Stradiņš: Jācitē Rainis par latviešiem

“Arheologs Andrejs Vasks saka, ka par latviešiem kā tautu var runāt tikai pēdējo 500 gadu periodā, pats vārds «latvieši» pirmo reizi minēts tikai 17.gs. Kā jūs domājat, vai īsais tautiskās apziņas periods saistīts ar nacionālo pašapziņu?

Latviešiem kā cilvēku kopai, kas runā vienā valodā un dzīvo vienā teritorijā, ir, augstākais, 500 gadi. Bet latviešu tauta kā nācija, manuprāt, pastāv tikai kādus 150 gadus.”

– Nu, lūk, 150 gadi, bet krievi Latvijā ir vismaz 500 gadu! Sīkāk:

“Krievu tirgotāju sēta atradusies mūsdienu Aldaru ielā (agrāk Krievu iela), kur no tās saglabājies nams Nr.11.[1] Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš XV gs. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes Daugavas krastos un Rīgā, kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Izveidojās neliela slāvu tirgotāju kolonija. Pastāvēja arī sauszemes ceļi tirdznieciskiem sakariem ar austrumu kaimiņiem, piemēram, Alūksnes tirdzniecības ceļš, kas gāja gar Gauju. Arī Cēsīs un Alūksnē parādījās pareizticīgo baznīcas tirgotāju vajadzību apmierināšanai. Maskavas cariste, aizsākot Livonijas karu, par oficiālo iemeslu minēja krievu tirgotāju tiesību ierobežošanu Livonijas zemēs. E. Dunsdorfs norāda, ka 16. gadsimtā pagastu dokumentos parādās slāvu uzvārdi.” http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_krievu_v%C4%93sture

Kad vācu arhibīskaps Alberts vēlējās ienākt ar vāciešu misionāriem Latvijas teritorijā, viņš lūdza atļauju krievu kņaziem Polockā un Novgorogā, jo Latvijas teritorija bija viņu ietekmes zona, no kuras iedzīvotājiem krievu kņazi vāca meslus, pretī dodot aizsardzību no ārējiem ienaidniekiem.