Baldzēns: lai cilvēki neizbrauktu, algas jāceļ divas reizes
Saistītie raksti
Viedoklis /
7. novembris
Mikroklimats, alga un jēga – ko mūsdienās meklē darbinieki?
Viedoklis /
6. novembris
Personāla vadītājs kā vadības labā roka – stratēģis un starpnieks reizē
Viedoklis /
31. oktobris
Ar picām un augļiem birojā nepietiek, lai piesaistītu talantus
Viedoklis /
11. oktobris
Pieci stratēģiski ieguvumi no dažādības vadības
Komentāri (53)
Ieva Priedenfelde 01.05.2014. 21.58
su-ka!
0
Amis 30.04.2014. 22.54
“Baldzēns ar ekonomisti Raitu Karnīti pētījuši, kas jādara”
=======================
Ja kāds neatceras, tā pate kārnīte, kuru Šļesera un Zatļera priekšgājējs, Čevers, solīja mums premjerministra amatam.
Nevar valsts pacelt darbaalgas dubultīgi, pat par 10% nevar. Var veicināt uzņēmējdarbību, mūsu apstākļos pat nevajag veicināt, vienkārši mazāk traucēt, kas ir darba algu pieauguma alfa un omega, ko mūsu kremļjaģām, RP/V, neatļauj saimnieks. Baldzēns, liekas, ir mūsu neliešu, varturu, aģents
p.s. sia par 1 Ls, tas bija “beisbolnūjapakaļā” laureāta cienīgi.
0
marchaeva 30.04.2014. 21.49
Nevis algas, bet neapliekamais minimums ir jāceļ divas reizes. Algas ir pašiem jānopelna!
3
efeja60 > marchaeva 30.04.2014. 23.37
Latvijā maksā uz [usi mazāk, nekā mēs nopelnām. Jāstreiko vai jāaizbrauc.
0
Amis > marchaeva 01.05.2014. 00.12
Normunds Latvijā maksā uz [usi mazāk, nekā mēs nopelnām. Jāstreiko vai jāaizbrauc.
=================
Pīīīīīīzdui!!!
0
Ieva Aile > marchaeva 01.05.2014. 12.24
Un kādi ir kritēriji,cik kurš ir pelnījis,un cik nav?Ja rezultāts ir taustāms un saskaitāms,viss ir vienkārši,bet kā mēs nosakām atalgojumu,teiksim,pašvaldības administrācijai?Vai kādam valdes loceklim…konsultantam…organizatoram…ministram?Vai pētniekam,kas ne velna nejēdz?
0
Ieva 30.04.2014. 12.36
Tas tiešām ir populisms. Tāda sajūta, ka Baldzēns domā, ka darba devēji sēž uz naudas maisiem un “nemaksā”. Un ir jāpiespiež viņus maksāt divas reizes vairāk. Absurds, lai kādam kaut ko maksātu, tas pa priekšu ir janopelna. Vai arī jāgriež naudas drukājamā mašīna, tikai tad naudai pazūd segums, kas izpaužas augstā inflācijā utt. Vēl arī ir iespēja naudu izrakt, izpumpēt no zemes. Kā Krievijā, Sauda Arābijā vai Norvēģijā naftu, piemēram. Latvijā tādu iespēju nav. Tāpēc, lai kādam izmaksātu, kādam ir jāiemaksā. Un ar mūsu slinkumu to izdarīt nevar. Latvijā darba ražīgums ir divas reizes mazāks kā Eiropas Savienībā vidēji, un trīs reizes mazāks kā Īrijā. Tas ir valsts vidējais, ne individuālo darboņu – veikala kasieres vai gatera strādnieka darba ražīgums. Tas ir valsts darba ražīgums, kurā ietilpst arī attieksme, darba organizācija, kultūra, intensitāte…
Un tagad jautājums – vai Latvijā par kaudzi saskaldītas malkas būtu jāmaksā tikpat, cik par trijām Īrijā?
5
Ieva Aile > Ieva 30.04.2014. 12.46
Droši vien tas no el.cenas atkarīgs.Bet kā tur ar to Džini koeficientu.Tas rāda, ka Latvijā ir neliels ārkārtīgi čaklu un ražīgi strādājošu ģēniju pulciņš un tad pārējie liela populācija sliņķu un nejēgu?
0
Ieva > Ieva 30.04.2014. 13.57
Džini koeficients ir ar pārspīlētu nozīmi. Piemēram ASV tas ir sliktāks kā Lavijā, Kubā labāks. Kur labāk, ja tā nav Latvija, gribētu dzīvot? “Labs” Gini koeficients nerada vēlēšanos kaut ko darīt, strādāt, mācīties, jo praksē nozīmē to, ka tādi paši ienākumi ir čaklajam un sliņķim, gudrajam un muļķim- tad kāpēc strādāt. Tāpēc nevajag Gini indeksu glorificēt.
Ja ir vēlēšanās pēc būtības izprast cēloņsakarības, nevis izkliegt skaļus lozungus, tad ir jāņem vērā tā sauktā mobilitāte – iespēja no nabadzības izrauties. Un smagāk nav tajās valstīs, kur ir slikts Gini, bet ir švaki ar šo mobilitāti – ja esi nabags, mācies vai nemācies, esi čakls vai neesi – no nabadzības ārā netiksi. Uzdrošinos apgalvot, ka Latvijā tik traki nemaz nav. Gudros tomēr ierauga jau skolas laikā, un čaklie tomēr savu vietu agri vai vēlu atrod. Nu tiem, kam patīk uzdzīvot un nepatīk strādāt, tiem gan Latvijā, atšķirībā no citām Rietumeiropas zemēm, tik labi nemaz neklājas.
Par vidusšķiras slāņa samazināšanos nesen labu rakstu tepat IR bija uzrakstījis Gundars Dāvidsons. Es nemaz nezināju, ka šī slāņa samazināšanās (lasi GINI indeksa pasliktināšanās) ir Pasaules tendence. Neesmu sapratis, ko tas Sabiedrībai nozīmēs.
0
Aivars Krauklis > Ieva 30.04.2014. 15.40
Ķīps – „…ko tas Sabiedrībai nozīmēs”?
Domāju – katastrofu.
Kā vienmēr, kad pūļa iespējas ietekmēt dzīvi atdalās no indivīda atbildības par saviem lēmumiem. Tā bruka antīkās demokrātijas, tā – Veimāras republika, tāpat 20to beigās Argentīna, tagad laikam spilgta aina Čīlē (par Krieviju šoreiz cits stāsts – tur nekad nav bijis, kam brukt). Mūsdienās pasaule vienotāka un lumpenizācija neapturami virzās visā rietumu (atlantiskajā) civilizācijā. Politiķi tikai atspoguļo daudz dziļākus un fundamentālākus procesus – atsaucas uz sabiedrības vairākuma prasībām pēc labas dzīves bez produktīva darba. Apstiprinājumu redzam ik dienas, šodien arī tepat komentos un vērtējumos.
0
Ieva Aile > Ieva 01.05.2014. 12.16
Ja prasības pēc lielāka atalgojuma mēs attiecinām tikai uz vēlēšanos labi dzīvot bez sava ieguldījuma,savas darba daļas,tā ir problēmas trivializācija un sekla domāšana.Kur tad šeit paliek ”šofera dēli” un barošanās dažādās ”budžeta kafijotavās” laikā,kad īsti darba darītāji saņem grašus,kā tas notiek pie mums.Piemēri,ceru,nav tālu jāmeklē – glābēji,kas darbojās Maximas drupās,medicīnas māsas …Kāpēc tad pie mums saasinājies medicīnas darbinieku trūkums,bet administratīvais aparāts joprojām briest?!
0
Ieva Priedenfelde > Ieva 01.05.2014. 22.02
Idiņ, Ķīps, par to jau runa iet, ka pamaz maksā pie pašreizējās darba ražības.
0
silvija_vitina 30.04.2014. 12.00
Kamēr pastāv daudzpakāpju vertikālā apakšuzņēmēju struktūra, runas par algu celšanu ir tukšu salmu kulšana! Jo galu beigās reālo darbu dara tas strādnieks, kas atrasts SS sludinājumā. Un viņam ar savu darbu (pieņemsim, ka viņš ir kvalificēts strādnieks, kas prot savu darbu) ir “jābaro” starpnieki kā minimums 3 līmeņos – 1) ģenerālis, kas “specializējas” uz visu iepirkumu savākšanu neatkarīgi no jomas (ir mums tādi multifunkcionāli uzņēmumi, kas būvē dzelzceļus, tīra gudrona dīķus, rekonstruē pilis…), 2) galvenais apakšnieks, kuram jau ir kaut kāda sajēga attiecīgajā nozarē, un 3) apakš-apakšnieki, kas veic jau puslīdz reālus darbus un sīkākiem darbiem algo savus apakš-apakš-apakš….darba darītājus.
Tas arī izskaidro darba ražības problēmu.
Ir jābūt politiskai gribai mainīt šo mafiozo struktūru. Kaut vai ar to, ka iepirkumā jābūt prasībai, ka ģenerāluzņēmējam ir jāspēj PAŠAM nodrošināt vismaz 50% darbu apjoma, nevis tikai dokumentācijas mapītes taisīt. => Tādā veidā attīstīsies specializēti uzņēmumi, kas paši arī kaut ko darīs, ne tikai smels krējumu. Tādā veidā radīsies arī normāla konkurence, jo šobrīd lielajos iepirkumos “konkurē” 3 spēlētāji, kas būtībā kontrolē visu tirgu.
0
Aivars Krauklis 30.04.2014. 11.07
Pacelt var arī piecas reizes, katru reizi par veselu %%.
Ja nopietni – būtiskai algu paaugstināšanai cita starpā ir nepieciešami arī principiāli jauni likumi par darbu un arodbiedrībām. Bet tie, lai būtu rezultatīvi, ietvertu arī automātisku tagadējās arodbirokrātijas atstāšanu bez dienišķās desasmaizes. Tātad b.Baldzēna un co pretestība garantēta. Protams – ar saukļiem par darba tautu, kur nu bez tiem. Gan jau bars apdalīto piebalsos.
8
Ieva Aile > Aivars Krauklis 30.04.2014. 11.33
Nu bet Baldzēns jau tieši esot iesniedzis jaunus likumus,kuri esot briesmīgi labi un progresīvi.
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 30.04.2014. 11.38
„…esot briesmīgi…” – tam ticu. Šajā ziņā b.Baldzēnam un tagdējām arodbiedrībām uzticos pilnīgi.
0
garausiitis > Aivars Krauklis 30.04.2014. 12.02
nulle – interesanti ar ko pats nodarbojies ?
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 30.04.2014. 12.06
nulle – Nebankrotēšu, i neceriet. Jo maksāt spēju, cik pienākas, speciālistu trūkuma nejūtu, bet darba meklētājus ar līdzīgu domāšanas veidu, kā Jums, neuzklausu vispār. Atšķirībā no „sabiedriskā sektora”, kur algas maksā no nodokļiem, arī no maniem. No tiem, ko, protams, „…mums nevajag”.
0
Ieva Aile > Aivars Krauklis 30.04.2014. 12.12
J.Biotops,jā,droši,ka nenodarbojies ar tādiem nevienam nevajadzīgiem niekiem,kā bērnu skološana vai kārtības uzturēšana uz ielām,zagļu ķeršana vai ceļu labošana.
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 30.04.2014. 12.23
Ērik, par savu nostāju pārliecinājāt – „…nevienam nevajadzīgiem niekiem, kā bērnu skološana vai kārtības uzturēšana uz ielām, zagļu ķeršana…” Es gan šos darbus, ko, sagadījies, labi pazīstu un cienu, par nevajadzīgiem nesaucu. Nuja, nav jau godājama sēdēšanā kāda profsojuza kantorī, valsts aģentūrā, vai citā budžeta kafijotavā. Bet par to „ceļu labošanu”… hmm…
0
Ieva Aile > Aivars Krauklis 30.04.2014. 12.35
Nu nekas,ja ceļu nevar salabot,to var likvidēt vai vismaz sašaurināt.Posms no Talsiem līdz Rīgas-Ventspils šosejai esot jāsašaurina uz pusi,jo satiksme pašvaka,ceļš slikts…tas nekas,ka kravenieki pa otru ceļu caur Talsu centram nemaz nedrīkst braukt.
0
Amis > Aivars Krauklis 30.04.2014. 23.33
klusais nulle – interesanti ar ko pats nodarbojies ?
==================
21+
0
Ieva Aile 30.04.2014. 11.06
Ar zelta stienīšiem pakaļ nemeta?Pa galvu netrāpīja?
0
Kristīne 30.04.2014. 10.01
Mocīšanās ap “aizbraukšanu” ir kaitinoša, bet arguments par GINI koeficientu ir vietā – ienākumu nevienlīdzīga sadale nozīmē, ka arodbiedrībām ir pamatīgs darba lauks.
==
Interesants ir arī stāsts par vidējo algu:
vidējā = 504 EUR (http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_European_countries_by_average_wage)
mediāna (puse saņem zem/virs) = 368 EUR (http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_European_countries_by_median_wage), un tas ir pavisam bēdīgi…
9
Andris > Kristīne 30.04.2014. 11.01
Dīvaini, Ukrainai vidējā alga krietni zemāka par mediāno. 164 pret 284. Kā tas ir iespējams?
0
Kristīne > Kristīne 30.04.2014. 11.23
Iespējas ir vairākas:
1) kāds kaut ko ir sajaucis / dati nav uzticami
2) dati nav no viena laikposma un pēdējos ir ņemts vērā, ka ir būtiski nogāzies grivnas kurss un vai algas
===
dotais cipars UAH (3300) gan liekas pārlieku apaļš, lai būtu ticams
0
Andris > Kristīne 30.04.2014. 11.41
Tad es ceru ka arī mūsu dati ir nepareizi. Grūti noticēt, ka puse cilvēku saņem mazāk par 368 EUR.
0
Ieva Aile > Kristīne 30.04.2014. 11.49
Pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators saņem 2 euro stundā,tas būtu 336-384 euro mēnesī.
0
Andris > Kristīne 30.04.2014. 12.20
Nulle, es visu laiku uzturos TIKAI ārpus Rīgas, gandrīz 100 km attālumā. Rīgā mēdzu būt tikai 2-3 reizes gadā. Visi mani radi un paziņas ir tikai no provinces, un viņu vidū nav neviena uzņēmēja un ierēdņa. Katrs no mums var piesaukt kādu konkrētu piemēru, bet runa ir par pusi no visiem iedzīvotājiem. Tur jau ar atsevišķiem piemēriem nepietiek.
Neticu ka puse iedzīvotaju saņem mazāk par 368 eiro. Tas nozīmē – ņem jebkurus 100 strādājošus cilvēkus visā valstī, un izrādīsies, ka 50 no viņiem saņem mazāk par 368. Blēņas!
Izskaidrojumi šim skaitlim var būt tikai divi – vai nu tas ir kļūdains, līdzīgi kā UA, vai arī aplokšņu algas dēļ.
0
Kristīne > Kristīne 30.04.2014. 13.57
=
http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/darba-samaksa-galvenie-raditaji-30270.html
=
Vari pamēģināt arī atrast mediānas aprēķināšanas iespēju, kādreiz bija iespējams, droši vien var arī tagad.
=
“Izskaidrojumi šim skaitlim var būt tikai divi – vai nu tas ir kļūdains, līdzīgi kā UA, vai arī aplokšņu algas dēļ. ”
==
Izskaidrojumu ir daudz vairāk. Liela daļa apkalpojošo ļautiņu saņem nesamērīgi maz (piem., Maxima, kas ir lielākais LR darba devējs), sievietēm “kā sugai” maksā būtiski mazāk, šādas tādas rūpniecības nozares (jau apmuļļātā zivjrūpiecība) spēj pastāvēt tādas, kādas ir tagad, tikai, ja izmanto vergu darbu.
=
Par “aplokšņu algām” neko daudz nezinu, tāpēc brīžam rodas iespaids, ka tagad tas jau drīzāk ir mīts – reti kurš ir redzējis, bet visi piesauc.
0
Nika > Kristīne 01.05.2014. 07.15
Neticu ka puse iedzīvotaju saņem mazāk par 368 eiro. Tas nozīmē – ņem jebkurus 100 strādājošus cilvēkus visā valstī, un izrādīsies, ka 50 no viņiem saņem mazāk par 368. Blēņas!
Izskaidrojumi šim skaitlim var būt tikai divi – vai nu tas ir kļūdains, līdzīgi kā UA, vai arī aplokšņu algas dēļ.
================
Piekrītu. Nodokļu ieņēmumi mums arī ir tikai 27% no IKP- viens no zemākajiem rādītājiem ES, kaut gan nodokļu nebūt nav tik zemi.
0
Kristīne > Kristīne 01.05.2014. 12.26
” Nodokļu ieņēmumi mums arī ir tikai 27% no IKP- viens no zemākajiem rādītājiem ES, kaut gan nodokļu nebūt nav tik zemi. ”
===
Šis rādītājs ir tieši saistīts ar zināmo IKP (no kura iekasē nodokļus) un ar nemaksāšanu tam nav sakara. LR ir ļoti zemi nodokļi (visam izņemot darbu, strādāšanu).
0
Ieva Priedenfelde > Kristīne 01.05.2014. 21.57
PVN nav zems
0
maija_ancite 30.04.2014. 09.57
Vai tas ir tas pats Baldzēns kurš sistemātiski, ar savu tukšo populismu un bezdarbību, ir pilnībā degradējis LSDSP vienkāršo strādnieku acīs un ir pārvērtis šo partiju par savu privāto bodīti, tā padarot vienkārso darba ņemēju, šeit, pilnīgi neaizsargātu? Bez tam viņš veikli savu rumpi ir arī ieriktējis mīkstajos un ienesīgajos Arodbiedrības sēdekļos un arī tur izvērš savu tukšo populismu. Arodbiedrība šeit vismazāk kalpo vienkāršajam darba ņēmējam, bet visiem līdzekļiem aizstāv tieši darba devēju intereses. Kurā uzņēmumā Arodbiedrība nav cieši saistīta tieši ar darba devēju, to pārstāvji tieši no darba devēja gūst visādus personīgos labumus, bet strādniekim pūš acīs biezu miglu, kaut tieši strādnieki ar savām biedru maksām uztur visu šo blēžu bandu. Nu kāds labumiņš jau atlec arī tam pamuļķajam strādnieciņam, piemēram viņam piemet naudiņu pie jaunām brillēm, vai izkārto labāku veselības apdrošināšanu uz pārējo rēķina un muļķīši priecājas, tikai viņi neapjēdz ka ar savām biedru naudām šiem baldzēniem ir samaksājuši desmitām reižu vairāk par šīm izmaksām, bet pretī atdod iespēju tiešām sevi aizstāvēt pret dažādu darba devēju patvaļu un faktiski ir pārvērsti par beztiesīgiem vergiem. Kamēr šeit LSDSP un Arodbiedrībās kārtību noteiks šie baldzēni, cilvēki būs spiesti pamest šo “laimes zemi” un braukt strādāt tur, kur Arodbiedrības un socialdemokrāti arī vienkāršajiem strādniekiem ir devuši iespēju izcīnīt cilvēcīgus dzīves un darba apstākļus.
0
peerku 30.04.2014. 08.45
Bezatbildīgs populists.
11
Ieva Aile > peerku 30.04.2014. 08.49
Pamatosi arī?Vecie ir pieraduši pie zemiem dzīves standartiem,bet jaunie diez vai samierināsies ar perspektīvu uz nožēlojamu dzīves vilkšanu šeit.
0
dro > peerku 30.04.2014. 09.39
Ēriks. No agra rīta sāc savu gaudu dziesmu?:)
0
Ieva Aile > peerku 30.04.2014. 11.01
Ino,nu ja tev ir prieks,ka latvieši brauc prom,tad jau tev no paša rīta smaids līdz ausīm :D
0
garausiitis > peerku 30.04.2014. 11.12
Ērik – kā tu domā , ja algu pacels divas reizes, tad cilvēki vismaz pusoutreiz labāk sāks strādāt ? :) :) :)
0
Ieva Aile > peerku 30.04.2014. 11.25
Klusais,to nevar tik precīzi aprēķināt.Piemēram,ja ģimenē meitai saplīst brilles,bet vecākiem nav naudiņas,par kuru jaunas nopirkt -ir viena situācija,bet,ja naudiņas ikdienas vajadzībām pietiek,tikai kādam atvaļinājuma ceļojumam nepietiek – tā jau ir cita situācija un cits psiholoģiskais noskaņojums.Pirmajā gadījumā nekādu ražīgumu neizspiedīsi,lozungi :vispirms vajag pastrādāt un tad varbūt saņemsi vairāk -nedarbosies,ja cilvēks par darbu nevar apmierināt savas elementārās vajadzības.
0
Your1stMarathon > peerku 30.04.2014. 11.30
Parastie murgi par LV “zemo darba ražību”!!! Vai tad Vācijā un citur, piemēram, lielveikalā kases lentas slīd n reizes ātrāk, viņi ātrāk klientus apkalpo un tāpēc LV kasierēm mazas algas???
0
Janka, Janic > peerku 30.04.2014. 12.35
otrs variants lai neizbrauktu ir taa kaa krievijaa peec kara , ļaudiim nebija pases lai šie nevareetu pamest zemes kur bija nometinaati , veel 60tajos gados man kaimiņos ievaacaas famiiliija kura bija iesuutiita okupeetajaa teritorijaa kura tika nosaukta par kaļiņingradu , bez paseem , bija tikai kautkaada seļsoveta izziņa par pierakstu un kaa sauc
0
Ieva Aile > peerku 30.04.2014. 12.55
Ir dzīves līmenis,līdz kuram cilvēkam dzimtā zeme,draugu radu tuvums ir svarīgāks par iespēju nopelnīt vairāk.Bet,ja šī līnija tiek pārkāpta…
0
efeja60 > peerku 30.04.2014. 18.54
DD1, varbūt pamatosi ar skaitļiem Baldzēna saukāšanu par populistu?
0
efeja60 > peerku 30.04.2014. 18.56
klusais Ērik – kā tu domā , ja algu pacels divas reizes, tad cilvēki vismaz pusoutreiz labāk sāks strādāt ? :) :) :)
=====================
Klusais, varbūt tev ir skaitļi, ka cilvēki Latvijā slikti strādā? Man ir skaitļi, ka strādā labi, bet maksā slikti.
0
peerku > peerku 30.04.2014. 19.50
> Normunds
“varbūt pamatosi ar skaitļiem Baldzēna saukāšanu par populistu?”
Baidos, ka nevaru nekādās vienībās: ne absolūtajos skaitļos, ne procentos izteikt populisma apjomu. :)
0
Janka, Janic 30.04.2014. 08.39
taisniiba vien viņam buus , pie mums tikai deputaati var nobalsot par savu algu palielinaašanu , parejie šos iipaši nesatrauc
3
+6
-2
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
@efeja60 > Janka, Janic 30.04.2014. 19.19
Atveram saiti http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_European_countries_by_average_wage un ieraugām smuku karti, kur parādīts, ka Vācijā vidējā darba samaksa ir vairāk nekā četras reizes lielāka, nekā Latvijā.
Pēc tam atveram eurostat saiti http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00114 un ieraugām, ka IKP Latvijā uz cilvēku ir puse no Vācijas IKP uz cilvēku.
Secinājums: Strādājam 2x sliktāk kā vācieši, bet saņemam 4x mazāku algu.
Tātad Dombrovska veiksmes stāsts nozīmē koncentrācijas nometni darba ņēmējiem.
Valdība kopā ar darba devējiem apzog darba ņēmējus. Ministru kabinetā jālikvidē uzraksts : Viens likums, viena taisnība visiem, un tā vietā jāiekaļ : Darbs dara brīvu.
0
efeja60 > Janka, Janic 30.04.2014. 19.22
Ar lozungu: Darbs dara brīvu Dombrovskis kandidē uz Eiropas parlamentu. Kauns Eiropas parlamentam, kauns Junkeram!
0
Nika > Janka, Janic 01.05.2014. 06.56
Nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir aptuveni 3x mazāks nekā Vācijā. Tu runā par PPP IKP.
0