“Dokumentālists” piedzīvo pirmizrādi Ziemeļamerikā

Komentāri (23)

Maija 26.02.2013. 16.29

Filmu esmu noskatījusies trīs reizes. Un manī nav rimusi vēlme to redzēt vēl un vēl. Patiesībā mani valdzina šī brīnišķīgā sieviete. Manuprāt, lente parāda cilvēku kailu un reizē bagātu. Bagātu ar emocijām, vārdu krājumu, vientulību un vēlmi būt mīlētam, atzītam, “ieraudzītam”. Tā ir mana vismīļākā filma. Es pat teiktu “Filmu Filma”. Tas, manuprāt, pat nav dokumentāls kino, jo arī tas tomēr tiek veidots pēc kaut kāda scenārija. Šajā filmā (es )šīs robežas neredzu, tā ir “plika” dzīve. Un man žēl, ka šo “dvēseles kailumu un reizē bagātību” grūti iztulkot citās valodās.

-1

Atbildēt

Signija Aizpuriete 26.02.2013. 13.10

—-
Gudri, izveicīgi un pilni dzīvesprieka, ar lielu humora izjūtu un jūtīgiem kapitālista deguniem (ožu) ir tie dokumentālisti apveltīti. Tiešām prieks par augsto profesionālo līmeni – ja var eksportēt savu preci pat uz Ņujorku, Kannām, Londonu, Dublinu:

“Man ir vajadzīga Latvija. Nevis otrādi”
Kinorežisore Laila Pakalniņa pabeigusi jaunu spēlfilmu Picas un valsts svētku priekšvakarā stāsta, kāpēc uz dzīvi veselīgi paskatīties citādi

http://www.ir.lv/2012/11/14/man-ir-vajadziga-latvija-nevis-otradi

Atbildēt

Truly_Dallas 25.02.2013. 20.23

Pirms jau kāda laika redzēju, bet viens palicis prātā. Visu laiku filmēšanas laikā brauca un apskatīja to sievieti, bet, kad filmēšana beidzās – “laikam jau šī ir pēdējā reizi, kad tikāmies”. Šī prasa “Kāpēc?”. Šis atbild apmēram – “Filmai materiāls safilmēts”.

Tiešām, vai nevarēja pēc tam kā normāls cilvēks aizbraukt atkārtoti un paciemoties?

Atbildēt

david_piska > Truly_Dallas 26.02.2013. 01.00

Šis jautājums interesēja arī Ņujorkas kino seansa apmeklētājus – Zviedris klāstīja, ka pēc filmas nekas nav beidzies un viņš turpina pie viņas ciemoties laiku pa laikam – aptuveni reizi mēnesī. Un pastkartes arī nesūta pa pastu, bet pats aizved. Tā kā viss normāli! :)

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Truly_Dallas 26.02.2013. 13.00

——-
“Kapitāl-ismu visizdevīgāk celt muļķu zemēs, bet pašam dzīvot ASV”
Lielais Vilis ( pārfrāzējot A.Zinovjeva “Rēgainās virsotnes” vienu atziņu)

Ņujorkā vismaz dokumentālistiem vienmēr “viss normāli” – gudra publika pieaugušo filmas nāk skatīties. Ak, laimīgie….

Atbildēt

Anita Gozīte 25.02.2013. 16.54

tādas divejādas sajūtas.No vienas puses prieks par Zviedra radošajiem panākumiem. No otras puses dusmas par viņa attieksmi pret Rūjienu. Zviedris izveidojis portālu http://www.ruvenietis.lv un pārpublicē tajā rakstus no citiem portāliem bez atsaucēm ,lielākai daļai neminot raksta autorus,tikai nedaudz izmainot tekstu.! ja deputātam Zaķim mašīnas pirkšanas gadījumā bija ētisks pārkāpums, Ivara Zviedra gadījums ir gan juridisks ,gan ētisks pārkāpums izmantojot NEPLP locekļa statusu ,kā neaizskaramības vairogu.

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Anita Gozīte 25.02.2013. 19.39

——-
Filma ir starptautiski konvertējama, kaut tulkojums nav veiksmīgākais
============================================================================= Re-emigrācijas veicinātājiem droši vien spēcīgas izjūtas rodas? Vai valsts “labā roka” nezina, ko dara “kreisā”- ? “Ērik, atnāc”, “Bēgums”, “Ģimenes lietas”, “Kolka Cool” – prieks, vai tu rodies latviešu emigrantu (ek. bēgļu) galvās?
Visādā ziņā padomju laikā valsts pārvalde savu plānu realizācijai spēja nodrošināt efektīvāku atbalstu – gan demogrāfijas programmas realizācijai ( “Īsa pamācība mīlēšanā” ), gan sakaru uzturēšanai ar tautiešiem, re-emigrācijas veicināšanai:
“Sešdesmitajos gados Padomju vēstniecība aicināja latviešus uz bezmaksas filmām…” ( Anna Dagda, dzejniece )

Prof. Niklāvs (A.Videnieks) atgriežas dzimtenē – k/f “Šķeps un roze” pirmie kadri:

http://www.youtube.com/watch?v=idY3TT8CuYg

Kombinētos kadrus veidojis izcilais filmu mākslinieks Viktors Šildknehts, kurš 2009.gadā saņēma „Lielo Kristapu” par mūža ieguldījumu kinomākslā.

-1

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam