Kamēr sakārto budžetu, bērnu labklājība “bāreņos”

Patiesībā žēl, ka arī itkā cienījami pētnieki tiražē muļķības, ka bērnu nāves gadījumu skaits, jauniešu vardarbība, apreibinošu vielu lietošana u.c. ir valsts politikas kļūda. Tā vien šķiet, ka vecāki ir tikai bioloģiski donori, bet valdība ir tā, kurai jānodarbojas ar bērnu audzināšanu. Vai tiešām tā ir valdības kļūda, ka turīgu vecāku bērni sarīko tusiņu, sadzeras un aizdedzina savu vienaudzi, jo tas atsakās dzert? Ja pētnieki pacenstos papētīt cēloņu, tad nebūtu brīnums, ja izrādītos, ka vardarbība, apreibinošo vielu lietošana u.c. nav atkarīgi no materiālā stāvokļa. Kārtējo reizi vecāku loma tiek attaisnota un tiek potēta sabiedrībā ideja, ka ar audzināšanu ir jānodarbojas valstij nevis vecākiem!

Nu un? IKP aug, inflācija samazinās, kas vēl vajadzīgs?

Viņķeles (Labklājības ministrija) darba lauciņā mēs Eiropā esam viszemākajā līmenī gandrīz visās jomās – gan pensionāri var knaoi galus kopā savilkt, gan bērni pamesti “bāreņos”.
Toties atrodas laiks, lai izdotu bērnu grāmatiņas par dzimumu maiņām un seksuālajām izvēlēm…

ES definē nopietnu materiālo nabadzību kā nespēju atļauties noteiktu dzīves standartu t.i. – nabadzīgs ir tas, kurš nevar apmaksāt vismaz četrus no sekojošiem posteņiem:
-neparedzēti izdevumi
-vienu nedēļu atvaļinājuma gadā
-vienu ēdienreizi ar gaļu, vistu vai zivi katru otro dienu
-pietiekamu mājokļa apsildīšanu
-tādas preces kā veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru, telefonu vai mašīnu
-parādus (hipotekārais aizdevums vai īre, rēķini, iepirkumi uz nomaksu vai aizdevuma atmaksa)

Es tā vispārīgi šoreiz un mazliet par citu aspektu šajā sakarā. Jā, no vienas puses par problēmām ir jārunā, jo, lai būtu iespēja to novērst, pirmais, kas ir jāizdara – tā ir jākonstatē. Bet no otras – sabiedrībai vienkārši jau nelabi metās no tā, ka kārtējo reizi ir jādzird, ka kārtējā jomā mēs esam beigu galā visā ES. Tas nomāc, rada nolemtības sajūtu, pat mazvērtības kompleksus padziļina, kuru jau tā latviešiem netrūkst. Tas, ka tiekam salīdzināti ar pasaules attīstītākajām valstīm, kaut kā šajā ziņā spēlē mazu lomu. Kāda izeja? Vairāk vajadzētu arī ko pozitīvu publicēt, jo uz pasaules fona kopumā izskatāmies itin pieklājīgi. Pie tam arī šajā gadījumā vajadzētu cienītu ekspertu viedokļus. Politiķu kladzināšana par “veiksmes stāstu” vairumu arī jau tracina. MUMS IR AR KO LEPOTIES, BET TAM IR JĀRADA APSTĀKĻI UN JĀGRIB TO DARĪT.

kā arī dramatiskais iedzīvotāju skaita kritums. Viss tas ir Dombrovska tuvredzīgās valdības sekas. Protams pie šī iedzīvotāju krituma viedais un tikpat tuvredzīgais eksperts Stautiņš plātīsies par IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju.