Ekonomika silda algas, bet algas – ekonomiku
Saistītie raksti
Ārpolitika /
20. novembris
Jāmācās uzņemties risku
Viedoklis /
13. novembris
Neskaidrība aug
Viedoklis /
23. oktobris
Triju procentu ēnā
Viedoklis /
21. oktobris
Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Komentāri (20)
Ludmila 02.03.2014. 22.57
Kusonoki Masshige
Ko saki par ruļa kritumu , varbūt visu šo pasākumu ( 2016 gads ) paātrinās ?
0
kreëstliv 02.03.2014. 13.05
Interesanti zināt, kad tad nākamā Skandināvu banka atteiksies no šo “banku ekspertu”, ko pieņēma savas alkatības burbuļa plīšanas sākumā smadzeņu skalošana, pakalpojumiem? Šī kunga nekompetentie raksteļi pamatīgi krīt uz nerviem, raksta kā vidusskolēns, jaucot ekonomikas terminu – reālā alga – un neto algu pēc nodokļiem, bet ne ar vārdu nepieminot NULC, kas tagad tik būtiskas, esot monetārā zonā ar Vāciju, kur algas stagnē, pat ja uzrāda minimālu pieaugumu ar visām no tām izrietošajām sekām Latvijas ekonomikai. Sildītājs atradies – ja ir vienota monetārā zona, tad algu pieaugums, kas pārsniedz produktivitāti, padara valsti mazāk konkurētspējīgu pret citām monetārās zonas valstīm, kur par piemēru kaut vai ņemot Spāniju, algas tiek spiestas lejā.
Burbulis jau atkārtojas ar uzturēšanās atļaujām – tiek mākslīgi turētas augstas cenas, kas var nokrist, mainoties kaut vienam no šī noziedzīgā rūpala priekšnosacījumiem, un to tad sauks par burbuļa plīšanu.
Būt labi zināt, viņš tiešām tik nekompetents vai tikai izliekas.
4
dzerkaleliva > kreëstliv 02.03.2014. 13.23
Nē, viņš pūš burbuli.
Tas burbulis neplīsīs vēl ilgi, kaut visas komponentes pazudīs, vienalga aktīvu cenas turpinās augt. Pat atomkarš nespēs izmainīt aktīvu cenu pieaugumu šobrīd.
Tas plīsīs tikai tad, kad būs plus 40% no iepriekšējā pīķa un, tad būs signāls sell.
Tagad visas runas, par burbuli biržās un nekustamajos ir bulšits.
0
dzerkaleliva > kreëstliv 02.03.2014. 13.30
Šobrīd SPX indekss ir 1.859.45 (piektdien noslēdzās ar jaunu rekordu).
6.martā apritēs pieci gadi, kopš zemākā indeksa brīža, kad tas bija 666.79 punkti. Cipars, gan tāds nedaudz trīs sešinieki, ne? Bet, labi.
Tātad piecos gados pieaugums ir bijis 1.192,66 punkti, tas ir vidēji 238,53 punkti gadā.
Iepriekšējais pīķis bija 1.576,09 punkti 11/10/2007 plus 40% būs 2.206,53 punkti. Tas ir no šobrīdējā vēl 347,08 punkti, pie vidējā pieauguma tempa tas ir 1,5 gadi.
Tas ir normāls biznesa cikls 6,5 gadi.
Biržas maksimumu sasniegs ap 2015 gada pavasari/rudeni, nekustamie vēl pusgadu vēlāk. Jāņem vērā, ka nobeiguma fāzē pieaugums ir straujāks, bet pēc topa sasniegšanas būs gāziens uz leju un vēl viens topa mēģinājums, tā kā rudens 2015.vien būs.
Reāla ekonomika topu sasniegs vēl kādu laiciņu vēlāk ap 2016 gada sākumu.
Nekustamie reāli ir nedaudz iepalikuši no pārējo aktīvu cenām un varam gaidīt to cenu tikai un vienīgi gāzēšanu, gan pie mums, gan pārējā ES, gan ASV, tāpat ar algām, gan ekonomikas kopējo pieaugumu.
Pareizi jau Strautiņš runā, viņš gan pasaka tikai A, bet nepasaka B.
0
dzerkaleliva > kreëstliv 02.03.2014. 13.58
Savukārt B ir, ka šobrīd ieejam reālās ekonomikas vasaras fāzē, bet vasara pie mums nav pārāk gara, tad nāk rudens, kad laiks novākt ražu un, tad nāk ziema. Vai esam gatavi jaunai ziemai, tā ap 2016?
Biznesa ciklus jau neviens vēl nav atcēlis. Skumji ir tas, ka LV šajā biznesa tā arī neko vairāk par konsolidāciju paveikusi nebūs, ne tas eksports, ne ražošana, kuras topu jau šajā ciklā ir sasniegušas. Un pieaugums no iepriekšējā topa, gan eksportam, gan ražošanai priekš 7 gadu perioda ir vienkārši smieklīgs, nožēlojams.
0
dzerkaleliva > kreëstliv 02.03.2014. 14.05
Uz Ukrainas notikumiem iesaku pārāk neieciklēties, kaut kāda korekcija būs, vidēja vai paliela, būs kaut kāds turpinājums tiem notikumiem, bet tas viss, lai sagatavotu augsni pēdējam lielajama aktīvu pieaugumam pirms topa sasniegšanas 2015. gadā.
0
Ludmila 02.03.2014. 10.36
Kopš krīzes algas nogriešanas krīzē , šogad pirmo reizi pielika 2,75 % . Lai gan man ne tuvu nav tas sliktākais variants .
Nu kā iet citiem privātā sektorā ? Vai patiešam jau pārsisti vecie rekordi . Nu NIP segmentā gan jau kādam tā ir .
Kaut kā tā statistika atgādina vecos CCCP laikus kad ziņās dzirdi par milzīgām ražām , traktoru tūkstošiem ..
0
Ludmila 02.03.2014. 09.51
Taču aizvadītās desmitgades vētraino notikumu atkārtošanās nedraud, jo demogrāfijas izmaiņas padara faktiski neiespējamu liela mēroga nekustamā īpašuma burbuļa atkārtošanos, tas šoreiz varētu būt tikai „nišas produkts”, bet lielas makroekonomiskas ietekmes.
==================
Vietējiem bankas naudu priekš NIP iegādes dod ļoti piesardzīgi . Tamdēļ vietējie NIP pērk maz . Grbētu redzēt statistiku cik no NIP darījumiem ir starp LV iedzīvotājiem cik starp LV un Ķīnu , RUS , Ukrainu .
Un par Strautiņa “nišas produktu ” Piemēram Ozolniekos zinu tikai vienu gadījumu pēdējā gada laikā ( saprotams ,ka gan jau vairāk tikai man tas nav zināms ) kad Jelgavnieniece nopirka dzīvokli Ozolniekos maksāja skaidrā . Pārējie darījumi LV pārdevējs ,pircējs citas valstis . Cenas “nišas segmentā ” dubultojušās kops 2010 gada .
Šis nebūs klasisks burbulis , bet problēmas būs/ir ……jau tagad vietējie nevar nopirkt .
PS Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus Ukraina /krima/RUS …. prognozēju haotisku NIP grābšanu no šīm valstīm .
2
dzerkaleliva > Ludmila 02.03.2014. 11.01
Šis nebūs klasisks burbulis.
Šis burbulis būs visu burbuļu māte. Visu burbuļu burbulis
mother bubble;
bubble of all bubbles
0
dzerkaleliva > Ludmila 02.03.2014. 11.10
Būs, kā visur, nebūs te kaut kāda sala, kur kaut kas būs savādāk, dēļ demogrāfijām.
http://www.marketoracle.co.uk/images/2013/Dec/UK-housing-market-ebook-cover-2013-380.gif
0
efeja60 01.03.2014. 23.22
Virsraksts dod iekšās. Klasiķa spārnotā frāze – ekonomikai ir jābūt ekonomiskai, vnk nobāl.
3
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@brigita_damme_rtk_lv > efeja60 02.03.2014. 01.06
Perpertuum mobile…
0
dzerkaleliva > efeja60 02.03.2014. 01.08
Jā, iespārda arī šis teikums.
Šajā „mākslā” jau atkal daudz augstāku meistarību ir sasniegusi Igaunija, kurā pērn izaugsmes vispār gandrīz nebija, 4.ceturksnī IKP pieaugums gada griezumā bija nulle, bet neto algas auga par 7,4% gada griezumā un arī reālās algas palielinājās vairāk nekā par 5%.
Pie tam Strautiņš redz nulli, es redzu mīnus -0.2%
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/2-14022014-AP/EN/2-14022014-AP-EN.PDF
Kāds melo, vai nu banksteru pakalpiņš vai Eurostat, ja melo, tad jautājums kāpēc?
0
kreëstliv > efeja60 02.03.2014. 13.08
@Kusunoki Masashige 楠木 正成
Strautiņa citētie fakti par diezgan lielu algas pieaugumu pie negatīva IKP raisa bažās, ka tikai Igaunija nav nākamā Eirozonas valsts aiz Kipras un tagad jau potenciāli Slovēnijas, kam spīd “palīdzības programma”.
0