Pētījums: Globālais karš pret narkotikām ir izgāzies

Tas ir sen skaidrs.

Šī te cīņa ar narkotikām izmaksā ārkārtīgi dārgi, un rezultāti tai nav, praktiski, nekādi, ja par rezultātu nevar nosaukt visu narkotiku lietotāju iestumšanu kriminālo struktūru kontroles sfērā.

It sevišķi tas attiecas uz vieglām narkotikām, marihuanas tipa, kas, principā, ir nekaitīgāka par alkoholu, un izraisa daudz mazākas socialās sekas, kā alkohols.

Vieglās narkotikas sen būtu jādekriminalizē, tā narkomafija zaudētu milzu līdzekļus, labi, ka tas, pamazām, tiek darīts.

Arī hroniskiem opiātu lietotājiem, pēc att. ekspertīzes, ja tā nolemj, ka, ārstēšana ir bezperspektīva, vai pacients to nevēlas, būtu jāizsniedz narkotikas legālā veidā, tas būtu daudz lētāk, izdevīgāk un cilvēcīgāk, tas ir jādekrimanilizē, atraujot šos cilvēkus no noziedzīgās vides, un, atkal, samazinot narkomafijas peļņu, labi, ka ir metadona programma, bet, tā ir jāpaplašina.

Ja narkomānam nav nemitīgi jādomā, kur ņemt naudu nākamai devai, nav tāpēc jāzog vai jāveic citas kriminalās darbības, viņš var būt absolūti normāls sabiedrības loceklis, strādāt, utt., opiāti personību, praktiski, nedegradē, atšķirībā no kokaīna un, sevišķi, sintētiskiem amfetamīniem un citiem sintētiskiem mēsliem, ieskaitot tos zāļu maisījumus, diemžēl, taisni tie izplatās mežonīgā ātrumā.

Ar tiem, kas tos ražo un izplata, jācīnās nesaudzīgi, kaut, no otras puses, jāmeklē arī mazāk kaitīgi to aizvietotāji, lai, pēc iespējas, arī šos lietotājus izrautu no kriminalās vides.

Saprotams, tas viss prasa papildus pētījumus, likumdošanu, utt., bet, vektoram jābūt legalizācijas virzienā, nevis sodīšanas un apkarošanas virzienā, jo tas jau sen pierādījis savu neefektivitāti.

Analoģisks piemērs bija ar “sauso likumu”, kas pierādīja, ka aizliegumiem nav jēga, jābūt saprātīgiem ierobežojumiem, ar narkotikām tas pats variants.