Plūdu radītie zaudējumi Vācijai – ap 10-12 miljardu eiro

Plūdi Centrāleiropa rodas lielajām līdzenumu upēm apkopojot mazāko upju straumes no Alpu, Karpatu, Tatru un citām kalnu grēdām. Koncentrēti lieti, sniegu kušana Eiropā ir bijusi un būs. Tomēr daudzās valstīs ir redzamas klimata izmaiņu sekas jau visā nopietnībā un piemērošanās tām ir nopietna ekonomiska (!!!!) darbība. Pagājušajā nedēļā tieši vēroju vietas Vācijas un Austrijas Alpos, priekškalnēs un līdzenumos. Varētu likties, ka pašlaik plūdi ir briesmīgi, bet vēsturiskās atzīmes uz ēkām, pie tiltiem atstājušas ziņas pēdējos pāris gadsimtos un ziņas par bojā gājušiem. Trakas lietas notikušas arī agrāk. Autoceļš netālu no Elbas tiek aizsargāts ar vairākus metrus kilometriem gariem smilšu maisu pagaidu dambjiem. Ugunsdzēsēji, armija, gaisa spēki un brīvprātīgie tikai šajā vienā vietā vērojami tūkstošos. Nākošo pastāvīgo dambju vietas tiek iezīmētas dabā.
Uģim taisnība, ka ilgtermiņā domāt vajadzētu, bet jārīkojas šodien un arī domājot. Ja kāds ciklons ” aizķersies ” uz dienām divām trim virs Daugavas baseina Baltkrievijā vai Krievijā, tad plūdi var sākties saulei spīdot arī ap Jāņiem. Risku vadība ir nopietns instruments un ne tikai ugunsdzēsējiem.

Arī Latvijā diskusijas par “zaļās infrastruktūras” lomu plūdu mazināšanā tikpat kā nav. Plūdu laikā, protams, uzmanība tiek koncentrēta uz seku likvidēšanu. Pārējā laikā plūdus var aizmirst. Dominē “aizsargdambju” domāšana – kā uzbūvēt vienā pusē dambi un kā ātrāk novadīt lieko ūdeni citam (zemāk esošam kaimiņam).

“Plakanā” ainavā sagrāvjota ainava nodrošina ūdeņu strauju nonākšanu zemākajās vietās – resp., lielākus plūdu draudus. Nenovērtēta pēdējā laika mežsaimniecības prakse, kad lielās vienlaidus teritorijās praktizē kailcirtes, kas savukārt izraisa straujāku sniega kušanu un ātrāku ūdens noplūšanu. Vienlaikus plānojam subsīdijas meliorācijas sistēmām neizvērtējot to negatīvo pienesumu plūdu pastiprināšanai augstākas bīstamības vietās.

ar “zaļo infrastruktūru” saprot veselīgu dabas sistēmu – dabīgu upju, purvu, palieņu, u.t.t. saglabāšanu, lai mazinātu negatīvu dabas parādību efektus. Piemēram, augstais purvs darbojas kā ūdens sūklis lietavu laikā un izlīdzina noteci, tādejādi samazinot plūdu draudus lejtecēs.

Diemžēl zināšanas un vēlme strādāt preventīvi izpaliek. Nez vai Ogres mērs kādrez papētīs zemes lietojumu Ogres upes augštecē un kā varētu samazināt plūdu draudus. Vai arī tikai domās par dambja būvēšanu? Jo lielāks dambis, jo lielāki draudi tā neizturēšanas gadījumā.

Ķemeru purvs atrodas apm. 27 m virs jūras līmeņa, ciems 1O metrus zemāk. Daļa iedzīvotāju bailēs no iespējamiem plūdiem iebilst, ja purvā tiek aizbērti vecie grāvji (resp. likvidēta vecā meliorācijas sistēma)un iztaisnotās upītes parkā tiek atkal “līkumotas”. Tieši purvs un tā nesačakarēšana ir garants mazākiem plūdiem, bet dambju un grāvju domāšana, diemžēl, daudzviet ņem virsroku.

Varbūt VUGD vajadzētu jaunu departamentu – Dabas atjaunošanas/ Jo kataklizmu seku likvidēšana nāk pār viņu galvu. Būtu laiks sākt domāt arī ilgtermiņā.