Ak, šie tirdziņi, ak, šī valsts, ak, ļaunais “Latvenergo”!
Saistītie raksti
Viedoklis /
12. novembris
Ar mākslīgo intelektu var samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 20% mēnesī
Vēsture /
6. oktobris
Rīgas elektrificētājs
Viedoklis /
2. oktobris
Kā saules enerģija var palīdzēt kļūt neatkarīgam?
Komentāri (28)
Elīna Orna 20.02.2014. 09.44
neuzskatu, ka “vienkāršā publika” būtu kas slikts… :) 150 ir Enefit laikā iespētais kopš tā pirmsākumiem un LV tirgus atvēršanas 2008.gadā, bet tagad jau 3 gadus ar kolēģiem darbojamies neatkarīgi no tirgotājiem (http://rcg.lv/par-mums/misija-un-vizija/), palīdzot lietotājiem samazināt kopējās elektroenerģijas izmaksas.
tas gan pagaidām attiecas uz uzņēmumiem un lielākiem patērētājiem, tomēr uzskatām par pienākumu (http://rcg.lv/par-mums/sociala-atbildiba/) sniegt objektīvu ieskatu arī mājsaimniecībām, jo informācijas haoss pašreiz ir liels, un objektivitāti tajā atrast grūti…
0
Ligita Melece 20.02.2014. 00.14
Zviedrijā caurmērā alga ir septiņ reizes augstāka nekā Latvijā….bet elektrība man Rīgā ir dārgāka nekā Stokholmā.
Izskaidro man to!?
4
Dina > Ligita Melece 20.02.2014. 11.34
>juris Te citāts no world-nuclear.org: “In 2012, Sweden generated 165 billion kWh, of which 63.5 billion kWh (38.5%) was from nuclear and 79 billion kWh (48%) from hydro. Wind and solar provided 7.2 TWh (4%) and various fossil fuels 5 TWh (3%) and biofuels & waste 11 TWh (6.5%). Total capacity at the end of 2011 was 35 GWe.”
Mums nav ne AES, ne arī kalni, lai HES saražotu vairāk. Ar AER arī viņi nemāžojas tik daudz. Ne velti apvienots bio- ar atkritumu dedzināšanu.Varbūt, ka mums racionālāk būtu nevis pašiem dedzināt šķeldu, bet pārstrādāt granulās, briketēs (pievienotā vērtība!) un pārdot viņu snobiem, lai sildās! Pašiem mums lielākajai daļai baudīt šo “Hennessy” par agru (neesam vēl tik bagāti).
0
Ieva Aile > Ligita Melece 20.02.2014. 12.53
Ko tad iesakāt,nojaukt un pārbūvēt tās daudzās ar šķeldu kurināmās katlumājas un atkal pirkt krievu gāzi?
Ceturtdien, 21.novembrī, svinīgi tika atklāta “Liepājas enerģijas” ar šķeldu kurināmo 30 MW jaudīgo katlu māju, kas ir noslēdzošais uzņēmuma investīciju projekts.
Tas ir īstenots saskaņā ar dalībnieku – AS “Latvenergo”, Liepājas pilsētas dome un SIA “Jaunā fabrika” apstiprināto Investīciju un attīstības plānu 2009.– 2013.gadam, piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, informē uzņēmums. Īstenojot investīciju projektus, SIA “Liepājas enerģija” ir samazinājusi siltumenerģijas tarifu par 22%, siltuma zudumus vairāk kā divas reizes, bet palielinājusi uzņēmuma efektivitāti par 28%. Līdz ar biomasas katlu mājas darbības uzsākšanu aptuveni 60% siltumenerģijas uzņēmums saražo izmantojot vietējo atjaunojamo energoresursu – koksnes šķeldu
0
Dina > Ligita Melece 20.02.2014. 14.23
>Ēriks 1) Un ko Jūs iesakāt – atteikties TEC-2 no CCGT un pāriet uz šķeldu ar visām no tā izrietošām sekām (2 līdz 3x dārgāka elektrība)?
2) Nav vēl zvanīts, ka tas siltuma tarifa kritums ir, pateicoties šķeldai. Pats rakstījāt, ka būtiski samazināti arī siltuma zudumi. Un vēl par to nelielo siltuma tarifa samazinājumu Liepājā pa druskai apmaksā visā Latvijā caur OIK par ORC ciklā saražoto elektrību!
3) Piekrītu, ka ar malciņu (ne šķeldu!) sildīties lētāk un attaisnojamāk. Pats Liepājas mājā tā daru un iesaku arī tiem, kas savulaik ērtības dēļ pārgāja uz gāzi, arī nepaslinkot un paskaldīt malciņu (veselīgāk), vai, ja maciņš pietiekami biezs, patriotiski pāriet no gāzes katliem uz granulu.
0
Ieva Aile > Ligita Melece 20.02.2014. 18.29
Kāpēc nevarētu darboties abi veidi,vismaz pagaidām?šķeldas izmantošana varētu radīt konkurenci gāzei un dzīt lejā gāzes cenas,tā dabūjot ietaupījumu.
0
Elīna Orna 19.02.2014. 10.38
Paldies autoram, ļoti interesants ieskats. Daudz kur pievienojos, un ir daži papildinājumi:
Pārvades jaudas un plūsmas var redzēt katras valsts pārvades sistēmu operatoru lapās:
EE – http://elering.ee/en/
LT – http://www.litgrid.eu/index.php/dashboard/630
FI – http://www.fingrid.fi/en/electricity-market/power-system/Pages/default.aspx
Viss kopā – https://www.entsoe.eu/publications/order-maps-and-publications/electronic-grid-maps/
Dānija ir ļoti interesanta tajā ziņā, ka ir vienīgā valsts EU, kas ir enerģijas neto eksportētāja. Attiecīgi viegli eksperimentēt, ja nauda paliek mājās un ir pozitīvs eksports…
Papildus ieskats – http://rcg.lv/jaunumi/majsaimniecibu-elektroenergijas-tirgus-atversana-2/
1
Dina > Elīna Orna 19.02.2014. 23.49
>Kaspars Osis Paldies par interesantajām vietnēm un atvainojos, ka pieskaitīju Jūs vienkāršai publikai, jo izrādās, ka Jūs bijāt otrs Enefit pārstāvis šajā diskusijā, kurā Ilze Nagla pūlējās “izģērbt” Latvenergo.
Tīras ziņkāres pēc – Jūsu majaslapā ir rakstīts, ka Jūsu firma kopš 2010.g. “noslēdza vairāk kā 150 elektroenerģijas tirdzniecības līgumus vairāku desmitu miljonu EUR vērtībā”. – Tie līgumi ir ar uzņēmumiem Latvijā?
0
Ieva Aile 18.02.2014. 18.27
Tic, jo veikli demagogi izbazūnējuši, ka kopumā “Latvenergo” saņēmis daudz lielāku OIK atbalstu nekā visi AER kopā.
Tiktāl jau viss pareizi, tik tiek kautrīgi noklusēts cits, ka “Latvenergo” arī saražojis savos TEC daudzkārt vairāk elektroenerģijas nekā visi AER kopā. Noklusēts arī tas fakts, ka, ja būtu otrādi, OIK nevis samazinātos, bet vismaz divkāršotos. Lūk, kāds ir OI atbalsts virs biržas cenām no AER un no gāzes koģenerācijā ražotai elektroenerģijai.
========================
Kas tur ir noklusēts???Tad ta jaunums,kurš tad to nezināja?!Un,ja tantei būtu riteņi,iznāktu tramvajs.Te tad nav skaidrs,kurš atļāva visu celt uzreiz,lai OIKs tā pieaugtu,ka patērētāju mazturīgākā daļa to vairs nevar pavilkt.Un kāpēc dubulttarifi par bioelektrību ir beztermiņa,nevis beidzas pēc iekārtu būves atmaksāšanās?Un vēl vajadzētu piezīmēt,ka nauda par dabasgāzes pirkšanu aiziet pāri robežām.
4
Dina > Ieva Aile 20.02.2014. 00.49
>Ēriks 1)Laikam jau daudzi tomēr nezin, ka OI atbalsts par katru saražoto kWh mazajos HES, biogāzes un bimasas stacijās ir trīs reizes lielāks nekā lielajos TEC, jo šūmējas tieši par pēdējo;
2) Šos pseidozaļos sāka ieviest un atļaujas deva jau Kalvīša, Vējoņa, Godmaņa laikos (stāsta, ka Godmanis vēl savā pēdējā darbadienā esot paaugstinājis vēl jau tā dāsnās piemaksas).Visas atļaujas pat neesot vēl izlietotas,tādēļ OIK diemžēl vēl augs. Pavļuts mēģināja nedaudz piebremzēt, tādēļ, iespējams, izrādījās par “sliktu” šai valdībai;
3) Bio-elektrība ir nevis par divkāršu, bet četrkāršu cenu,jo attēlā parādītās ir piemaksas virs biržas cenas. Noteik.262 gan nosaka, ka pēc pirmajiem 10 gadiem piemaksa nedaudz samazinās, taču par tālāko gan šķiet, nekas nav domāts;
4)Jā, nauda par dabasgāzes pirkšanu aiziet pāri robežām, bet pievienotā vērtība no saražotās elektrības un siltuma paliek te. Fortum gadījumā – otrādi – peļņa aizplūst prom. Ko lai dara, ka mums nav ne savas naftas, gāzes, ogļu, bet ar lielajiem HES nepietiek visu gadu, un importa gāze izrādījusies lētākais no pārējiem gadījumiem? Alternatīva gāzei sava (vai kopā ar broļukām) AES.
0
Ieva Aile > Ieva Aile 20.02.2014. 05.15
Kur tad paliek elektrība un siltums,ko saražo koģenerācijas stacijas,ja ne šeit pat?!Fortum gadījumā ”koģenerācijas stacijā kā kurināmo izmanto šķeldu no Latvijas piegādātājiem, tādējādi atbalstot arī vietējās kokapstrādes un mežsaimniecības nozares. Vietējā bio-kurināmā izmantošana ne tikai samazinās atkarību no importētajiem fosilā kurināmā resursiem un nodrošinās stabilāku siltumenerģijas tarifu, bet arī veicinās iekšējās ekonomikas attīstību.”Un es nesaprotu,kas traucē mainīt ”Noteik.262” un samazināt piemaksas,lai saražotā el. būtu daudzmaz normālā cenā?Un kas maksās par AES būvniecību?Bērziņš?
0
Dina > Ieva Aile 20.02.2014. 13.38
vigr >Ēriks 1)Paliek, jau paliek gan siltums, gan elektrība, tāpatās kā no gāzes ražotā. Tikai, kāda velna pēc man par šo “lētās šķeldas elektrību” ir jāmaksā d a u d z dārgāk? Arī par siltumu nemaz tik daudz lētāk nesanāk. Un tas pats nelielais salētinājums galvenokārt balstās uz to, ka bagātīgi tiek noslaukts uz elektrību. Nemulsina fakts, ka jau 10% šī slaukuma samazināšanu ar SEN nodokli draud kompensēt ar siltuma tarifu paaugstināšanu?
Jau teicu:Varbūt, ka mums racionālāk būtu nevis pašiem dedzināt šķeldu, bet pārstrādāt granulās, briketēs (pievienotā vērtība!) un pārdot zviedru, vācu snobiem, lai sildās! Pašiem mums šis “Hennessy” par dārgu (neesam vēl tik bagāti).
2)…mainīt ”Noteik.262” – Esmu par to gatavs balsot abām rokām, tikai esmu pārliecināts par apdullinošu bļāvienu par “tiesisko paļāvību” no zaļo pisnesmeņu puses un visādi Jansoni, Kūtri (pardon, Kusiņi) viņiem piebalsos. Vēl aizdomas, ka atceļot OI, jauni SES, VES un bio-TEC-i vairs neradīsies, kā arī esošie, iespējams, pakāpeniski nozudīs no skatuves. Iespējams, arī daļu mazo HES aizsprostu varēs mierīgi uzspridzināt, jo tiem kļūs neinteresanti māžoties.
3)…kas maksās par AES būvniecību?Bērziņš? – Laba doma! Kāpēc gan ne?
Bet pietiktu jau mūsu iemaksai Visaginas AES kontā (pretī saņemot par pašizmaksu apm. 2 TWh gadā) ar ietaupītiem līdzekļiem, nebūvējot starpsavienojumu ar Zviedriju. Igauņiem Estlink2 (nieka 171km) izmaksāja 320 mlj.€. Nupat man viens zinošs cilvēks pačukstēja, ka Latvijai starpsavienojumu gana, jo 2x kopējās jaudas ziņā pārsniedz mūsu vidējā patēriņa jaudu. Somijai – tikai 20%.
Vai arī pietiktu ar tiem ~1,5 mlrd.€, kas līdz 2017.g. ietaupītos, atceļot OIK. Paraugzemē Vācijā jau tagad gadā ~20 mlrd.€ aiziet OIK.
0
Ieva Aile > Ieva Aile 20.02.2014. 14.06
Kur gan varētu pazust bioTeCi,ja viņu galvenā funkcija – ražot siltumu centrālapkurei?Un vai tad,ja OIkus samazinātu līdz saprātīgam līmenim un ierobežotu laikā,līdz atmaksājas ieguldījumi,bioenerģijas ražošana kļūtu TIK neizdevīga,ka tā būtu jāklapē ciet?
Nu lai bļauj par “tiesisko paļāvību”,vai tad nevar pretargumentēt ar jaunajām brīvā tirgus atvēršanas prasībām?Bet tiem,kas bojā dabu ar mazajiem HESiem vai aizņem lauksaimniecībai domātās platības,lai audzētu un pēc tam pārtiku sapūdētu biogāzes ražošanā,subsīdijas būtu jāatņem nekavējoties.
0
sausins 18.02.2014. 17.07
Rakstā patīkami priecē ka esmu viens no citētākajiem komentētājiem !
Paldies autoram par atzinību !
Paliek vien klasiskais un retoriskais jautājums – KO DARĪT ??!?!??!?
2
Dina > sausins 18.02.2014. 21.58
Elektriķa dēls – KO DARĪT ??! Jautājums kā Sarkanā laukumā pūstošajam Voldim.
Kaut arī neesmu ne ekonomists, ne arī valstvīrs, kā kādreizējais kolēģis IvarsG., bet gan pensionēts fiziķis, kas savus pēdējo darba gadu desmitus nostrādājis radiācijas aizsardzībā (par histērisko radiofobiju varētu pastāstīt daudz vairāk), tomēr mēģināšu uzskaitīt savus apsvērumus:
1) Nekādā gadījumā neļaut kādai spalvainai rokai noprivatizēt vai nopirkt mūsu LATVENERGO, jo nekāds onkulis nepārdos mums elektrību par cenu, kas būtu daudz zemāka,nekā tā, par kuru paši spējam saražot. (Mēs jau arī pīķa pieprasījuma gadījumā tirgojam lēto HES el-bu par pieklājīgu cenu. Žēl, ka mums nav kalnu upes, kas nodrošina HES visu gadu, kā norvēģiem)
2) Turpinām izmantot savus modernizētos gāzes TEC-us, kad rīdziniekiem vajag siltumu un momentos, kad NordPool (interesanti, krievu elektrība arī tur piedalās?) cenas uzskrien tik augstu, ka pašiem rentējas malt no gāzes.
3) Piebremzējam ar AER, jo tas diemžēl izrādījies strupceļš, par ko vācieši un dāņi smagi maksā un tīko ievilkt tajā bedrē arī pārējos. Esošos diemžēl nāksies kādu laiciņu pieciest, samierinoties ka skola maksā naudu.
4) Šķiet, ka J.Ozoliņam taisnība, ka pietiek ar jau notikušo elektrības vairumtirgus atvēršanu, butaforiskā atvēršana mājsaimniecībām, liekas, tiek nevajadzīgi uzspiesta gan mums patērētājiem, gan LATVENERGO.
5) Uz LNG termināļiem daudz neceru, jo tās gāzes cenai būs grūti izkonkurēt krievu gāzi, ja nu vienīgi nodrošinātu pret kaut ko līdzīgu “šprotu kariem”.
6) Noriebusies tā krievu gāze? Izeja tikai viena – steigšus ceļam paši vai kopā ar mūsu broļukām savu AES (Būs otrā kopīgā Eiropā pēc slovēņiem ar horvātiem). Kā speciālists radiācijas aizsardzībā varu tikai piebilst, ka mīti un pasaciņas par AES bīstamību ir vēl pārspīlētākas kā par atbrīvotājiem II PK vai komunisma uzvarām. Par to jau esmu kādas 7 esejas uzcepis, sākot ar Delfi/TVNET, pārējās IR, ja pietiks apņēmības (žēl, ka par tām un šo neviens nemaksā), tad par godu Fukušimas 3. gadadienai sarīmēšu vēl vienu. Materiāla pietiek atlikulikām.
0
Ieva Aile > sausins 19.02.2014. 08.10
Kam vācieši un dāņi smagi maksā?Krieviem,ķīniešiem,amerikāņiem?
0
kristrun 18.02.2014. 13.11
Dažu savu čomu uztaisīšanu par starpniekiem nosaukt par tirgus atvēršanu tiešām ir smieklīgi, bet ilgstoši noturēt elektrības cenu zemāku pr visapkārt esošo arī nav reāli. Te nu mēs atkal nonākam pie labēji centriskās, nacionāli konservatīvās, tiesiskuma koalīcijas, kura patērētāju, t.i. savu tautu, ir novedusi līdz pabalstu lūdzēja statusam. Ļoti jau ērti, ja kaut kas ne tā, pabalstu var arī atteikt.
0
Ieva 18.02.2014. 11.52
Visvaldis Grāveris ,atšķirība no Jura Ozoliņa, raksta saprotami. Lai saprastu Ozoliņu, pašam ir jābūt ekspertam.
Es, savukārt, varu atkārtot vēlreiz – viss tas ir tā samudžināts, ka patiesība šinī mudžekli pazūd, un tas viss izskatās pēc afēras “Miķelsons #2”
Un patiesība ir – par elektrību ir jāmaksā tik cik tā maksā, valsts regulētās cena ir sociālisma palieka, brīvam tirgum ir jābūt, tirgum ir jāregulē cenas. Un tas būtu tikai normāli, ka varētu elektrību pa dārgo nopirkt no Kalvīša HES, vai pa lēto no igauņiem, vai tērēt vairāk naktīs, kad jaudas paliek pāri, un cenai būtu jābūt lētākai. Taču, tas, ko piedāvā, nav tirgus, tas ir kaut kāds samudžināts mehānisms, ko īsti neviens paskaidrot nevar. Vai piemēram, tagad var pieteikties jauns elektrības ražotājus, un tirgot par tik. Var? Teorētiski var, praktiski nevar. Jo vēl jau ir ir sadales tīkli, OIK un vēl visādi regulējumi, kas jāizpilda. Tāpēc tas ir mudžeklis, ne tirgus. Tāpēc jau tas rada tik daudz jautājumus, Jo sistēma nav saprotama, pārskatāma… Ar Barisa “dzīve ir sarežģīta” vien nepietiek. Ja valsts tagad dotēs lielu daļu sabiedrības, tad tas nozīmē, ka to darīs nodokļu maksātāji, arī es, arī Tu? Bet vai Tu, es, tam piekrītat? Es teiktu, ka nevis vajag dotēt, bet izmantot Latvenergo peļņu, lai cenas samazinātu. Tas būtu lētāk, ka uzturēt veselu administratīvo sistēmu dotējamo līdzekļi sadalei.
Tikko ir dotācijas, parādās virkne ar jautājumiem, kas jārisina: kas ir vēl šai kategorijā, kas jau formāli nopelna 3 centus vairāk, un tam vairs nepienākas? Kā sadalīt, kā kontrolēt, ko darīt, kad limits pārsniegts, kā tik galā ar kazu kūtiņām un garāžām, kur ir atsevišķi skaitītāji…? Tas viss prasa noteikumus, iedziļināšanos, ierēdņus… Jeb gala rezultātā – naudu jaunās Latvenergo sistēmas ieviešanai un uzturēšanai.
Viss, kas ir sarežģīts ir dārgs un īslaicīgs.
0
andris902 18.02.2014. 11.13
…paldies raksta autoram par viedokli…labi uzrakstīts!…tā – lai saprastu pat tie, kuri mēģina problēmai “braukt pa virsu”, jo trūkst priekšzināšanu vai loģiskās domāšanas…vai arī – jālamā viss, kas šajā valstī kustas, jo nelamāt nevar, nu, tāpēc, ka – nevar!… :)
…ļoti liela sabiedrības daļa nespēj orientēties skaitļu jūklī un specifiskajā profesionāļu valodā, tā vēl vairāk radot šaubas un neskaidrību…
…piekrītu autora teiktajam par pabalstu lūdzēju kategoriju – tas pazemos ne tikai vecos ļaudis, bet arī jaunās ģimenes, kurām sevi nāksies atzīt par mazturīgajiem…diez vai jaunības maksimālims un lepnums ļaus sevi apzīmogot ar mazturīgā statusa iegūšanu un tas radīs problēmu ķēdi – sadzīvē bez elektrības neiztikt – jaunie sakodīs zobus un maksās, taču – pieaugs parādi par citiem komunālajiem pakalpojumiem…
…Starta tarifa saglabāšana būtu tikai loģisks un krietni lētāks pasākums, nekā absurdā pabalstu sistēmas ieviešana, tā pazemojot un padarot par pabalstu lūdzējiem lielāko daļu savas valsts iedzīvotāju….
0
sanitai19 18.02.2014. 10.28
Apskatītās problēmas skar mūs visus, tai skaitā arī mani, kas ir vienkārši pensionārs, nepieder nekādām partijām un pat nav nekad strādājis “Latvenergo”.
___________
Pēc vienkārša pensionāra vis neizskatātās.
“Algots slepkava”, demagogs. No tā tautai labāk nepaliek, ka paņirgājies par NEO. Pasūtījuma raksts un nekas vairāk.
0
krisjanis_mazurs 18.02.2014. 10.14
Valsts pārvaldītiem dabīgajiem monopoliem jābūt bezpeļņas uzņēmumiem, kuru ražošanas izmaksām sabiedrība rūpīgi seko
0
marchaeva 18.02.2014. 08.17
Vēl skaidrāk būtu pateikt, ka tas ir veids kā “amortizēt” TEC-2 2. kārtas capex’u. Visi jau laikam atzinuši, ka tirgus nevar darboties, jo nav tirgum nepieciešamās starpsavienojumu infrastruktūras. Proti, tagad vairs ir tikai runa par uzcenojumu un bezkaunības pakāpi, un no kuras kabatas simtiem miljonu paņemt.
0
maija_ancite 18.02.2014. 08.11
No teksta ir skaidri saprotams kas tas ir par pensionāru. Diemžēl šajā tv raidījumā tiešām vismazāk bija saprotami Barisa skaidrojumi, jo faktiski viņš nepaskaidroja neko.Un ko tad lai paskaidro, ja negrib atdzīties klajā krāpniecībā. Lielāko cenas sadārdzinājumu elektrībai radīs tieši OIK, jo tajā ir iekļautas arī abas jaunās, ar Krievijasd dabasgāzi kurināmās, TEC. Pārējie atjaunojamās enerģijas ražotāji sastāda tik niecīgu tirgus daļu, ka tie īpaši lielu OIK nevarētu radīt, lai tā sadārdzinātu elektrību. Lielie mūsu HESi gan. Un tas nozīmē ka faktiski galvenā pelnītāja no tā OIK būs Latvenergo. Viņi ir ļoti daudz ieguldījuši abos jaunajos TEC un nu tā nauda ir jāatpelna, liekot mums par to maksāt. Bez tam Latvenergo katru gadu valstij ir jāpārskaita ievērojama daļa no savas peļņas, tātad mums faktiski tas ir vēl viens slēpts, valdības atbalstīts, nodoklis, vēl viens PVN. Nabagiem to kompensēs, arī “bizie” to neizjutīs, bet no tā cietīs tieši tie nodokļu maksātāji, kuri cītīgi strādā un dzīvo nedaudz virs nabadzības līmeņa, kā jau trešās nabagākās valsts galvenie tās uzturētāji. Ir tikai viens ceļš kā to labot, tas ir pamest šo “laimes zemi”. Lai tie varenie paši tad arī šeit strādā.
2
+5
-1
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
@kreëstliv > maija_ancite 18.02.2014. 08.32
Latvenergo ir valsts, nodokļu maksātāji garantē tā kredītus. Interesentāka diskusija ir par šo TEC modernizācijas vajadzību pēc LM notikumiem un vispārējas iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī par citām OIK dēlēm. Pabalstu dalīšana pašvaldību līmenī patiesi būs kārtējā korupcijas paraugstunda ar Āfrikas līmeņa pieeju.
0
valdis > maija_ancite 18.02.2014. 09.16
Arvien dziļāk pabalstu dalīšanā. Interesanti, cik Latvijai izmaksā pabalstu politikas īstenošana, cik darbaspēka resursu, kādas ir pabalstu administrēšanas izmaksas kopumā.
Tiešām Āfrikas līmeņa pieeja.
0