Latvijas ekonomika izvēlas vieglumu

Komercpakalpojumu nozare gada griezumā 3.ceturksnī augusi par ļoti cienījamiem +10.5%, turklāt šīs nozares eksports 3.ceturksnī audzis precīzi divtik strauji, par 21%. Lai arī apstrādes rūpniecība ir lielāka nozare, komercpakalpojumu devums IKP pieaugumā 3.ceturksnī bijis vairāk nekā divkārt lielāks.
=============================================
Ko nozīmē “komercpakalpojumu eksports”? Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Arkādijs Suharenko apkalpo NVS “uzņēmēju” un “investoru” naudu?

Lai Latvijas ekonomika varētu turpināt savu augsto pievienotās vērtības lidojumu, autors ir aizmirsis vien pieminēt, kas tad tie augstie pievienotās vērtības komecpakalpojumi ir, bet nav jau grūti atrast.
Tad arī uzzinām, ka pamatā tie ir darījumi ar nekustamo īpašumu un tai skaitā, banku izsniegtie kredīti nerezidentiem, tai skaitā uzturēšanās atļauju tirdzniecība.
Jā, tiešām ekonomikas bums un vieglums, un redz nākamgad tas viss strauji augšot kopā ar algām. Jā, kāda gan tur nafta un akmeņogles, IT un ražošana, ražošanas pēc, ja var eksportēt nekustamos, atļaujas un kredītus un to visu godājami dēvēt par augstas pievienotās vērtības komercpakalpojumu eksportu.
Ko te vēl piebilst, kā vienmēr Gebels nobāl autora priekšā.

Nu bet tā jau zināma lieta – jo vairāk centrā pārkrauj ogles vai Mangaļos naftas produktus un jo vairāk dīzeļa veco auto, jo sliktāks gaiss, jo vairāk plaušinieku un vēžinieku, jo lielāks IKP.

Tas saucas izvēlēties īstos indikatorus. Tāpēc jau arī saka ka IKP nav tas īstais indikatoru kopums, kas raksturo attīstību, dzīves kvalitāti un labklājību. Dzīvildze, izglītība, reciklēto atkritumu procentu skaits, vides kvalitāte, optikas pieslēgumi mājās, enerģētiskā patstāvība – tie visi ir daudz labāki rādītāji.

Patēriņš aug par 4,9%…
Dienā kaut kur pa radio stāstīja, ka patēriņā iekļauti arī komunālie pakalpojumi. Tātad, ja komunālie pakalpojumi, elektrība utt. paliek dārgāki, tad patēriņš aug? Tas nekas, ka reāli kaut kam citam paliek mazāk naudas. Tādi grāmatvežu triki, nekas vairāk.