Bezsakņu Satversme
Saistītie raksti
Tops /
3. novembris
Kur labāk dzīvot?
Tēma /
30. oktobris
Izdevēja uz parāda
Radars /
16. oktobris
Radars Latvijā
Komentārs /
9. oktobris
Latvijas lokomotīve
Komentāri (36)
Alise 11.10.2013. 12.37
Raksts tiešām jēdzīgs.
Bet ir vēl viens jautājums, kas bija noklusis, bet nu atkal mēģina to bīdīt – himnas maiņa. Tur gan, izskatās puses diezgan pārklājas – Satversmes preambulas pretinieki daudzi arī iestājas par himnas maiņu. Izskatās tie Satversmes preambulas pretinieki/himnas maiņas atbalstītāji baidās no vēstures, garīgu vērtību un latviskuma pieminēšanas.
2
Alise > Alise 15.10.2013. 12.31
nulle, ja himnu mainīs katrreiz, kad kādam kāds vārds neiepatīkas tās tekstā, tad himna mums nebūs nekad, jo vienoties nebūs iespējams.
Mūsu himna vēsturiski tāda ir izveidojusies, tai ir bijusi liela nozīme latviešu pārliecības celšanā un tādējādi arī valsts izveidē. Tādēļ katrā laikmetā mainoties kaut kādu sabiedrības grupu nostājai nav uzreiz himna jāmaina kā mobilais telefons, kura dizains apnīk vai kuram nav jaunākā “software” vai “hardwāre” iekšā.
Himna nevienā valstī nav parasta dziesma, tā ir dziesma ar vēsturisku nozīmi, kas nes līdzi arī papildus informāciju un liecina arī par valsts izveidi. Tādēļ tas, ka dažiem subjektiem ir pretenzijas pret vārdu “dievs”, nenozīmē uzreiz, ka himna jāmaina.
0
ann > Alise 29.10.2013. 09.19
Sekulāra valsts… Tad jau “PALDIES” arī neder !?
0
Mārtiņš Ozoliņš 10.10.2013. 18.38
ļoti jēdzīgs raksts, manuprāt
0
Signija Aizpuriete 09.10.2013. 21.52
———Sanita Upleja:”(..)Tādu konstitūciju, kas bija demokrātiskākā pasaulē un darbojās tikai uz papīra, mēs jau esam pieredzējuši pusgadsimta garumā.” ============================================================================ Latvijas Tautas Fronti 1988.g. varēja nodibināt pateicoties arī tam, ka LPSR 1978.g. Konstitūcijā bija tāds 9.pants: “Padomju sabiedrības politiskās sistēmas attīstības pamatvirziens ir tālāka sociālistiskās demokrātijas izvēršana: arvien plašāka pilsoņu piedalīšanās valsts un sabiedrības lietu pārvaldīšanā…..”
– kā arī 38.pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības uz darbu – proti, tiesības dabūt garantētu darbu ar samaksu, kas atbilst darba daudzumam un labumam un nav mazāka par valsts noteikto minimumu,- ……
(Latvijas padomju enciklopēdija.R.:Galv.enciklopēdiju redakcija 1984)
2
bebiekste > Signija Aizpuriete 10.10.2013. 11.31
Kas ir LPSR pilsoņi?
0
Valdis Ozols > Signija Aizpuriete 10.10.2013. 21.56
Tie ir latvieši,kas ir krievu imperiālisma pakalpiņi.
0
austrisv 09.10.2013. 16.42
Pilnībā piekrītu raksta autorei, jo man arī sāp ši praktiski- izņirgāšanās par Latvijas valsti un tās pamatvērtībām, kura tik braši atskan daudzos masu saziņas līdzekļos!
Tāpēc arī vairs neskatos un neskatīšos Skats no malas, jo tajā raidījumā saaicinātie viens otru mēģināja pārspēt ar savu nihilismu pret Levita ierosmi.
Noteikti ši Levita preambula ir jāapstiprina saeimā, lai latviešiem vairs nebūtu pazemībā jāskrien uz vēlēšanu iecirkņiem aizstāvēt savu valodu un citas latviskās vērtības.
Pilnībā piekrītu raksta autorei un visiem saprātīgiem latviešu cilvēkiem, ka svarīgākais ir nostiprināt Latviju, kā nacionālu valsti, kas tik jau nu ļoti nepatīk Latvijā sanākušajiem cittautiešiem. patiesi, vai tad pirmās brīvvalsts laikā varēja paredzēt, kā un par ko pārvērtīsies Latvijas tauta okupācijas rezultātā, jo šie cilvēki taču naivi ticēja, ka 1920. gadā parakstītais miera līgums ar Krieviju, kurā tā uz mūžiem atteikusies no savām pretenzijām uz mūsu mīļo Latviju, tā arī to ievēros.
Latviešu tautas tiesības savā zemē ir jānostiprina , lai ko tas mums nemaksātu, jo tādi pārkrievoti elksniņi jau to vien gaida, lai visa mūsu tauta pārvērstos līdzīgi kā viņš. Nožēlojamais tirliņš- droši vien viņa māte ir cittautiete, kura nav iemācījusi šim pašam elksniņam cieņu pret zemi un tautu, kurā tas dzimis, un gan jau skaitās latvietis.
5
Ojārs > austrisv 09.10.2013. 16.49
Pilnībā piekrītu raksta autorei un visiem saprātīgiem latviešu cilvēkiem, ka svarīgākais ir nostiprināt Latviju, kā nacionālu valsti
—————
to var izdarīt tikai ieviešot latviešu valodu, kā valsts valodu, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, apturot jaunu iebraucēju pūļus.
Viena pati preambula neko nemainīs. Vairums kolonistu par to pat neko nezinās, nenojautīs, ka tāda vispār ir pieņemta. Viņi taču dzīvo Krievijā, tikai iepirkties dodas uz Iļģuciema Maximu…
0
austrisv > austrisv 09.10.2013. 17.40
Es piekrītu teiktajam, bet kurš tad to spēs izdarīt, un galvenais, kuri ir spējīgi to pieņemt saeimā!!!!
Sāksies drausmīgs Krievijas uzkliedzieni un sankcijas, un kiberuzbrukumi utt!
pat par to aļošu taču tikai tāds nieks vien, bet kāda brēka un kiberuzbrukumi Igaunijai par statujas pārcelšanu uz kapiem.
Domāju, ka nokavēts, bet jāsāk ar bērnudārziem un tad jau viss būs kārtībā.
Tā taču dara ES dalībvalstīs, kur visiem iebraucēju bērniem bērnudārzos ir jārunā un jāmācās attiecīgā svalsts valsts valodā!
0
ciparsone > austrisv 09.10.2013. 19.57
Manuprāt, precīzi nodefinējāt problēmu – mūsu politiķiem nav iekšu darīt to, kas nepieciešams (piemēram, izglītība latviešu valodā), tāpēc pirmsvēlēšanu gadā viņi izlīdzas darot to, kas ir iespējams (Satversmes preambula).
0
Signija Aizpuriete > austrisv 09.10.2013. 21.10
——Bet:”(..) Domāju, ka nokavēts, bet jāsāk ar bērnudārziem un tad jau viss būs kārtībā.” ============================================================================ Ar kuru vietu (ķermeņa daļu) domā? Redz, gudrinieces Zviedrijā arī ie-domājās – ir iespēja pamācīties – kā darīt nevajag. Izkūpēja gaisā tie zviedru miljoni integrācijai, jo ar galvu Zviedrijā daudz nedomāja.
http://www.youtube.com/watch?v=y30Ggx91vhU
0
Signija Aizpuriete > austrisv 09.10.2013. 21.30
——andrejs:”(..) Viņi taču dzīvo Krievijā, tikai iepirkties dodas uz Iļģuciema Maximu…”
============================================================================
Daudzu ES valstu iedzīvotāji Latviju apskauž, jo, piemēram UK viņiem “viņi” dzīvo kā Kongo džungļos, tikai izklaidēties vēlas Vestendā vai Totenhamā.
http://www.youtube.com/watch?v=rnfdrUnFe8c
0
Timurs Čuntonovs 09.10.2013. 14.04
Nezinu neko par seniem ritiem, bet kādēļ sākās runas ap Satversmes uzlabošanu ir skaidrs. Mēs visi kā auni gājām balsot par pašsaprotamu lietu, par kuru nav un nebija jābalso – par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un nu nekādi nav attaisnojams okupācijas rezultātā ieviestas valodas – krievu valodas – pasludināšana par līdzvērtīgu.
P.S. Es personīgi negribēju iet uz to muļķīgo referendumu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, jo negribas skraidīt pa vēlēšanu iecirkņiem tikai tādēļ, ka muļķis Lindermans pasvilpis. Taču, ko lai dara, ja reiz visi iet?.. Ja visi būtu ignorējuši šo provokāciju, tad – cita lieta. Visu cieņu Vairai Vīķei-Freibergai, bet simboliski bija tas, ka viņa ar putām uz lūpām aicināja visus latviešus kā auniem skriet un balsot, jo … pasaule nesapratīšot (ak, cik dzirdēts arguments!), bet pati nespēja nokārtot visu tā, lai varētu izpildīt savu patrotisko pienākumu balsot par latviešu valodu – tā vietā aizbrauca lasīt lekcijas uz Vjetnamu. Tas ir tāpat kā karā – jūs ejiet, ejiet – valsts briesmās! – bet es aizbraucu paēst ceptas varžu kājiņas uz Austrumiem.
5
kristaps_drone > Timurs Čuntonovs 09.10.2013. 14.13
“Visu cieņu Vairai Vīķei-Freibergai, bet simboliski bija tas, ka viņa ar putām uz lūpām aicināja visus latviešus kā auniem skriet un balsot” – Vīķei nu gan nekāda cieņa nepienākas, ja atcerās, ka tieši viņa bija tā, kas savas prezidentūras laikā pilnīgi sacūkoja valsts valodas likumu, un tieši tādēļ okupantu, kolonistu un viņu pēcteču vidū acīm redzami zuda jelkāds respekts un cieņa pret valsts valodu, un bija iespējamas Lindermaņa aktivitātes. Tāpēc viņas aicinājums iet uz referendumu izskatījās kā absolūta liekulība vai tas, ka pati vecuma dēļ vairs nesaprot, ka valsts valodas stāvoklis Latvijā pasliktinājās viņas dēļ. Kas attiecas uz lindermaņa organizētā referenduma ignorēšanu – pilnīgi manas domas, to pasākumu vajadzēja ignorēt, nevis kā suņiem pēc svilpiena skriet.
0
sausins > Timurs Čuntonovs 09.10.2013. 14.44
Neviens cilvēks nav ideāls un ir vēl daudzas citas citur pasaulē pāssaprotamas lietas, kuras pie mums nedarbojas.
man liekas zīmīgi, ka VVF uzsāka krievu valodas mācīšanos, bet to līdz loģiskam galam tā arī nenoveda – būtu iespēja palasīt ” minoritātes” nskaņojumu tiešā tekstā – attieksme un rīcība iespējams būtu pavisam citāda !
0
Ojārs > Timurs Čuntonovs 09.10.2013. 14.49
. Kas attiecas uz lindermaņa organizētā referenduma ignorēšanu – pilnīgi manas domas, to pasākumu vajadzēja ignorēt,
————-
to skriešanu jau sagudroja liberasti no V. Pirms tam NA bija pozīcija, ka bij. okupantu ierosinātais referendums ir jāignorē. Pat A.Ozoliņš (laikam nebija pakonsultējies ar vadību) uzrakstīja garu komentu, kurā argumentēja, ka uz šo provokāciju nav jāreaģē, bet kādam dikti bija vajadzīgs, lai mēs tērētu savu laiku un skrietu uz iecirkņiem apstiprināt pašsaprotamas lietas. Svarīgas jau bija tikai balsis “par”. No visiem balstiesīgajiem “par” nobalsoja tikai 17%, bet tā ka bija balsotāji “pret”, tad sanāca,ka par okupantu valodas pilnīgu legalizāciju Latvijā nobalsoja 25%, bet pret bija 75%. Jājautā – kam tas bija izdevīgi?
0
kristaps_drone > Timurs Čuntonovs 09.10.2013. 16.46
“bet kādam dikti bija vajadzīgs, lai mēs tērētu savu laiku un skrietu uz iecirkņiem apstiprināt pašsaprotamas lietas” – kaut kā izskatās, ka šis “kāds” bija vienotība, jo šis referendums bija lielisks iegansts mainīt referendumu rīkošanas kārtību tā, lai tie vispār vairs nebūtu iespējammi. Tieši vienotība bija tā, kas ļoti loģiskus referendumu ierobežošanas nosacījumus, ko piedāvāja NA, noraidīja un panāca tagadējo kārtību. Līdz ar to faktiski nebija iespējams noorganizēt referendumu par pāreju uz eUro.
0
Valdis Ozols > Timurs Čuntonovs 10.10.2013. 21.52
Hombros:. Ja visi būtu ignorējuši šo provokāciju
—–
Ja visi būtu ignorējuši šo pasākumu tad mēs nezinātu cik procentu latviešu ir krievu imperiālisma pakalpiņi
0
dace_roze_lmt_lv 09.10.2013. 13.17
Bezsakņu autore, kas dzīvo ārpus Latvijas un spriež par visu ko.
0
Rihards Sprincis 09.10.2013. 12.52
Vismaz par Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenu politiku, autorei ieteiktu palasīt normatīvos aktus par nodokļu sistēmu valstij (kam aiziet kādi nodokļi) un pašvaldības funkcijām. Ja pašvaldībai ir uzdots nodrošināt pašvaldības iedzīvotājus ar sabiedrisko transportu, tad pārmest sliktus tikumus tāpēc, ka tā nenodrošina ar šo sabiedrisko transportu arī citu pašvaldību iedzīvotājus, ir ļoti savdabīga loģika.
Tīri interesanti, kā jūs vērtētu situāciju: pie jūsu bērniem nāk ciemos draugi. Daudz draugu. Katru dienu. Kuri visi paliek uz pusdienām un vakariņām. Vienreiz tas ir ok, vēl kādu reizi – arī. Bet pēc kāda laika Jūs atklājat, ka jūsu bērnu draugu vecāki veicina šo sistēmu, jo a) pašiem ir slinkums gatavot ēst, b)tā var tīri labi ietaupīt, ja bērns regulāri paēd ciemos. Un kaut arī jūs esat puslīdz pārtikuši, vienu brīdi jūs saprotat, ka jums ir jāatsaka saviem bērniem, lai pabarotu citus, kuru ģimenes varbūt ir pat labāk pārtikušas par jūsējo.
Ko Jūs darīsiet? Turpināsiet barot? Lūgsiet šo bērnu vecākiem, lai viņi piedalās bērnu pabarošanā? Ja lūgsiet, ko jūs atbildēsiet, ja šo citu bērnu vecāki jums un jūsu bērnam pārmetīs solidaritātes trūkumu: “tad nu gan – zupas šķīvīša/gaļas gabaliņa bērnam žēl”.
9
Signija Aizpuriete > Rihards Sprincis 09.10.2013. 13.50
——-punkts:”(..) Tīri interesanti, kā jūs vērtētu situāciju: pie jūsu bērniem nāk ciemos draugi. Daudz draugu. Katru dienu.” ============================================================================ Reālā situācija veidojas tāda, ka drīzumā neviens ne pie viena vairs nenāks:
“Savas dzimtas mājās Īvāns pastāvīgi dzīvo jau kādus desmit gadus. Tas ir vairāku māju puduris kādus sešus kilometrus no Pļaviņām, kur atrodas arī ir tuvākais veikals. Taču bez tā Īvāns varot tikpat kā iztikt. Visu nepieciešamo viņš izaudzē pats, pēc piena aizbrauc ar divriteni uz divus kilometrus attālām mājām, kur pērk to no kādas kundzītes cienījamos gados. Viņai vēl ir sava gotiņa. Vasarās reizēm palīdz sienu sagādāt. Piektdienās ceļmalā piestāj arī autoveikals. Senāk veikals bija tepat pāri kalniņam, bet tas bijis kolhoza laikos.(..)
Ģimene atbrauc nedēļas nogalēs, pārējās dienās viņš laukos dzīvo viens.”
http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/ivans-vairs-nav-rugtuma-pilns-14027440
0
andris902 > Rihards Sprincis 09.10.2013. 15.04
…punkts…nu, tad paturpināsim Tavu piedāvāto situāciju modelēt tālāk – pie Tava bērna nāk ciemos draugi, kuri mazgā Tava bērna istabu, drēbes, pārsien sasisto pirkstu, salabo salauztās rotaļlietas, sagatavo vecākiem vakariņas un atnes pārtiku no veikala, bet – TU – tā vietā, lai pateiktu paldies, liec samaksāt par to, ka staigājot pa Tavu paklāju – tas nodilis, durvju eņģes sākušas čīkstēt, bet parkets zaudējis spīdumu…vai, traks! tie draugi ieradušies no laukiem – lai maksā dubultā, jo galu galā – tas dzīvoklis, kurā viņi “ciemojas” ir Tavs – rīdzinieka dzīvoklis….
0
aivarstraidass > Rihards Sprincis 09.10.2013. 15.06
Jūsu aprakstītajai ēšanai svešā dzīvoklī ir mazs sakars ar Rīgas sabiedrisko transportu.
(1) “Rīgas Satiksme” (RS) ir monopolists un visas viņu izmaksas (tostarp par “E-talonu”, trolejbusu iepirkumu par nepamatoti augstām cenām, kabatas arodbiedrību, u.c.) nav caurskatāmas. Salaspils iedzīvotājs, kurš atbilstoši likuma prasībām ir deklarējies Salaspilī, nonākot Rīgā nevar izmantot Salaspils sabiedrisko transportu, bet gan tikai Rīgas Domes atļauto uzņēmumu pakalpojumus. Ja vajag, tad var pamatot jebkādu viena brauciena pašizmaksu. Varbūt Ušakovs/Ameriks/Bemhens grib izveidot vēl vienu “Rīgas aci” (kas tā par Rīgu ar tikai vienu aci!), nopirkt trolejbusus ar gaisa kondicionēšanu, ādas sēdekļiem un vēl uzlikt gaismas tablo katrā pieturā, kas parādītu, cik minūtes vēl jāgaida. Monopolists var izrīkoties kā viņam patīk.
(2) RS pakalpojumu cenu izmaiņa var radīt ievērojamas ārējās izmaksas jeb “external costs” (t.i. zaudējumus trešajām personām, nevis pašai Rīgas Satiksmei). Piemēram, lielākus sastrēgumus un pilnākas autostāvvietas – tostarp arī pašiem rīdziniekiem.
Viegli redzēt, ka attiecībā uz bērnu ēdināšanu nepastāv nedz viena ēdinātāja monopolstāvoklis nedz arī ārējās izmaksas (potenciāli zaudējumi trešajām personām). Tātad tirgus mehānismi abās situācijās darbosies pilnīgi atšķirīgi.
0
Rihards Sprincis > Rihards Sprincis 09.10.2013. 16.21
zanE
Nekad nebūtu nācis prātā, ka tie, kas strādā Rīgā, jūtas kā “Rīgas kungu” kalpi.
Vispār jau rīdzinieki arī strādā algotu darbu, ja nav pamanīts. Vai arī Jums rodas vēlme attīstīt diskusiju par konkurenci uz darbavietām?
Kalvi,
Šajā gadījumā, protams, ir savijušās vairākas lietas: aizdomas par Rīgas satiksmes nesaimnieciskumu, varbūt arī analīzes trūkumu par to, pie kādas cenas cilvēki šo pakalpojumu vēl pirks, bet pie kādas – vairs nē (daudzos gadījumos gan arī tagad izvēle – sabiedriskais vai personiskais transports- pilnīgi nav atkarīga no izmaksu apsvērumiem: daudzi cilvēki brauc ar savām automašīnām arī tad, ja braukt ar sabiedrisko transportu būtu lētāk), un kāda būs ietekme uz citām jomām.
Bet galvenā problēma ir pašvaldībām dotie uzdevumi un tam paredzētie līdzekļi, ko nosaka valdība un parlaments. Ja Rīgas domei uzdod nodrošināt sabiedrisko transportu savas pašvaldības iedzīvotājiem, un tam paredz līdzekļus no šīs pašvaldības iedzīvotāju nomaksātajiem nodokļiem, tad Jūsu minētie argumenti ir diezgan nerelevanti tam, lai pamatotu, KĀPĒC Rīgas domei būtu jānodrošina šie pakalpojumi arī citu pašvaldību iedzīvotājiem, nepiešķirot papildus līdzekļus. Pirmkārt, Rīgas satiksmei kā uzņēmumam varētu būt pilnīgi vienalga, kādā veidā viņai samaksās par sniegtajiem pakalpojumiem, ja tai sedz starpību starp pakalpojua izmaksām un nopelnīto (sal. ar ģimeni – ēdiena gatavotājam ir pilnīgi vienalga, kas maksā par produktiem). Problēmas ir pašvaldībai un pašvaldība tās arī risina.
Starp citu, šī nu ir klasiska problēma – ne velti tai ir tieši šāds nosaukums “Free rider problem” (atvainojos par avotu- wikipedia):
“A free rider, in economics, refers to someone who benefits from resources, goods, or services without paying for the cost of the benefit. The term “free rider” was first used in economic theory of public goods, but similar concepts have been applied in to other contexts, including collective bargaining, antitrust law, psychology and political science. Free riding may be considered as a free rider problem when it leads to under-provision of goods or services, or when it leads to overuse or degradation of a common property resource.
Although the term originated in economic theory, similar concepts have been cited in political science, social psychology, and other disciplines. Some individuals in a team or community may reduce their contributions or performance if they believe that one or more other members of the group may free ride. ”
Un kas nu būtu jāņem vērā – ir pēdējais teikums. Tas nu ir viens no galvenajiem nodokļu nemaksāšanas iemesliem, jo cilvēki neredz, kāpēc viņiem tas būtu jādara, jo viņi vai nu neko (vai nepietiekami) nesaņem pretī, vai arī redz, ka šos labumus saņem arī tie, kuri neattaisnoti nemaksā nodokļus.
0
austrisv > Rihards Sprincis 09.10.2013. 16.49
Cienītais kungs, bet kā tad ar manu ģimeni, kura nedzīvo Rīgā, bet ir tomēr nekustāmais īpašums Rīgā (zeme) par kuru nodoklis tiek maksāts. Pie tam katru gadu šis nodoklis tiek pacelts tieši par 25%! Pārdot šo zemi nevar , jo uz tās savilktas tik daudz pašvaldību noteiktās sarkanās līnijas- tātad zeme ir, bet jēgas no tā īpašniekam nekādas, tāpat kā nav nekādu priekšrocību, kaut nodoklis jāmaksā katru gadu.
Tad sakiet lūdzu, vai tas ir taisnīgi!
0
Rihards Sprincis > Rihards Sprincis 09.10.2013. 16.54
Bet
Vai gribat apspriest jautājumu par to, cik tas ir taisnīgi, ka Jums ir īpašums Rīgā?
0
austrisv > Rihards Sprincis 09.10.2013. 17.35
Redzi, cienītais, jo tas ir mantojums!!!
Vai arī mantojums ir netaisnīgs?
0
Rihards Sprincis > Rihards Sprincis 09.10.2013. 18.42
Droši vien, ka netaisnīgi :) Jo to saņem pēc diezgan diskriminējošas pazīmes – savu turīgo senču dēļ, kamēr citiem mantojumā nav ko saņemt (sliktākajā gadījumā – pat parādi un slikti gēni)…
0
ilmisimo > Rihards Sprincis 09.10.2013. 18.52
..citiem mantojumā nav ko saņemt (sliktākajā gadījumā – pat parādi un slikti gēni)..
_____________________ kā arī visādi punkti un “tochkas”‘..
0
ritvars_kl 09.10.2013. 12.36
Jā, šīs dimensijas nav atraujamas viena no otras, taču to savstarpējais saistījums arī nav mehāniska summa A+B+C. Tad par to arī vajadzētu runāt ne tikai Rīgas bet visas valsts mērogā. Ne jau Rīga ir valsts pamats.
2
0
-5
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > ritvars_kl 09.10.2013. 13.56
—–
“Diemžēl lauki – mūsu pamats – ir iznīcināts.” Lidija Lasmane-Doroņina https://gulags.wordpress.com/2013/06/16/lidija-lasmane-doronina-mums-jaatgriezas-pie-pamatvertibam-un-vienmer-jabut-nomoda/ ============================================================================ Levit-preambula – tas ir pamats bezsakņu Satversmei, kas būs pamatā bezsakņu Latvijai 2030. Process turpinās…..
http://www.youtube.com/watch?v=dSKxcTkkW9g
0
Signija Aizpuriete > ritvars_kl 09.10.2013. 21.02
——–Gatis Ozoliņš:”(..)Ne jau Rīga ir valsts pamats.
============================================================================
Andrejs Eglītis:” Zemnieks.Zeme.Valsts. Tie ir trīs pamatelementi, pie kuriem turamies. Kā viens no šiem elementiem saļogās, divi nav spējīgi tālāk dzīvot. Ja mēs nevaram zem kājām just savu zemi un mums mūsu zeme nedod maizi vairs, kā tas bieži tagad notiek, tad mēs nevaram kā tauta, kā valsts vispār pastāvēt.” ( Zeme mums ir kš Dieva galds. LA,30.07.1994)
– Kas pašlaik realitātē ir tie pamatelementi pie kuriem turamies? Tak’ tai Levit-ambulā Satversmē var sarakstīt visu vēlamo, visu, ko vien sirds vēlas – , taču tas jau reālo dzīvi maz iespaidos. Kurš te nopietni pēc t.s. partiju 20 gadus ilgušajiem gāganu kariem vēl nopietni uztver Satversmes 2.pantā rakstīto – “2. Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.”
0