Iesakņota saimniekošana un neredzamais darbs Latvijas laukos

Signija Aizpuriete > Irina 22.03.2013. 13.21

——-
Būs REĀLS, nevis virtuāls PIEPRASĪJUMS, būs arī reāls PIEDĀVĀJUMS?

Reiz, sen senos laikos viens 1. Saeimas deputāts arī par to saistīšanu gudri runāja – daudz ‘ūdeņu kopš tā laika aiztecējis’:

“Visu mūsu dzīvi tagad noteic veikals. Patlaban mūsu valstī ir spēku savākšanas periods, kurā kapitāls sakopojas. Par nožēlošanu šis veikalisms ir ieviesies tādās sfērās, kurās viņam nevajadzētu būt.”

Raiņa Saeimas runa par kultūru, valsti un veikalnieciskumu

http://infoagentura.wordpress.com/2012/04/01/raina-saeimas-runa-par-kulturu-valsti-un-veikalnieciskumu/

0

0

Atbildēt

0

ilmisimo > loptik 22.03.2013. 10.24

Citu kontribūciju neredzu.
___________________ Miers bez aneksijām un kontribūcijām!

Ļeņins ..un Trockis

0

-1

Atbildēt

0

Andis > loptik 22.03.2013. 11.08

Mani jau arī interesē, kas tur pateikts, bet darbs vēl jāizlasa. Ir fakts, ka jaunā paaudze nevēlas laukos palikt, jo vēlas citu dzīves veidu. Es pats savulaik tā vēlējos un aizbraucu no laukiem – teikšu godīgi, ka neesmu nožēlojis. Tā tas ir Latvijā, Islandē, Indijā un Mozambikā – visā pasaulē. Mākslīgi cilvēkus laukos var noturēt ar milzum dārgu lauku “mākslīgo elpināšanu”, kurai finansējumu sapelna pilsētās. Pamatīgs nodoklis kā bremze visai valsts konkurētspējai (jau dzirdu sašutuma pilnus brēcienus, bet tāds ir mans viedoklis). Bet varbūt ir kāds dabisks ceļš, kas cilvēkus pārliecina un nerada ekonomikā mīnusus?

Ja tas būs tikai saldsērīgs apskats par to, ka laukos ir vienīgie īstie cilvēki, kas visu ko izdomā, lai izdzīvotu – tad, protams, tas neko neatrisina, un ierindojams garajā plauktā, kas jau pilns ar žēlabām par tēmu “laukos ir īstenā zemes sāls un riktīgi cilvēki, ak kāpēc mēs (autorus ieskaitot) no turienes braucam prom”.

Pats no savas darba pieredzes zinu, ka lauku novados cilvēki skatās uz dzīvi reālāk un ir tālredzīgāki, uzņēmīgāki, nekā pilsētās. Tas, protams, ne jau aiz labas dzīves, vienkārši tur nav citas izejas.

+1

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > loptik 22.03.2013. 13.16

——-Gatis Mani jau arī interesē, kas tur pateikts, bet darbs vēl jāizlasa. Ir fakts, ka jaunā paaudze nevēlas laukos palikt, jo vēlas citu dzīves veidu. Es pats savulaik tā vēlējos un aizbraucu no laukiem – teikšu godīgi, ka neesmu nožēlojis…”
============================================================================
Amerikāņu dzīves-veidu/American way of life daudzi vēlējās, tikai maksa par nebeidzamo baudīšanu būs augsta:

” EP prezidents: Eiropa varētu būt zaudējusi jauniešu paaudzi ”

http://financenet.tvnet.lv/zinas/456731-ep_prezidents_eiropa_varetu_but_zaudejusi_jauniesu_paaudzi

0

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > loptik 22.03.2013. 13.46

——–Gundars Dāvidsons:”(..)
Vēl tik atliek tāds sīkums kā noskaidrot, kurš svīdīs eksportējot, lai šo skaisto rezervāta dzīvesveidu uzturētu.”
============================================================================
Vajadzētu vēlreiz un vēlreiz “nezinīšiem” atgādināt, kurš, kad un kā Latviju par “skaistu rezervātu” sāka pārvērst.
Bez svīšanas jau latviešu tautas mentalitāti tik ātri “sačakarēt” nevarēja, bez godmanīšu, repšiku, rimšēvicu, dāvidsonu aktivitātēm jau Latvijas lauku ļaudis un laukus atsviest atpakaļ viduslaikos (īpašuma forma;ražošanas attiecības) tik ātri jau neizdotos. Gavilējiet, banksteru pakalpiņi, gavilējiet par paveikto, ko pētījumu dati apstiprina:

“Pētnieces {A.Cimdiņa,I.Raubiško,D.Dzenovska}: latviešu darba tikums mūsdienās kļuvis par mītu un netiek uzskatīts par vērtību”

http://www.diena.lv/latvija/zinas/petnieces-latviesu-darba-tikums-musdienas-kluvis-par-mitu-un-netiek-uzskatits-par-vertibu-13930961

0

0

Atbildēt

0

Andis > loptik 22.03.2013. 14.02

Varbūt ir jauki tā pārpasaulīgi filozofēt par to, cik pasaule nepareizi attīstās, bet… tā viņa attīstās. Un tāda bija mana izvēle – patīk mūri apkārt, patīk daudz cilvēku ap mani un tramvaju graboņa naktīs. Zinu, ka laukos var dzīvot dažādi – gan garīgi piepildītu, rimtu un harmonisku dzīvi, gan arī kļūt par nenormāli aizņemtu miljonāru.
Bet varu pačukstēt milzu noslēpumu: arī pilsētā dzīvojot, ir tāda pati izvēle :)

+1

0

Atbildēt

0

Daaciiite > loptik 22.03.2013. 18.21

Paldies par komentāriem. Pētījuma mēŗkis nebija darināt jaunus jēdzienus, bet gan pēc iespējas plašāk un dziļāk atspoguļot pašreizējo situāciju laukos, ko diemžēl ne vienmēr iespējams raksturot ar pašlaik valsts attīstības politikā dominējošiem jēdzieniem. Tas, ka naturālā saimniecība (precīzāk, sīksaimniecība, kas visbiežāk ražo pašiztikai un daļēji arī komerciālos nolūkos, kombinējot dažādas nodarbes un izmantojot subsīdijas) tiek uzskatīta par attīstību kavējošu un tāpēc nevajadzīgu, nepadara to par neeksistējošu. Nevar ignorēt to, ka Latvijā lielākā daļa ir tieši šādu sīksaimniecību. Tās nav produktīvas strikti ekonomiskā izpratnē, bet tās ir fleksiblas un dzīvotspējīgas, un kopumā lielā mērā uztur dzīvi laukos. Politika attiecībā uz šādām saimniecībām atkarīga no tā, kādu lauku apdzīvotības modeli vēlamies redzēt.

+2

0

Atbildēt

0

ilmisimo > grislits 22.03.2013. 10.23

roberts_j Būs jāatrod laiks izlasīt.
_________________- rakņāšanās skapī(meklējot laiku) tā pate jau aizņem laiku.

+1

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > grislits 22.03.2013. 13.50

——-roberts_j Būs jāatrod laiks izlasīt.
============================================================================
“(..)Bet šis – cik tas maksā? – ienācis, pateicoties amerikāniskajam domāšanas veidam: laiks ir nauda. Taču laiks ir daudz vērtīgāks par naudu, jo tam vispār nav cenas.
Īpaši amerikāņiem nav laika domāšanai. To var atļauties vai nu ļoti bagāti, vai ļoti nabadzīgi cilvēki. Pārējie skrien kā vāveres ritenī baudas vai peļņas dēļ.”

Divas tikšanās ar Andreju Končalovski


http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361795:divas-tikans-ar-andreju-konalovski&catid=89&Itemid=204

0

-1

Atbildēt

0

ansisgrauds > Andis 21.03.2013. 14.51

Šo un citas projekta gaitā tapušās grāmatas var bez maksas lejuplādēt projekta mājaslapā: http://www.savskaktins.lu.lv/savskaktins/monografijas/

+2

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > Andis 21.03.2013. 14.56

——
Sākotnēji vismaz Ē.Hanberga “Mantojuma kumeļš” jāizlasa http://www.gramatizdeveji.lv/index_lv.php?sx=gdb&sadala=&idd=1666&izdevniecibas=

– Kā arī Imanta Ziedoņa “Tik un tā” ( Ls 0.50 – !) noderēs, lai šodienas gudro pētnieku secinājumus varētu objektūvāk izvērtēt.

http://www.ibook.lv/BD_tik-un-ta-imants-ziedonis.aspx?BID=83be730c-cf13-4e71-a091-e4f571ffccd3

0

-1

Atbildēt

0

Andis > Andis 21.03.2013. 15.14

Mīļš paldies, klavsse!!! Jūs (un visi tur sarindoto darbu autori) esiet zelts, patiesi! Drukājam ārā – piedodiet, papīram nocirstie koki…

P.S. Ziedoņa “Tik un tā” ir lasīts, tāpat, kā citi darbi. Jā, palīdz pašam sevi un savējos saprast. Minēto Hānberga darbu gan vēl nav gadījies lasīt. Labu autoru grāmatas jau vispār ir spēcīga lieta :) Ir tik interesanti, ka spēcīgās grāmatas nevien atspoguļo, bet arī veido tautu, bet tas jau cits stāsts.

0

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > Andis 21.03.2013. 16.01

——-
“Cimdiņa un Raubiško rosina lauku attīstības vīziju valsts politikas līmenī veidot, nevis ignorējot, bet jēgpilni ņemot vērā vietēji iesakņotās zināšanas.”
============================================================================
Tādus ierosinājumus dzirdēju jau 1988.g. slavenajā Radošo savienību plēnumā, tikai, diemžēl, “reālpolitiķi” gāja citu ceļu – ar vienu “dūrienu” sagrāva dzīvotspējīgo sistēmu 1990-o gadu sākumā. Visu cieņu tērvetniekiem, kas kā leģendārie zemgaļi aizstāvējās pret kampējiem:

“Latvijā bija pieņemts lēmums likvidēt kolhozu un padomju saimniecību sistēmu, tika slēgti to konti, taču turpināja pastāvēt izņēmumi. Viestura Gredzena savulaik veiksmīgi saimniekojušais kolhozs Tērvete nu jau Modra Gobas vadībā turpināja darboties statūtu sabiedrības ietvaros. Prokuratūra viņiem vairākkārt sankcionāli uzbruka, bet viņi pilnsapulcē visus pārmetumus noraidīja. No 1992. līdz 1995. gadam saimniecībā izcēlās seši tīši ugunsgrēki. Nelabvēļi dedzināja barības novietnes. Pa nakti ceļi tika aizšķērsoti ar šlagbaumiem un fermas – prožektoru izgaismotas. Daudzviet stāvēja sargi. Būtībā veidojās kara situācija. Tomēr statūtu sabiedrība Tērvete izdzīvoja un gadu no gada piepirka papildu zemi, tāpēc kļuva spēcīga. Ar saviem zirgiem un alu Tērvete turpina pastāvēt joprojām.”

http://www.senioriem.lv/raksti/2012/2/17/erika-hanberga-kolhozi/

0

-1

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam