Infografika: Finansējums zinātnei

“LPSR zinātne pētīja to, kas pašreizējai Latvijas Republikai nav vajadzīgs. Nevainojiet valsti lietās, kurām ir acīmredzams ekonomiskais cēlonis.”1992 Dāņi izvērtēja Latvijas zinātni un atrādu daudzās jomās ka Latvijas zinātne bija pasaules labākā līmenī. Tāda zinātne arī noderēt Latvijai tagad. Ja varētu aprēķināt ieguldījumu P&D 1990.g. tas droši vien sasniedza tagēdo ES mērķi – 3% no IKP gadā. Ir palikuši daži zinātniski-tehnisku uzņēmumi kas joprojām ir konkurētspējīgi globālā tirgū. Starp tiem Baltic Scientific Instruments, Sidrabe, Alfa, Orgāniskā sintēzes institūta, un vel citi. Ja pirms 22 gadiem institūts gatavoja projektus PSRS kosmosa progrāmmai vai Stratēģisko raķešu progrāmmai, tagad, kad Latvija kļūst par Eiropas Kosmosa Aģentūras dalībvalsts tieš šādas spējas Latvijai noderētu. Problēma nav zinātniekos un ko viņi pētija, bet ka rūpniecība, kas par viņu darbiem maksāja tika iznīcināta. Uzdevums tagad ir uzbūvēt innovāciju bāzētu rūpniecību kas var izmantot un arī maksāt par zinātniskiem pētījumiem. Tā ir desmitgadu un paaudžu problēma. Risinot šo problēmu prasa gudru valsts politiku un nopietnu, pacietīgu, ilgadīgu investīciju attīstot zinātni un zinātnes ietilpīgu ražošanu. Sevišķi svarīgi ir ka Latvija nezaudē kritisko masu ar zinātniskām spējām. Zaudējot to arī zaudē spējas izglītot jaunus zinātniekus jo zinātni var apgūt zinātni darot zem aktīva spējīga zinātnieka uzraudzību. Ja Latvija zaudē zinātnei kritisko masu, tad atbildīgiem vecākiem ar talantīgiem bērniem būtu jāatstāj Latviju. Vispār pasaulē ir atzīts, ka ceļs uz ekonomiku ar augstiem ienākumiem ir tikai ar inovāciju un ražošanu. Inovācija ir atkarīga no pētniecību. Citi ceļi ved uz nabadzību.

Grafiks iet uz aukšu vai uz leju vienā vai otrā mērogā…. Bet problēma ir naudas summās. Salidzinajumam viens FP7 integrētais projekts 11 Meiro, katram partnerim 1-2 M. Tās ir summas par kurām kaut ko puslīdz nozīmīgu var paveikt zinātnē. Tā kā varētu teikt, lai šim finansējumam nebūtu “mazuma piegaršas”, būtu jāpārceļ komats. :)

Un par to zinātnieku it kā neprasmi pelnīt naudu — ar katru pētījumu nevar un nav jāvar pelnīt. Ir jomas, kur zinātne iet pa priekšu vidusmēra un it sevišķi reģionālai ražošanai gadus 10. Ja zinātnieks pārvēršas par konsultantu un piedalās tikai inovāciju ieviešanas projektos (kur varbūt maksā vairāk(, tad viennozīmīgi cieš pētījumu kvalitāte. Un starp citu tas atspoguļojas publikāciju kvalitātē (un kvantitātē).

Kasparam Bērziņam
Tas ir pārsteidzoši, ka tie Latvijas zinātnieki, šie Jūsu “Nē, draugi” ir tik neapķērīgi. Veselus 23 gadus un – vēl nav sapratuši tādu vienkāršu lietu, kā Jūs te viņiem aprādījāt (citēju):

“Nē, draugi, jums pašiem jāpalīdz valstij attīstīt tāda zinātne, kura ļautu Latvijas Republikas ekonomikai nopelnīt. Tad arī jūsu pašu daļa kļūs lielāka.” (citāta beigas)

Tiešām oriģināla doma. Kā, velns, nevienam kaut kas tāds agrāk nebija prātā ienācis? Varbūt formulēšu to vienkāršāk, lai tām niecībām beidzot pielec: “Taisiet savu zinātni paši un pelniet ar to kā mākat. Jo zinātnes funkcija ir tā pati kas, piemēram, spekulācijai ar zemes gabaliem – taisīt naudu. Tikai un vienīgi. Ja kas sanāks — maksājiet ienākuma un citus nodokļus, Tēvzeme un atbildīgā ministrija būs pateicīgas, pašiem arī tad varbūt kas paliks. Ja nē – paši vainīgi, un klapējam to bodīti ciet. Ar jums – labi, bez jums – vēl labāk.

…Tumšajos padomju laikos bija īpaša cilvēku kategorija. Viņiem bija sakari tā sauktajā nomenklatūrā, viņi beidza visādas augstākās partijas skolas ārpus Latvijas. Viņi apguva marksistiski ļeņinisko filosofiju, kas stāvēja pāri visām pārējām zinātnēm. To apguvuši, viņi, dabiski, deva pamācības, kā pareizi darboties visās citās, zemākstāvošās jomās, kurās kaut kas negāja, vai tā būtu kukurūzas audzēšana, vai cūku turēšana “viegla tipa cūku novietnēs”. Vai zinātne un māksla. Tas nekas, ka viņiem parasti nebija nekādas sajēgas, par “kūrējamo” nozari, tas netraucēja viņiem dot stratēģiskus norādījumus. Tagad to sauktu par koncepciju izstrādi. Viens no leģendārākajiem korifejiem, piemēram, bija izdomājis: “Ekonomikai jābūt ekonomiskai!”

Mūsdienās pasaule ir ļoti dinamiska, bet ir lietas, kuras nemainās.

.
Savulaik fizmatos, par sevi pasmejoties, mēdza sacīt – fizika ir hobijs, kuru apmaksā valsts. Neskatoties uz to, nevaru īsti piekrist Kasparam Bērziņam, ka to laiku zinātne nodarbojās ar nevajadzīgām lietām, bet jāpiekrīt, ka minētā laika sabiedriskā sistēma varēja atļauties mūsu tagadējās valsts teritorijā finansēt pārspīlētu skaitu zinātnieku. Tagad nevar. Un tas nav nekas nenormāls.

Liksim mierā zinātni, un tās finansējumu. Paskatīsimies, kā šo jautājumu prezentē ir.lv “saldais pārītis” Rozenfelde un Simsons. Viņi to dara sūdīgi (atvainojos, ja vārds kādam šķiet nelabskanīgs). Pavisam sūdīgi.
Tiesa, ir mēģinājums summāros lielumus “saskaldīt”, un partikulārās sakarības rādīt salīdzinājumā ar summāro. Nekas jauns tas nav, bet varētu būt pārskatāmi un informatīvi. Taču arī šo mēģinājumu paši prezentatori sacūko.
Kā jau komentāros minēja, hrestomātiska ir info izkropļošana, “nogriežot” grafiku apakšas.
Skaitliskās vērtības ir idiotiski noapaļotas. Ja kāda summārā vērtība ir uzrādīta ar precizitāti līdz simtdaļai, tad tikai kretīns sastāvdaļas rāda ar precizitāti līdz veseliem vieniem. Paskatīsimies šāda uzstādījuma sekas. 2013. gada valsts budžets zinātnei – 17.35 miljoni LVL. Saskatām prezentētās sastāvdaļas: 7.94+4.26+4+1+0.15+0.065+0.05=17.42 miljoni LVL. Nav gluži tas pats.
Apskatot ES piešķirtos finansējumus attēlojums ir vēl sviestaināks. Plānošanas periods 2007. līdz 2013. Bet sadalījumu grafikos nez kāpēc 2009. līdz 2015. Nobīdes rezultātā informatīvi salīdzinošs (ar summārajiem lielumiem) pārskats ir stipri apgrūtināts, lai neteiktu – apzināti maldinošs. Un kā saprast gadījumus, kad pretī gadaskaitļiem nav nekādas informācijas par finansējumu?Tāds nav paredzēts? Nav trāpīts plānojuma periodā? Bet kāpēc tad rādīt neperioda gadus?
Un tad seko “aklā zarna” – trešais galvenais/augšējais attēls. Virsraksts vēsta par kādu plānojumu, kāda periodā. Kādu? Un kādā? Un kurš (vai kas) to plāno?

Sausais atlikums.
Nav labi ar infografikām nodarboties pēc vairākām negulētām naktīm, vai ilgstošas apreibinošu vielu lietošanas. Nav labi. Šis žanrs jau tāpat ir izteikti sliktākais ir.lv piedāvātais produkts. Hrestomātiski sliktākais. Ar būtisku atrāvienu. Negatīvajā virzienā.

Nekorekta bilde. Krīzes laikā valsts naudu daudzos sektoros aizstāja ar ES SF naudu. Arī zinātnē.
Analoģija apmēram tāda – vīrs & sievas tēvs dod sievai naudu. Vīrs zaudē darbu un sāk dot mazāk, bet lādzīgais sievas tēvs savu daļu dubulto. Lai arī kopā viņa nevarētu sūdzēties par ienākumu kritumu, sieva brēc, ka vīrs ir skops āzis. Taisnīgi?
Skatieties LV zinātnes finansējumu kopā ar fondiem, būs interesanti cipari. Varētu arī pavaicāt, vai krīzes laikā zinātnes rezultāti ir bijuši atbilstoši finansējumam.

———R.Ķīls:”Cītīgi pieturoties pie ES vadlīnijām, mēs nevis proaktīvi mēģinām uztaustīt nākotnē perspektīvo, bet it kā atražojam pagātni.”(Diena)
=============================================================================
– Kāpēc amerikanizācijas “lāpnešus” tā satrauc pagātne? Ko tā reformisti, kuru 23 gadu darbu sekas īr acīmredzamas, tik ļoti daudz laika velta, lai cīnītos ar ‘komunisma rēgu’ / padomju mītu?

Stāsta akadēmiķis, Dr. Chem. Tālis Millers (1929), kas gandrīz 60 dzīves gadus veltījis zinātnei. Viņš strādājis vadošos amatos Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Neorganiskās ķīmijas institūtā. Aizsācis un vadījis pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā:

“Nav noliedzams, ka padomju laikā Latvijā bija radīts liels zinātniskais potenciāls, attīstīta eksperimentālā un rūpnieciskā ražošana.”

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&catid=95&Itemid=439

——
Visas planētas amerikanizētāji, apvienojaties!

Lai dzīvo vis-Latvijas “lāpneši” – izglītības un zinātnes regulētāji:

“Ķīlis: Turoties pie ES vadlīnijām, mēs it kā atražojam pagātni”

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/kilis-turoties-pie-es-vadlinijam-mes-it-ka-atrazojam-pagatni-13990563

Kāds jauks, hrestomātiski nekorekts grafiks pie «valsts budžeta finansējums zinātnei», kas ar vienkāršu apakšdaļas izgriešanu panāk iecerēto efektu, ka finansējums ir krities līdz nullei.
Nekropļojot mērogu, grafiks zaudē savu neesošo dramatismu, http://i.imgur.com/RPKwBus.png .

Vajadzētu summāro zīmējumu, bet arī tur 2013. būtu tikai 1/5 no 2008. gada?

Skumjākie grafiki no redzētajiem:(