Valdības rīcība samazinās IKT nozares konkurētspēju

Interneta azartspēles nes zaudējumus partiju sponsoriem, kā jūs nesaprotat, Bāliņas jaunkundze?

Tas, ka lobijs sūdzas par budžeta naudas samazināšanu ir saprotams. Tomēr lasītāju nevar pārliecināt ar vienu salīdzinājumu – Igauniju. Ja minētu arī Lietuvu, Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Rumāniju, tad varētu saprast reālo situāciju.

Otra raksta daļa ir par to, ka valstij aizliedzot pieeju kādām lapām, aizliegums praktiski jāīsteno ISP. Piedodiet, bet kādi ir vēl varianti? Valsts nacionalizē visus ISP un piekļuves ierobežojumus īsteno valsts uzņēmums? Jeb Tieslietu ministrijai jāgriežas nevienam nezināmas salu valstiņas tiesā ar prasību, lai turienes ISP neļauj piekļūt serveriem no Latvijas datoriem?

Atvainojiet, bet tukša lobista bļaušana…jo pašu organizācija tā vien dzīvo uz dāžādiem projektiem un projektiņiem, kas protams valstij izmaksā prāvu naudiņu, bet lietderība nereti ir stipri vien apšaubāma, katrā ziņā piedāvājot privātajam sektoram savus pakalpojumus tik viegli vien nebūtu viss izkāst naudu ! Tā pati e-klase, kas būtībā ir uzspiests pasākums skolēnu vecākiem nebūt nav nedz lietotājiem draudzīga, nedz lēta, nedz arī izskatīga….tikko kāds mēģināja to uzlabot, izpelnoties ražotāja draudus, Bāliņa murmulēja kā ūdeni mutē ieņēmusi…bet kad ir jāaizstāv savas siles organizācijas intereses, tad sarunas sākās ne pa jokam. Es gribētu autorei lūgt nosaukt kaut pāris patiesi veiksmīgus projektus, kas ir radušies LIKTA biedru un valsts sadarbības resultātā !

Tās bloķēšanas un ierobežošanas ir stipri šaubīgas lietas, īpaši, ja tas vēl uzlikts par pienākumu privātbiznesam, ar tiem aizliegumiem vispār var aiziet stipri tālu, nekas nevar būt vieglāks un populistioskāks, kā ņemt un kaut ko aizliegt, un politiķiem šī nodarbošanās, parasti, ļoti patīk, jo nekādu lielu domāšanas orgāna piepūli neprasa.

Pie kam, pa lielākai daļai, te piekrītu ķīpim, tas ir pilnīgi bezjēdzīgs naudas tēriņš, tie, kam vajag, visu to var viegli apiet.

Krievijā patreiz notiek pilnīgākā aizliegumu epidēmija, aizliedz pilnīgi visu, blogerus pielīdzina masu mēdijiem, protams, ar attiecīgu atbildību par katru “nepareizu” vārdu vai domu, un notiek vēl lielāki absurdi, nu jau veidošot savu, krievu internetu ar nosaukumu “čeburaška”, jo šis internets esot CIP projekts, utt., cerams, līdz Latvijai šī epidēmija neaizies.

Protams, atņemt naudu IT, lai stutētu citu neefektīvāku nozari, nav pareizi. Tomēr nav ļaunuma bez labuma — visvairāk pazaudēs tieši bezjēdzīgie Microsoft multimiljonu projekti.

Mazāki projekti, kuros izmanto efektīvākas tehnoloģijas, izdzīvos arī bez tiem.

uzliekot par pienākumu ierobežot piekļuvi atsevišķiem domēniem, tāpat kā Turcijā Youtube, vai Krievijā Google, valdības funkcionāri jau demonstrē savas prāta spējas. Un tad jau gluži saprotami kļūst to tālākie soļi – fondu samazinājums. Tas ir tāpat, kā gaidīt, ka mašīna brauks ātrāk, neielejot tajā benzīnu.

Sīkāk par domēnu ierobežojumiem. Pēdējā laikā populāri kļūst tā sauktie “mākoņi”. Praksē tas nozīmē, ka kaut kur pasaulē jums tiek piešķirti serveru resursi, kur jūs varat darbināt savas biznesa sistēmas. Ko tas nozīmē praksē – tas nozīmē, ka serveris fiziski neatrodas Latvijā, kaut arī uz tā ir Latvijai domāta sistēma. No juridiskā viedokļa – uz to nav attiecināmi Latvijas likumi, bet tās valsts likumi, kur tas fiziski ir. Savukārt interneta pieslēgumi nupat ir tādi, ka nav starpības vai Serveris ir Rīgā, Viļņā vai Berlīnē. Dzirdēju pat, ka http://www.piratebay.com, piemēram, serverus taisās darbināt lidmašīnās, kas visu laiku lido, vai uz kuģiem neitrālos ūdeņos. Tas jau gan ir drusku ekstrēmi, bet realitāte šobrīd, tagad un šodien ir tāda, ka “mākoņi” ir, un jau tiek izmantoti…

Minētā piratebay arī, piemēram, tika bloķēta, bet, kā ir pieejama, tā ir, jo ik pa brīdim maina atrašanās vietu. Vai wikileaks- tas ir tāds pats, tikai pozitīvāks piemērs. Tiek lietota tā sauktā spoguļošana- serveris ar visu saturu tiek duplicēts citās vietnēs, valstīs utt. Tad kuras valsts likumdošana attiecas uz to? Visas kopijas vienādas…

Otrs – adrešu bloķēšana. Tehniski katram interneta pieslēgumam/adresātam (tā varam vienkāršoti domāt) ir tā sauktā IP adrese: četri trīsciparu skaitļi, kuru vai nu dinamiski vai fiksēti piešķir interneta nodrošinātājs. Piemēram: 78.28.223.13 Serveriem tā parasti ir fiksēta, un ērtības labad, lai nav jāatceras cipari, tiek lietots tā sauktais domaina vārds, piemēram “ir” , vai tvnet, apollo.. Bloķēšana notiek tādējādi, ka interneta nodrošinātājs zin šo IP adresi (ciparus) un vienkārši “neraida” to tālāk. TAČU eksistē, tā sauktie, anonimizeri, kuru ir pilns internets, kas piedāvā pieslēgumu laist “caur sevi”. Atrodam šādu anonimizera lapu, ievadam vajadzīgi adresi, un līdz mums “atnāk”, ka esam pieslēgušies anonimizera lapai, ne tai, kas ir bloķēta. Bloķētājs lapas adresei atsūtītajās informācijas vienībās anonmizers vienkārši vai nu nomet nost vai samaina IP adresi. Viss- izejas adrese ir noslēpta…bloķētāji nedarbojas.

Kāpēc visu to rakstu – tāpēc, ka šādai bloķēšanai absolūti nav jēgas. Tā ir tikai tīra naudas izniekošana. Ideja jau ir morāli pareiza, tikai realizēt to nav iespējams.

Mani izbrīna, ka likumu pieņēmēji ir tik aprobežoti, ka pat nav mēģinājuši iedziļināties. No otras puses var pašapmierināti smaidīt un uzskatīt, ka viņi kaut ko dara.

Cīnās pret azartspēlēm. Bet- tikpat labi, lai ierobežotu azartspēles, varētu aizliegt no rītiem dziedāt. Efekts būtu tieši tāds pats.

Signe Bāliņa, Dr. Oec, ir Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas prezidente

==============

Bblondīne bblondīnes galā un viss kopums dzenā bblondīnes turpu-šurpu.

VAT (Value Aextracted Tax).

Jebšu High Frequency Trading.