Gāze, šķelda un banāni
Saistītie raksti
Viedoklis /
5. novembris
Cik pieejama Latvijas uzņēmumiem un sabiedrībai ir atjaunīgā enerģija?
Uzziņa /
3. novembris
Kas man pienākas?
Viedoklis /
2. oktobris
Kā saules enerģija var palīdzēt kļūt neatkarīgam?
Viedoklis /
9. septembris
Latvijā ir labvēlīga vide privātajām investīcijām enerģētikas sektorā
Viedoklis /
16. augusts
Cik daudz esam gatavi ieguldīt Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā?
Komentāri (60)
Zuzanna 05.06.2014. 00.16
Salīdzināt šķeldu ar gāzi kā kubikmetros tā kilogramos ir nekorekti. Tāpat megavatstundās (jāņem vērā atšķirīgā siltuma izmantošanas efektivitāte). Loģiskāk būtu salīdzināt enerģijas izmaksās. Daudz kur protams taisnība. Bet ieteikums ” gadījumos, kad Rīgas apkurei nav nepieciešams siltums, nedarbināt Rīgas TEC-1, 2″, man liek domāt ka cienījamam kungam nav nekad dzīvē bijusi darīšana ar siltumapgādi. Kur ir tie laimes brīži, kad kungs iesaka visu labo daugavas krastu rīgā atstāt ar aukstiem radiatoriem un bez siltā ūdens???
0
Ojārs 13.05.2014. 15.36
Eksperts J.Ozoliņš saka, ka elektrības deficīta apstākļos elektrības momentcena var pat simtiem reižu pārsniegt normāli vidējo.
—————————–
tas ir tieši tas, kas garantē LE priekšrocības – daudz mobilākā hidroenerģija, ar kuras palīdzību mums piederošais uzņēmums var kolosāli nopelnīt. Nekļūst skaidrs kāpēc pie mums elektrība cena jau ir Eiropas
līmenī,bet algas atpaliek trīs reizes.
0
raimondsudris 12.05.2014. 23.32
Neo (Ilmāram Poikānam) 23.maijā 10:00 Rīgas Centra rajona tiesā
(Abrenes iela 3) notiks tiesa, kuru tiesnese skatīs slēgtā sēdē.
Vairāk par tiesas sēdi var meklēt googlē, ierakstot –
“Tiesa noraida lūgumu izskatīt Neo lietu atklātā procesā”
Lieta tiek apzināti safabricēta pret viņu. Meklējiet googlē, ierakstot –
“Neo lietas izmeklētāja strādā cietušajā kredītiestādē?”
Neo vienkārši nosūtīja žurnālistei datus, kam uzdūrās internetā!!
Tas nebūtu noziegums demokrātiskā valstī.
Aicinu rakstīt e-pastus un zvanīt (vēlams laipni), lai izbeigtu lietu
un attaisnotu Neo!!!
Prokurore Vita Ozoliņa – [email protected]
Tiesnese Una Melameda – una.melameda@ zemesgramata.lv
Tieneses palīdzes telefons – 67077242 (darbdienās līdz 16:00)
Rīgas Centra rajona tiesa – [email protected]
Ģenerālprokuratūra – [email protected]
1
nefratete > raimondsudris 13.05.2014. 12.23
Nu jau pietiek spamot visos portālos….
0
Elīna Orna 12.05.2014. 22.11
Paldies autoram, ļoti interesanta lasāmviela. Daudz kur var pievienoties, jo argumenti balstīti uz faktiem nevis politiskiem lozungiem, tomēr, ņemot vērā esošo EU politikas realitāti (AER virziens, lai arī vairs ne tik ambiciozi, bet turpinās vēl līdz 2030.gadam), „1000 MW kārts” likšana uz gāzi nav sevi attaisnojusi (finansiāli efektīvāka būtu bijusi 1 liela ogļu stacija vai 1 mazāka ogļu un 1 mazāka gāzes stacija)…
Stratēģiski skatoties, tiekties uz elektroenerģijas pašnodrošinājumu, kas pēc uzstādītajiem MW faktiski jau ir iestājies (sk. http://rcg.lv/jaunumi/oik-210-meur-izmaksas/), pie situācijas, kur paralēli tiek investēts starpsavienojumos, ir lieka izšķērdība. Tā vietā vajag ļaut investēt citiem (EU un turīgām, „AER apmātām” valstīm), un pēc tam, kā autors pats secina, „par smieklīgi lētu cenu” pirkt pārpalikumu, kombinējot to ar Daugavas HES! Tieši pēdējo iemeslu dēļ AES arī būtu šāviens garām (sk. Hinkley Point C britu „mega darījumu” par 90 GBP/MWh), ja vien neesi lietuvietis…
0
inta_s 12.05.2014. 16.11
Kāds ir pētījis cik dziļi būtu LR teritorijā jākapā lai uzstādītu http://en.wikipedia.org/wiki/Geothermal_electricity
0
Solvita 12.05.2014. 15.54
letaapkure.lv letaapkure.lv letaapkure.lv
0
Ieva 12.05.2014. 14.37
Grāvera kungam, kā vienmēr, argumentācija ir dzelžaina. Lai teiktu, ka tā nav taisnība, jābūt tikpat dzelžainiem pretargumentiem – kuru nav un nebūs.
Tomēr pārdomas raisa vienas aspekts- koks ir vietējais resurss, galējā gadījumā lauku mājās to pat pie mājas var ar cirvi nocirst un krāsnī nokurināt. Tas, ka šķelda nav izdevīga TECu kurināšanai, ir skaidrs, bet, manuprāt, būtu jābūt situācijai, kad no koksnes iegūtais siltums kļūst izdevīgs. Kad, pie kādiem nosacījumiem, autors neatklāj. Rakstā ir kritikas daļa, nav priekšlikumu daļa. Jā, ir ieteikts būvēs AES- un es tam piekrītu. Bet, ja runa par piezemētākiem risinājumiem? Man tā kā tā pietrūkst.
No otras puses – cirsmās zarus sapūdē, celmus atstāj. Principā tas viss aiziet atkritumos. Loģiski būtu to racionālāk izmantot.
14
esmeralda_se > Ieva 12.05.2014. 14.49
>>>jābūt situācijai, kad no koksnes iegūtais siltums kļūst izdevīgs. Kad, pie kādiem nosacījumiem, autors neatklāj.>>>
Neatklāj, jo nav ieinteresēts. Rakstā ir daudz lietu, kas apskatītas diezgan vienpusēji, turklāt – par pamatu ņemot šodienas tehnoloģijas attīstības līmeni. Piemēram, tā pati CO2 aprite. Autors izgaismo tikai tos aspektus, kas ir izdevīgi.
Pilnīgi aizmirsts par ārkārtīgi atšķirīgo lokālo enerģijas resursu/iepumpētās gāzes ietekmi uz nodarbinātību – šķeldas sagatavošana, savācot vairumu koksnes atlikumu, celmu utt spēj nodrošināt simtiem diezgan pieņemami apmaksātu darbavietu – meža mašīnu, autotransporta vadītaju u.c., tāpat meža īpašnieks, kas reāli parasti ir Latvijas nomocītā vidusslāņa pārstāvis, varētu saņemt kādu papildus eiro…
0
Dina > Ieva 12.05.2014. 15.27
Ķīp, – esmu fiziķis, taču pēc laikmeta griežiem ilgus gadus nostrādājis vides aizsardzības sistēmā, kas, tīri negribot, arī kļuvusi mīļa, tāpēc jo sāpīgi uztveru visādus viltus “zaļo” izdarības.”..cirsmās zarus sapūdē, celmus atstāj. Principā tas viss aiziet atkritumos.” – Jau rakstīju – tas nav atkritums, jo bagātina meža augsnes humusa slāni. Un tiem, kas tic globālajai sasilšanai, arī būtu jāpriecājas, jo uz ilgiem gadiem deponēts augsnē ogleklis.
Par celmiem – kaut kur lasīju, ka pašreizējai šķeldas cenai vajadzētu vismaz dubultoties, lai šķeldas piegādātājiem būtu izdevīgi ķerties pie celmu pārstrādes.
Piezemētāki risinājumi? Arī rakstīju – laukos, mazpilsētās, individuālajā apbūvē turpinām sildīties ar malciņu kā līdz šim (un statistika stāsta, ka tam nolūkam aiziet ievērojama daļa mazkvalitatīvās koksnes). Jo jābūt stipri “biezam”, lai varētu atļauties, protams ērtāku, bet nenormāli dārgu automatizētus gāzes, šķidrā kurināmā vai granulu katlus. Un nekārdinām alkatīgus ļautiņus no šķeldas ražot ārkārtīgi dārgu elektrību, draudot rezultātā uzskrūvēt arī malkas cenas.
0
esmeralda_se > Ieva 12.05.2014. 15.34
@ vigr
>>>Jau rakstīju – tas nav atkritums, jo bagātina meža augsnes humusa slāni. >>>ilgus gadus nostrādājis vides aizsardzības sistēmā, kas, tīri negribot, arī kļuvusi mīļa>>>
Tad jau jums jābūt zināmam par tādu lietu, kā limitējošie faktori… Tālāk jautājums, kādi varētu būt galvenie meža ražību (kvantitatīvi, vēl interesantāk – finansiāli) limitējošie faktori Latvijas mežos, ja vēl +/- aptuveni procentuālo sadalījumu varētu pievienot (nu kaut “uz aci”, precīzi neviens tāpat nepateiks) būtu pavisam skaisti:)
0
esmeralda_se > Ieva 12.05.2014. 15.44
>>>Un nekārdinām alkatīgus ļautiņus no šķeldas ražot ārkārtīgi dārgu elektrību, draudot rezultātā uzskrūvēt arī malkas cenas.>>>
Šķeldas cenu šobrīd daudz vairāk regulē tās eksports. Vietējam patēriņam tiek izmantots pavisam neliels daudzums, tas arī izskaidro, kādēļ šķeldot atliekas ir populārāk piejūras reģionos. Citur tas notiek epizodiski, tad ja ir tuvumā pilsēta ar šķeldas apkuri un ar ES atbalstu iegādāta tehnika, kas nedrīkst stāvēt dīkā.
Turklāt, ņemot vērā šo eksporta faktoru + atbalsta maksājumus, šādu hipotētisku TEC ietekmē visticamāk pirms šķeldas un malkas cenas sāks būtiski augt elektrības cena… Tā kā problēmas visticamāk nāktu no pavisam citas puses.
0
Ieva > Ieva 12.05.2014. 16.46
Grāvera kungs, nepļaujot labību, humusa daudzums tai sapūstot būs lielāks, nekā tad, ja to nopļauj, savāc un zemē paliek tikai rugāji. Pēc Jūsu loģikas iznāk, ka mežus nevajag cirst vispār, bet diez vai Jūs tā pats domājat. Pēc Latvijas Mežu informācijas koksnes balanss- pieaugums pret izciršanu ir pozitīvs jau tagad (vairāk pieaug, kā izcērt). Izskatās, ka esat ieskrējies uz šķeldas kritiku – un tas iznāk labi. Iespējams, ka būtu vajadzīgs cits raksts par optimālo kurināmo dažādās situācijas- izmaksām, atkarībām utt. Neticu, ka Latvijas visdabiskākā lieta – koksne, nekad nav ekonomiski izdevīgs kurināmais. Nez vai lauku mājam, kur riņķī mežs, būtu jāpāriet uz gāzi. Vai daudzzīvokļu mājai lauku ciemata centrā. Vai bērnu dārzam? Kur ir tā robeža?
Man lauku mājās ir gāzes kamīns. Balonu gāze. Ierubīju to, kad slinkums malkas krāsni kurināt. Bet šī gāze ir padārga – ap 11ls pelēkais balons. Man liekas, ka dārgi, bet varbūt malka ir dārgāka- neesmu starpību rēķinājis.
Balonu gāze ir dārgāka par trubas gāzi. Bet pievilkt trubas gāzi – dārgi. Siltumsūkni? Bet elektrības cena visu laiku aug… Jūs, kā pensionēts fizikas doktors, varbūt šo varat salikt pa plauktiņiem?
0
Dina > Ieva 12.05.2014. 17.26
Vai, Ķīp, es jau to pašu visu laiku saku, ka siltumam tā malciņa ir daudz izdevīgāka. Mazpilsētiņās arī katlu mājās šķelda, iespējams, taču, Dieva dēļ, nebāžieties ar savu šķeldu dārgas elektrības ražošanā. Vai vismaz, ja tā neciešas ar to “malt elektrību”, tad vispirms atceļiet tos plēsonīgos OI nosacījumus, ka par šādu elektrību jāmaksā 3x dārgāk. Redzēsiet, ka problēma pati atrisināsies.
Nu, neesmu es tāds “zaļais ekstrēmists” un puritānis, kas aicinātu labību sapūdēt laukā. Bet par salmiem, ko arī dažs labs piromāns gatavs kurināt kopā ar šķeldu, gan esmu kategorisks – atstājiet tos dabai. Jo rakstu redakcionāli īsinot pazuda teksts: “Nu, nevajadzētu būt tik alkatīgiem meža bagātību apsaimniekošanā, vai tiešām mums nepietiek ar meža dāvāto malciņu un kokmateriāliem kā arī to apstrādes pārpalikumiem un nevajadzētu uzvesties kā tādiem mičuriniešiem, atņemot dabai visu iespējamo. Manā bērnībā padomju skolā daudzināja Mičurina teikto: “Nevis gaidīt dāvanas no dabas, tās (at)ņemt ir mūsu pienākums”. Tas arī par salmiem.
0
esmeralda_se > Ieva 12.05.2014. 17.44
@vigr
OK, saprotu, ka uz maniem iepriekšējiem jautājumiem atbildes nesagaidīšu… Bet vai autors var paskaidrot, kamdēļ skandināvi importē no Latvijas, Igaunijas šķeldu? Jo tad pie šejienes ostas cenas (~tik pat par šķeldu maksā arī esošās LV šķeldas katlumājas) vēl jāpieskaita kuģa frakts + izkraušana + vēl transports no ostas līdz patēriņa vietai.Rezultātā tā šķelda, ko kurina (daļēji, jo ir jau viņiem pašiem sava arī)zviedru/somu koģenerācijas stacija, sanāk ievērojami dārgāka, kā šķelda, ko kurina Latvijas stacija.
Viņi rēķināt nemāk nemaz?
0
Dina > Ieva 12.05.2014. 18.31
>Raicha 17:44 Par šķeldas eksportu uz skandināviem savas aizdomas izteicu nodaļā “Nedaudz no sazvērestību teorijas”Nedaudz no sazvērestību teorijas
0
Ieva > Ieva 12.05.2014. 20.08
Lauku mājai malka. TECam – gāze. Un vispār AES produkcija ir vislētākā…
BET mans jautājums jau bija par gradāciju – kad, kas. Kur ir tās robežas…
Kuram objektam kas…
0
esmeralda_se > Ieva 12.05.2014. 22.49
>>>Par šķeldas eksportu uz skandināviem savas aizdomas izteicu nodaļā “Nedaudz no sazvērestību teorijas”>>>
Jūs domājat šo? –
——————————–
“Tagad mēģina vēl no otra gala – musinot, lai tad vismaz lielu daļu nokurina, nevis pārvērš derīgākās precēs.”
——————————–
Atbilde ir elementāra. Tas faktiski nav iespējams. Šeit nav krievija, kur ar putina rīkojumu viss notiek, te tomēr ir tirgus ekonomika. Nevar privātuzņēmējam vai meža īpašniekam likt smalcināt 80EUR vērtu zāģbaļķi šķeldā, jau minēto 80EUR vietā iegūstot tikai 25EUR. NAV IESPĒJAMS!!! Tikpat labi varētu likt Rimi un Maxximai maizi tirgot pa 10 centiem kukulītī. Pamēģiniet, varbūt sanāks:)
Jeb varbūt Jūs domājat šo? –
————————————–
Vai esat pārliecināti, ka visa šī kā kurināmā šķelda tik tiešām tiek nokurināta šķeldas veidā, nevis pārvērsta daļēji papīrā un nokurināts tikai ražošanas atkritums – melnais atsārms
————————————–
Arī šeit atbilde ir diezgan vienkārša. Kurināmo šķeldu NEVAR izmantot celulozes ražošanā. Ja vien protams, tā nav par kurināmo nosaukta tehnoloģiskā.(Nespeciālistiem – kurināmajā šķeldā ir viss juku jukām, VISU koku sugu, krūmu skaidas, mizas, skujas utt – uzskatāmi var redzēt kaudzēs ceļmalās. Tehnoloģiskā pamatā tiek ražota kā kokzāģētavu blakusprodukts no VIENAS koku sugas, samaļot vai nofrēzējot šķeldā pārsvarā tā saucamos “nomaļu dēļus”, t.i. nav mizu, skuju, citu drazu).
Ar tādiem pašiem panākumiem var mēģināt iekiet benzīna auto dīzeļdegvielu, un brīnīties, kādēļ tas dumjais auto nebrauc.
Lapu koku / skuju koku celulozes ražošanā procesi un izmanotās ķimikālijas ir tikpat atšķirīgas, kā benzīnmotors no dīzeļa, savukārt alkšņu un kārklu koksne ir nerentabla celulozes ražošanai dēļ īsās šķiedras… Tagad samaisiet to visu vēl ar skujām, mizām un drusku zemes, kas vienmēŗ ir kurināmās šķeldas čupās, un iegūstiet celulozi uz veselību:)
0
Amis > Ieva 13.05.2014. 10.16
Ķīps Tas, ka šķelda nav izdevīga TECu kurināšanai, ir skaidrs
=================
Ja biomasu sadedzina, lai iegūtu siltumu, paralēli var saražot arī elektrību. Pārveidojot visas katlumājas par koģenerācijas stacijām, iegūtais elektrības apjoms pārsniegs TECII saražoto un Gazprom sūkās ledu. Latvijas krāsnīs nodedzinātā malka ir tāds energoresursa apjoms, kas ar atliegtiem galiem pietiekams visa veida, arī motora degvielas, vajadzību nodrošināšanai. Trīs kilogrami koksnes aizstāj vienu litru škidrās degvielas. Lauķis, kurš savā saimniecībā krāsns vietā uzstādīs gāzģeneratoru un tvaika kondensatoru, papildus dienā saražos elektrību 30-50 eiro vērtība, kopumā iztērēs mazāk malkas un nodrošinās ekoloģiju. Vismaz puse enerģijas parasti aiziet skurstenī dūmu un tvaika veidā.
Protams tas viss ar nosacījumu, ka čekas emisārs nevarēs pie sevis izsaukt premjeru un to publiski pazemot, kā pēdējo mēslu.
p.s. Tie kuri ar putām uz lūpām aizstāv kūlas dedzināšanu, paģēr visus koksnes atlikumus atstāt mežā, sapūšanai.
0
Amis > Ieva 13.05.2014. 10.19
Ķīps Jūs, kā pensionēts fizikas doktors, varbūt šo varat salikt pa plauktiņiem?
=================
Ja izpilda Gazprom un Iteras pasūtījumu, velti cerēt uz objektivitāti.
0
Ieva > Ieva 13.05.2014. 12.04
Uz pētnieku. Izlasiet tak Grāvera kunga rakstu, tur viss ir nopamatots ar skaitļiem un faktiem, ne ar emocionāliem pārspriedumiem kā Jums. Un tur tas (ne)izdevīgums ir kā uz delnas.
0
Amis > Ieva 13.05.2014. 13.09
Izdevīgums grāveriem, kalvīšiem, zariņiem un miķelsoniem un abiem čekas piesmietiem voldiņiem.
0
lebronj2356 12.05.2014. 14.22
Autors ir trāpijis par OIKistu u.c. enerģijas spekulantu vārīgo vietu – melīgas informācijas, kas tiek piesegta ar trulu bļaustīšanos, bet iznākums tam visam ir tas, ka mēs visi piemaksājam par “izredzēto” mazajiem HESiem, katlumājam, utt. avantūrām. Kas attiecās uz šķeldu, ja tās izmantošana ir ekonomiski pamatota, tad tas tiešām ir tikai un vienīgi apsveicami, taču, ja ir tā kā piemēram Ķegumā, kur necaurskatāmu tarifu dēļ apkures izmaksas skrien kosmosā, tad tas nav vajadzīgs !
4
esmeralda_se > lebronj2356 12.05.2014. 14.39
>>>ja ir tā kā piemēram Ķegumā, kur necaurskatāmu tarifu dēļ apkures izmaksas skrien kosmosā, tad tas nav vajadzīgs !>>>
Iespējams, ka tā nav šķeldas, bet Ķeguma pašvaldības problēma. Šķeldas apkurei būs būt, kaut vai tāpēc, lai gāzes magnāti neceltu gāzes cenu debesīs. Paskatieties kaut vai citādu, bet ļoti simptomātisku piemēru ar leišu LNG gāzes termināli, tikko terminālis nāk gatavs, tā Gazproms nāk ar atlaidi… Vai nāktu, ja būtu monopolists???
Diversifikācija rullē.
0
lebronj2356 > lebronj2356 12.05.2014. 15.10
Rullē ta rullē, bet tāpēc būtu jācenšas naudu ieguldīt enerģijas projektos, kas nes labumu daudziem nevis tikai šauram īpašnieku lokam veidojot LV kā pusfeodālu valsti ! Es pats esmu malkas apkures piekirtējs, bet tas ir tāpēc, ka šis resurss ir pieejams un lēts, savukārt tādu kā Blumbergas darbību rezultātā šis resurss var izsīkt un vietējie par to maksās atkal veirāk, kamēr kādi citi malku mals šķeldā un pelnīs no OIK, ražojot dārgu un līdz ar to nekonkurētspējīgu elektrību ! Atjaunojamā enerģija nav slikta, slikti ir tas, ka to nelaiž brīvā tirgū, bet gan tur siltumnīcā stāstot cik tas visiem ir labi !
P.S. Liels bonuss autoram par tvneta bļaustīšanās atmaskojumu, sen gribējās, lai kāds to pasaka skaidri, kaut netieši !
0
esmeralda_se > lebronj2356 12.05.2014. 15.24
>>>Es pats esmu malkas apkures piekirtējs, bet tas ir tāpēc, ka šis resurss ir pieejams un lēts, savukārt tādu kā Blumbergas darbību rezultātā šis resurss var izsīkt>>>
Malka līdz ar zāģbaļķiem un papīrmalku katru vasaru mežā aug… Ap 5kbm/ha gadā… Ar 10 kbm pietiek nelielai privātmājai, ar 25kbm – lielai un sūdīgi nosiltinātai. Šobrīd mežā malka (pat ne zari, bet tieši malka!) sapūst apdullinošos daudzumos…
Dēļ kopējās malkas cenas augstās transporta komponentes malku nevedīs 100, 200 km, līdz ar to laukos malka būs pieejama vienmēr par sakarīgu cenu. Koģenerācijas staciju kaimiņos dzīvojot – jā, var rasties problēmas…
Neazmirstiet, ka:
1)realitātē lielapjoma līgumos (ostas, pilsētu katlumājas) malkas/šķeldas cena veidojas gāzes/ogļu cenas iespaidā,
2)tai cenai, par kuru pilsētnieks pērk savu kraviņu ar sausu skaldītu malciņu ir ļoti attāls sakars ar malkas/šķeldas cenu pilsētas katlumājā vai ostā:) Toties vietējā malkas biznesmeņa godaprāts to ietekmē ĻOTI tieši.
0
Dina > lebronj2356 12.05.2014. 17.04
Paldies, Krix, (15:10), ka pareizi uztvērāt, tieši to to arī gribēju pateikt, ka šķeldas fanāti ar bļāvienu “Sitiet gāzi (Gazprom)”, patiesībā sagrābs aiz rīkles vienkāršos malkas un elektrības patērētājus.
0
nefratete 12.05.2014. 14.05
No sākuma gribējās ticēt, bet ticamības momentu nozaga sekojoša rindkopa:
“Iepriekš jau aprakstīju Apvienotās Karalistes ķezu ar VES, kad stipra vēja apstākļos neesot tuvumā draugiem (salinieki taču!) un glābjot savus elektrotīklus no pārsprieguma, bija spiesti lūgt dažas VES pārstāt malt, par to samaksājot 2,6 miljonus britu mārciņu VES īpašniekiem, lielākoties ārzemju firmām.”
Problēma tāda, ka iepriekš rakstā nav neviena vārda par Apvienoto Karalisti… stulbi sanāk.
1
Dina > nefratete 12.05.2014. 15.01
Unabomberz – par to es rakstīju: “Zaļā enerģija – tikai mīti, mīti vien”
0
Jānis Gardovskis 12.05.2014. 12.49
Esmu gatavs maksāt dārgāk par enerģētisko neatkarību. Lai Vova un Šiehs ied dillēs. Pašiem savi energoresursi, paši ieguldam savas ekonomikas attīstībā un pilnīgi pie kājas kādu naftas ieguves kvotu nosaka OPEC. Un ja nu Vova izdomā pārtaukt gāzes eksportu uz Latviju vispār? A nafig, no manis pirks ķīnieši. Mēsu enerģijas ražošanas izmaksas veidosies tikai pamatojoties uz iekšējo pieprasījumu. Basta.
1
Līva > Jānis Gardovskis 13.05.2014. 14.20
Ja gribam dzīvot “pie elektrības”, tad bez importa neiztikt. Vai tas ir gāzes, ogļu, vai kodoldevielas imports, vai arī esam pilnībā atkarīgi no elektrības importa, kas ir vēl “draudīgāk” :(
Gāzi pārtraukt piegādāt Latvijai no Krievijas nav reāli, jo tad pilnībā “tumsā un aukstumā” ieslīgst viss Kaļiņingradas apgabals.
0
Ansis 12.05.2014. 10.26
Autors nedaudz pārspīlē. Kautgan – par tām OIK muļkībām viņam lielā mērā taisnība. Nu un to, ka Latvijā nevajadzētu finansēt saules baterijas – pilnība piekrītu – Latvijas klimatam tas ir bezjēdzīgi.
Protams, ka būvēt milzu šķeldas TEC esošā gāzes TEC2 vietā būtu neprāts. Bet mums ir daudz mazu pilsētiņu un arī Rīgas stūros var būvēt nelielas jaudas šķeldas stacijas, kuras jāizmanto ziemā.
Nevar rēķināt tikai pliku naudu – jārēķina arī drošība.
Un – vai tā gāzes cena pati no sevis nokritās? Nē – viņa nokritās tapēc, ka pieprasījums pēc gāzes nokritās – pamata dēļ rūpniecības sabrukšanas dēļ 2008-2014 gada ekonomiskās krīzes, kuras dēļ sabruka CO2 tirgus, un Eiropa atsāka kurināt Ogles. Tiklīdz beigsies krīze un CO2 kvotas atkal maksās naudu – tad ogles vairs nekurinās un gāzes cena atkal celsies debesīs. Bet Latvijas gadījumā gāzes cenas krišanā savu ieguldījumu sniedza arī gāzes aizstāšana ar šķeldas katlumājam.
Tāpēc es esmu jau teicis:
1) ir visās apdzīvotās vietās jabūvē Šķeldas stacijas;
2) Bet ir jāatstaj arī gāzes stacijas
Un ir jākurina attiecīgajā momentā izdevīgakais (saglabājot otra veida stacijām nelielu maksājumu par jaudu)
Jo tikai tad, ja būs reāla izvēle starp gāzi, šķeldu, importētu elektrību – tikai tad būs reāls tirgus un reāli iegūsim zemu cenu gan gāzei, gan šķeldai, gan elektrībai.
Ja gāzes stacijas tiks nojauktas, tad nekads tirgus nebūs – gazpromam nebūs jēga nolaist cenu, jo tas pateriņu tāpat nevarēs pacelt, ja nebūs infrastruktūras. Un arī šķeldas cena tad varēs kapt nekontrolēti.
Toties, ja mums ir parelēli abu veidu stacijas, tad miera laika varam kurināt lētāko, bet krīzes pārdzīvot vieglāk izmantojot vietējo kurināmo.
Bet autors šķeldas kritizēšanā ir pārcenties – šķeldu neražo no derīgas koksnes. Šķeldā taisa krūmus, zarus, braķētu koksni – ko citur izmantot praktiski nevar. Tie paši zaļie jau tagad čīkst, ka mežā tiekot atstats pārak daudz koksnes atkritumu.
Bet dažas labas idejas ir gan – no kurtuvēm pelnus būtībā varētu kaisīt mežā (ja tur netiek kurināti cita veida kurināmie).
Ka arī – viņš rēķina šķeldai 50% mitrumu – kas laikam vairumā gadījumu ir taisnība, jo daudzviet iepirktās šķeldas mitrumu nemēra un šķeldu glabā zem klajas debess. Principā – nakotnē efektivitāti varētu celt, ja šķeldu iepirktu mērot mitrumu un maksājot vairak par sausāku un glabātu zem jumta.
5
Dina > Ansis 12.05.2014. 16.05
…”Jo tikai tad, ja būs reāla izvēle starp gāzi, šķeldu, importētu elektrību – tikai tad būs reāls tirgus un reāli iegūsim zemu cenu gan gāzei, gan šķeldai, gan elektrībai.” – reāls tirgus būs tikai, ja atcelsim divkāršu OI uzcenojumu gāzes koģenerācijai un trīskāršu – šķeldas koģenerācijai. Baidos, ka “šķeldas elektrība” līdz ar to pazudīs kā suga. Un reāli šis tirgus starp gāzes ražotu elektrību un importētu elektrību jau pastāv, varbūt nepietiekami akcentāju savā rakstā. Tā ka ne Gazprom, ne mūsu starpsavienojumu elektrības piegādātāji nemaz tā nevar manipulēt ar cenām. Arī labi.
Par cenām. “Pazudis tulkojumā”, pareizāk, pārejot no Linux OpenOffice, pazudusi rakstā bilde: “Elektroenerģijas vidējās biržas cenas Latvijā 2013. gadā un OI piemaksas”, ko diemžēl neizdodas arī šeit iekopēt.
Par šķeldas mitrumu. Nezinu kā Fortum Jelgava, bet Liepājas šķeldas koģenerācijas stacijas tehnoloģija prasa 40%-50% šķeldas mitrumu. Tā ka nerentējas žāvēt, jo pēc tam atkal nāksies samitrināt.
0
Ansis > Ansis 13.05.2014. 00.16
Ja Eiropā atjaunosies rūpniecība un beigs kurināt ogles, tad arī gāzes cena celsies. Attiecīgi arī šķeldas katlumājas atmaksāsies. Un arī Gazproms necels gāzes cenu Latvijai tik ļoti, ja Latvijai būs iespējas kurināt šķeldu un/vai iepirkt sašķidrināto gāzi un/vai iepirkt lētu elektrību no Skandināvijas.
Jo vairāk realu, relatīvi ātri, pieejamu iespēju, jo lētāka cena.
0
Līva > Ansis 13.05.2014. 14.14
Tikai neaizmirsīsim, ka no šķeldas elektrības praktiski nav – ir tikai siltums.
0
Amis > Ansis 13.05.2014. 21.49
ilmar7
Tiešām nevar pievienot šķeldām vadus un saņemt elektrību, tiesa arī no gāzes nevar. Tas ir sarežģīts process, par ko aptuvens priekštats var būt, pabeidzot vismaz pamatskolas 7-8 klasi.
0
Līva > Ansis 13.05.2014. 22.07
pētnieks Tik tiešām ir nedaudz bez 7-8 klasēm vēl jāpārzina tehnika, tehnoloģijas …
Lieta ir tāda, ka tehniski no šķeldas ir iespējams izstrādāt vienu (1) vienību elektriskās jaudas (elektrības) uz trīs-četras (3-4) vienībām siltuma, bet izmantojot gāzi uz vienu (1) vienību siltuma ir iespējams iegūt pusotras (1,5)vienības elektrības.
Un tālāk jau rēķins, kurš padodas arī ne tikai 7-8 klasi beigušiem – ar gāzi pie identiska siltuma izstrādes ir iespējams izstrādāt 4,5-6 reizes vairāk elektrības, kas ir diemžēl skaudra patiesība.
Līdz ar to gribam to atzīt vai nē, bet ar Dabas likumiem nepastrīdēsies, tie ir jārespektē – elektrība, tas apjoms, jaudas, kas mums ir vajadzīgas, no šķeldas nevaram iegūt pat teorētiski (nav mums Latvijā tāda siltuma patēriņa).
0
Amis 12.05.2014. 09.57
Visus Latvijas gazpromizatorus sašķeldos un utilizēs biogāzes reaktoros.
0
dzerkaleliva 12.05.2014. 09.25
Jā vācieši, amerikāņi un ķīnieši gan ir tupi ar savām subsīdijām atjaunojamai enerģijai, nevis tā kā mēs veiksmes stāsta nācija, visuma centrs.
Un Elons Musks ar savu Tesla un Solar City vispār ir galīgākais lūzers, tāpat kā Stīvs Džobs un Apple.
Bet vispār ka tik nav otrādi, ka tik nav tāpat ar tām AES kā ar NOKIA. Somiem vajadzētu piedomāt, Stīvs izčakarēja viņu elektroniku, Elons izčakarēs viņu elektroenerģiju.
Jā tiem, kas nezina, tad tie saules paneļi ir katram otram vācietim uz jumta un rakstā par to, ka vācieši ir ar to neapmierināti ir pilnīgs bulšits, savukārt ASV Elona uzstādījums ir, ka elektro kompānijas vispār vairs nebūs nepieciešamas, ka elektro enerģija katram pašam mājās vai ražošanā būs pieejama no saules paneļiem. Būtu vērts noskaidrot, ko viņš ir paveicis ar Tesla, bet nu labi LV var mēģināt spiest uz vecajām NOKIA uz AES.
10
garausiitis > dzerkaleliva 12.05.2014. 10.04
Par saules paneļiem -cik nu zināms , tad Vācija ir nopietnas subsīdijas par šiem saules paneļiem. Savulaik pirms gadiem 3-4 intereses pēc parēķināju cik Latvijā pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem izmaksā 1 kWh saules enerģijas saražota ar saules baterijām – sanāca 0.25 Ls … Protams tagad tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu un domājams tas būs lētāk , bet tik un tā . Un vēl neaizmirsīsim , ka pieminot Ķīnu , ASV un to pašu Vāciju jāņem vērā , ka tur ir nedaudz citāda situācija ar to klimatiskajām zonām un saulaino dienu īpatsvaru.
Kas ir absurds Latvijas gadījumā , tad tas ir stāsts , ka AER rašošanas bizness ir sashēmots atsevišķu spēlētāju interesēm … par kurām mēs maksājam .
0
Amis > dzerkaleliva 12.05.2014. 10.28
klusais
Ja cilvēki savulaik nebūtu pirkuši par bargu naudu LED ekrānu televizorus, šodien mēs visi lietotu masīvus monitorus un televizorus. Tas pats ar saules baterijām. Vēl šajā desmitgadē tās kļūs par ļoti ievērojamu enerģijas avotu, bet Latvijas biomasa nodrošinās mūsu valstij Kuveitai līdzīgu stāvokli, ja vien kremļa zīdēji, RP/V, nepagūs atdot visu mūsu zemi krievijai.
0
garausiitis > dzerkaleliva 12.05.2014. 10.43
pētnieks – katrai vietai ir nepieciešama sava stratēģija . Saules paneļi Latvijai īsti neder , pārāk maz mums saulainu dienu ( kaut gan jāpiemin, ka saules baterijas ražo elektrību arī naktī :) ) Mums vajag savu stratēģisko virzienu … nezinu vai šķelda ir īsti efektīgākais.
0
ievuliitis > dzerkaleliva 12.05.2014. 11.39
Es pieļauju, klusais, ka esi spēcīgāks (daudzkārt spēcīgāks) par mani aprēķinos.:)
Bet vai esi dzirdējis, ka saules paneļi spēj uztvert un akumulēt (ceru, ka lietoju pareizo terminu) enerģīju ne tikai saukainās dienās?
0
archoftriumph > dzerkaleliva 12.05.2014. 13.04
par saules panelju speeju uztvert un paarveidot saules energiju makonainjaa laikaa ir reklaamas triks. tirgotaaji saka ka arii maakonjainaa laikaa liidz 60% saules energijas tiek paarveerts elektriskajaa, bet vinji nepasaka ka no tas notiek no taa mazuminja kursh izspraucas cauri maakonjiem :) reaali tas nozimee ka maakonjainaa laikaa var ieguut no 1/10 – 1/100 no saulaainaa laika energijas. pats paarbaudiju.
0
garausiitis > dzerkaleliva 12.05.2014. 14.29
betij – ja uzmanīgi izlasīji manis rakstīto, tad tur jau bija minēts , ka arī naktī ir starojums , ko var pārvērst enerģijā . Mani aprēķini toreiz bija ieskaitot arī nakts periodu un mākoņainās dienas . Kaut kur citadiena.lv es to biju uzrakstījis komentāros .
0
Dina > dzerkaleliva 12.05.2014. 14.56
Betij, Edmund, esmu fiziķis, tādēļ kaut ko jēdzu arī no saules paneļiem (jo sākotnējā izglītība bija – pusvadītāju fizika). Kristāliskā Si saules paneļi darbojas tikai saulainā laikā. Amorfā – kaut ko ražo arī mākoņainās dienās, bet Edmundam taisnība – ļoti nenozīmīgu daudzumu, bet principā reklāmas nolūkos var apgalvot, ka tomēr… Pieņemu, ka pilnmēness naktīs arī kādu miljardo daļu, bet būs grūti pat samērīt. Vienkāršam lasītājam der atgādināt, ka cilvēks uztver gaismu, arī skaņu logaritmiskā skalā, t.i., gaismai samazinoties 10x, cilvēkam škiet, ka tikai kādas 2x, samazinoties 100x – šķiet, ka tikai 3x, miljons reižu – šķiet, ka kādas 6x. Apmēram tā.
0
Dina > dzerkaleliva 12.05.2014. 16.47
> Kusunoki Masashige 1)Par vāciešu “spīdošajiem” panākumiem es jau izrakstījos “Ne viss zaļais ir patiesi zaļš”
2) ASV ir pasaulē lielākā AES flote, pašlaik darbojas 100 AES. Pēc ilgāka pārtraukuma uzsākta 5 jaudīgu reaktoru celtniecība. (Neskatoties uz slānekļa gāzes bumu)
3) Par Ķīnu vispār jautri. Pagaidām cieš no elektroenerģijas bada. Vairumu elektrības saražo no oglēm, tādēļ cieš arī no smoga. Lai arī pašlaik AES saražo tikai kādus 2% no visas elektrības, viņiem ir visambiciozākie AES celtniecības plāniem pasaulē. No 72 pašlaik būvētajiem reaktoriem 28 tiek būvēti Ķīnā (un vēl 2 Taivanā). Plāno līdz 2020.g. uzaudzēt AES kopējo jaudu līdz 80 GW ((6% no pasaules AES jaudas), bet līdz 2030.g. – 200 GW (16%). Piebildīšu, ka patlaban pasaules AES kopējā jauda ir 373 GW.
Jā, ķīnieši pastiprināti ražo arī SES un VES … priekš muļķa eiropiešiem. Ar saviem lētajiem saules paneļiem un vēja rotoriem izspiežot no tirgus dāņu Vestas un spāņu Gamesa, kā arī vācu saules paneļu rūpniekus. Par to jau minēju “Zaļā enerģija – tikai mīti, mīti vien” un “Ne viss zaļais ir patiesi zaļš”
0
garausiitis > dzerkaleliva 12.05.2014. 17.36
vigr – taisnības labad ķīnas dienvidos ir redzams uz jumtiem samērā daudz saules enerģijas paneļu :) :) :) tā kā ne tikai eksports …
0
Amis > dzerkaleliva 13.05.2014. 10.06
klusais nezinu vai šķelda ir īsti efektīgākais.
==================
Vistuvākā nākotnē ievērojamā daudzumā iegūs enzīmus, kas sašķeļ celulozi. Tos satur sēnes, visādi kokgrauži. Latvija ar savu biomasu spēs saražot etanolu, daudz vairāk nekā kā spēs nobraukt. Biogāzes reaktoros vairs nepaliks pāri celulozes masa, visa aizies gāzē, tās saražotais apjoms pieaugs vairākkārt. Visi sūdi, pārtikas atliekas, laulsaimniecības un mežizstrādes atlikumi aizies tīrā degvielā. Galvenais, pērkamo un sakompromitēto politiķu dēļ nepieļaut, ka latviešu zeme nonāk citu rokās, jo šeit būt “Kuveita”
http://www.novozymes.com/en/solutions/bioenergy/cellulosic-ethanol/Pages/default.aspx
0
Jânis Bankoviès 12.05.2014. 09.19
Varētu piekrist secinājumu pēdējiem diviem punktiem, par lielajām pilsētām , industriālajiem ražotājiem, vārdu sakot kodolpatērētājam.
1.AES
2.SDG
Savukārt individuālā energoapgādē, mazos apdzīvotības blīvumos, AER ir pa tēmu, nav jāvelk infrastruktūra(AES gan visu risinātu). Ražotājs blakus patērētājam. Tā ka kā jau kolēģi augstāk izsakās ļoti sakarīgi ir diversificēt enerģijas ražošanu un katriem apstākļiem ir savi risinājumi. Protams galvenais ir neuzsēsties uz monopoliem, lai arī sākotnēji tie izskatās mega izdevīgi.
0
inta_s 12.05.2014. 08.38
http://www.youtube.com/watch?v=fCFO3-MOCYE
0
brigita_damme_rtk_lv 12.05.2014. 08.35
Salīdzināt šķeldu ar dabasgāzi ir tas pats, kas kartupeļus ar banāniem
—————————–
Un pats arī salīdzina ;)
It kā nebūtu zināms, ka gāze ērtāka, bet plika elektrība taču vēl ērtāka – nav nekas pat jāražo. Ņem tik un pērc! Pārvade vienkārša, pārveide citos enerģijas veidos elementāra. Te jau visa lieta ir enerģētikas neatkarībā, balansā starp cenu un iespējamiem politiskajiem spiedieniem caur ekonomiku. Nav mazsvarīgs faktors, vai naudu aizsūtam prom, lai stiprinātu citas valstis un to režīmus, pasliktinot importa-eksporta bilanci, vai arī tiek veicināta iekšzemes ekonomiskā aktivitāte. Pa starpu jau vienmēr būs lobētāji, krējuma smēlēji, dažādu ideju propogandisti un citādi domājošie…
0
archoftriumph 12.05.2014. 08.03
Mazliet nikns bet labs! :)
Interesanti kaa ir ar vecu auto dzineju izmantosanu majsaimnieciibaas elektriibas un siltuma razosanai pasu vajadzibam no koksnes gaazes? Vai ari mazo turbinu izmantosanu elektribas razosanai no apkures krasns siltuma? Varbut ir laiks kljut individual, majsaimniecibu vai mazo ciematinju limeni, energetiski neatkarigiem?
0