Kodolenerģijas bailuļu ļampampā
Saistītie raksti
Ārpolitika /
24. aprīlis
Ticot uzvarai.* Okupantu ķīlniece
Viedoklis /
24. aprīlis
Zaļo koridoru zaļajai enerģijai
Radars /
23. augusts 2023
Radars pasaulē
Radars /
19. aprīlis 2023
Radars pasaulē
Karš Ukrainā /
23. novembris 2022
Karš Ukrainā. 39. nedēļas galvenie notikumi
Komentāri (40)
dzintarz 26.01.2013. 21.46
Diivaanam, bijusham kolleegjim RLMVMuzejaa un patreizeejam Riigas Domes darbonim pat latu neaizdotu.
0
Sandris Maziks 25.01.2013. 13.15
kristaps_freimanis
Autors pārspīlē, bet tomēr, ja jālej bākā krievijas degviela un elektrībai jāizmanto gāze, nekas cits kā AES neatliek.
1
dzintarz > Sandris Maziks 26.01.2013. 15.49
Te nu jāpiekrīt! Pat naidīgais ātoms ir trejdeviņ nekaitīgāks par tuvējā austrumkaimiņa klātbūtni.
0
Kristīne 25.01.2013. 13.07
“Latvijai ir bezmaz vienīgais veids, kā saglabāt lielāku vai mazāku energoneatkarību”
===
Murgi.
3
ineta_rr > Kristīne 25.01.2013. 19.50
Labi, lai ir murgi, bet tad izstāsti, ko tu piedāvā. Latvijā patlaban ir kādi 2 miljoni cilvēku, pēc gadiem 20 būs…nu, teiksim 1,9 miljoni, toties enerģijas patēriņš visu šo laiku ir pieaudzis – padomju laikos bija viens ledusskapis un kādas 5-10 spuldzes uz dzīvokli, tagad ir no datoriem līdz elektriskajām krāsnīm, par elektrisko apkuri nemaz nerunājot. Jā, ledusskapji tagad ir A klases, kvēlspuldžu vietā mums ir reizes 5 mazāk tērējošās CFC un tagad jau arī LED, taču kopējais viņu skaits ir palielinājies -, piemēram, ja jums ir LCD displejs, tajā iekšā ir CFC vai LED, lai no aizmugures izgaismotu TFT matricu. Jebkurā gadījumā enerģijas cenas pasaulē tikai pieaugs.
Ko tur atkal neizglītotie pīkst? HES? Čabulīt, tikai un vienīgi pavasarī, ja nav pārāk lieli pali. Ārpus palu laika lielie HES neražo ne tuvu pietiekoši daudz, bet, ja ir pārāk augsts ūdens līmenis vai arī turbīnas tiek grieztas pārāk lielā ātrumā, ir jāatver slūžas. Neesmu pārliecināts, vai elektrību arī tajā brīdī vairs ražo, drīzāk nē. Un tie ir lielie HES, mazie vispār nav nekas cits kā vides piesmiešana un valsts apzagšana, ko savām vajadzībām izgrozīja visiem zināmie, lai gan ir arī privātie, kas arī pamanījās nedaudz uzvārīties uz uzskrūvētajiem tarifiem.
Kas vēl? Saules baterijas? Ka tikai ne arī.
Ātraudzīgo kārklu dedzināšana – varbūt, bet vai kāds ir izrēķinājis pilnās izmaksas, tajā skaitā degvielu, lai viņus iestādītu, izaudzētu un novāktu un aizgādātu uz pārstrādes vai kurināšanas vietu? Un gaisā atkal iet CO2. Turklāt CO2 neitrāli tikai tad, ja arī degviela visā audzēšanas procesā nebija no fosilā kurināmā ne mikrograma, turklāt, ja tiešām ir sācis atkust mūžīgais sasalums, kas visdrīzāk tā ir, ar CO2 neitralitāti viennozīmīgi nebūs gana, jo, ja pirms tam varēja filozofēt, cik daudz siltumnīcas gāzu vajag, lai efekts kļūtu pašpietiekams, tad brīdī, kad no mūžīgā sasaluma sāks izdalīties metāns, pašpietiekamība noteikti tiks sasniegta, ja arī vēl nebija. Kā rīkoties? Neesmu eksperts, bet visdrīzāk piesaistot CO2 un to pēc tam vairs nelaižot prom, piemēram, audzējot kokus vai pat ko speciāli radītu CO2 piesaistei, ko pēc tam padarītu kompaktu glabāšanai, teiksim, pārstrādājot šķidros ogļūdeņražos vai vismaz pārogļojot un noglabājot prom no atmosfēras, teiksim, vecās ogļu raktuvēs un tukšos naftas urbumos. Jā, ja jums šķiet, ka tas nozīmē ražot naftu un ogles un atlikt atpakaļ, kur senči izraka, jūs domājat pareizi. Likteņa ironija un entropija vienā personā.
Tad vēl ir perspektīvi kārklu vietā lietot visdrīzāk ģenētiski modificētas aļģes, bet arī tas ir tikai CO2 neitrāli vislabākajā gadījumā, ja vien mums nav lieka enerģija, ko izmantot, lai saražoto biomasu padarītu kompaktu un nobāztu labi dziļi.
Tad ko piedāvā AES ienaidnieki? Pārvākties uz dzīvi zaru būdā bez elektrības, sakariem un visa pārējā, medicīnu ieskaitot? Paldies, dariet tā, un atpakaļ pie tiem, kas grib dzīvot kā inteliģentas būtnes, nerādieties.
0
Sandris Maziks > Kristīne 25.01.2013. 23.47
ex-diena-lasitaji
“Ātraudzīgo kārklu dedzināšana – varbūt, bet vai kāds ir izrēķinājis pilnās izmaksas, tajā skaitā degvielu, lai viņus iestādītu, izaudzētu un novāktu un aizgādātu uz pārstrādes vai kurināšanas vietu?”
Kārkli varbūt ne, bet miežabrālis, vai superīgākais Latvijas enerģētiskais augs, latvānis, no kura var iegūt gāzi vai elektrību arī ražas novākšanai, kā arī pirolīzes produktu, ogli, ko deponēt, lai samazinātu CO2 daudzumu atmosfērā.
0
dzintarz > Kristīne 26.01.2013. 15.46
Kristups laikam ir Christian..
Ar reliģiozām būtnēm diskusija ir lieka.
0
Sandris Maziks 25.01.2013. 13.01
J.Biotops
Ja grāvjmalās tiek dedzināti zari, atkritumi noglabāti poligonos, katlu mājas nav pārbūvētas par koģenerācijas stacijām un katrā ciematiņā un mazpilsētā nav savu koģenerācijas staciju, ko tur murgot par kodolspēkstacijām?
Civilizēta sabiedrība tās būvē, kad pārējās iespējas(mūsu apstākļos labi ja par 30%) ir izsmeltas. Latvijai resursu ir pietiekami, lai pilnībā sevi nodrošinātu ar visiem enerģijas veidiem un daļu, pat eksportētu.
12
Kristīne > Sandris Maziks 25.01.2013. 13.09
Pirmoreiz varu Tev piekrist.
0
Anna Gaigule > Sandris Maziks 25.01.2013. 22.28
Tāpat kā inženieri nevar aizstāt ar mūziķi, tāpat benzīnu nevar aizstāt ar malku.
Ar šķeldu var un vajag kurināt siltinātas mājas, bet to nevar pildīt bākā.
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 25.01.2013. 23.26
Neticis
Ja nekvernēsi cauru dienu tikai draugiem.lv, vai neziedosi kompūterspēlēm, bet izmantosi interneta piedāvātās iespējas, uzzināsi, ka sķeldas var būt par izejvielu gāzes, elektrības, etanola, metanola, benzīna un dīzeļa un daudzu citu vielu ieguvē.
Nepaies ne 20 gadi, kad neviens vairs nededzinās vērtīgās šķeldas, skaidas vai salmus, lai tikai sasildītos.
0
Anna Gaigule > Sandris Maziks 26.01.2013. 12.14
Vai zāģi iet ar oglēm, vai baļķinieki iet ar malku?
Teorētiski biomasu var pārvērst jebkurā degvielā, bet patiesībā to var atļauties izmantot tikai nepārstrādātu.
http://www.ted.com/talks/david_mackay_a_reality_check_on_renewables.html
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 26.01.2013. 13.14
Neticis
Nevajag rakāties pa avotiem, kas izmisīgi cenšās pierādīt, kāpēc mums būtu jāguļās zem Gazprom, bet skatīties tos, kur tiek piedāvāti risinājumi.
Nelasi anķisuvorov, bet palasi pašu izcilo WWII vēstures pētnieku.
0
Kristīne > Sandris Maziks 26.01.2013. 14.01
“benzīnu nevar aizstāt ar malku.”
===
Benzīnu nevar aizstāt arī ar kodolenerģiju…
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 26.01.2013. 14.15
kristaps_freimanis
“Benzīnu nevar aizstāt arī ar kodolenerģiju…”
Būtu tik enerģija, arī benzīnu uzražotu.
Nav jāaizstāj benzīns. Var aizstāt iekšdedzes dzinēju ar elektromotoru. Maz ticams, ka degvielas šūnas ir tuvākās nākotnes perspektīve, to izmaksu dēļ, bet akumulatori, jau nu noteikti.
Planētas karstajos apgabalos automobiļos prasās pēc pneimatiskiem dzinējiem, jo tie ne tikai būtiski samazinās ekspluatācijas izmaksas, bet kalpos vēl kā salona gaisa dzesinātājs.
0
ineta_rr > Sandris Maziks 26.01.2013. 17.36
Ai, ai, ai, kāda tumsonība! Līdz tvaika dzinējam vēstures stundās vēl neesat tikuši? Nu, jā, vispirms jau jāiemācās kaut viens veids kā uguni iegūt un no kaula pagatavot nazi. Par vispārīgo Karno ciklu fizikā arī neesi mācījies. Arī ķīmijā un auto lietās esi tumsoņa – degšana nepietiekoša skābekļa apstākļos rada nevis CO2, bet gan CO, ko var un vēl pirms nepilniem simts gadiem arī izmantoja Sibīrijā, jo malkas tur, cik acis rāda, bet benzīntanku neviens nebija redzējis.
Taisni brīnums, ka saucies par netici, jo parasti tik aprobežoti un neizglītoti cilvēki ir visnotaļ ticīgi.
0
Anna Gaigule > Sandris Maziks 27.01.2013. 13.57
Kamēr mēs, tumsoņas, žēlosimies par dārgo apkuri, elektrību un degvielu, tikām ex-diena-lasitajs mums smiedamies brauks garām ar savu malkas auto.
Cik noprotu, zināšanu un prasmju viņam šādam brīnumam pietiek…
Pie kura benzīntanka, kad varam gaidīt prezentāciju?
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 27.01.2013. 14.22
Neticis
“tikām ex-diena-lasitajs mums smiedamies brauks garām ar savu malkas auto”
Ir daudzas vietas uz pasaules, kur vienīgās iespējas pārvietoties ir zirgi vai “malkas” auto. Vismaz man ir zināmi gāzģeneratori, ko rūpnieciski ražoja Zviedrijā 40. gadu sākumā.
http://en.wikipedia.org/wiki/Wood_gas_generator
Mūsu apstākļos, kad gāzes atdzesēšana atmosfēra ir muļķība, ģenerātoru gāzi var pildīt balonos un ar to darbināt auto vai traktoru, vai vēl labāk to darīt ar elektrību, kas biomasas gāzģeneratora koģenerācijas stacijā saražota no salmiem, skaidām, mizas, niedrēm, atkritumiem vai izkaltušiem peļu sūdiem.
0
Anna Gaigule > Sandris Maziks 27.01.2013. 15.57
articulus100. Nekad neesmu teicis, ka tas nav iespējams principā. Bet esošie prototipi dod pozitīvu efektu tikai ar subsidēšanu un “kāšanu”: http://en.wikipedia.org/wiki/Cost_externalizing
Kur ir pierādījumi, ka to varēs darīt visi, kad nebūs ko “kāst”?
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 27.01.2013. 17.04
Neticis
Fuck off, Nezini!!!
Kā jau ieteicu, nemeklē pa miskastēm un atejām “anķisuvorovu” bet palasi pašu Viktoru Suvorovu, tad sapratīsi “hū iz hū”.
Esmu izlasījis desmitiem autoru darbu, kur aplūkota polisaharīdu hidrolīze, bet nekad nenolaidīšos līdz prātvēderiem, kuri mēģinātu iegalvot, ka tā nav iespējama.
0
ivetao2007 24.01.2013. 23.43
Latvijai. lai būtu labklājības valsts, jau bija jābut kodolreaktoram tur, kur jau senos laikos to projektēja – Jūrkalnē. Tas neizslēdzs piedalīšanos arī Visaginas projektā. Ja muma tagad būtu kodolstacijas un maājas apkurīnātu ar elektrību kujr katrā telpaā varētu uzstādit vajadzīgo siltumu, tad tagad Latvija nestenētu no apkures rēkinu smaguma. Taču, ja nebūs kodolenerģijas, tad šis mokas turpināsies. Francija ir kadi piecdesmit kodolreaktori un gandrīz visi franči dzīvo no lētās un drošās elektrības. Vai tapēc viņi var uzbūvēt pasaules lielāko pasažieru lidmašinu A-380 un daudz ko citu.
2
tomsbaltacis > ivetao2007 25.01.2013. 00.01
Pie Pāvilostas gan. Un stāsta, ka bez armijas vajadzībām tam būtu jāapgādā Liepājas “Sarkanais Metalurgs” bagātīgi ar elektrību. Pēdējo LM kolīziju gaismā – amizanti, vai ne? Nebūtu jāmaksā nekādi tur OIK. Bēdīgi tikai, ka visdrīzāk tas būtu bijis RBMK. Ātri, lēti un ….
0
Aivars Krauklis > ivetao2007 25.01.2013. 12.44
Par to, kā 70to gadu vidū meklēja vietu atomstacijai Kurzemes piekrastē, būtu atsevišķs stāsts. Plašākai sabiedrībai diez vai zināma cīņa par un pret stacijas „ciemata” ar apmēram 30 000 iedzīvotāju (jauks ciemats) saistību ar paredzamās stacijas reaktoru dažām tehniskajām īpatnībām. Kādas vidējās mašīnas būvēja bijusī PSRS Vidējās mašīnbūves ministrija, taču zinām.
Rakstītais protams, nenozīmē, ka Latvijā nav vajadzīga mūsdienīga kodolstacija, kura projektēta enerģijas, nevis plutonija ieguvei.
0
Līga 24.01.2013. 21.39
Pašas par sevi jau šīs kodolstacijas ir drošas. Neuzsprāgs. Ja vien kāds terorists viņas neuzspridzina.
0
Anna Gaigule 24.01.2013. 16.48
Hipotēze, ka jebkurš radiācijas daudzums ir kaitīgs neapstiprina epidemioloģiskie dati. Drīzāk ir spēkā t.s. hormēzes teorija http://en.wikipedia.org/wiki/Radiation_hormesis ka noteikts daudzums (kas var būt arī lielāks par “normu”) dzīvībai ir būtiski nepieciešams.
Labs pierādījums tam ir Discovery dokumentālā filma par Černobiļas slēgto zonu. Lai arī radioaktivitātes līmenis pat 100× pārsniedz “normu”, dzīvnieki dzīvo kā rezervātā:
https://www.youtube.com/watch?v=IEmms6vn-p8
0
Inese Viļumsone 24.01.2013. 16.40
3) Labojums. Černobiļu uzspridzināja, kad degviela bija izdedzināta un reaktors slikti vadāms. Masimālais iespējamais piesārņojums. Tad taisīja liktenīgo eksperimentu.
Fukusimā reaktorus nesabojaja ne zemestrīce, ne cunami!!!! Nedarbojās sūkņi. Viņiem bija 24 stundas, lai salabotu līniju, bet viņi mocīja cunami aplietos dīzeļus. Reaktoru vajadzēja dzesēt!
Kaimiņi malači. Apmaksā zaļos bļāvējus, bet paši būvē stacijas Karalaučos, Indijā, Irānā…
0
Anita Priede - Pried 24.01.2013. 16.40
Visam autora rakstītajam piekrītu, bet domāju, ka kodolenerģijas renesansi piedzīvosim, ieviešot torija sāļu reaktorus, jo http://odo.lv/Blog/121223
Tomēr Latvija kodolreaktoru celtniecībai vēl nav gatava, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka mēs vēl nespējam veikt liela apjoma projektus bez zagšanas, šmaukšanās un skandāliem…
2
Andris > Anita Priede - Pried 24.01.2013. 18.46
Labs darbs ar to tulkošanu, jāieliek kādreiz Jutjubā!
Kas attiecas uz lielajiem projektiem – vai torija gadījumā nav tā, ka reaktors var būt arī ļoti mazs un to var uzbūvēt tikai daži entuziasti?
0
Estere Urbančika > Anita Priede - Pried 24.01.2013. 20.06
Cik atceros, Indija kaut ko pa šo tēmu ceļ. Redzēs kas sanāks. Domāju, ja šiem izdosies, mēs redzēsim diezgan strauju pāreju uz šāda tipa reaktoriem. It īpaši tas notiks tieši Indijā un arī Ķīnā. Par Eiropu grūti spriest, maybe Francija vai kāda Norvēģija varētu uzcelt dažus. Par citiem grūti pateikt.
0
Martins 24.01.2013. 15.57
Es jūs nesaprotu cien. pensionāra kungs. Padomājiet par nākotni, par tiem cilvēkiem, kuriem būs jādzīvo kopā ar kodolmēsliem.
2
Sandris Maziks > Martins 24.01.2013. 17.01
Aldis
“kuriem būs jādzīvo kopā ar kodolmēsliem.”
Varianti:
1. Cilvēce regulē sugu populāciju, samazinot īpatņu skaitu līdz adekvātiem 2 miljardiem. Saprātīga cilvēce varētu iztikt arī bez kodolenerģijas un fosilā kurināmā, izmantojot tikai atjaunojamos resursus.
2. Kodolenerģija
3. Nonākt pilnīgā fašistisko petrokrātisko režīmu varā. Zinot krievu higiēnas ieradumus, neliels starojums no “kodolmēsliem” nemaz tā nebiedē.
0
tomsbaltacis > Martins 24.01.2013. 23.23
Maz par to runā, bet tie kodolmēsli attīstītas rūpniecības valstīs, kurās ir AES, veido mazāk par 1% no visiem izcili kaitīgajiem atkritumiem, kas ne mazāk rūpīgi jāizolē uz mūžīgiem laikiem no biosfēras. Smieklīgākais ir fakts, ka no RA atkritumiem aktīvākie sabrūk jau pēc dienām, gadiem, 100 gadiem, mazāk aktīvie – pēc tūkstošgadēm, bet tie, kas nenāk no AES nesabrūk NEKAD. Bet par to parunāsim turpinājumā.
0
Sandris Maziks 24.01.2013. 15.17
Mūsu zil-zaļie protestē pret Visaginas atospēkstaciju dodot priekšroku būt apdraudētiem no Černobiļas tipa AES Karalaučos un Baltkrievijā.
1
+11
-1
Atbildēt
@tomsbaltacis > Sandris Maziks 24.01.2013. 23.04
Rakstīju jau, RBMK(LWRG) tipa reaktorus Krievija vairs nebūvē. Karalaučos un Baltkrievijā cels III vai pat III+ paaudzes reaktorus (APWR), kuru konstrukcija garantē, ka pat vissmagākās avārijas gadījumā apdraudējums aprobežojas ar AES teritoriju, pašā sliktākajā gadījumā pāris kilometru apkaimē. Arī padomāts, lai nevarētu nokļūt līdz ūdeņraža eksplozijām un aktīvās zonas sakušanai.Arī Visaginā runa ir par APWR. Vairāk kā desmit gadus nodarbojos ar radiācijas monitoringu Daugavpils rajona augsnē, ezeru ūdeņos un gaisā. Lai arī cik mums būtu gribējies pieķert Ignalīnas RBMK grēkojot, godīgi jāatzīst, ka neizdevās samērīt kaut ko vairāk kā Černobiļas un kodolieroču izmēģinājumu pāripalikušo Cs-137. Nemaz nerunājot par koncentrācijām, kas varētu sagādāt kaut mazāko kaitējumu dabai vai cilvēkiem. Tā ka pat RBMK reaktori var strādāt tīri, ja vien tos nesāk komandēt poļitruki. Ko arī ceru par patreizējiem Ļeņingradas AES 4 reaktoriem.
0