Teiksim droši un pārliecināti – eira!
Saistītie raksti
Radars /
6. novembris
Radars Latvijā
1 no 2 miljoniem /
6. novembris
Tils Dembeks, vācietis ar Latviju sirdī
Radars /
30. oktobris
Radars Latvijā
Komentāri (67)
inesite15 07.03.2014. 14.12
Īsteno PIETUKKRUSTIŅU UN OLIŅIEŠU ( ar gumanitarajiem diplomiem un …… viscitādiem bezdelniekiem pa dzīvi – prosta ar politisku gribēšanu procesos piedalīties ) PRĀTASPĒJU LIDOJUMA AUGSTUMS VISĀ SAVĀ KRĀŠŅUMĀ .
… būtu tas ZINATNES SPĪDOKLIS labāk burkānus audzējis – vismaz tuvākie kaimiņi cienītu .
0
inesite15 07.03.2014. 09.23
KINA un LOTA un MOTA … placeba, bolera un videa – tāpēc, ka, kad smakavniekiem nav ko darīt, tad tie valodizē ….
piemēram starptīklā – ritjoslās, šķirkņos … vai blaknēs utml. – … tur tā kā aplauzušies – tad būs ko vienkāršāku – vienu pašu eirU tagad atkal zinātniskot un labot :DDD
0
marchaeva 07.03.2014. 07.39
Ir daudzas labas gramatikas grāmatas. Sāciet ar LU Visvalža ielas bibliotēku fakultātē. Daži autori un pat periodikas izdevumi, un pārsvarā liela daļa pēc kara emigrējušās diasporas joprojām lieto mīksto ŗ arī daiļliteratūrā.
Es te, protams, nerunāju par to Latvijas periodiku, kas vispār neizmanto valodas redaktoru pakalpojumus. :)
0
S. Roze 06.03.2014. 22.06
Vai kāds man, lūdzu, varētu pateikt, kas somugriem tas par dubulto abesīvu? Kļūda tabulā vai tīšām tā atstāts? Gari rakstīt nav vērts—viņu valodas pagaidām apgūt netaisos. Šis ir vairāk tāds “jā/nē” jautājums, ja vispār kāds zina atbildi… Paldies jau iepriekš.
1
kaspars_bekeris > S. Roze 06.03.2014. 22.23
Tur ir pārkopēšanas kļūda. Tas otrais ir komitatīvs (ar ko kopā?). Avots ir raksts (izmantots ar autora atļauju): http://www.vvk.lv/index.php?sadala=216&id=647
0
Rūdis 06.03.2014. 20.01
Lielisks raksts.
Par salikteņiem gan domāju, ka latviešu valoda to potenciālu pienācīgi neizmanto. Biežajās situācijās, kad vārdi saturiski var “kombinēties” dažādi, nav iespējams saprast, kurš attiecas uz kuru citu.
“Profesora grāmatu plaukts” kā “profesora plaukts ar grāmatām” vai “plaukts ar profesora grāmatām”? Ja “grāmatplaukts” būtu “atļauts” vārds, tas šādu neskaidrību novērstu.
1
kaspars_bekeris > Rūdis 06.03.2014. 21.48
Kāpēc lai “grāmatplaukts” nebūtu atļauts? Tas ir atrodams vārdnīcās (http://www.tezaurs.lv/sv/?w=gr%C4%81matplaukts http://www.tezaurs.lv/mlvv/), un to lieto vismaz kopš 1921. gada (http://periodika.lv/#searchResults;simpleQuery=gr%C4%81matplaukts).
0
kaspars_bekeris 06.03.2014. 17.17
Lai apzinātos, cik aprobežoti un nobijušies mēs izskatāmies salīdzinājumā ar citām valodām, ļoti ieteicams iepazīties ar šo (“The name of the euro in European languages”): http://www.evertype.com/standards/euro/euronames.html
0
Timurs Čuntonovs 06.03.2014. 15.51
Mums taču jau aizliedza lietot oficiālos dokumentos “eiro”, esot jālieto “euro”, tad par kādu “eiru” vēl ir runa? Vēl tikai “euru” vajag izdomāt! Un kādēļ cilvēki spēlē “polo”? Varbūt vajag spēlēt “poli”?:) Man šitā diskusija atgādina valodnieku varoņdarbu, pārveidojot Islandi par Īslandi un atkal par Islandi atpakaļ.
0
Miks 06.03.2014. 14.14
Allažiņ ir interesanti vērot, kā ņemas valodas druvas kopēji.
Taču autora norādītais fakts, ka līdz ar Ministru kabineta 26.jūlija noteikumi Nr.564 atcelšanu Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukums „eiro” un tās rakstība tiesību aktos „euro” būtu iznīdēti, gan ir apstrīdams.
Tas, ka naudiņai saukties “euro” noteikts Eiropas Padomes 1998.gada 5.maija regulā Nr.974/98, kas mums kā dalībvalstij jāievēro. Un to rakstīto “euro” atļaujamies izrunāt kā “eiro”.
Prātoju, vai spētu naudu nosaukt vārdā “eira”. Nespētu vis. Zaļos skolas gados fanoju par romāna varoni Džeinu Eiru..
Neesmu arī līdz šim dzirdējusi, ka kāds eiro sauktu par eiru.
Bet diskusija par eiru kā naudas nosaukumu visādos Latvijā lasāmos izdevumos bija jau pirms gadiem desmit, kad vārdi “eiro” un “eira” tika ar aizrautību preparēti.
0
brigita_damme_rtk_lv 06.03.2014. 13.53
Jāpāriet atpakaļ uz latiem, lai nav valodas problēmu.
0
dace_roze_lmt_lv 06.03.2014. 11.13
Uzvārds raksta autoram ir piemērots viņa ierosinājumam.
0
TanteSidra 06.03.2014. 10.59
=
“Cienījamie valodnieki varētu vispirms komentēt pašu rakstā pielietoto apzīmējumu”
=
Jau okkupācijas laikā (liekas, arī Pirmās Brīvvalsts laikā) valodas kuopēji vērsās pret PIELIETOT lietāšanu LIETOT vietā.
=
Kauču starp autoriem ir apšaubāmā Ausma CIMDIŅ,
EIRAS saistībā cepuri nost JURA BORZOVA u.c. priekšā.
0
marchaeva 06.03.2014. 10.29
Man piemēram precīzāks liekas vīriešu dzimtes 2. pers. – eiris.
Tad arī ģenitīvā būs mīkstais ŗ , kuru atbrīvotāju gramatiķi mums noņēma, bet kas valodu padara daudz labskanīgāku, IMHO.
jūŗa ir pilnīgi cits vārds kā jūra.
Līdzīgi ir par dentālo un alveolāro l, nu nevajag mums to kaimiņu l; mums pašiem ir savs gana labs.
1
S. Roze > marchaeva 06.03.2014. 22.00
Lieliska doma. Lūdzu, iesakiet, kā iemācīties pareizu mīkstā ‘ŗ’ lietošanu. Ar līdzskaņu miju locījumos es varētu tikt galā, bet kā apgūt vārdus, kuros šim burtam jābūt jau bez mijām?
0
silvija_vitina 06.03.2014. 10.21
Man daudz vairāk uztrauc nevis tas, vai cilvēki sarunvalodā lietos eiro/eiras/jevriks/eiriks uttt., bet gan kā tiks interpretēta ECB prasība par slīpināmā euro lietošanu! Kur ir robežšķirtne starp euro ārējo lietojumu un eiro iekšējo?
Pieņemsim, ka ES regulās un direktīvās jāraksta slīpināmais euro. lai tā būtu. Bet ko darīt ar LR likumiem, MK noteikumiem? Ko darīt ar daudzo ES iestāžu izdotajām vadlīnijām, instrukcijām, noteikumiem, galu beigās – saraksti?
Zinot Latvijas ierēdņu un birokrātu iztapību un vēl jo vairāk bailes (ka tik kaut kas nenotiek), es jau šodien redzu, ka euro izstumj eiro no rakstiskajiem dokumentiem (arī Latvijas iekšējā telpā), ja nu vienīgi izņemot plašsaziņas līdzekļus. Diskusija par eiro vai eirām drīz aizies nebūtībā. Un cilvēki pieradīs lietot euro, kā pieraduši lietot eiro. Savukārt valodnieki varēs kasīt pakausi, kā Eiropu pārtaisīt par Europu.
Aicinu nelauzt šķēpus par eiro pārtaisīšanu par eirām, bet gan cītīgi un skrupulozi vētīt, kādos dokumentos ECB prasība ir OBLIGĀTĀ NEPIECIEŠAMĪBA, un samazināt euro lietojumu līdz minimuma minimumam. Ar nelokāmo galotni latvieši kaut kā jau tiks galā. Līdzīgi, kā tiek galā ar visai neērto atgriezenisko lietvārda formu.
3
kaspars_bekeris > silvija_vitina 06.03.2014. 17.05
Unificētais “euro” nav obligāts pat visu Eiropas Savienības dokumentu tulkojumos. Obligāts tas ir tikai tiesībaktos – direktīvās, regulās un treaty tipa līgumos. ES terminoloģiskajā datubāzē IATE (http://iate.europa.eu/) attiecībā uz vairākām valodām ir pat atruna, ka dokumentos, kas nav tiesībakti, lietojams savs nacionālais naudas apzīmējums (kā jau varat iedomāties, latviešu valodai šādas atrunas nav). Daži piemēri.
LIETUVIEŠU VALODAI: Europos Sąjungos bendrosios valiutos pavadinimas euro lietuvių bendrinėje kalboje vartojamas adaptuotas – su lietuviškomis linksnių galūnėmis: eũras, eũro, eũrui, eũrą, eurù, eurè, eũrai, eũrų, eũrams, eurùs, eũrais, eũruose. Tačiau ES teisės aktuose vartojama vienaskaitos vardininko forma yra euro.
SLOVĒŅU VALODAI: Zapis “euro” se uporablja le v pravnih aktih EU. Drugje je ustaljena raba “evro”.
ČEHU VALODAI: 1) Používání kódu ISO pro měnové jednotky je u konkrétních částek (např. 1 000 EUR) závazné pouze v právních textech. V ostatních textech (např. v tiskových zprávách či publikacích pro širokou veřejnost) je často vhodnější a běžnější výraz slovní (např. 1 000 eur).
2) euro se skloňuje podle vzoru „město“.
0
silvija_vitina > silvija_vitina 06.03.2014. 17.47
@Aldis Lauznis “Obligāts tas ir tikai tiesībaktos – direktīvās, regulās un treaty tipa līgumos.”
—
Tad tomēr es kā traductrice gribētu precizēt, vai LR likumi, MK noteikumi un MK rīkojumi ir kas – direktīva, regula vai treaty tipa līgums?
Piemēram, Latvijas Bankas noteikumi Nr.124 Rīgā 2013.gada 16.septembrī Euro banknošu un monētu apstrādes un laišanas otrreizējā apgrozībā noteikumi
Ministru kabineta rīkojums Nr.9 Rīgā 2013.gada 4.janvārī (prot. Nr.1 36.§) Par finansējuma piešķiršanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei euro komunikācijas pasākumu izdevumu segšanai. UN SIMTIEM CITU. (www.likumi.lv meklētājā “euro” dod 7000 rezultātu)
Man ir jautājums, šo LR normatīvo dokumentu lietotājs ir kas? Domāju – latviešu valodas lietotājs, nevis ECB ierēdnis. Un, pat ja tas būtu ECB ierēdnis, viņš lasītu šo normatīvo aktu tulkojumu angļu valodā, kur EIRO bez liekas šaubīšanās tiks atveidots kā EURO.
Tad par ko mēs runāsim, par eirām vai par euro? vai varbūt par eurām?
0
kaspars_bekeris > silvija_vitina 06.03.2014. 18.49
Mans komentārs bija tikai par ES dokumentiem. Vai neesat lasījusi VVC skaidrojumu par “euro” un “eiro” lietošanu LV dokumentos? Tas atrodams lapā http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=253798.
Es nedomāju, ka tuvākajos gados oficiālā nostāja mainīsies. Taču sarunvalodā un neoficiālajā publicistikā ir iespējamas tendenču maiņas. Tāpēc es šajā dziestošajā ugunskurā iemetu jaunu pagali – “eiravs”. Tikai tādu jēgu es šobrīd redzu arī Jura Borzova aicinājumam (ko pats parakstīju).
0
Sanšains 06.03.2014. 10.14
Vienmēr esmu bijis “eiras” piekritējs.
Tomēr tagad, kad reāli ikdienā jālieto jaunais naudas nosaukums, jāatzīst, ka “eiro” ir mazliet pieņemamāks nekā biju gaidījis.
Pirmkārt, gandrīz vienmēr “eiro” nākas lietot kopā ar skaitļa vārdiem, piemēram “pieci eiro”. Tāpēc pārpratumu ir mazāk, nekā biju gaidījis.
Otrkārt, ja pamēģinu izrunāt un salīdzināt, piemēram, (1) “pieci eiro” un (2) “piecas eiras”, tad jāatzīst, ka, manuprāt, “pieci eiro” ir… skanīgāks.
Jā, bet tik un tā, vismaz pašlaik un joprojām, “balsoju” par “eiru”.
0
LieneNorberg 06.03.2014. 09.16
Arīdzan lamuvārdi ir lietošanas topos, bet par tiem neviens nerūpējas, nesatraucas par aizguvumiem, lokāmību etc. Runa ir par Dzīvo valodu, un tur “draugs teorija pelēka, vien mūžam zaļo dzīves koks”
4
kaspars_bekeris > LieneNorberg 06.03.2014. 10.02
Runa ir tieši par dzīvo valodu. Kas ir vēl dzīvāks nekā darbošanās ar naudu?
Vaļas brīdī ieskaties tālāk citētajos teikumos un padomā: ko ērtāk būtu ielikt vārda “lats” vietā – “eiro” vai “eira” (variants “eiravs”)? (Tie ir savstarpēji nesaistīti tikumi, kas pirms desmit gadiem sakopoti, ar Google meklējot pēc “latam”. Izcēlumi ir mani.)
+
Cik lielā mērā cilvēki uzticas LATAM? Uzticēšanās LATAM vienmēr bijusi augsta. Šajā gadā LATAM devalvācijas briesmas nedraud. Cenu noapaļo līdz LATAM. Purviņš nekalpo LATAM. Valdība stingri apsolījās noturēt agrāko, zelta LATAM atbilstošo kursu. Pa LATAM sametot, varētu sanākt. Vismaz lielajos pieplūdumos būtu nolaiduši cenu līdz LATAM. Pensijas varētu pieaugt vidēji no 50 santīmiem līdz LATAM. PlusPunkts tiek pielīdzināts LATAM. Samaini man gotiņu pa LATAM! Tas notika 23. augustā, LATAM atgriežoties iepriekšējo periodu līmenī. Piecgadīgo valsts parādzīmju izsole ļāva LATAM nostiprināties pret SDR. Par uzticību LATAM liecina fakts, ka Latvijā mazāk nekā citās pārejas valstīs (piemēram, Krievijā) iekšējos neoficiālos darījumos izmanto ASV dolāru vai citu konvertējamo valūtu. Desmit ciedra koka gabaliņi maksā nedaudz pāri LATAM. Ja lata svārstību diapazons palielināsies (LATAM pavājinoties), tas var veicināt spekulantu interesi par ārvalstu valūtu aizņemšanos. Lata vērtība LB noteiktajā intervences koridorā pret SDR būtiski nemainījās, LATAM saglabājot savu stipro pozīciju. Ja pirms pāris gadiem kilograms karpu maksāja vairāk par latu, tad tagad līdz LATAM cena nepaceļoties pat pa svētkiem. Ja tauta atkal nesametīs pa LATAM kā Brīvības piemineklim nekas nenotiks. Un tā veidojas atbalsts, tas ir, segums LATAM. Un, kad mums vairs nebūs ko pārdot, tad LATAM vairs nebūs nekāda seguma. Vecaaki esiet atsauciigi un katrs pa LATAM :) Pa LATAM, pa santīmam no Latvijas pilsētām un pagastiem, no latviešu mītnes zemēm visā pasaulē ir saziedoti 74 992 lati. .. izvērtē ekonomisko situāciju valstī un saskaņo minimālās mēneša darba algas ieviešanas datumu un apmēru (ar precizitāti līdz LATAM). Tiklīdz tiks iztirgots viss, un, ja privatizāciju neapturēsim, tas notiks ļoti drīz, LATAM jāsabrūk. Jābūt stabilai valdībai, LATAM, jāvienkāršo birokrātija, lai ieplūstu investīcijas, jāstimulē mazie un vidējie uzņēmēji. LATAM ir jākalpo Latvijai. Ļoti zemas cenas: kukulītis maizes maksā ap 15 santīmu, desa — no puslata līdz LATAM. Līdz šim LATAM “uzbrukušas” atsevišķas finanšu investīciju kompānijas. Naudu savācām pa LATAM no katra iedzīvotāja. Vai varetu katru meenesi pa LATAM? LATAM nav piesaistes konkrētai valūtai.
+
Citējums beidzas.
0
LieneNorberg > LieneNorberg 06.03.2014. 10.33
Cien Lauža kungs,
paldies par Jūsu argumentēto atbildi. Domāju, ka IR redakcija kļūdījās publicējot Cimdiņas samudžināto un pāgrudro rakstu (atzīšos godīgi — nespēju to izlasīt līdz galam), nevis šādu rindkopu. Jūsu piemēri no gugļa ir divu tādu rakstu vērti; tie liek domāt un katram izdarīt savu izvēli. Manā gadījumā, gan tas uz “pareizā” ceļa neuzveda, man šķita organiski visās vietās LATA vietā likt euro nelokāmo formu.
Zinu jūsu sāpi par eksperimentiem ar latviešu valodu jau sen [lai lasītājus tādēļ neizbrīna Jūsu tēvišķā vēršanās forma, rakstot atbildi man], bet euro termina ieviešana, manuprāt nav nekāds nebijis eksperiments, jo tas pats “radio” (pēc būtības līdzīgs ja ne identisks aizguvums) neko ļaunu mūsu dzimtajai valodai nav nodarījis.
Patiesā cieņā
Aigars
0
kaspars_bekeris > LieneNorberg 06.03.2014. 17.21
Tas nav Cimdiņas raksts. Viņa tikai ir parakstītāju vidū.
0
LieneNorberg > LieneNorberg 06.03.2014. 18.50
Ak vai, atkaliņās kolektīvā bezatbildība; tomēr, katrs, kurš/a parakstās, piekrīt katram vārdam. Iznāk tāds masēts filologu grupas uzbrukums nācijas apziņai ar aicinājumu, kā būs pareizi būt. Manu viedokli par pūristu kaitīgumu sk. iepriekš. Būtu vairāk laika un spēku veltījuši jaunās gramatikas grāmatas popularizēšanai, kas patiesi ir notikums nācijas vēsturē…
0
LieneNorberg 06.03.2014. 08.59
Teiksim droši un pārliecinoši: “radio” vietā “rāda”, gan locīt var, gan latviski skan!
Bet ja nopietni, laiks izbeigt to filogolu galvas jaukšanu tautai, tulkotāji ES un EK institūcijās reāli mokās ar jaunu terminu trūkumu, bet te daži aktīvisti ar formāli augstiem amatiem, t.sk. Terminoloģijas komisijā nodarbojas ar to, ko lielā uz gudrā krievu tauta, kas pazīst reaktīvas aktivitātes, apzīmē ar teicienu: vesj par na gudok (viss tvaiks aiziet svilpē). Aizejiet kaktiņā un nokaunieties…
N.B. Lēmums par “euro” lietošanu oficiālajos dokumentos jau sen kā pieņemts, valodniece vien tagadiņās attapusēs. Kā nu katram to naudu saukt ir paša izvēles jautājums, es, piemēram, euro saucu par naudiņām, un man neviens nenorādīs, kā to darīt ir “latviski pareizi”
1
Alise > LieneNorberg 06.03.2014. 09.05
Nevajag pārspīlēt maznozimību. Kā norādīts tekstā, valūtas nosaukums ir viens no top 10 vārdiem valodā.
0
Alise 06.03.2014. 08.55
Es ikdienā arī tā daru – lietoju eiras, jo ērtāk runāt. Es pat rēķinos, ko izrakstu, lietoju eiras pilnajā atšifrējumā, piem., 100 EUR (viens simts eiras). Tas rēķinu vai dokumentu (ja lieto piem., līgumā) par spēkā neesošu vai pārprotamu nepadara. Un ja kādam nepatīk, man tas dziļi jo dziļi pie kājas :) Ja godīgi, tad ātri rakstāmajos tekstos, piem komentāros, gan reizēm rakstu eiro, jo pieradis esmu tā rakstīt, kad bija MK noteikumi, ikdienā bija jāraksta līgumos un citos dokumentos.
4
Ieva Aile > Alise 06.03.2014. 09.02
Es toties lietoju dažādus nosaukumus:tā tur nauda,uzspiestā nauda,latu aizvietotāji…tie ir mani pieklājīgākie euro nosaukumi.
0
Ritums Kaibe > Alise 06.03.2014. 09.08
nu re, valsts valodnieki tev pavisam galvu sajaukuši! pareizi taču būtu “viens simts eiru” – bet tu viņu dēļ nu šitādās auzās.
0
Alise > Alise 06.03.2014. 09.15
Kaut kur lasīju, ka siev.dz. vārdus var lietot abos veidos.
0
marchaeva > Alise 06.03.2014. 10.31
simt e* – tā ir īsāk. Valodā ir ekonomijas princips!
0
saki 06.03.2014. 08.36
Vēlētos dzirdēt pamatojumu tam, ka reālajā ikdienas dzīvē nelokāmā forma sistemātiski radītu kādus pārpratumus. Kaut kā nav nācies ar to saskarties. Manuprāt, nelokāmā “eiro” pārprotamība ir stipri pārspīlēta, un tās pamatošanai tiek piemeklētas īpaši atlasītas neveiklas frāzes, kuras gandrīz nevienu neesmu dzirdējis lietojam. Kaut vai autoru dotais piemērs par “trūkst eiro” – domāju, ikviens saprātīgs cilvēks jau pats mēģinās izteikties precīzi, proti, cik eiro tad trūkst, ja vien tas jau nebūs skaidrs no konteksta. Nu nav tās dzīvās valodas sastāvdaļas tik izolētas, kā to mēdz pasniegt. Arī konteksts ir svarīgs. Frāze, kas pati par sevi liekas nesaprotama, sarunas dalībniekiem bieži ir viennozīmīgi skaidra. Un, ja reiz tā, kur problēma?
Principā ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijas valodniecībā preskriptīvisms ne vien joprojām ir dzīvs, bet zeļ un plaukst. Kārtība un noteiktība ir laba lieta, bet to nevajag uzspiest vietā un nevietā. Viena lieta ir ieteikt, izskaidrot un mēģināt pārliecināt (jo dažkārt tiešām cilvēki grēko aiz valodas nianšu nezināšanas), pavisam kas cits – uzstāt uz likuma spēku vienam valodas standartam, kura pārkāpējiem jākrīt nežēlastībā. Kaut gan pat paši valodnieki atzīst, ka šis standarts būtībā nereti ir “paradums”, tomēr arī paradumu vajagot “ievērot”, kā to parasti saka par likumiem (sk. jau minēto LZA TK lēmumu nr.17). Reizēm apskaužu tautas, kuru valodniecībā galvenā tēze, rupji izsakoties, ir: ja tu runā dzimtajā valodā un esi skaidrā, tad tava valoda pēc definīcijas ir pareiza.
3
Inese > saki 06.03.2014. 08.37
Ieplusoju.
0
LieneNorberg > saki 06.03.2014. 10.16
Pilnīgi piekrītu. Valodnieki-pūristi uztur dzīvu latviešu traumu un traumējamību “pareizības” sakarā, kas bazējas tādā cienījamā latviešu īpašībā kā kārtības mīlestība. Nonāk taču arī līdz tam, ka ne tikai filoloģijas pirmo kursu studenti labo savu vecāku valodu, to dara arī mazi bērni, saklausījušies pāŗgudrības no savām učenēm.
To, kas tiek “diskutēts” veselās grāmatās par “valodas kultūras jautājumiem”, var salikt uz vienas A4 lapas:
– jutīgs, jūtīgs
– ka, kad
– efektīvs, efektīgs
– čēesmit, četrdesmit etc. nieki, kas var radīt pārprašanas problēmas tikai cittautiešiem.
Tas vienkārši ir sasodīts [prasās kāds kreftīgāks vārds, bet negribu, lai tā lietājuma dēļ komentu izdzēš]terors no pūristu puses, kas katram, kurš grib pateikt savu domu, liek baidīties: vai tik es to pateikšu pareizi latviski?, un tāpēc doma var palikt arī neizteikta.
Nedomāju, ka mums būtu jāiet pa Čehijas liberālās valodniecības ceļu, kur filologi tikai fiksē precedentus un atdzīst tos par labiem esam — tas būtu otrs grāvis. Tomēr murgot par formu un savā murgā kā kauč kamā nopietnā iesaistīt visu tautu arī nevajadzētu. Forma un saturs IR vienoti, bet mūsu gadījumā ir slimīga formas dominante.
0
inesite15 > saki 07.03.2014. 14.08
ja sunjam nav ko darīt, ja sunja neko citu darīt neprot … – un, ja vēl atbilstoši partijas kursam – smirdēt un kūdīt – par to naudu maksāaaaaa
0
Martins 06.03.2014. 08.29
Vairs nekas,ko paraksta Cimdiņa man nešķiet saistošs
0
kaspars_bekeris 06.03.2014. 08.11
Likt latviešiem atteikties no lietvārdu locīšanas būtu līdzvērtīgi tam, kā likt angļiem atteikties no prievārdiem «for», «to», «in», «into». Angļu teikumā šie prievārdi lietvārdus iegroza līdzīgi tam, kā mūsu valodā tos iegroza datīva un lokatīva galotnes.
Latviešu valodā ir mazāk prievārdu nekā angļu valodā. Pat tad, ja mēs atsāktu lietot «priekš» un «iekš», lokāmo galotņu neesību kompensēt ar prievārdiem nebūtu iespējams. Pat valodnieku elites pārstāvji savos tekstos vārdam «eiro» datīvu un lokatīvu ir spiesti norādīt, tam pievienojot lokāmu lāpāmvārdu «valūta»: «eiro valūtai», «eiro valūtā» (piem., «.. nodrošina tiešu un ātru norēķinu veikšanu eiro valūtā starp Eiropas Savienības finanšu tirgus dalībniekiem»).
Angļu valodā neatteicās no daudzskaitļa formas «euros». Latviešu valodnieku elite nedomā, ka naudas vārdam vienskaitli šķirt no daudzskaitļa ir būtiski. Tas nekas, ka naudas vārds ir viens no desmit visbiežāk lietotajiem lietvārdiem…
10
Inese > kaspars_bekeris 06.03.2014. 08.30
Angļu valodu, cienītais, piesaukt gaužām nekorekti. Starp citu, kā ierosināt saukt peso? Par pesām? Un kā pareizāk izrunāt Peugeot?
0
kaspars_bekeris > kaspars_bekeris 06.03.2014. 08.37
Angļu valodu piesaucu ar īpašu nolūku (pirms komentējat, derētu izlasīt, ko komentē, nevis izraut kaut ko no konteksta). Bet, lūdzu, te būs par citām valodām: http://www.evertype.com/standards/euro/euronames.html
Varbūt interesēs arī šis: http://en.wikipedia.org/wiki/Linguistic_issues_concerning_the_euro
0
Inese > kaspars_bekeris 06.03.2014. 08.38
Par peso un Pežo ar’ atbildēsit?
0
kaspars_bekeris > kaspars_bekeris 06.03.2014. 08.48
Par “peso” raizēšos tad, ja būs doma, ka tas varētu kļūt par mūsu dienišķo naudu.
“Peugeot” nav nauda. Šis vārds ir liekams pēdiņās vai rakstāms slīpināti, turklāt saglabājot oriģinālrakstību.
0
Inese > kaspars_bekeris 06.03.2014. 08.50
Un kā slīpinātais Peugeot pareizi izrunājams valsts valodā? Pežo, Peža vai Pežis?
0
kaspars_bekeris > kaspars_bekeris 06.03.2014. 08.55
Iespējami tuvu tam, kā izrunā oriģinālvalodā, – “pežō”.
0
Inese > kaspars_bekeris 06.03.2014. 09.01
Vai valodnieku elites pārstāvjiem savās publiskajās runās vārdam «pežō» datīvu un lokatīvu nenāksies norādīt, tam pievienojot lokāmu lāpāmvārdu?
0
kaspars_bekeris > kaspars_bekeris 06.03.2014. 09.09
Jā, šiem simboliskajiem nosaukumiem bieži jāpievieno tā sauktais nomenklatūras vārds. Piem.: automobilis “Peugeot”. Oficiālos tekstos to pievieno arī lokāmiem latviskiem simboliskajiem nosaukumiem, piem.: dators “Gauja”.
0
LieneNorberg > kaspars_bekeris 06.03.2014. 09.12
Manuprāt, lai izvairītos no cilvēku ar samaitātu fantāziju ņirgas, tīri labi var iztikt ar uzsvaru maiņu vārdā, kā to, piemēram, veiksmīgi dara sporta komentētāji, pieminot futbolistu Kaka, uzsvars tiek likts uz otrās zilbes un skan kā Kakā, krievi dara to pašu. Piekrītu cien. Aldim Lauzim par Pežō, jo te tiek lietots tas pats princips
0
inesite15 > kaspars_bekeris 07.03.2014. 14.06
:DDD – vot, lauznis, tautiskais :DDD – ja pēc bildes, tad varētu vēl ar ko normalāku nodarboties savos gados :DDDDDDDDDDD
0
kaspars_bekeris 06.03.2014. 08.08
Gandrīz visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās Eiropas naudas nosaukumu loka tik daudz, cik vispār šajās valodās lietvārdus iespējams locīt (neloka tikai ES direktīvās un regulās, kā arī savos likumos u. c. tiesībaktos). Loka un, bez šaubām, arī turpmāk locīs, lai gan visās šajās valodās ir vairāk sintaktisko locīšanas aizstājēju (attiecīgu prievārdu, artikulu utt.) nekā latviešu valodā. Tātad mēs esam pēdējie, kas šajā ziņā varētu atļauties būt izņēmums.
Valsts kanceleja, laikraksti «Latvijas Vēstnesis» un «Latvijas Avīze» vārdu «eira» lietoja gandrīz divus gadus (2005–2006). Pēc tam to faktiski aizliedza MK noteikumi (kurus sākotnēji iniciēja Repše).
Sarunvalodā skan jevriki, eiriķi, ēriki, jurīši. Tiem, kam gribētos, lai lokāmais naudas vārds būtu vīriešu dzimtē, ieteicu izmēģināt arī vārdu «eiravs».
2
Inese > kaspars_bekeris 06.03.2014. 08.26
Seriāla “Eira pret eiro” režisore bija Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa. Un labi, ka nāca vīrs ādas uzvalkā, kas komisijas lēmumu nodēvēja par “valodniecisku jocību” un aicināja izvērtēt, vai komisijai nav pārāk liela ietekme un vai tā nebūtu nedaudz “jāapšķērē”.
0
reksa > kaspars_bekeris 06.03.2014. 09.44
Eirai ir vairākas priekšrocības, bet ir arī viens trūkums.
Sākšu ar trūkumu. Tas ir psīcholoģisks un īslaicīgs, bet tomēr trūkums.
Cilvēki ir pieraduši, ka vārds “eiro” ir vīriešu dzimtē. “Esmu nopircis to par 5 eiro”, “tas izmaksāja 5 eiro”, “iekļāvos 5 eiro”. Ja naudas nosaukums tiktu apstiprināts vīriešu dzimtē, piemēram, “eirs”, tad cilvēkam būtu vieglāk uz to pāriet. Kādu laiku prāts ģenerētu ierastas konstrukcijas, un cilvēks pārteiktos, bet to viņam būtu viegli izlabot: “Esmu nopircis to par pieciem eiro … eiriem”, “tas izmaksāja piecus eiro … eirus”, “iekļāvos piecos eiro … eiros”.
Ja vārds ir sieviešu dzimtē, tad labošana ir mazliet sarežģītāka, jo jālabo ne tikai pats naudas nosaukums, bet arī tā pavadvārdi: “Esmu nopircis to par pieciem eiro … eirām … piecām eirām”, “tas izmaksāja piecus eiro … eiras … piecas eiras”, “iekļāvos piecos eiro … eirās … piecās eirās”.
Taču šis trūkums ir īslaicīgs. Pēc dažām reizēm prāts būs pieradis pie jauna vārda un pats ģenerēs pareizas konstrukcijas, kas nav jālabo. Vajag tikai nelielu piepūli, lai “ierakstītu” vārdu prātā visos tā locījumos.
Savukārt papildus visām priekšrocībām, ko dod vārda lokāmība, vārdam “eira” ir vēl viena priekšrocība. Arī psīcholoģiska. Eiropiešu divskanis “eu” latviski tiek atveidots ar divskani “ei”. Visiem ir “Europe” vai “Europa”, tikai latviešiem ir “Eiropa”. Tā ir latviešu valodas īpatnība, kas visiem tīri labi patīk. Mēs visu darām pēc sava prāta un pārveidojam vārdus tā, lai tie skanētu latviskāk.
Līdzīgi ir ar vārdu “eira”. Tajā ne tikai “eu” vietā ir “ei”, bet arī “o” vietā ir “a”. Visiem šis vārds ir vīriešu dzimtē, bet mums ir sieviešu dzimtē. Mēs visu darām pēc sava prāta :)
0
Ritums Kaibe 06.03.2014. 08.05
Cienījamie valodnieki varētu vispirms komentēt pašu rakstā pielietoto apzīmējumu “vārdkārta”, kuru teju visi e-gramatiķi pasvītro ar sarkanu un kuram pat pa visu plašo pasaules tīmekli atsaucas vien 27 rezultāti (26 no tiem nesen, bet 1 tālajā 2004. gadā, no kura uz šo rakstu tas ir pārlikts ar nelabotu rindkopu, izmantojot sarežģīto, analītisko copy/paste metodi). Un vien pēc tam ķerties pie apritē daudz dziļāk iesakņojušos jaunvārdu pielāgošanas.
7
Inese > Ritums Kaibe 06.03.2014. 08.20
Tāļajā 2002. gadā – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aldis-lauzis-mainisim-latus-eiro-vai-eiras.d?id=4008694
0
Alise > Ritums Kaibe 06.03.2014. 08.51
Tas gan ir smieklīgs arguments, ka tildrs gramatiķis tadu vardu nepazīst
0
Ritums Kaibe > Ritums Kaibe 06.03.2014. 08.53
Še tev dzejolītis: neatceros neko par tildi bildis. To visu tu pats.
0
Alise > Ritums Kaibe 06.03.2014. 08.57
Nu kāda starpība kura programma nodrošina gramatiku datorā. Smieklīgi ir pamatot valodas lietojuma pareizību vai nepareizību ar datorprogrammā iekļautu vai neiekļautu terminu vai vārdu.
0
Ritums Kaibe > Ritums Kaibe 06.03.2014. 09.04
Man jau šķita, tu būsi ironiju uztvēris un komentāru pietiekami cītīgi vispār lasījis, lai saprastu, ka neba tur TĀ sāls bija. Nu neko, tomēr atkāpjos, zaudējis arī šo cilvēkticības raundu :D
0
Ojārs > Ritums Kaibe 06.03.2014. 10.27
e-gramatiķi daudzus pareizus latviešu vārdus nepazīst.
0
kaspars_bekeris > Ritums Kaibe 06.03.2014. 17.40
Salikteni “vārdkārta” lietoju jau trīsdesmit gadus, jo oficiāli pieņemtais termins “vārdu kārta” ir pārprotams. Pēdējā laikā valodnieki no tā atteikušies un runā par vārdu secību.
Saliktenis “vārdkārta” īpaši noderīgs ir tad, ja jārunā par vārdu secību kā teikuma vai vārdu savienojuma īpašību: “teikuma vārdkārta”, “vārdkopas vārdkārta”, “vārdrindas/vārdvirknes vārdkārta”.
Droši vien zināt tulkotāju Valdi Bisenieku. Arī viņš jau sen lieto salikteni “vārdkārta”.
0
Inese 06.03.2014. 07.11
Vēl viens apliecinājums tam, ar kādām figņām nodarbojas latviešu “intelektuālā elite”
2
+8
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Alise > Inese 06.03.2014. 09.00
Vai Maskava/Antonijas iela tagad devusi uzdevumu urlām nevis vairs aizstāvēt latu, bet aizstavēt eiru galotni “o”?
0
inesite15 > Inese 07.03.2014. 14.03
A ko gribēj’ ??? – lai ar nanotehnoloģijām vai grieķu filozofiju nodarbojas izbijušie komunisti un komjaunieši ?
0