Šā gada laikā bezdarbs samazināsies zem 10%
Saistītie raksti
Tēma /
17. jūlijs
Jaunie dzinumi
Viedoklis /
19. jūnijs
Turpinām maksāt pabalstu vai labāk maksāsim algu?
Viedoklis /
18. jūnijs
Mūžizglītība ir galvenā atbilde uz izmaiņām globālajā darba tirgū
Viedoklis /
7. jūnijs
No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?
1
Komentāri (46)
kristaps_drone 17.02.2014. 10.41
Vai tad vēl vairāk iedzīvotāju būs spiesti aizlaisties no “veiksmes stāsta”, ka bezdarbs vēl samazināsies?
0
lebronj2356 16.02.2014. 16.37
Pārlieka taupība noved pie tā, ka vērtība ir tikai naudai, bet ne produktam vai, jo sevišķi, cilvēka darbam – tas ir lietderīgs 3ās pasaules resursu eksportētājvalstīm, bet ne jau tādai valstij, kas vēlās būs piederīga Eiropai. Un, ja cilvēka darbs nemaksā neko, bet viss pārējais tik cik tam jāmaksā, tad cilvēki brauc prom, jo dzīve katram ir viena un novergot to vēl saklausot dažādas nievas un būt kontaktā ar idiotiem nevienam negribas – tas nu mazliet par emigrāciju…Bet par “veiksmes stāsta” bleķi liecina tas, ar kādu centību saglabā NĪ andelēšanas programmu un tas kā no firmām rauj ārā peļņu t.i. investīcju apjomus un naudas aizplūšanu no Latvijas kopumā. Aizbraukušos arī pagaidām nejūt – ir noņemts slogs no socbudžeta, bet jūtams tautiešu trūkums sāksies tad, kad visi, kas iznesa šo krīzi uz pleciem sāks pensionēties…ka tik tad nav drāmas pēdējais cēliens !
1
lebronj2356 > lebronj2356 16.02.2014. 18.35
“lētais darbaspēks” Ziemeļu platuma grādos ir lemts lēnai iznīkšanai
0
dzerkaleliva 16.02.2014. 14.52
Visā šajā stāstā gluži nepamnīta ir palikusi ziņa, ka Igaunijas ekonomika atrodoties trešo gadu Euro zonā no līderis ir nonākusi lūzeros. Ceturtais ceturksnis ir beigts, ar ekonomikas samazināšanos, gan pret iepriekšējo ceturksni, gan iepriekšējo gadu. Mūsu piemērs un paraugs, ko? Bet Somijā jau ir konkrētā recesijā vesalu gadu.
Idiotu bars pie varas.
Ja mēs skatāmies datus pret iepriekšējo ceturksni, kas ir apsteidzošāks radītājs, nekā pret iepriekšējo gadu, tad skaidri redzams, ka esam pa vidu, nekāds vairs tur līderis un kāpjam zemē par to pašu trepīti, kur Igaunija.
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/2-14022014-AP/EN/2-14022014-AP-EN.PDF
0
kreëstliv 15.02.2014. 23.21
Ko tur daudz diskutēt, tagad esam ar tādām pašām problēmām kā Spānija.
Tikko SVF pats izlaida diskusiju dokumentu – Debt and Growth: Is There a Magic Threshold? Atbilde, ko dod – tāda sliekšņa nav. Līdz ar to, kā lai to labāk pasaka – eiro patiešām ir ar centrtieces spēku, kas var izvērsties ļoti, ļoti nepatīkami, ja Vācija turpinās uzturēt tik zemu inflāciju. Var jau izcirst visus kokus, bet pēc tam vairs nebūs ko.
Par pārējo – ja pat zviedru ministrs var šādi izteikties par savas valsts bankām, tad šo banku tā saukto ekspertu spriedumus komentēt ir vienkārši bezjēdzīgi. Diez – pats Strautiņš patiešām pats būtu gatavs strādāt visā, ko Latvijā sauc par “darbu”, vai vismaz nedēļu kā kasieris izturētu, ja tā priecājas par “bezdarba” mazināšanos?
11
dzerkaleliva > kreëstliv 16.02.2014. 01.22
Tas ir bezcerīgi jau no paša sākuma, esot šeit Vācijā ir skaidrs, ka šie bijušie pasaules iekarotāji, nekad nepieļaus divas lietas – inflāciju, kas augstāka par 1% un kādam pateikt ko sliktu par ebrejiem, paliekot nesodītam.
Tā tauta ir kastrēta no sākuma līdz beigām, bet kā bija gatava maršēt visi vienā ierindā 100% disciplinēti un bez ierunām izpildīt pavēles no augšas, likumus un noteikumus, tā arī tāda ir palikusi, plus Hitlers un viss vēlākais viņiem iemācījis nenormālo stučīšanu vienam par otru. Nauda ir viņiem kompensācijai par to visu.
Bet vienalga algas viņiem ir zemākās starp attīstītajām valstīm, savukārt to kompensē zemākās cenas Eiropā, kas tiek panākts ar zemo PVN. Sic Strautiņam, kurš vienmēr ir aizstāvējis augstu PVN.
Redz, ka Vācijas konkurētspējai un zemajām algām, zemais PVN noder lieliski.
0
Signija Aizpuriete > kreëstliv 16.02.2014. 10.56
——-Kusunoki Masashige:”(..)
Redz, ka Vācijas konkurētspējai un zemajām algām, zemais PVN noder lieliski.
==============================================================================
Redz, ka Latvijas banksterīšiem ar normālajām algām, noder bezdarbs sabiedrības kontrolēšanai:
“Bezdarbu nevar novērst, tas ir nepieciešams ekonomikai, lai cilvēki censtos pievienot vērtību tam, ko viņi dara, zinot, ka var palikt bez darba.”
Roberts Ķīlis, 2000
Cilvēks ir manipulāciju objekts http://www.diena.lv/arhivs/cilveks-ir-manipulaciju-objekts-10897946
0
kreëstliv > kreëstliv 16.02.2014. 11.29
Tikko sev par pārsteigumu Euractive žurnālā lasīju bijušā Latvijas premjera pieteikumu EK prezidenta postenim, kur raksta, ka viņa prioritātes būšot growth and jobs…
Ko lai saka – visa Eirozonas lieta ir monetārās un fiskālās ekonomikas pamatkurss. Eiro neder visiem – Vāciju un vājākās valstis nekad nedrīkstēja iekļaut vienā valūtas zonā, jo īpaši skaidri apzinoties Vācijas nepatiku pret inflāciju, kur viņi saskata btiešu cēloņsakarību ar to, kas notika 30.gados.
0
kreëstliv > kreëstliv 16.02.2014. 11.33
@nulle
Augsta inflācija vai parādu norakstīšana – viens no abiem, citas iespējas pārvarēt Eirozonas krīzi nav. Inflācija samazina parādu vērtību. Tāpat runa ir par savstarpējo konkurētspēju valūtas zonas ietvaros – NULC – lai Dienvidi un Ziemeļi (Vācija) atkal nonāktu pareizā līdzsvarā, vāciešiem ir jāceļ algas, pārējiem jāsamazina. Samazināt ir gandrīz neiespējami, arī Latvijā neizdevās, tādēļ relatīvi vajag, lai Vācijā inflācija būtu augstāka nekur citur Eirozonā, bez tam būtiski augstāka. Par to jau kādu laiku notiek starptautiskā diskusija, ne jau par pasakām, ko zviedru banku “eksperti” te stāsta, visus acīmredzami uzskatot par ne visai gudriem.
0
dzerkaleliva > kreëstliv 16.02.2014. 12.30
Nullei, visu šo finanšu krīžu, akciju un nekustamo tirgu sabrukuma ilgtermiņa sekas, parādās pēc dažiem gadiem, kad kritums apturēts un ekonomika nedaudz atkopjas, tad iestājas ilgstoša deflācija/super zema inflācija komplektā ar stagnāciju un gan ekonomisku, gan visa cita veida depresiju.
ASV 30 gadu beigās / 40 sākumā no tā izdevās izbēgt ar otrā pasaules kara iestāšanos, ar nenormālo budžeta deficītu (kurš pēc kara beigām dabīgā veidā pārvērtās proficītā) un līdz ar to panākot inflāciju.
Japāna no 20 gadu depresijas šķiet izbēgs ar jauno enerģisko premjeru Aibi, kurš ir gatavs darīt visu, pārpludināt visu pasauli ar jēnām, lai tikai panāktu inflāciju.
Savukārt ES šobrīd nenovēršami slīd deflācijas un sekojošās depresijas lamatās. Diemžēl, pie super zemas inflācijas / deflācijas nekad neaugs algas, neradīsies jaunas darba vietas un ekonomika apstāsies, lai kā par neesošo inflāciju sajūsminātos baņķieri (sajūsma ir saprotama, aizdotās naudas vērtība pieaug), latvieši un vācieši (pēdējo divu sajūsma, gan ir visādas fobijas, bailes un nezināšana, īpaši, ja viņiem ir kredīti).
0
Signija Aizpuriete > kreëstliv 16.02.2014. 13.53
——Kusunoki Masashige 楠木 正成 :”(..)ASV 30 gadu beigās / 40 sākumā no tā izdevās izbēgt ar otrā pasaules kara iestāšanos,…”
==============================================================================
Ne “dziesmotās-krāsainās revolūcijas”, ne karš tā pats no sevis ne-iestājās….
Mācās, študenti, mācās!
http://www.onlydates.co.uk/wp-content/uploads/2013/09/Why-You-Should-Think-Outside-the-Box-When-Dating.jpg
“Runājot par Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem, parasti izskan tradicionālie skaidrojumi par Hitleru un Staļinu, taču ir arī cits viedoklis – karš bija izdevīgs no finanšu apsvērumiem. Pasaule arī pirms Otrā pasaules kara bija ieslīgusi milzīgos savstarpējos parādos, kas krājās līdz virtuālai bezjēdzībai un daudziem palika par smagu. Karš ir graujošs, bet vienlaikus tas atbrīvo valstis, politiskos un finanšu līderus no parādiem. Ir uzvarētāji un arī zaudētāji, kuriem ir jāmaksā kontribūcijas. Un tā jau ir pilnīgi cita finansiālo attiecību situācija, kas izspēlēta šajā kara spēlē.
Ņemot vērā, ka pasaule no jauna sapinas finanšu attiecību tīklos, nebūtu jābrīnās, ka karš atkal kādam var šķist labs problēmas risinājums, lai attīrītu laukumu.”
Maija Kūle: jautājums par labklājību ir jautājums par tās mēru http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=257800
0
kreëstliv > kreëstliv 16.02.2014. 14.07
Dažreiz patiešām nevar saprast, vai zviedru tā sauktie noalgotie vietējie banku eksperti un Latvijas Banka patiešām tic visām tām muļķībām, ar ko izskalojuši vietējo smadzenes. Kā var precāties par deflāciju, kā var tā melot par monetāro un fiskālo politiku? Tikai, ja patiešām neko nesaprot no jomas, vai savas individuālās labklājības dēļ ir gatavi upurēt visas valsts vētības, dabas bagātības un galvenais – līdzcilvēkus, aiz muguras vēl uzsaucot, ka šie ir lieki vegi, kuriem jāstradā par vēdera tiesu vai jāvācas prom. Diemžēl situācija tagad ir tāda, ka par Latvijas iznākumu neviens no veiksmes stāsta ārzemju apdziedātājiem vairs nevēlas uzņemties nekādu atbildību.
0
kreëstliv > kreëstliv 16.02.2014. 14.10
@nulle
Ja naudas vērtība nekrītas, vai vēl trakāk iestājas deflācija, tad sākas diezgan neapturama spirāle – visi gaida, kad kritīs vēl vairāk, tādēļ bremzē ražošanu. Deflācija ir daudz bīstamāka par infāciju, jo izraisa milzu bezdarbu, pat ja te savulaik daži atļāvās apvainot bezdarbniekus slinkumā un stulbumā, kas, redz, it kā vainojams pie viņu situācijas. Nav ko klausīties zviedru banku ekspertus, viņi to paši pie sevis Zviedrijā nekad! nedarītu un nedara valsts ekonomikas un vēl jo vairāk sociālajos jautājumos.
0
dzerkaleliva > kreëstliv 16.02.2014. 14.29
Savukārt inflācija bezdarbu likvidē.
Ja inflācija pārsniedz pašas valsts noteikto pieļaujamo līmeni tā ir jābremzē ar pieejamās naudas daudzuma ierobežošanu, tas ir tas, ko LB nedarīja 2004.-2006.gadā. Ja to nedara, tad inflācija turpina kāpt, kā atrvārāmā katlā un katls uzsprāgst. Šis līmenis gan ir no daudz kā atkarīgs, ja valsts emitē savu naudu un neaizņemas valūtā, tad arī ekonomikas attīstība un inflācija varbūt daudz augstāka. Protams, ja valsts vispār atsakās no savas valūtas, tad beigas ir skats Grieķijas variants vai mūžīga stagnācija, kamēr valsts nenāk pie prāta.
Savukārt, ja inflācija krīt pie nulles robežas, tad naudas daudzums ir strauji jāpalielina. Tas ir tas, ko LV un īpaši LB nedarīja 2008.un vēlāk, bet tā vietā vēl vairāk samazināja esošās naudas daudzumu, viena mērķa vārdā, norēķināties ar kreditoriem un izvairīties no savas atbildības.
Tagad to Latvijas valsts to nevar darīt vispār, tā varēs tikai noskatīties uz saviem aizbraucošajie līdzpilsoņiem un tas par tiem bijušās PSRS viestrādniekiem ir ilūzijas.
Pirmkārt lielā daļā šo valstu algas jau ir vai drīz jau būs augstākas un otkārt mums darba spēks nav vajadzīgs, mēs to joprojām eskportējam un eksportēsim. Tās žēlabas ir par to, ka gluži par velti strādātāju nav.
Jā, nebūs, kas uztur pensionārus un pašu valsti, bet nebūs jau arī darba vietu, tā kā tur Latvijā vispār nākotnē spīd kaut kāds Ziemeļkorejas variants, vai arī visu pamesta un laika zoba dēļ sabrūkoša Latgales ciemata variants.
Ķīna 20 gadus dzīvo ar inflāciju virs jebkādiem Eiropiešiem pieņemamiem līmeņiem un, nekas, neviens nesūdzas, jo Ķīna attīstās un nepārkarst, kamēr pie teikšanas nav SVF, ES un banksteri.
0
dzerkaleliva > kreëstliv 16.02.2014. 16.13
Nulle, tas ir bezgala jauki, ka Tev patīk deflācija un, tad ejam tālāk, iedomājies, ka rīt pilnīgi visam par ko Tu maksā cenas ir sarukušas par 80%.
Arī IT pakalpojumiem un samaksai par stundas darbu, friziera pakalpojumiem, galdnieka pakalpojumiem, taksistu pakalpojumiem, naftai, pārtikai, komunāliem maksājumiem, šoferu pakalpojumiem u.t.t.
Iedomājies pilnīgi visam cenas ir sarukušas par 80%, beigās mēs nonāksim tikai pie viena – visi mes pelnām un saņemam par 80% mazāk un kā Tev paskaidroja Econ, gaidām ka parīt viss maksās vēl par 80% mazāk un tā katru dienu, līdz nonākam līdz nullei un atgriežamies pie bartera un naturālās saimniecības. Nauda, bankas un darba spēks vairs nav vajadzīgs, katrs ražo pats sev.
Bezgala jauki, kas var būt labāks par nulli un deflāciju. Tagad tikai atliek gaidīt, kad tas datu bāzes nemaksās neko un, kad par Tavu darbu arī nemaksās neko.
0
dzerkaleliva > kreëstliv 16.02.2014. 16.35
Strauja inflācija viennozīmīgi pati par sevi izraisa ienākumu un sabiedrības nevienlīdzību, tāpēc valstij ir jāiejaucas un ienākumi ar nodokļu palīdzību un citām metodēm jānovirza tiem, kuri ir zaudētāji attīstības dēļ. Savukārt tas šausmīgi nepatīk liberatsiem un banksteriem.
Un, protams, ka diez vai mūsu mentalitātes cilvēkiem ir vajadzīga inflācija, kas augstāka par 3%, bet ne jau nulle vai deflācija.
Savukārt deflācija samazina ienākumus visiem, izņemot baņķierus. Un runa ir par makroekonomiku, nevis atsevišķiem mikro ekonomikas piemēriem, kā nulles minētais.
0
efeja60 15.02.2014. 21.59
ka Latvijā it kā nekas nav panākts dažos gados kopš finanšu krīzes.
===============
Panākti ir cipari,labklājība un siltumnīcas apstākļi šaurai cilvēku grupai uz pārējās sabiedrības rēķina.
1
Signija Aizpuriete > efeja60 16.02.2014. 10.49
——-
“Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs!”
Ar lielākās daļas sabiedrības aktīvu līdzdalību 1988. – 1991.gg. “dziesmotajā jampadracī” tika veikta padomju Latvijas nogalināšana un padomju sociālās sistēmas sagraušana – tagad liberālistiem&libretistiem strautiņiem svarīgi saglabāt un noturēt sasniegto:
“Savukārt P. Strautiņš atminas, ka 90. gadu sākumā Latvijas sabiedrībā valdīja stingrs antiindustriāls patoss, jo cilvēkiem industrializācija saistījās ar padomju režīmu, nacionālās identitātes apspiešanu un citām represijām: “Tagad beidzot pieaugusi izpratne par industriālās politikas nozīmi un to, cik būtiska nācijas saglabāšanai ir tāda šķietami triviāla lieta kā labklājība. Kādreiz bija populārs sauklis “kaut pastalās, bet brīvi”, bet tagad par spīti daudz augstākam dzīves līmenim nekā šā saukļa tapšanas laikā, cilvēki vienalga brauc prom vēl labākas dzīves meklējumos.”
Viņš un arī citi diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka viens no nākamajiem mītiem, no kura latviešiem būs jāatsakās, ir tā dēvēto ulmaņlaiku idealizēšana. “Šādi mīti varbūt bija lietderīgi neatkarības atjaunošanas laikā, bet pēc tam tie nodarīja stipri lielu kaitējumu Latvijas iedzīvotāju prātos. Šajā sakarā par bīstamu grāmatu varētu nosaukt pat “Straumēnus”. Nepārprotiet, tā ir ļoti skaista grāmata, bet tā rada ilūziju, ka labklājība var rasties lokāli, mazā mērogā, izolējoties no mums netīkamiem cilvēkiem. Cilvēkos pastāv pārliecība, ka valstij viņi jāaizsargā no jebkādām nepatīkamām emocijām, tostarp pat no sev netīkamu viedokļu klausīšanās,” sprieda ekonomists.” Nauda un nacionālā identitāte. “LA” diskusija
http://www.la.lv/nauda-un-nacionala-identitate-la-diskusija-2/
0
efeja60 15.02.2014. 21.55
Piemēram, lēnāks darba vietu skaita pieaugums straujas ekonomikas izaugsmes laikā vienlaikus nozīmē straujāku darba ražīguma kāpumu.
============
Latvijas darba ražīgums ir puse no Vācijas darba ražīguma, bet algas gan nav. Tāpēc darba ražīgums ir jāaptur, kamēr algas nav panākušas ražīgumu.
1
Signija Aizpuriete > efeja60 16.02.2014. 11.00
——-
Elementāri, Vatson – dzīvojam taču demokrātiskā valstī!
“Liepājas Cukurfabrikas likvidēšana pabeigta”
http://financenet.tvnet.lv/nozares/152632-liepajas_span_classhilitecukurfabrikasspan_likvidesana_pabeigta
0
dzerkaleliva 15.02.2014. 19.06
Latvijā bija un ir krīzē jo 2007.gadā no šejienes aizmuka visa mūsu idiotu un jo īpaši baņķieru, tai skaitā Vilka, Rimšēviča, Dombrovska un kompānijas ielaistā ārzemju nauda. Ārzemju investori, kurus tagad idioti grib dabūt atpakaļ ar EURO ieviešanu, lai pēc tam piedzīvotu vēlreiz to pašu, savāca visu savu peļņu kopā ar irguldījumiem un devās nopostīt nākamās pamuļķu valstis.
Lai izvairītos no tautas dismām un nāves nošaujot, tika izgudrots stāsts pat neprātīgajiem tēriņiem, slikto gāzēšanu un labo bezdeficīta budžetu.
Pie tam tas viss kā ēst bija vajadzīgs tiem ārzemju draugiem/aizdevējiem, kuri nebija bijuši starp lielākajiem aizmukušajiem, nebija paspējuši laikā savākt savu piķīti un tagad varēja palikt ar garu degunu.
Muļķa tauta stāstu pieņēma ar sajūsmu, jo īpaši tāpēc, ka vainīgs izrādījās sliktais Šķēle ar Šleseru, nevis nesaprotamā aizmukusī nauda ar visiem banksteriem.
Vēlāk tika izgudrots veiksmes stāsts un straujāk augošā ekonomika, brūkošajā EURO paradīzē.
Tā tas viss turpinās un turpināsies vēl kādu laiku, visiem iesaistītajiem par sajūsmu, bet tautai pamazām izmirstot, tas pat aklajam ir skaidrs, ja vien viņš nav no valdošās elites.
Strautiņa meli, gan paliek arvien caurspīdīgāki un tos atbalstīt gribētāju arvien mazāk pat šeit, jocīgi, ne?
0
dzerkaleliva 15.02.2014. 18.44
Iedomāties, ka bezdeficīta budžets atrisinās valsts attīstības problēmas ir tikpat gudri, kā uzelpošanu pēc ilgstošas trīs gadu žņaugšanas nosaukt par straujāko izaugsmi ES.
Par reālo izaugsmi mēs varēsim runāt šī gada beigās, kad pēc pirms krīzes līmeņa sasniegšanas IKP labākajā gadījumā augs par 0.1%, kā tas ir pēdējā ceturksnī Igaunijā, kuru naivuļi šeit joprojām uztver kā piemēru. Realitātē tāds pats caur un caur fustrēts zombijs, kā mēs.
0
dzerkaleliva 15.02.2014. 18.37
Vēl par emigrāciju. No Vācijas šeit, kur esmu pie Holandes robežas mājās vēl neviens nav aizbraucis, bet katru dienu brauc klāt.
To var elementāri pārbaudīt caur draugiem, pie tam tur jau tie latvieši ir vairumā.
Tam skaitam vēl jāpieliek kādi procenti klāt tos, kuri draugos nav un cittautieši.
Draugos esošās ārzemju sadaļas ar latviešiem ārzmēs tikai aug.
Runas par rūkošo emigrāciju ir Strautiņa fantāzijas, kā viss pārējais un tādas arī paliks, kamēr bezdeficīta budžetu mūsu idiotu galvās nenomainīs – attīstība, atbalsts, stimulēšana un darba vietas.
1
efeja60 > dzerkaleliva 15.02.2014. 22.17
Runas par rūkošo emigrāciju ir Strautiņa fantāzijas, kā viss pārējais un tādas arī paliks, kamēr bezdeficīta budžetu mūsu idiotu galvās nenomainīs – attīstība, atbalsts, stimulēšana un darba vietas.
=========
Pilnīgi piekrītu. Ja eirozonā un ASV ir papildus emitētās naudas izraisīta inflācija, kaut vai tikai 3% robežās, tad dzīvot ar bezdeficīta budžetu ir stulbums, jo nauda paliek nevērtīgāka, tāpēc aizņemties uz zemiem % ir izdevīgi. Var uzskatīt, ka 3% deficīts īstenībā ir bezdeficīts.
0
Baiba Eglâja 15.02.2014. 17.59
Gan jau bezdarbs samazināsies vēl vairāk, mazināsies darba vietu skaits, strādātgribētāji aizbrauks vai vienkārši nomirs
0
Andris 15.02.2014. 16.39
Lai atsvertu iepriekšējos zaļgān-pelēkos komentus, jāpiemin, ka Latvija ir ekonomiskās attīstības līdere aizvadītajā gadā visā ES – IKP pieaugums virs 4%. Latvija ir līdere ne tikai pagājušogad, bet arī trīs pedējo gadu rezultātā: 5% + 5% + 4%, kopā ar 15%…16%.
Kas attiecas uz cien. Strautiņa rakstu, tad izlasīju to tikai līdz otrajam vārdam – “apsekojums” – un gribu pajautāt latviešu valodas speciālistiem: vai šis vārds ir normāls un ir iekļauts latviešu valodā? Vai, gadījumā, tas nebija kādreiz 90-os gados atzīts par nevārdu?
14
Ansis > Andris 15.02.2014. 17.33
agrunte – mēs esam nedaudz pārsnieguši pirmskrīzes līmeni
(tiesa gan – jaatzīst, ka makroekonomiski ekonomika izskatās nedaudz pareizāk strukturēta – vairāk uz eksportu nevis parādiem balstīta.
Toties veiksmes stāstam ir arī savas ēnas puses – Latvijas cilvēku iznīksana. Šaja periodā esam cietuši lielakus cilvēku zaudējumus nekā 2. Pasaules karā un visās PSRS deportacijās kopā skaitot.
Nu un rekur ir cipariņi, kas izskaidro – kāpēc mēs izmirstam un izklīstam:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/boriss-cilevics-bedigais-veiksmes-stasts.d?id=44217719
0
andris902 > Andris 15.02.2014. 17.45
….Edgar…Tev kauns nav – pielietot Cilēviča demaģoģiju?….ja pašam nav saprašanas, tad nevajag akli spekulēt ar datiem…
0
Andris > Andris 15.02.2014. 17.52
Edgar, tas ir atkarīgs no tā, ko tu domā ar vārdu “mēs”. Ja “mēs” esam latviešvalodīgie iedzīvotāji, tad tev nav taisnība, mūsu skaits gandrīz nav samazinājies – 90-os gados bija 1,35 miljoni, bet tagad varbūt 1,25 miljoni, un arī tie pazūdušie nemaz nav nogalināti, viņi pārsvarā strāda kaut kur Eiropā. Bet ņemot vērā, ka 75% bērnu šobrīd beidz latviešu skolas, tad “mēs” vispār augam, nevis samazināmies.
S&M – vispirms, mēs neesam pēdējā trijniekā – tur ir Bulgārija, Rumānija un Horvātija. Bez tām, šogad mēs apsteigsim ari Ungāriju. Bet nākamgad varbūt pat Grieķiju un Portugāli.
0
dzerkaleliva > Andris 15.02.2014. 18.14
Zanei, kādi ir Tavi dati par emigrāciju???
Argunte, nevajag to mītu par aizbraucošajiem krieviem.
Šeit ārzemēs aizbraukušo latviešu varbūt ir nedaudz vairāk, kā cittautiešu no Latvijas. Principā, tāpat kā Latvijā.
Latviešu % uzlabojumam Latvijā ir pavisam citi iemesli.
1.Krieviem principā nav vairāk par vienu bērnu, krievenes tos noteikti nemaz vairak negrib, īpaši Rīgā.
2.Daudzi paši reģistrējas par latviešiem un īpaši no jauktajām laulībām, pie tam šie jaunizceptie latvieši runāt latviski nemāk.
0
Ansis > Andris 15.02.2014. 18.21
Zane – vispār jau tā ir Eurostat “demagoģija” (ja Tu to tā vēlies saukt)
Tur nav ko noliegt – Latvijā labējās partijas tikai preambulā cenšas ierakstīt “sociāli atbildīgu” valsti, bet nodokļi un parējais tiek veidots tā, lai izveidotu Āfrikas tipa valsti.
Ja vēl tas tiešam būtu atbalsts uzņēmējiem … nē – tiek balstītas bankas un ārvalstu lielie investori. Nu un joprojām nodokļi no depozītu ieņēmumiem, kapitāla pieauguma utml ir vien 10%, kamēr no darba ap 50% – lūk arī atbilde. Šeit nav izdevīgi strādāt. Šeit ir izdevīgi dzīvot ar iepriekš sapelnītu naudu.
Un ja vēl tuvāk paskatamies PVN …
Teoretiski to maksā uzņēmējs – praktiski to maksā tikai tie patērētāji, kuriem nav iespēju šo PVN atgūt caur savu, vai pazīstama uzņēmumu. Taka ta nodokļu nevienlīdzība ir vēļ lielāka.
Neapliekamā minimuma celšana ir solītis pareizā virzienā, bet tam tomēr ir ļoti maza ietekme kopumā.
0
dzerkaleliva > Andris 15.02.2014. 18.27
Bet, runājot ekonomiski, tad mazāk cilvēku, mazāk darba spējīgo, neizbēgami nozīmē, mazāku ekonomiku un vājāku valsti.
Neviens nemūk no Vācijas vai ASV, tie raidījumi Vācijā tipa emigrēsim ir bulšits.
Visas tautības ir uzticīgas ASV, ja kļūst par ASV pilsoni, diez kāpēc tā? Bet LV zaudē uzticību pat latviešu acīs, nerunājot par cittautiešiem, diez kāpēc tā?
Vācija arī kādreiz sajūsminājās par aizbraucošajām tautībām.
Bet diez kāpēc tagad visi miljoni krievu Vācijā runā vāciski bez kādām problēmām, bet Latvijā latviski nerunā, diez kāpēc?
0
Ansis > Andris 15.02.2014. 18.42
Agrunte –
valsti pārsvarā pametuši jaunieši reproduktīvā vecumā – tas ka mūsu pensionāru skaits nav strauji samazinajies – tas mūs neglābs.
Tas mums jau pēc nedaudziem gadiem skarbi atspelēsies, kad vadošā elite sāks piesaistīt lēto darbaspeku no ārvalstīm – nu un no kurienes? Varbūt no Āfrikas, bet pārsvara jau tapat būt no Ukrainas, Krievijas uc bijušajām
Tas, ka cittautieši izvelas bērnus laist latviešu klasēs – tas protams, priecē.
0
andris902 > Andris 15.02.2014. 19.24
…Edgar….skaitļi ir nepielūdzami, bet viss atkarīgs no tā, kādas “dejas” mēs ar tiem dejojam?…ir teiciens par ūdens glāzi – vienam tā ir pustukša, otram – gandrīz pilna…ieraugot plikus ciparus, tos katrs var traktēt “pa savam”, kā to dara Cilēvičs un Tu mēģini uz viņu atsaukties….
…Agrunte ļoti loģiski “apgāza” Tavas pustukšās glāzes teoriju…bet…ja Tu nespēsi saskatīt likumsakarības starp cēloņiem un sekām, tad arī Cilēvičs Tev noderēs kā vaduguns…
0
aivars_silins > Andris 15.02.2014. 21.00
Zane, apskaužams un nesatricināms optimisms, prieks, ka cilvēks var būt tik pozitīvs, lai kas notiktu apkārt, bet Edgaram 18:21 simtprocentīga taisnība, tas notiek gadiem un neviens netaisās neko mainīt, jo augšai tā ir labi, tagad prioritāte Nr.1 – tikt uz Briseli, galma skribenti arī raujās vaiga sviedros dzīt propagandu. Tikai neviens no tiem, kas aizbraukuši, atpakaļ netaisās, jo attieksme pret pilsoņiem šeit galīgi to neveicina. Sapņojiet vien tālāk.
0
Antra > Andris 15.02.2014. 22.02
agrunte
Bez tām, šogad mēs apsteigsim ari Ungāriju. Bet nākamgad varbūt pat Grieķiju un Portugāli.
Ar homo rossicus balastu?
0
efeja60 > Andris 15.02.2014. 22.08
IKP pieauguma mērīšana procentos pret pašu IKP iepriekšējā periodā ir nekorekta un pilnīgi neko neizsaka pret tādiem pašiem cipariem , piemēram, Vācijā. Tāpēc apgalvojums “Latvija ir ekonomiskās attīstības līdere aizvadītajā gadā visā ES” ir suņa sūda vērts. Pieaugums jāvērtē eiro izteiksmē vai attiecībā pret ES vidējo un tad var redzēt īsto bildi.
0
Ansis > Andris 15.02.2014. 23.25
Normunds – javērtē Eiro? Nu tas jau neko nemainīs, jo latam kurss pret Eiro bija piesaistīts.
Es teiktu, ka komplektā ar IKP būtu jāskatās uzkrātās investīcijas un to izmaiņas. Jo ir tāda sajūta, ka ceļi pagaidām vairāk sabrūk, nekā tiek uzbūvēti vai saremontēti. Protams, ir jomas, kur investīcijas vairāk uzkrājas, neka “nodilst”, bet kopumā … domaju, ka mēs vēl daudzās jomās notērējam rezerves.
0
efeja60 > Andris 16.02.2014. 00.44
Liela atšķirībā, vērtē procentos vai naudā. Dolārs arī āfrikā ir dolārs, bet 1% no dolāra vai 1% no kg zelta ir dažādas vērtības.
0
Ansis > Andris 16.02.2014. 11.02
Normund – laikam sapratu, ko gribēji teikt
Nu ķipa apmēram – cik IKP pieaug Eruo uz dvēseli – Latvijā un Vācijā.
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/GDP_per_capita,_consumption_per_capita_and_price_level_indices
Gads Vācijā Latvijā
2010 120 55
2011 123 60
2012 123 64
Nu – tomēr šajos gados augam krietni straujāk arī tādā izteiksmē
Vacijā jau nekrīt iedzīvotaju skaits
0
dzerkaleliva 15.02.2014. 15.48
Strautiņa fantāzijas par tēmu, mēģinot no kakas uztaisīt saldo ēdienu ir apbrīnas vērti, bet realitātē, gan algu izaugsme, gan reāla vidējā alga ar 1.6%, kas pelna virs 1000.01Ls (zemāka alga Vācijā) un 9.6%, kuri pelna robežās 500-1000, bet pārējie 90% pelna mazāk ir vienkārši šokējoši. Algas augstākajās grupās % pat ir samazinājušās nevis augušas, tas redzams apskatā!
Gada laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir sarucis, nodarbinātība augusi par nieka 8.000 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet samazinājusies salīdzinot ar 3.ceturksni, tas arī nozīmē to, ka bezdarbs rūk uz rūkošā iedzīvotāju skaita rēķina un tas ir veiksmes stāts – algas neaug, nodarbināto skaits rūk, bet rūk taču arī darba meklētāju skaits – veiksme ne?!
http://www.csb.gov.lv/notikumi/4-ceturksni-nodarbinati-900-tukstosi-iedzivotaju-39517.html
Apskats ir šokējošs un visi pēdējā laika ekonomiskie apskati rāda vienu, neaug nekas, bet rūk, viss kas to būdu notur no sabrukšanas ir emigrantu darbs komplektā ar naudas pārvedumiem, super zemās algas un uzturēšanās atļaujas.
1
dzerkaleliva > dzerkaleliva 15.02.2014. 16.04
Nekas arī neaugs, ne Latvijā, ne ES, bezdeficīta budžets un konsolidācija nozīmē tikai vienu, ekonomika tiek samazināta un no tā visa pelna Vācija. Gada laikā Vācijā ir iebraukuši 800.000.00 emigrantu, 2014. prognoze ir 2 miljoni. Trešā lielākā grupa aiz poļiem un rumāņiem, nu ir itāļi.
Tas, ka LV politiķi nekad nespēs saprast, ka 2×2=4, tāpat kā to nespēs saprast banku ekonomisti ir skaidrs, bet cik daudz laika vajadzēs LV biznesa pārstāvjiem un saprātīgākajai iedzīvotāju daļai, lai saprastu – viņi tiek apčakarēti un uzmesti katru dienu un kā vārdā tas viss? Lai algas būtu zemākas un darba spēks super lēts, vai tiešām dēļ tā un vai tiešām tas ir tik izdevīgi?
0
manatuja 15.02.2014. 15.40
Pieskaitam aizbraukušos… Ekonomiskos emigraantus
0
dzerkaleliva 15.02.2014. 15.38
Decembrī Igaunija, Latvija, Īrija un Somija bija starp līderiem, ražošanas apjomu samazinājumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, tāpat ar tekošā gada esošo mēnesi.
Turpināja uz EURO rēķina pelnīt Vācija, kuras ražošana auga un auga arī Ungārijā, kura ir pateikusi nē ES vājprātam.
Dati EURO stat
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/4-12022014-AP/EN/4-12022014-AP-EN.PDF
2
+5
-4
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@Nika > dzerkaleliva 15.02.2014. 22.23
Nezināju, ka decembrī Latvijā bija eiro.
0
simpsons > dzerkaleliva 16.02.2014. 15.34
Fikserim – Nu nevajag taču piesieties. Izteiktu eiroskepticismu un elementāru loģiku vienā galvā neatradīsi. Vai nu viens, vai otrs.
0