels ieteikums – nelasiet centimetru plānas vestures grāmatas. Lasiet Edgaru Dunsdorfu utml vesturnieku darbus – tad arī redzēsiet, ka ļoti daudz no tā, ko (Latvijas teritorijā un ne tikai) piedēvē vāciešiem, krieviem, zviedriem utt – ir veikuši latvieši.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 15.08.2014. 20.26

    Nevajag sevi noniecināt – nevienu brīdi neesam neesam bijuši ne kripatu sliktāki par citām Eiropas tautām. +++ mīlēt, lepoties ar savu tautu, ar to, ka esi latvietis – tā ir tumsonības pazīme 🙂

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > buchamona 15.08.2014. 20.42

    piekrītu – Ulmanis bija Latvijas valsts šūpuļa kārējs, bet !! – arī kapracis.

    Tā ir arī mana doma, bet tieši tādos vārdos to skaisti pateica Aivars Stranga – vēstures profesors.

    Mēs visi mainamies. Mainījās arī Ulmanis. Nav jau mums ne normāli pētījumi par Ulmani, ne nopietni mākslas darbi. Ir tikai – vai nu dievināšana vai noliegšana. Manai tantei ir draudzene, kura lec augšā un skrien prom vienalga no kādas situācijas, ja tikai kāds pasaka sliktu vārdu par Ulmani. Viņai Ulmanis ir svētais – tikai pielūdzams.

    Man Ulmanis ir tāds, no kura ir ko mācīties – kas notiek ar cilvēku,kad tas iegūst varu. Ka tautai ir vajadzīgi līderi, stiprie cilvēki. Ka ar šo nepieciešamību ir gaužām viegli manipulēt. Putins jau tas pats krievu tautas sapnis par stipro vīru, vīrieti ir.

    Sekss un vara, vara un sekss – ap tiem pamatiem jau visa pasaule rit.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > buchamona 15.08.2014. 20.52

    atkal piekrītu, ka nevajag sevi noniecināt. Tieši otrādi – ir jābūt pašcieņai, pašlepnumamm bet – kas man šķiet svarīgi – izšķiroši – pamatotam. Divkosība, neīstums, lišķība, vēlamā uzdošana par esošo, tie patrioti , kas skraida prievītēs un tad mūs pārdod kā tādi sasodīti suteneri – tas ir drausmīgi. Tieši tāpēc mani visi šie darboņi no nacionālās apvienības ir kā suteneri,kas uz prieka mājām pārdoties dzen visus pēc kārtas – bērnus, sievietes, sirmgalvjus, vīriešus – visus. Tas man šķiet drausmīgi.

    Vai mums ir par ko lepoties – atkal taisnība – jā – mums ir – mēs esam dziedātāj tauta, tik poētisks pasaules uzskats kā mums – tautudziesmu tautai – nav nevienai tautai pasaulē. Mums ir nenormāli skaistas sievietes. Es kādreiz eju pa Rīgu un domāju – debess – kāds skaistums man apkārt ir ikdienā – tik nenormāli skaistas sievietes – tā ir mūsu īstgā bagātība.

    Tā smagā nenormālā strādāšana, tā lokanā izveicīgā izlocīšanās, tā mūžīgā samierināšanās ar visu – un tās sekas – mūsu pastāvēšanas apdraudējums – par to būtu jārunā un jāraksta – poētiem, rakstniekiem, socilogiem, antropologiem.

    Viegli dzīvot – to es neprotu. Es varētu pelnīt 10 reizes vairāk – nedomāju,ka es tāpēc uz pasauli raudzītos maigāk vai iecietīgāk – jo tas ir gēnos – būt gatavai izdzīvošanai .

    Tā kaut kā es domāju.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > buchamona 15.08.2014. 20.55

    nu Lietuvas valsti jau ir dabiski noliegt, skaudība ir cilvēka dabā – nu ko citu varu teikt.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    ILZE > buchamona 15.08.2014. 23.53

    Unabomberz

    Ulmaņa režīms, kura politika ekonomiskajā jomā (34-39 gadi) bija principiāli pareiza krīzes pārvarēšanai, bet viņa kļūdas citās jomās pārsvītro visu pozitīvo, ko viņš deva.

    _______________

    Neko nepārsvītro. Nebijis Ulmanis, sarkanā Saeima būtu nobalsojusi par padumjo varu gadus 4-5 ātrāk. Viņa vienīgās kļūdas, ka neizformēja armiju ar visiem ieročiem un pats nenomuka.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    ILZE > buchamona 15.08.2014. 23.57

    SandraJ

    bet tieši tādos vārdos to skaisti pateica Aivars Stranga – vēstures profesors.

    ______________

    Apbrīnojami, ka tas čekas mērglis vēl nav sašķaidījis galvu uz kāpnēm, paslīdot uz studenta pamestas banāna mizas.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Kristians Girvics > buchamona 18.08.2014. 17.39

    Šķiet – pietiekoši esam pārliecinājušies, ka pastāvošā demokrātija (no pamattautas – latviešu viedokļa) savas funkcijas nepilda. Un šķiet – visa vaina ir tajā apstāklī, ka šī demokrātija nav mūsu, bet gan aizgūta no impēriju pēctecēm – lielvalstīm… Bet, tā kā nacionālas valsts demokrātija ir konkrētas – etniski integrētas tautas „dzīvesziņa”, bet ne etniski dezintegrētu indivīdu vara, tad lielvalstu „špikeris” tai neder… Tāda demokrātija var būt noderīga tikai savstarpējas neuzticības un atšķirīgu interešu grupējumiem; tādiem, kādi pastāv iekarotāju un iekaroto politiskas līdztiesības sabiedrībās – „politiskajās nācijās”, bet ne etniski integrētās Homo sapiens populācijās, vai citiem vārdiem sakot – dabiskā ekoloģijā izveidojušos etnosos…

    Lai runātu par demokrātiju, – vispirms būtu jānoskaidro, kam tā domāta: – vai tā kalpo etnosiem (etniski integrētām tautām), vai vardarbīgi veidotas sabiedrības politiski izolētām teritorijām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Timurs Čuntonovs 15.08.2014. 10.53

Par tautas nobalsošanu – mani gan nesatricināja fakts, ka Latvijas valstī, kur pilns ar kolonizatoru un lumpenu bariem, iespējams “demokrātiski” mēģināt ieviest okupācijas rezultātā radušos kārtību (okupantu valodu, piem.). Mani pārsteidza tas, ka latviešu taču tomēr autoritātes – Vīķe -Freiberga, Māra Zālīte utt. – ar putām uz lūpām aicināja visu tautu doties uz viena provokatora inspirētu nelikumīgu referendumu. Mazspējīgie juristu bari pat īpaši necentās atrast kādu pantu, ar ko šo referendumu apturēt (tajā skaitā Sudrabas jaunizceptais bruņinieks Kūtris neko īpaši arī necentās darīt). Turklāt Vīķe Freiberga, kuru vienmēr visnotaļ atbalstu, pasaka latviešu tautai: Palundra! Esam briesmās! Visi uz referendumu! Bet pati aizbrauc uz Vjetnamu lasīt lekcijas un ēst ceptas varžu kājiņas, jo Vjietnamas akadēmiskās aprindas jau izsenis viņu ar lekciju gaidot. Ja jau tu esi ģenerālis, tad pati ari paliec dzimtenē un piedalies karā.

+13
-5
Atbildēt

4

    dro > Timurs Čuntonovs 15.08.2014. 11.11

    hombros. Nav cilvēku bez trūkumiem, katram sava uts, tādēļ galvenais demokrātisko valstu +, ka likums neļauj vadītāju ievēlēt uz mūžu. Kā redzējām VVF pārbaudi ar varu otrajā termiņā vairs neizturēja. Tas nav nekas īpašs, nav bijuši valsts vadītāji bez kļūdām.

    +16
    -1
    Atbildēt

    0

    Kaspars > Timurs Čuntonovs 15.08.2014. 11.46

    man domāt, to pretrunā ar Satversmi esošo referendumu pieļāva specially, lai uz tā fona, ka darbaļaudis, kuri neprot izrēķināt, ka referendums izmaksā 1 lētu saldējumu uz purna (pēc Cimdara ceņņika, pēc mana 1/2 saldējumu!) bauro “referendumu par manu naudu! nē!” piegrieztu дерьмоkrā†iju Brīvvalstī!

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > Timurs Čuntonovs 15.08.2014. 11.55

    Un ko tādas vaimanas par to referendumu?

    ja tas referendums būtu aizliegts, tas būtu antikonstitucionāli, un varētu sekot dažādas sūdzības ECT, utt., jums to vajadzēja?

    Referenduma rezultāti visu izsaka, un tikai nostiprināja latviešu valodu, tā ka nesaprotu, par ko vispār satraukums.

    Nu, un VVF, protams, “vainīga” pie visa, īpaši, uz Ulmaņa, Zatlera, Bērziņa fona.

    +9
    -11
    Atbildēt

    0

    Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 15.08.2014. 12.01

    Satraukums par amatpersonu mazspēju šādos gadījumos. Turklāt visu Ukrainas notikumu sakarā prezidenta un arī ministru prezidentes u.c. rīcība bieži vien izskatās ļoooti blāva, lai neteiktu, ka nekāda, ja runājam par Bērziņopja murkšķēšanu.

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

Ieva 15.08.2014. 10.48

Divas domas- “Saskaņa nav vilks jēra ādā”, manuprāt, tieši otrādi – tā ir skaidri deklarējusi savu sakaru ar Kremli (paklausieties radio reklāmas). Domāju, ka tā ir zināma mācība no Ždanokas Eiroparlamenta vinnes, jo tad SC pozicionējās kā “vilks jēra ādā”, un krievi par to nenobalsoja. No vienas puses tas ir taisns ceļš uz sabiedrības radikalizāciju, no otras – tas viennozīmīgi atstums latviešu vēlētāju – to, kas iepriekš balsoja par bezmaksas braukšanu tramvajā..

Otra- demokrātija nav panaceja, tā, protams,ir viennozīmīgi labāka par totalitārismu, taču aiz sevis ved “minoritāšu” ekspansiju. Līdz ar to mans bērns vairs, piemēram, nevar mācīties tajā skolā, kur mācās arī tas bandīts, kas klasesbiedrus iekausta un atņem naudu, jo esam tik demokrātiski, “ka ari viņam kaut kur jāmācās, un izslēgt viņu nedrīkst”. Pa Rīgas centru maršē zilie, tā liedzot man iespēju tur būt – jo viņiem “ir jābūt tādām pašām tiesībām”. Man ir jāatdod savi nodokļi par to, ka ātrā palīdzība no ielas savāc bomzi, kas nekad nav strādājis. Demokrātija nosaka to, ka varam mierīgi izmest vairākus miljonu referenduma un vēlēšanu rīkošanai, ja kāds ir pamanījies noskaņot uz to tautu. Mierīgi…

Demokrātijas blakus efekts ir “normālā” cilvēka diskriminācija… Un par cik esmu “normāls”, tas man nepatīk.

+15
-5
Atbildēt

14

    ligakalnina > Ieva 15.08.2014. 11.52

    Īpatnēji gan tev priekštati par to demokrātiju.

    Ko tev tās “minoritātes” tādu nodarījušas, ka tu tās uztver kā lielāko nelaimi?

    Tie “zilie” pa to centru maršē no rīta līdz vakaram, un tev uzmācas?

    Un ko tu ieteiktu – likt tos aiz rstēm, kā tas bija PSRS, vai patreiz ir Baltkrievijā, ko NA ministrs Naudiņš uzskata par normālu demokrātisku valsti?

    Arī referendumi ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa, un tauta ir dažāda, arī monoritātes ir tauta, referenduma rīkotāji ir tauta, tie, kuri tev nepatīk, arī ir tauta, vai pilsoņi, ar tādām pat tiesībām, kā tev.

    Ja par ko būtu jāsatraucas, tad par mūsu tiesu sistēmas un vispār tiesībsargājošās sistēmas kvalitāti, politisko korupciju, ekonomisko situāciju, tie ir apdraudējumi, nevis, “minoritātes”.

    +8
    -9
    Atbildēt

    0

    tuba76 > Ieva 15.08.2014. 13.55

    Ķīpam

    Kāds sakars demokrātijai ar kaušļiem skolās? Pēc mana ieskaita kaušļi ir rezultāts nekvalitatīvam pieaugušo audzināšanas darbam un kā parādība ir pastāvējusi un pastāv visās iespējamās valstiskajās iekārtās – monarhijās, demokratijās un totalitārajos režīmos. Demokrātiskās valstīs kaušļiem pastāv iespēja izaugt par „normāliem” pieaugušajiem, kamēr antidemokrātiskās valstīs viņi ir gandrīz nolemti augt noziedzībai, no kā neviens „normālais” nav pasargāts ne bērns, ne pieaugušais.

    Cik man nācies būt Rīgas centrā – un tas nav maz – man nekad neviens nav liedzis tur būt – ne zils, ne zaļš, ne svītrains. Bet kopš padomju beigām neviens nav mani spiedis piedalīties pasākumos, kuros es nevēlos piedalīties.

    Ja humānā vērtība būtu lēšama pēc indivīda radītajām materiālajām vērtībām – lai visi svētie atpestī mūs no tādas sabiedrības. Kā light versija nāk prātā pasakās aprakstītā nespējnieku vešana uz mežu.

    Kas attiecas uz referendumiem – un kas vainas bija valodu referendumam? Latviešiem bija iespēja paust tādu NĒ ar tādu spēku, kādu neviens nevar apšaubīt. Pie tam ļoti demokrātiskā veidā. Vairāk ticības savai tautai nenāktu par sliktu.

    Manuprāt Jums ir pārāk materiālistiska dzīves uztvere.

    +6
    -8
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 15.08.2014. 14.06

    Uz Džeri. Demokrātija diemžēl tiek jaukta ar sociālistisko uravņilovku. Visiem vienādi. Visu. Darbu, samaksu, pabalstus, vietas skolās un slimnīcās… Sociālais taisnīgums. Tik tādējādi tiek diskriminēti tie, kas dara, strādā, cenšas, mācās, pelna naudu, maksā nodokļus, līdz ar to kļūst turīgāki. Un tad tas jau tas vairs neesot “godīgi” pret to pensionāru, kas nespēj komunālos maksājumus nomaksāt (bet, varbūt, ir bijis tik egoistisks, ka nekad nav “atļāvies” bērnus..). Tāpēc vajagot “tiem” atņemt, ieviest progresīvo nodokli, tiesāt, likt cietumos… itkā, lai atjaunotu sociālo taisnīgumu. Būsi čakls- Tevi sodīs…

    Zilie nemaršē katru dienu, taisnība. Tik nez kāpēc viena no(!) seksuālajām novirzēm tiek glorificēta un padarīta par ikdienas sastāvdaļu. Un tad, kad ir praids, es vairs nevaru tur būt. Vai tā nav diskriminācija? Man nav nekas pretī pret to, ko cilvēki dara mājās, bet lai mani liek mierā. Jo arī man ir tiesības, galu galā. Nu jau mazāk, bet ir. Es par to. Demokrātija mani diskriminē. Es kā normāls, baltais vīrietis ar normālu ģimeni un bērniem, ar “normālu”darbu esmu vislielākais cietējs, jo man ir jādod tiem , kas ir narkomāni, sliņķi, citādi orientēti vai noziedznieki. Kāpēc? Es esmu ar mieru to darīt tiem, kas veido un virza sabiedrību, sievietēm, bērniem, pensionāriem. invalīdiem. bet kāpēc man ir jāmaksā, piemēram, par bomzi, kura profesija ir dzērājs, vai par alkatīgu uzņēmēju pelņas kāri no Krievias uzņēmumiem. Kāpēc man jāmaksā par viņu neapdomību?

    +8
    -4
    Atbildēt

    0

    nefratete > Ieva 15.08.2014. 14.14

    Ķīp, ja pareizi saprotu, iznāk, ka Jūs atbalstāt nevis Eiropas demokrātiju, ar plašu sociālo atbalstu, bet ASV demokrātiju kurā valsts nodrošina tikai pamatizglītību un tālāk kulies pats kā vari, t.i. izdzīvo stiprākais tipa demokrātiju?

    Tā protams dod iespēju uz “American dream” bet bezdibenis starp bagāto/nabago tur ir jūtami platāks kā Eiropā. Nez vai pie sociālajiem labumiem pieradušie Eiropieši uz ko tādu parakstītos…

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 15.08.2014. 14.15

    Uz Vitu. Jā man ir tiesības manu bērnu no tās skolas izņemt. Taču agrāk, ja atceraties, tādus izslēdza, lika kolonijās utt. Demokrātija saka, ka tas bija diskriminējoši, un tagad kauslis turpina uz skolu iet- un terorizēt visu klasi. Gaidu, kad kādu nositīs, jo slepkavas demokrātija vēl aizsargā maz, un ir cerība, ka tad skola varēs uzelpot. Ciniski, vai ne, bet tā ir vienīgā izeja. (Sociālais pedagogs, “par to ir parunājis” vairākkārt, tāpat kā skolas psihologs. Parunās droši vien vēl. un atkal kārtējo reizi tiks rupji pasūtīs…)

    Par diskrimināciju praida laikā jau augstāk atbildēju.

    Par referendumu – protams, ka ir tādiem jābūt. Tomēr piekrītu Uplejas kundzes domai, ka valodu referenduma pieļaušanas fakts ir Latvijas valsts kauna traips. Tāpēc, ka jautājums, kā tāds ir pretrunā ar Satversmi, un te faktiski izpaudās valdībās vīru mazspēja to atrisināt pašiem. Bija jāceļas tautai..

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 15.08.2014. 14.22

    uz Una.. Es vienkārši gribu par savu darbu saņemt adekvātu atalgojumu, un neuzturēt tos, kas to nav pelnījuši. Es gribu, lai sabiedrība neatbalstītu parazītus. noziedzniekus, sliņķus un izlaidīgos. Es gribu, lai mana nodokļos samaksātā nauda tiktu izmantota ekonomiski, un netiktu rīkoti nevajadzīgi referendumi un vēlēšanās ik pēc astoņiem mēnešiem. Es gribu, lai vairāk strādājot, vairāk saņemtu, un valsts man to nenoņemtu. Es gribu, lai man būtu lielāka pensija par to bezdarbnieku, kuram tā ir profesija. Vai tas tik nenormāli?

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ieva 15.08.2014. 15.18

    …un tu gribi saviem darbiniekiem maksāt grašus,vienalga,cik viņi strādā,jo tu esi priekšnieks un tev pienākas kaijeni,zelta podi un atvaļinājums Seišeļu salās.

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ieva 15.08.2014. 15.29

    Demokrātija diemžēl tiek jaukta ar kapitālistu un visādu priekšnieku iedomāšanos,ka strādniekiem neko nevajag,tikai vēdera tiesai,turklāt vienīgie īstie darba darītāji ir tieši viņi -gudrie, mācītie un apsviedīgie,bet skrūvētāji,braucēji un skolotāji ir pa pusei liekēži,bez kuriem varētu arī iztikt,jo,ja viņi tik labi gribētu,dēļi varētu zāģēties paši,reņges žāvēties pašas,skolnieki paši apmācīties…

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 15.08.2014. 16.32

    uz nulle. Labklājības zemē Vācijā minimālās algas nav..

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 15.08.2014. 16.39

    Uz Ēriku. Kur Jūs redzējāt, ka es rakstu, ka strādniekiem un darbiniekiem nevajag maksāt? Nevajag man piedēvēt izdomātus tekstus! Tieši otrādi – es rakstu, ka vajag maksāt tik, cik nopelna. Un neatņemt un neadot tiem, kas to nedara. Strādājot vai nu ar rokām, vai ar galvu. Un arī tik, ja māk, lai varētu braukt uz Seišeļu salām atpūsties. Ja cilvēks ir spējīgs to izdarīt, kāpēc ne?

    Manuprāt, Jūs reprezentējat tieši šo sociālistiskās uravņilovkas viedokli.. Ja Magone spēj Latvijas Dzelzceļa darbu noorganizēt tā, lai valsts nopelnītu miljonus, alga viņam vienalga nedrīkst būt liela. Vai tā?

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ieva 15.08.2014. 18.21

    Sakarība ļoti vienkārša – tevi piespiež strādāt par neadekvātu algu,bet,ja neesi ar mieru,tevi izmet uz ielas,nosaucot par parazītu un sliņķi,kuram nekas nepienākas.Un kā tu Ķīps,aprēķini,cik katrs nopelna?Ja tu esi organizators magonis,tad visus miljonus esi nopelnījis tu viens?Vai trīs ceturtdaļas?Jeb pusi…ceturtdaļu…desmitdaļu…simtdaļu?Nu kā tu aprēķinātu algu,piemēram,skolotājam?Pēc darbā pavadītajām stundām,pēc skolēnu skaita,olimpiāžu uzvarētājiem,pēc radniecības,skolas rocības,skolas prestiža?Ja pie varas tiktu ķīps,ugunsdzēsējs saņemtu vienu algu,pie varas magonis -citu algu,kāds sociāldemokrāts -atkal citu.Kura būs pareizākā,”nopelnītākā” alga?Skatīsies pēc nodzēsto ugunsgrēku daudzuma?Jo mazāk ugunsgrēku,jo mazāk maksāsi,kamēr tu pats organizēsies pa dzelzceļu un pelnīsi miljonus?Vai glābējam uz ūdens?Todien,kad neviens slīcējs nav izglābts,glābējs ir liekēdis un lai iet zagt,lai nopelnītu vakariņām?Vai tā ir uravņilovka,ja no dzelzceļa nopelnītā kaut kas tiktu algai arī ugunsdzēsējam,kurš ir gatavībā nodzēst kādu degošu vagonu?Vai tad,ja no magoņa saorganizētā dzelzceļa peļņas samaksātu pensiju tai skolotājai,kura magoņus bērnībā iztaisīja par tādiem cilvēkiem,tā būtu nepelnīta uravņilovka?

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 16.08.2014. 16.19

    Ja Magoņa vietā būtu bomzis, vai vienkārši neprofesionālis, tad LDZ strādātu ar zaudējumiem, kurus tad kompensētu no manas un Jūsu nodokļos nomaksātās naudas. Tāpēc, atkārtoju vēlreiz-jāmaksā tik, cik nopelna. Arī ar galvu strādājot. Manuprāt, pavisam vienkārša loģika, kas Jums šķiet nepareiza..

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ieva 17.08.2014. 00.35

    Cilvēkiem ir dažādi talanti,dažādas spējas,dažādi darbi,kuri vienam padodas,otram ne.Salīdzināsim talantīgu skolotāju,kurš izliek visu talantu un darbaspējas,lai viņa skolnieki kļūtu par gudriem,labiem cilvēkiem – un Magoni,kas labi organizē dzelzceļa darbu,tādējādi dzelzceļš pārvadā daudz cilvēkiem vajadzīgu preču bez kavēšanās un sapelna daudz naudiņas.Pēc ieguldītā darba viņiem vajadzētu pelnīt vienādi,ne?Jo strādā ražīgi,rezultatīvi,sabiedrības interesēs?Jeb,pēc tavas loģikas Magonim jāsaņem alga simtos tūkstošu,bet skolotājam kādus 500 euro uz rokas,jo viņa skolnieki pagaidām vēl neko nepelna?Pagaidām!!Tas ir pareizi?Ja tas ir pareizi,skolotājam vajadzētu mest nost savu darbu un iet mācīties vadīt dzelzceļu,lai varētu izkonkurēt Magoni un normāli pelnīt.Un izkonkurētais Magonis varētu iet strādāt atbrīvotajā skolotāja vietā,kaut gan no mācīšanas ne vella nesaprot.Vai tas būtu sabiedrības interesēs?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 19.08.2014. 17.27

    Pilnīgi piekrītu. Tādam skolotājam arī būtu jāmaksā daudz. Tik ar to starpību, ka lai to izdarītu, nav jāņem nost magonēm, bet jālauj tām pelnīt, lai tam skolotājam būtu no kā maksāt. Noņemot- nepelnīs…

    Latvieši nez kāpēc visi vēlas būt nabagi, bet toties, lai būtu vienādi, tā vietā, lai kļūtu bagāti…

    No krievu laikiem sociālistiskā uravņilovka ir tā iezīdusies mūsu prātos, ka nez vai no tās tiksim vaļā mūsu dzīves laikā…

    0
    0
    Atbildēt

    0

Alise 15.08.2014. 10.45

Kā jau vienmēr, Uplejai labs raksts.

Un būtiskākā frāze rakstā, manuprāt, ir šī – “Ne piektais, ne piecdesmitpiektais pants mūs nepasargās, ja pašiem nebūs skaidrs, kas mums ir svēts, dārgs un sargāšanas vērts”.

+32
-1
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Alise 15.08.2014. 11.58

    ——–Sanita Upleja”Lai nu kur, bet Latvijā ar tās pusgadsimta pieredzi totalitārā režīmā,……”

    ===============================================================================

    La nu kuram, bet Ulmaņlaika cilvēkam un padomju laika disididentam nevar pārmest atziņas par ceturdāļgadsmitā panākto naudas totalitārisma/demokrātijas apstākļos:

    “Diemžēl lauki – mūsu pamats – ir iznīcināts. (..)

    Arī valsts ar tai iespējamajiem līdzekļiem nav rūpējusies par to, lai cilvēki neaizbrauc. Tas ir tik šausmīgi… Es nemaz negribu tik ilgi dzīvot, cik es dzīvoju. Man to visu nemaz negribas redzēt. Sāp vārda tiešākā nozīmē sirds par Latviju…”

    Lidija Lasmane-Doroņina: mums jāatgriežas pie pamatvērtībām

    http://www.lvportals.lv/viedokli/256312-lidija-lasmane-doronina-mums-jaatgriezas-pie-pamatvertibam-un-vienmer-jabut-nomoda/

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

Dina 15.08.2014. 10.37

Bla, bla, bla … krievi nāca, krievi nāk, krievi jau ir atnākuši … atkal tiek sildīta vecā primitīvā zupiņa par Krievu briesmām. Latvija izmirst, latvieši brauc svešumā, pamet valsti, ienīst valdību, bērni nedzimst, ekonomika kolapsē, pensionāri kar zobus vadzī …. bet politprostituējošie „žurnālisti” neatrod nekā labāka kā biedēt cilvēkus ar izdomātām briesmām, tā vietā lai pildītu savu profesionālo pienākumu – INFORMĒTU tautu par to, kas tai jādara, lai izdzīvotu … Tā vietā tiek slavināta korpumpētā, nodevīgā elite, strebts no Siles un rīkotas dzīres mēra laikā. Domāju, ka šādi ļautiņi nav cienīgi saukties par žurnālistiem. Domāju ka tā arī vajag parakstīt savus apmaksātos skricelējumus – galma āksts un vemjotības apkalpotājs.

+4
-25
Atbildēt

4

    Signija Aizpuriete > Dina 15.08.2014. 12.29

    ———

    “Resnajam” tautas galam ir ko zaudēt – vismaz 10% ar “krieviem” varēs iebaidīt:

    “Latvija ir galējību zeme,……

    Latvijā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā, secina ekonomistu apvienības BICEPS īpaši Re:Baltica pētījumā.”

    Infografika: Nevienlīdzības plaisa Latvijā

    http://www.ir.lv/2012/10/18/infografika-latvijas-ienakumu-nevienlidzibas-plaisa

    +1
    -9
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Dina 15.08.2014. 15.09

    Kur tajā rakstā ir pieminēta Vienotība?

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Silvija Adijāne > Dina 19.08.2014. 11.40

    varbūt ne tik melnās krāsās, bet kopumā šoreiz kurmītim jāpiekrīt. Man ir no sirds apnikusi tā permanentā biedēšana, kuru parasti pielieto tad, ja nav jaunu pozitīvu ideju.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Silvija Adijāne > Dina 19.08.2014. 11.49

    Tāpēc, ka, ja palasa Vienotības spices facebook un twitter mantras, tad tas tur arī tiek sludināts. Vēl kopš pašvaldību vēlēšanām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

efeja60 15.08.2014. 10.30

Un atkal jābalso par mazāko ļaunumu, kas skaļāk kliegs “krievi nāk”, bet klusībā bīda gazprom intereses saeimas tautsaimniecības komisijā?

Vai balso par TUA kremļa aģentiem?

Vai atbrīvo kremļa aģentus no dividenžu nodokļa?

Vai sapņo par koalīciju ar SC?

+11
-14
Atbildēt

7

    Signija Aizpuriete > efeja60 15.08.2014. 11.51

    ———

    Komunistu vadoņa Ļeņina piemineklis no separātistiem brīvajā Slovjanskas daļā apvīts ar Ukrainas karogu. Foto: EPA/LETA

    ===============================================================================

    Zīmīgs pateicības žests no Kijevas huntas puses – galu galā tieši Ļeņina valdības locekļi 1920.g. iniciēja Krievijas teritoriju (guberņu) iekļaušanu Ukrainas sastāvā:

    “Как Сталин Украине Донбасс подарил”

    http://rossiyanavsegda.ru/read/1876/

    0
    -11
    Atbildēt

    0

    efeja60 > efeja60 15.08.2014. 12.04

    Tā izvēle ir balsot par SC satelītu Vienotību vai valsts nākotni NA.

    +8
    -11
    Atbildēt

    0

    nefratete > efeja60 15.08.2014. 14.06

    Edge, nemuldi muļķības. Skaidrs, ka tad, kad Ukrainas republiku (PSRS sastāvā) veidoja, kaut kur robeža bija jānovelk, jo iepriekš tādas nebija vispār. Ja tagad sāks katrā šādā strīdīgajā teritorijā pārzīmēt robežas, vadoties no Krievijas impērijas administratīvajām robežām, tad Abreni lūdzu šurp. Tāpat Krievija Tuvas Republiku var droši atdot Mongolijai vai Ķīnai. Par Kuriļu salām vispār nerunāsim.

    Varbūt no Lietuvas arī palūgsim Palangu atpakaļ? Un uzdāvināsim leišiem Aknīsti, kā nekā – ietilpa Kauņas guberņā.

    +12
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > efeja60 15.08.2014. 16.22

    ——-Unabomberz:”(..) Par Kuriļu salām vispār nerunāsim.”

    ===============================================================================

    Par “ēzeļa ausīm” parunāsim…..

    Nevajag prasīt – vajag paņemt! Ne bez pamata jau uz Meksikai atņemtās Teksasas robežas amerikāņi mūri uzcēluši – laikam cer, ka globalizācijas laikos izdosies tautu staigāšanu un savas zemes pārņemšanu ar totalitārām metodēm apturēt.

    The great wall of America

    http://content.time.com/time/photogallery/0,29307,1814377,00.html

    http://www.youtube.com/watch?v=6Ph9-x39ytg

    Published on Jun 30, 2014

    More than 70,000 unaccompanied children will try to illegally enter the US in 2014. And for the first time ever, the majority of these minors will come from Central American countries than from Mexico. The geographic difference has huge implications for an already overwhelmed US system.

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    andris902 > efeja60 15.08.2014. 19.19

    …edge raksta – “Nevajag prasīt – vajag paņemt!”….nevajag celt sienas un žogus utt….

    …Krievijai arvien vēl par maz?…

    http://pbs.twimg.com/media/Bu7b9VxIEAEwg96.jpg

    +10
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > efeja60 16.08.2014. 12.57

    ——-

    Izvēle krustcelēs, 1915.:

    “Pulcējaties zem latviešu karogiem!”

    (..)Ienaidnieks samin mūsu druvas; pārvērš mūsu mājas par pelniem un mūsu pilsētas par gruvekļiem. Mūsu sirmgalvji un bērni, mātes, sievas un meitas vienmēr vēl bēg no ļaunā vajātāja. Viņu ciešanas brēc pret debesīm, viņi gaida mūsu aizstāvēšanas.

    Un mēs neesam vieni: dienu no dienas, plecu pie pleca, mēs cīnāmies kopā ar diženo krievu tautu. Ticiet Krievijas nesalaužamai varenībai, ticiet latviešu tautas gaišai nākotnei! Lai tad pulcējamies zem savas tautas karoga, zem divgalvainā ērgļa spārniem….”

    Saņemot atļauju dibināt latviešu strēlnieku bataljonus, Krievijas valsts domnieki Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis izdeva uzsaukumu latviešu tautai. Teksta autors bija Kārlis Skalbe http://lv.wikipedia.org/wiki/Pulc%C4%93jaties_zem_latvie%C5%A1u_karogiem!

    “Uzsit asinis,” kā te IR-šos viena emocionāla komentētāja rakstīja….

    http://www.youtube.com/watch?v=d6NvImY3whk

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Silvija Adijāne > efeja60 19.08.2014. 11.37

    Precīzi! Tikai šajā gadījumā NA ne ar ko dižu neatšķiras.

    0
    0
    Atbildēt

    0