TV raidījumu subtitrēšana uzlabos svešvalodu zināšanas
Saistītie raksti
Radars /
25. septembris
Radars Latvijā
Afiša /
7. augusts
Mazo ekrānu gaismā
Labsajūta /
11. oktobris 2023
Kalna galā, nevis nogāzē
Naudas idejas /
5. februāris 2023
Palīglīdzekļi arī virtuālā vidē
Komentāri (61)
marchaeva 10.10.2013. 22.33
tad jau var uzreiz pāriet uz deutsche well, france 24 vai bbc un euronews, atkarībā no pārzinātās svešvalodas.
Informācija izsvērta, bez mūsu saziņas līdzekļiem raksturīgā ņaudulīguma un pinkšķa par tik lielo ak vai krrrrrrz. kas nu tagad būs – ka tik vēl vajadzēs ar darbu maizīti pelnīt.
0
marta_jumeja 09.10.2013. 13.00
Kā vienmēr, ir ideja un kāds jau ar karogu pa priekšu traucas to īstenot, pārējie tikām sadalās pretējās nometnēs un ar joni metas strīdēties. Bet kur ir analīze, kur aptaujas – ko vēlas un spēj skatīties/klausīties TV skatītāji. Un kāpēc vispār būtu jālauž šķēpi par vienu no variantiem – 21. gadsimtā cilvēkam jāļauj izvēlēties pašam, turklāt tehniskās iespējas to atļauj jau sen. Vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies klausīties oriģinālu un tādi, kas nevēlēsies (nevarēs) lasīt subtitrus. Ne jau tikai tie, kam ir redzes problēmas, padomājiet, cik cilvēku jau tā diendienā strādā datoru un vakarā noteikti vairs nevēlas un pat nedrīkst lieki pārpūlēt acis. Kur nu vēl tulkošanas jautājums… tulkošana mums vispār lielā mērā ir pelēkā, ja ne melnā zona, par kuru kaut kā neviens īsti neinteresējas. Ne vajadzīgi sertifikāti, ne apliecības, tulko katrs, kam nav slinkums. Lielās tulkošanas firmas noslauc konkursus ar dažu tulkotāju profesionālās kvalifikācijas dokumentiem, bet pēcāk atdod tulkot studentiem iesācējiem, kam svešvalodu kāds varbūt augstskolā arī māca, bet latviešu valodu un erudīciju diemžēl nē. Turklāt filmas, kas tiek ierunātas, kā mēs redzam, ir iztulkotas samērā pieklājīgi (parasti vismaz latviešu kanālos), toties subtitri bieži ir traģiski. Tulkotāji filmu nav redzējuši, tā bieži nav pat pieejama, turklāt sīknauda, ko par to maksā, neļauj veltīt tam pietiekami daudz laika….
Var tikai brīnīties par NEPLP neprofesionalitāti un necieņu pret skatītāja izvēles brīvību. Šādas lietas vispirms ir jāanalizē, tad jāapspriež un tad jāmetas ieviest. Kaut kā cerēju, ka šīs padomes sastāvs būs citāds, diemžēl – nekā.
0
Una Grinberga 09.10.2013. 04.48
Es vairāk sliecos atbalstīt viedokli, ka katrs lai pats izvēlas, kā skatīties, jo mūsdienās to tehnoloģijas pieļauj. No otras puses ir tumsonīgi uzskatīt, ka filmas svešvalodās iznīcinās latviešu valodu, jo (1) cik gan daudz rāda tās filmas LTV kanālos, (2) ierunāto tekstu kvalitāte ir zema (3) cilvēki neskatās ārzemju filmas, lai izkoptu latviešu valodu, (4) tie, kas skatās filmas oriģinālvalodā, ar laiku zaudē sasaisti ar latviešu valodu, jo neredz vienlaicīgi tulkojumu, (5) ņemot vērā zemo iedzīvotāju pirkstspēju, lai apmeklētu kursus un ceļotu apkārt pa pasauli, tā ir lēta alternatīva, kā iedzīvotājiem uzturēt svešvalodas prasmes.
Īsi sakot, ir jādod iespēja izvēlēties, bet filmas ar subtitriem ir vērtīgāk skatīties nekā ierunātās latviešu valodā. Patiesībā runa jau nav par valodu, bet par to, kādā kvalitātē mēs varam skatīties TV.
0
inesite15 08.10.2013. 23.16
… alias chukhca, ne chitatelj : ” uzlabos svešvalodu zināšanas” ……… Nunuuuu … kak bi ne tak
Kam to vajag !?! – Etnogrāpiskā Sūnu ciemā ?
2
Kristīne > inesite15 08.10.2013. 23.25
Tev droši vien ir no senčiem saglabājušās grāmatas, kuras Tu vēlētos pārdot. Sazinies: [email protected]
0
inesite15 > inesite15 09.10.2013. 17.19
– nesapratu ….
Bet nav noteikti – tilti ir ne reizi vien dedzināti … un deguši :)
0
janazakovica 08.10.2013. 17.42
tad jau varam sakt raidit israelas TV ar subtitriem latv.val.
1
Kristīne > janazakovica 08.10.2013. 23.26
varam, vien žīdu mūsdienu ziņas mums nebūs īpaši aktuālas.
0
Kristīne 08.10.2013. 16.35
1. Uzlabos zināšanas tiem, kam ir vismaz pamatzināšanas.
2. Nečakarēs skatīšanos tiem, kas valodu saprot.
3. Ja neskaita bērnu raidījumus, atņems maizīti aktieriem – ierunātājiem.
3.1. Pēc būtības pasākumam būtu jābūt lētākam.
3
Alise > Kristīne 08.10.2013. 21.15
Pats atbildējāt – labāk būs tiem, kas saprot valodu vai ir vismaz pamatzināšanas. Un kā ar valodām, kurās nav pat pamatzināšanu? Tādēļ arī jābūt izvēlei – skatos ar subtitriem vai ierunātu latviešu valodā.
0
Kristīne > Kristīne 08.10.2013. 23.24
Kādā ziņā tas uz Tevi attiecas? ja nesaproti – nesaproti
0
Ieva Aile > Kristīne 09.10.2013. 01.03
2.Sačakarēs skatīšanos tiem,kas valodu nesaprot.Tiem būs cītīgi jālasa teksts kā tādā no bibliotēkas uz dienu paņemtā grāmatā,par skatīšanos aizmirstot.
0
tuba76 08.10.2013. 15.29
Zviedri mēdz lietot teicienu – iekrāsot sevi stūrī (krāsot grīdu sākot no durvīm uz tālāko stūri). Tas labi raksturo situāciju, kad kāds par varītēm un par jebkuru cenu cenšas panākt sev vēlamo veidā, kādu šis kāds uzskata par pareizu, nerēķinoties ar reālās dzīves apstākļiem. Šis teiciens man ataust prātā, kad domāju pat latviešu valodas politiku Latvijā – mēs latvieši krāsojot savu valodas telpu esam to nevis atvēruši, bet ieslēguši stūrī. Tā piemēram mani bērni krievu valodu neprot un darbu Latvijā viņiem atrast būtu ļoti problemātiski, kaut viņu angļu un zviedru valodas prasmes ir tuvu dzimtās valodas prasmes līmenim.
Manuprāt tas ir tāpēc, ka Latvijas valsts valodas politika bijusi pārāk tuvredzīga – izaicinoša un konfrontējoša nevis aicinoša un iesaistoša, kā rezultātā ir izveidojušās divas rigīdas valodu kopienas – latviešu un krievu. Tā vietā, lai atšķaidītu t.s. krievvalodīgo vidi, tai piederīgos aicinot lepoties ar piederību katru savai etniskajai izcelsmei, kā visu kopējo vienojošo faktoru izvirzot latviešu valodu. Tas ir mans secinājums, vērojot kā dzīvē strādā zviedru valoda, kura plaukst un izplatās pasaulē no valsts, kurā ir ļoti atvērta valodu politika. To var pavērot valsts iestāžu mājas lapās – piemēra pēc šeit zviedru nodarbinātības dienests http://www.arbetsformedlingen.se/Globalmeny/Other-languages.html Latviešu dienests piedāvā tikai LV, EN un RU. Cik etnisku angļu dzīvo Latvijā?
Zviedru TV nedublē raidījumus svešvalodās – uzliek tekstu zviedru valodā. Tas palīdz apgūt zviedru valodu.
Personīgi es vislabāk apgūstu valodas, skatoties raidījumus attiecīgajā valodā, uzliekot tās pašas valodas tekstu, kas parasti domāts nedzirdīgajiem, tādā veidā panākot valodas apguvi, kurā iesaistīta redze un dzirde un valoda kļūst dzīva un plastiska – un vai pati iegulst atmiņā.
16
Sanšains > tuba76 08.10.2013. 15.44
Manuprāt tas ir tāpēc, ka Latvijas valsts valodas politika bijusi pārāk tuvredzīga – izaicinoša un konfrontējoša nevis aicinoša un iesaistoša, kā rezultātā ir izveidojušās divas rigīdas valodu kopienas – latviešu un krievu. Tā vietā, lai atšķaidītu t.s. krievvalodīgo vidi, tai piederīgos aicinot lepoties ar piederību katru savai etniskajai izcelsmei, kā visu kopējo vienojošo faktoru izvirzot latviešu valodu.
==========================================
Nespējat izkļūt no sapņaina noskaņojuma?
Varbūt Jums var palīdzēt (bet šaubos) kaut vai tās pašas “Atmodas antoloģijas” noskatīšanās.
Kurš brīdis jaunāko laiku vēsturē tad nu varēja būt tas, kad būtu iespējama “aicinoša un iesaistoša” valodas politika? Interfrontes laikā vai arī vēlāk, kad Ždanokas PCTVL Saeimā bija 25 vietas?
0
ligakalnina > tuba76 08.10.2013. 15.55
Piekrītu Vita.
Konfrontējošai politikai rezultāti bēdīgi, iespējams, otrs variants būtu labāks.
Protams, tāds variants iespējams tikai tad, ja visur apkārt nesaskata ienaidniekus, bet gan līdzpilsoņus, lai arī ar atšķirīgiem viedokļiem par daudzām lietām.
0
tuba76 > tuba76 08.10.2013. 16.30
Hari, varbūt uzklausīsim Raini un mainīsimies? Mainīsimies uz augšu nevis krampjaini turēsimies pie politikas, kas radusies ārkārtas situācijā pirms 25 gadiem? It īpaši pēc tik ilga laika var taču izvērtēt – atstāt to, kas labs un labot to, kas sit greizi? Par kādu sapņainu noskaņojumu var būt runa, ja mani bērni nespētu dabūt darbu Latvijā krievu valodas zināšanu trūkuma dēļ? Es to saucu par murgu nevis sapni.
0
Ieva Leinerte > tuba76 08.10.2013. 16.52
Romieshi meedza lietot teicienu “Quod licet Iovi, non licet bovi” (Kas ir atlauts Jupiteram, nav atlauts veersim). Latvija ir 3. mazaka eiropas valsts ar savu ekskluzivu nacinalo valodu, aiz Islandes un Igaunijas. Respektiivi, parejas mazas nacijas lieto lielako kaiminu valodas. Ta ka Zviedrijas sirdsplososhais libaralu stasts uz Latviju nebutu attiecinams.
Nemot vera, ka Latviju neapskalo plash okeans kaa Islandi, mazakumtautibas ipatsvars LV ir lielaks neka Igaunijaa, var secinat tiiri droshi, ka Latvija ir rindaa nakamaa, lai zaudetu nacionalo valodu. Ta ka pirms 60 paaudzem veel nebija baltu, pirms 30 paaudzem nebija latvishu, pirms 15 paaudzem vel nebija latvishu rakstibas, taa pec kadam 5 (ja paveiksies 10) paaudzem nebuus Lavishu valodas.
Bet tas jau ari nav nekas traks. Iiri neraud par to ka poliski runajosho Irija ir vairak neka iru gelliski runajosho un Latvijas libieshu pectechi domaa ka vini ir latvieshi. Tapat Latvishu pectechi domaas ka vini ir slaavi, vai ari ja paveiksies, anglo-sakshi.
0
Sanšains > tuba76 08.10.2013. 17.17
Vita:
Par kādu sapņainu noskaņojumu var būt runa, ja mani bērni nespētu dabūt darbu Latvijā krievu valodas zināšanu trūkuma dēļ? Es to saucu par murgu nevis sapni.
================================================
Un šāda situācija Jūsuprāt ir radusies tāpēc, ka Latvijas valsts valodas politika nav bijusi “aicinoša un iesaistoša”, kā arī “ļoti atvērta” kā Zviedrijā?:):)
Šķiet, Jūs, atšķirībā no saviem bērniem krievu valodu gan protat, tomēr krievu mentalitāti nepazīstat it nemaz. Un turklāt nezināt arī neseno laiku Latvijas vēsturi, kad katra nacionālās politikas “liberalizēšana” politiski organizēto krievu flangā tika uztverta kā kārtējā mazā uzvara ceļā uz lielo mērķi – krievisku, “eiropeisku” (formāli neatkarīgu) Latviju. Pēdējo 10-15 gadu attīstība mūs virza tuvāk šim krievu mērķim.
Starp citu, man nav šaubu, ka tieši tāda bija tās krievu daļas “vīzija”, kuri atmodas laika “aptaujā par neatkarību” nobalsoja PAR (apmēram 25% krievu). Latvija tolaik bija pārkrievota, nedemokrātiska, nabadzīga. Ir tikai loģiski, ka “neatkarību atbalstošie” krievi vēlējās gan pārticību, gan vispār dzīvi “kā Rietumos”, tomēr tikpat krievisku kā tolaik, PSRS pēdējos gados.
Kāda “vīzija” bija tiem krieviem, kuri tolaik nobalsoja PRET, šķiet, pat Jūs spētu iztēloties.
0
tuba76 > tuba76 08.10.2013. 18.35
Hari, un kāds ir Jūsu risinājums?
0
tuba76 > tuba76 08.10.2013. 18.54
MZGD, Luksemburga – valsts ar pusmiljonu iedzīvotāju Centrāleiropā – oficiālās valodas luksemburgiešu, franču un vācu. Andora – Dienvideiropas valsts ar nepilniem 80000 iedzīvotājiem, oficiālā valoda – katalāņu valoda. Malta – nepilns pusmiljons iedzīvotāju ar maltiešu un angļu valodu. Tās vēl nav visas Eiropas minivalstis, kas nav norebožotas no citu nācijas ietekmes ne ar kalniem, ne okeāniem, bet ir pratušas ieņemt savu vietu un pat netaisās uz izmiršanu.
0
Ieva Leinerte > tuba76 08.10.2013. 19.48
Luksemburga – valsts ar pusmiljonu iedzīvotāju Centrāleiropā – oficiālās valodas luksemburgiešu, franču un vācu. Andora – Dienvideiropas valsts ar nepilniem 80000 iedzīvotājiem, oficiālā valoda – katalāņu valoda. Malta – nepilns pusmiljons iedzīvotāju ar maltiešu un angļu valodu.
————–
Par luxenburgieshu valodu : = Augshvacu dialekts ko runaa luksemburgaa, jeb vacu valodas dialekts. Taa pati valoda ko runaa lielais [vaacu] kaiminsh.
Primaa rindkopa : http://en.wikipedia.org/wiki/Luxembourgish_language#Surrounding_languages
Par Andorru: Katalonu valoda, 80000 andorieshu runa to pashu valodu, ko runaa 8 miljoni Spanijas kataloni, Taa pati valoda ko runaa lielais [Katalonu] kaiminsh.
http://en.wikipedia.org/wiki/Catalan_language#Geographic_distribution
Par Maltu – maltieshu valoda – araabu valodas paveids Taa pati valoda ko runaa lielais [Araabu] kaiminsh.
Pirmaa rindkopa: http://en.wikipedia.org/wiki/Siculo-Arabic
0
ligakalnina > tuba76 08.10.2013. 19.52
Haris mums “eksperts” pa krieviem un izcils Latvijas krievu pazinējs.
Kā jau visi no tā īpatnējā NA elektorāta – ja kāds nepiekrīt NA domām valodas vai kādā citā lietā, tas ir ienaidnieks, kuram jāierāda viņā īstā vieta bez kādām diskusijām, tas pat uz latviešiem attiecas, kur nu vēl uz krieviem, “ienaidnieks” ir “jāuzvar”, un cauri..
0
Sanšains > tuba76 08.10.2013. 19.58
Vita –
Vajadzēja turpināt to, kas tika iesākts/sasniegts 90. gadu pirmajā pusē. Latvieši arvien vairāk apzinājās savu (valstsnācijas) vietu, krievi – savējo (minoritātes). Pēc tam – 90. gadu otrajā pusē – līdzsvars sāka mainīties atpakaļ uz okupācijas laiku pusi un šis process turpinās joprojām.
Ko darīt tagad? Joprojām to pašu – būt drošiem, cienīt sevi, nekautrēties pieņemt likumus, kas aizstāv latviešu intereses, padara latviešu dzīvi komfortablu un no krieviem sagaidīt piemērošanos. Viss.
0
ilmisimo > tuba76 08.10.2013. 20.23
Latvishu pectechi domaas ka vini ir slaavi, vai ari ja paveiksies, anglo-sakshi.
________________________________
MZGD pectechi domaas ka vini ir zuosis?
0
Alise > tuba76 08.10.2013. 21.07
nulle: Un Somijā – ārprāc ārprāc – zviedru valodai ir oficiālās valodas statuss.
_____________________
nulle, tikai jūs kā daudzi Latvijā neredzat būtisko atšķirību – Somijā zviedri ir 5 ar pusi procenti, un tā ir pavisam cita aina – 1/20 ietekme uz kopējo masu ir stipri atšķirīga no 1/3 (vai pat 2/5) ietekmes uz kopējo masu.
Šis pats komentārs būtībā attiecas uz Vitas teikto par atvērtību un salīdzinājumu ar Zviedriju, kurā nav 35% uz vietas svešā valodā runājošo, pie tam vēl ar kolonista mentalitāti, ka visiem pienākas runāt kolonistu valodā un to saprast, bet kolonistam iezemiešu valoda nav jāmācās un nav jāsaprot.
0
Ieva Aile > tuba76 09.10.2013. 00.59
Jā,nulle,tas tiešām ir draņķīgi.Koloniālisma paliekas.
0
tuba76 > tuba76 09.10.2013. 08.43
MZGD – Kāpēc Jums ir tik nicinoša attieksme pret citām tautām un to valodām? Man tas atgādina dzirdēto kā kāda daļa cittautiešu izturas pret latviešu valodu.
0
tuba76 > tuba76 09.10.2013. 08.55
Nulle, par zviedru valodu Somijā – nevairos šo jautājumu no latvietes skatu punkta diskutēt ar zviedriem un rezultātā ne viens vien kļūst domīgs. Bet galu galā – tas ir somu pašu rokās – lemt par valodu politiku savā valstī. Tāpat kā latviešiem Latvijā.
Vienīgais, ko personīgi iedomājos, kad šoruden klīdām pa Helsinkiem – ja somi mainīs valodu politiku un ielu nosaukumu šiltes – viegli nebūs arī tūristiem – vismaz man bija ļoti grūti orientēties pēc somu nosaukumiem. Bet nav liela muiža – kam gribas visu vienkārši – varbūt labāk palikt mājās.
0
marchaeva > tuba76 10.10.2013. 22.35
nesajauci ciparus vai daļas?
Varbūt pārbaudi
0
Sanšains 08.10.2013. 13.57
Skatos, vairums komentētāju turpina jūsmīgi brēkāt: “lēksim bedrē, lēksim bedrē!” (pēc Ziedoņa).
Jūs nesaprotat, ka tas nozīmē TV pēdējās latviešu valodas saliņas samazināšanu? Nav mums 20 cauru diennakti latviski raidošu TV kanālu, no kuriem tad vienu mēs atvēlētu “svešvalodu labākai apguvei”.
Svešvalodas var apgūt daudzos citos veidos. Arī pie filmām oriģinālvalodās var tikt daudzos veidos – var doties uz kino, abonēt kabeļtelevīzijas un satelītkanālus, galu galā var nočiept internetā.
Ir jābūt kādai “kabatiņai”, kur vēl publiski skan latviešu valoda – vai tiešām tas ir par daudz prasīts, “intelektuālie” valodu apguvēji?!
Informatīvajā telpā angliski un krieviski, uz ielas un darbā krieviski, latviski tikai virtuvē un zem segas. Kultūras nācija, patiešām!
7
austrisv > Sanšains 08.10.2013. 14.08
Pilnībā piekrītu, jo kam mums vairs subtitri filmām, ja jau tik labi protam krievu valodu. Saliedēsimies un aizmirsīsim, ka dzīvojam savā nacionālā valstī, jo tas tak laikam izmaksā pārāk dārgi.
0
Alise > Sanšains 08.10.2013. 20.58
Hari, domājat tie, kas vēlas tos subtitrus ieviest, spēj tik tālu aizdomāties? Un vai viņus vispār interesē tāda lieta kā latviska vide?
Izskatās, pēdējā laikā mēs kā sabiedrība tiekam pastiprinātā režīmā ārdiāt pa mazam gabaliņam vien. Katrs atsevišķi tas mazais gabaliņš varbūt nav drauds, bet viss kopā paveras kā diezgan drausmīga aina.
0
aivarstraidass > Sanšains 08.10.2013. 21.13
Hari – galīgi nepiekrītu.
Esošā prakse parasti nozīmē sekojošo: runājam virsū visām svešvalodām, izņemot krievu – kuru Latvijas TV kanāli biežāk ļauj klausīties oriģinālā (ar vai bez latviešu subtitriem). Šāda prakse rada priviliģētas pozīcijas krievu valodai – un katru dienu un katru stundu apliecina melīgu tēzi, ka krievu valodu zināt ir pašsaprotami, savukārt angļu vai vācu valodas ir eksotika, kuru oriģinālā varētu gribēt klausīties tikai reti poligloti.
Es atbalstu subtitrus gan tādēļ, ka tas var palīdzēt cilvēkiem labāk apgūt svešvalodas, gan arī lai izbeigtu līdzšinējo krievu valodas monopolstāvokli televīzijā. Svešvalodu prasmes parasti veicina arī dzimtās valodas labāku apguvi – ikviens var praksē pārliecināties, ka tie latvieši, kuri pārvalda vairākas svešvalodas, prot pareizāk runāt un rakstīt arī savā dzimtajā valodā.
Mēs nevaram iestāties pret svešvalodu apguvi un pret to klātesamību mēdijos – tā mūsdienās ir nepieciešamība, bet nevēlos, lai vienīgā svešvaloda, kuru latviešu vairums prot, ir krievu valoda. Latvija nevar atļauties būt Krievijas informatīvās telpas nomale. Mēs esam Eiropas valsts – un mums ir dabiski prast lielās Eiropas valodas. Latviešu valoda cauri gadsimtiem izdzīvoja pateicoties tam, ka neviena svešvaloda Latvijā ilgstoši nesaglabāja monopolstāvokli – 19.gs. jaunlatvieši centās mazināt vācu valodas ietekmi ar krievu valodu; tagad ir laiks mīkstināt krievu valodas ietekmi ar angļu valodu. Var pienākt laiks, kad angļu valodas ietekme būs jāmīkstina ar pastiprinātu ķīniešu valodas mācīšanos :)
Īru valodai Īrijā (tāpat kā, teiksim, udmurtu vai kalmiku valodām Krievijā, sorbu un senprūšu valodām Vācijā u.c.) nepaveicās – viņus pilnīgi nomāca viena dominējošā valoda. Dinamisks līdzsvars starp vairākām lielām valodām ir latviskuma ilgtspējas un stabilitātes priekšnoteikums. Nedrīkst būt privilēģijas tikai krievu valodai!
0
Sanšains > Sanšains 08.10.2013. 22.17
Kalvis:
Es atbalstu subtitrus […] lai izbeigtu līdzšinējo krievu valodas monopolstāvokli televīzijā.
==============================
Amizanti.
Man šāda argumentācija šķiet labi salīdzināma ar tādu te iedomātu situāciju:
man gadījies salauzt kreiso kāju un šāda situācija ir tik neciešama, ka nolemju salauzt arī labo kāju – lai ir līdzsvars.
Nebrīnos, ka Aināram Dimantam nenāk ne prātā censties ierobežot krievu valodas pārsvaru TV, un angļu, vācu un franču valodu viņš uzdrošinās piedāvāt tikai uz latviešu valodas īpatsvara samazinājuma rēķina.
Par Jums it kā pieklātos brīnīties – esat taču no VL. Kaut arī ļoti labi esat ieredzēts aprindās, kas parasti apkaro VL.
0
aivarstraidass > Sanšains 08.10.2013. 23.11
>>> Nebrīnos, ka Aināram Dimantam nenāk ne prātā censties ierobežot krievu valodas pārsvaru TV, un angļu, vācu un franču valodu viņš uzdrošinās piedāvāt tikai uz latviešu valodas īpatsvara samazinājuma rēķina.
=======
Latviešu valodā ir vajadzīgi interesanti oriģinālraidījumi. Un par to, kā šādu saturu izveidot, var būt atsevišķa gara diskusija. Bet ja televīzija visvairāk rāda importa izklaidējošo produkciju, tad tur kultūras vienkārši nav (gastronomiska analoģija – dabīgu vietējo produktu vietā ēst importa “fast food”). Un mēs savā starpā varam strīdēties par to, kā šo importa produkciju pareizāk iepakot un marķēt; kā pievienot lipīgas zīmītes ar uzrakstiem valsts valodā – bet tas jau nemaina lietas būtību; draņķis paliek draņķis. Un šobrīd ir izvēle, vai cilvēki vienkārši pavada laiku ar seriālu un tā nebaudāmu sinhronizēto tulkojumu, vai vismaz drusku pavingrinās “lēkāt” starp valodām, salīdzinot dzirdēto un subtitrus.
Varat apskatīties Baltcom TV piedāvājumu – http://www.baltcom.lv/lv/baltcom/televizija/programmu-pakas-un-cenas/kanalu-saraksts/#channelPack-50 . Ja neskaita pašu lielāko paku, tad gandrīz viss tur ir krieviski. Varbūt tie, kas liek satelītu šķīvi, dabū kaut kādu daudzveidību. Tāds ir praktiskais rezultāts Jūsu atbalstītajai “sinhronizēšanai”, Hari. Tas ir tas, ko reāli var saņemt lielākā daļa pilsētnieku.
Apskatiet, lūdzu, “Nacionālās apvienības” programmu 11.Saeimas vēlēšanām.
>>> “Lielāks latviešu valodas apjoms nepieciešams elektroniskajos medijos. Filmas un raidījumi televīzijā demonstrējami oriģinālvalodā ar latviešu subtitriem, nepieļaujot krievu valodas dominanci. Bērniem paredzētās filmas noteikti dublējamas. Apvienība atbalstīs latviešu filmu industrijas – gan pilnmetrāžas mākslas filmu, gan dokumentālo un animācijas filmu – tapšanu un apriti. Jāattīsta latviešu kultūra modernajos mēdijos – 3D filmās, datorspēlēs.”
=======
Manuprāt, uzrakstīts pilnīgi skaidri. Subtitri ir atbalstāmi; toties latviski jāveido oriģināls saturs. (Sal. http://www.nacionalaapvieniba.lv/programma/plasa-programma/ ; 2.lpp.).
>>> Par Jums it kā pieklātos brīnīties – esat taču no VL. Kaut arī ļoti labi esat ieredzēts aprindās, kas parasti apkaro VL.
=======
Nav man tas gods būt pazīstamam ar šādām “aprindām, kas parasti apkaro VL”. Un īsti arī neinteresē, ko viņi par mani domā. Mans ieguldījums videoinformācijas veidošanā ir pieticīgs. Reizēm ierunāju YouTube mācību video – matemātikas olimpiāžu uzdevumu atrisinājumus: http://bit.ly/1bW9pOg . Bet šī lieta ir jāattīsta. Neviens cits nerūpēsies par latviešu valodu plašsaziņas līdzekļos, ja mēs paši to nedarīsim.
0
Sanšains > Sanšains 08.10.2013. 23.27
“Atslēgas” frāze, šķiet, ir šī:
“Elektroniskajos medijos nepieciešams lielāks latviešu valodas apjoms”.
Kādā veidā subtitrēšana nodrošina vai tuvina šo mērķi? Vai nav tad vismaz godīgi atzīt, ka NA ietekme, protams, ir par mazu, lai kaut ko mainītu?
Manuprāt, derētu šāda pieeja: ja ir pārraide vai filma, kuras oriģināls ir ne-ES valodā, tad to pārraidīt gribošajai televīzijai jārēķinās ar papildu izmaksām, nodrošinot audio tulkojumu latviski.
Vai vismaz esat mēģinājuši ko tādu rosināt?
0
Inese > Sanšains 08.10.2013. 23.30
Kalvis Apsītis
Varat apskatīties Baltcom TV piedāvājumu – http://www.baltcom.lv/lv/bal... . Ja neskaita pašu lielāko paku, tad gandrīz viss tur ir krieviski.
—————————-
Nemelo, Apsīti. Pamata paka (57 kanāli) – 30 kanāliem ir angļu valoda, vidējam blokam (38 kanāli) – 19 kanāliem ir angļu valoda, mazajam tv blokam (13 kanāli) – 4 kanāliem ir angļu valoda, 4 latviešu, 1 ir vācu valodā. Tev tas viss liekas “krieviski”? ;)
0
malacīte 08.10.2013. 13.20
Ar lielo valodu titrēšanu tiešām varētu uzlaboties valodu prasmes. Savukārt attiecībā uz nelielajām valodām, tai skaitā no Eiropas, kuras vairums nekad nav vēlējušies mācīties un nemācīsies, pilnīgi nepazīstams audio pavadījums visticamāk radīs vēlmi pārslēgt citu kanālu. Vadoties no skatītāju izvēles, paši mēdiji jau arī ieviesīs pašcenzūru, izvairoties no “nepopulārām” valodām.
0
Timurs Čuntonovs 08.10.2013. 13.15
Protams, ka visi “Skrivaneki”, kas ar prieku tulko elektrisko slēdžu podziņu instrukcijas muļķīgā tehniskā valodā, būs priecīgi – varēs subtitrēt filmas uz nebēdu un naudiņa ripos.
Pilnīgi piekrītu raksta autorei, ka vissvarīgākā ir ķermeņa valoda – priekš kam mums visu laiku locīt to muļķīgo latviešu valodu, lai ierunātu filmas mums saprotamā valodā un lai krievu un ķīniešu uzturēšanās atļauju pircēji (zemu paklanamies par MILZĪGO ieguldījumu Latvijas jau tāpat veiksmīgajā veiksmes stāstā) varētu apgūt latviešu valodu bez iešanas svešvalodu kursos. Toties paldies, ka parūpējas par mūsu svešvalodu prasmju uzlabošanu. Žēl tikai, ka neredzīgajiem būs dažas problēmas – viņi nevarēs redzēt ne brīnišķo žestu valodu, nedz skrivaneku subtittrus.
Bet tā citādi – viss kārtībā, ak, cienījamā kundze! – Tante laukos pirks kinozāli, lai varētu apakšā saskatīt subtitrus latviski un vērot palielinātā režīmā izteiksmīgo žestu valodu. Njā, mērkaķu cienīgi uzlabojami tiks ieviesti! :)
1
Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 08.10.2013. 13.19
Ja tā subtitru ieviešana ir domāta kaut kādiem krievu kanāliem – tad es personīgi tos neskatos vispār, tādēļ varbūt neizprotu ieviešanas jēgu. Dzirdēju, ka Lietuva gribot slēgt PBK – Domāju, ka vieglāk ir atrast juridisku pamatu slēgt šos propogandas kanālus, nevis ākstīties ar subtitriem.
0
lebronj2356 08.10.2013. 12.54
Būs vieglāk iet, kur acis rāda, ja kas nepatīk un, lai nemaisītos UA kungiem pa kājām ? :) Subtitri ir reti lēts un primitīvs veids kā pasniegt svešvalodas filmas – TV jau labi sen tādas neskatos, internetā var dabūt ko vien vajag ! Beigsies tas viss ar to, ka Latvijas televīzijas atmirs dabīgā nāvē, jo to mazumiņu ko tur ir interesanti skatīties(hoķis šad tad, viens otrs autorraidījums, diskusijas, utt.), skatīsies netā. Radio, kas neatrauj no ikdienas darbiem arī vēl par laimi, patstāvīgs, eksistē. Subtirētas filmas, Streipa propogandu, štruntīgus šovus un vecas ziņas var skatīties paši to veidotāji, pie viena mazāk nelietderīgu reklāmu redzēšu !
3
austrisv > lebronj2356 08.10.2013. 14.04
Par Streipa štruntīgo “Skatu no malas”, pilnībā piekrītu. Interesanti, bet kur viņš joprojām izrauj tos “vecos” un neinteresantos , tā sauktos žurnālistus. Izskatās un izklausās tik jau nu kā no ledus laikmeta un pirmskrīzes laika- viss slikti un būs vēl sliktāk un nav nekā laba utt!
Vairs neskatos. Pietika ar pāris reizēm, lai noriebtos.
0
Inese > lebronj2356 08.10.2013. 15.01
Bet Par Streipa štruntīgo “Skatu no malas”, pilnībā piekrītu. Interesanti, bet kur viņš joprojām izrauj tos “vecos” un neinteresantos , tā sauktos žurnālistus.
===================
Nu, par piemēru, Askoldu Rodinu viņš izrauj IRā ;)
0
ligakalnina > lebronj2356 08.10.2013. 20.05
Viņa uzdevums jau nav slavēt “partijas un valdību”, bet gan runāt par problēmām, un problēmas mums pietiek, tā nav Streipa vaina, cita lieta, ka varētu pamainīt tos komentētājus.
0
Ieva 08.10.2013. 12.53
Ir nepagāžams fakts- subtitrēšana veicina valodu apguvi.
Savukārt sliktas kvalitātes tulkojumi rada pretēju efektu – droši vien esat paklausījušies retranslētos Krievijas kanālus, kur virsū uzrunātā latviskā teksta kvalitāte ir briesmīga…
Holivudas multenēs ierunāt tēlu tekstus tiek uzaicināti populāri aktieri, a mums bieži uzrunātais teksts ir klerka darbs, rezultātā visi varoņi runā vienā monotonā, slikti tulkotā un latviski kļūdainā balsī – līdzīgi kā tas bija videofilmu parādīšanās laikos.
Cita lieta ir pati tulkojuma kvalitāte – arī viasat populārzinātniskajos kanālos, piemēram, tā ir slikta, subtitri vietām bez diakritiskām zīmēm utt. Manuprāt te balss būtu jāpaceļ filologu akadēmiskajām organizācijām, bet tās mums ir absolūti nevarīgas un dziļi ēnā iegājušas.
Saprātīgi pieejot subtitrēšanai, tā dos tikai pozitīvu efektu. Kā jau rakstīju, zinu vairākus gadījumus, kad bērni ir iemācījušies valodu tikai no skatīšanās. Pavisam konkrētus.
Savukārt izņēmumi nedrīkstētu diktēt pieeju. Nez vai akli vai nedzirdīgi cilvēki skatās televizoru
2
lebronj2356 > Ieva 08.10.2013. 12.55
Man kaut kā liekas, ka latviešu valodas apguvei būtu jābūt prioritārai Latvijā, vai arī visur esošie neoliberāļi jau būtu to pamanījuši, atbilstoši globālā zelta teļa interesēm ?
0
Ieva > Ieva 09.10.2013. 17.29
Krix, vai varat paskaidrot, ko vārds neoliberālisms Jūsu izpratnē nozīmē. Manā izpratnē tas ir tuvs Tečerismam un Reiganomikai, un jā, esmu šīs politikas atbalstītājs, bet saukt tos par “visur esošajiem” ir diez vai pareizi. Man šķiet, ka tieši “visur esošie” ir liberāļi, kuriem tuvākā interpretācija būtu sociāldemokrātisms. Tipa, arī Jūs. Es, ar savu atbalstu labējai politikai, drīzāk esmu baltais zvirbulis, ne viens no sociāldemokrātu balsī dziedošā kopkora.
Tak nevar būt tā, ka šo vārdu nozīme jums sveša, tāpēc lūdzu paskaidrojiet!
0
ligakalnina 08.10.2013. 12.48
TV vairāk skatās vecāki cilvēki, kas ne sevišķi labi pārzina svešvalodas, nedomāju, ka šai te skatītāju kategorijai patiks lasīt tos subtitrus, un viņi tik ļoti alkst apgūt tās svešvalodas.
3
Janka, Janic > ligakalnina 08.10.2013. 17.23
ar brilleem subtitriem diezgan pagruuti izsekot , to es saku jo pašam brilles, ja uzlieku lasaamaas tad bilde galiigaa miglaa un otraadi , taakaa naaksies vien skatiities krievu kanaalus , jo ar to meeli nav probleemu…
0
ligakalnina > ligakalnina 08.10.2013. 20.03
Cik es esmu runājis ar vecākiem cilvēkiem, neviens to neatbalsta, bet,kuram tas intersē, izdarīs taču, tik un tā, tur apakšā taču ir arī kādas materiāls interses.
Dabiski, tā skatīties ir daudz sarežģītāk galvenajai TV auditorijai, un skatītāju skaits latviešu kanālos samazināsies, vec. paaudze un vidējā krievu valodu zina, un tie pāries uz krievu kanāliem, kur nebūs jāburto.
0
Alise > ligakalnina 08.10.2013. 20.55
Esmu palasījies Tv subtitrus reizēm – es pat, kas lasa ātri, ne vienmēr paspēju visu izlasīt. ja, piemēram, filma franciski (vai kādā citā valodā, kuru vispār nepārzinu) un tiek diezgan daudz runāts – es tak visu laiku lasīšanā pavadīšu un no filmas pusi neuztveršu…
0
oktaavs 08.10.2013. 12.31
Ir jabūt izvēlei. Kam gribas un vajag – tie skatās ar subtitriem. Kam negribas un nepatīk – tie ar tulkojumu. Katrai kategorijai būs sava publika. Tehnika jau ir tehnikas jautājums.
TV skatīšanos esmu pmetis jau vairākus gadus, bet vismaz vecākus ar švakāku redzi pažēlojiet.
Nevajag uzspiest to, ko clvēki nevēlas. Citādi vēlāk var būt ļoti nepatīkamas sekas. Tas it īpaši attiecas uz politiski uzpūtīgajiem vispārziņiem.
0
Inese 08.10.2013. 12.15
Ggg vai tad valstiskais uzdevums nav uzlabot latviešu valodas, nevis kaut kādu svešvalodu zināšanas? ;)
1
Ieva Leinerte > Inese 08.10.2013. 21.01
Linux Mint 15 Ggg vai tad valstiskais uzdevums nav uzlabot latviešu valodas, nevis kaut kādu svešvalodu zināšanas? ;)
————————–
Ne, uzdevums ir izspiest krievu valodu no Latvijas lingua franca statusa un atvietot to ar anglu valodu.
0
austrisv 08.10.2013. 12.14
Smieklīgi un reizēm skumji, ka mums jālepojas ar savām svešvalodu zināšanām (55%). gan jau tā svešvaloda ir krievu valoda un daļa tikai angļu valoda jaunajiem.
Kā lai priecājas, par tiem subtitriem vai tikai titriem latviešu vaolā, ja filma būs angļu valodā, bet man kā padomjlaika cilvēciņam nav tā angļu mēle tik laba, lai nelasītu titrus latviešu valodā. Nu labi, man patīk angļu- amerikānu filmas, bet ko lai dara tie, kuri skatās meksikānu seriālus? var jau būt, ka viņi jau uzsūkuši tos spāņu- portugālu teicienus, bet domāju gan, ka tas jau nu vecākiem cilvēkiem nebūs saprotams, un bez tam, kam viņiem tā spāņu valoda?
0
Alise 08.10.2013. 12.13
Ja es gribēšu skatīties svešvalodā kaut ko, tad arī skatīšos, un to arī daru bez visiem subtitriem, bet es tādu izvēli gribu atstāt savā ziņā.
It īpaši interaktīvās TV laikmetā vai ir grūti izveidot iespēju pašam izvēlēties skatīties ar subtitriem vai ierunātu latviski?
0