Vai devalvācija ir tā vērta, lai neieviestu eiro?
Saistītie raksti
Īsumā /
4. februāris
Latvija vienā lappusē
Viedoklis /
31. janvāris
Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?
Aktuāli /
6. jūnijs 2023
10 gadi skaitļos
Viedoklis /
23. janvāris 2019
Latvijas pieci gadi eirozonā – drošāka un stabilāka izaugsme
Vēsture /
14. novembris 2018
Desmitgades stils. 2010—2018
Komentāri (35)
māsa 21.01.2013. 19.16
– Kā var tik pārliecinoši zīmēt grafikus, nezinot emigrējušo iedzīvotāju skaitu?
-Nodarbinātība. Ir taču reālā un statistikā, kuras būtiski atšķiras!
-Iepriekšējais ekonoms Zīle Kipru salīdzināja ar Latviju, te ar Islandi. Kas nākamā rindas kartībā – varbūt Mauritānija! Noteikti un nešaubīgi no kā visa secināsim – vajag eiro. Varbūt tomēr Rutkastem vajadzēja norādīt uz likumu par LB, kurā teikts sekojošais, tas tikai būtu korekti:
Latvijas Banka ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.
Latvijas Banka savā darbībā IEVĒRO Eiropas Centrālās bankas normatīvos aktus un NORĀDĪJUMUS atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem.
………..
Uzreiz skaidrs no kā rakstam kājas aug un secinājumi!
0
kristaps_drone 21.01.2013. 15.13
“Autors ir Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs” – vai vēl ir vajadzīgi komentāri autora paustajam viedoklim?
1
Māris Bētiņš > kristaps_drone 21.01.2013. 15.22
Nē. Ja būtu kāds Strazds vai kāds jampampiņš, kas iedomājies par ekonomistu – tas būtu “ticamāk”.
0
piziks 21.01.2013. 13.34
Labi, ka LV latu nedevalvēja.
Labi, ka eiro ieviešana apdrošinās atlikušo pašu naudu pret politiskajiem avantūristiem un prom no Latvijas cerošiem karjeristiem.
Slikti, ka eirozonu un LV pievienošanos tai lielākā daļa finansu augšinieku — no LB līdz MK runātigo vairākumam — slavē tuvredzīgi un paplakani. Kad tiek noklusēts, ka Igaunijā pēc eiro ieviešanas cenu cēlums bijis starp 3 un 4%, vienveidīga runāšana no oficiālajām augšām uz leju — par to, ka Latvijā cenu palēciena nebus un neviens (tirgotājs utml.) to necentīsies
panākt — saasina situāciju tieši neticēšanā/uzticības augšām vēl papildus pastiprinātam kritumam.
Tieši tādēļ publika vairāķ notic Rimševica vietnieka Ruseļa caurspīdīgajam padomam: ja vienā veikalā būs cenas paaugstinātas, apstaigājiet piecus! Publikai skaidrs, ka 5 bodīšu apstaigāšana nelīdzēs, un vēl skaidrāks, ka Ruselis ar to pateicis, ka ierindas/mazienākumu publika par eiro ieviešanu samaksās tikpat masveidīgi un solidāri kā par zviedru banksteru uztracināto kreditgrābēju problēmām un Parex “LV likumus nepārkāpušo” pārņemšanu.
Eiro ieviesēju komunikācija/sarunāšanas ar tautu veids kārtējo reizi ir augstprātīgi paviršs, un Rutkastes izņēmumattieksme to vienīgi apstiprina, — kā ar augstāķ komentos pieminēto Kokinu, ko “palūdza” aizvērties: runātājiem noticēt nedrīkst, tādēļ secinājumi tiek izdarīti un nākotne prognozēta ar priekšstatiem par to, ko runātāji noteikti nevēlas teikt un ko nerunātāji varētu teikt, ja nebūtu “palūgti” nerunāt. :)
LV “demokrātijas” paradokss: komunikācija par (šoreiz eirozonas) tēmu kvalitatīvi slikta, toties mērķtiecīgi un labi organizēta, — aizstājot sabiedribas informēšanu ar PR.
0
kreëstliv 21.01.2013. 12.15
Visi, kas kaut ko saprot no makroekonomikas lietām normālā līmenī, atbildētu ar skaidru “jā”.
Latvijas nedevalvēšana bija viena no lielākajām muļķībām un kā tāda tiks atspoguļota ārzemju ekonomikas grāmatās.
Gan jau arī pašam Rutkastes kungam ir pavisam skaidrs, kā mainīsies Latvijas konkurētspējas pozīcija ES, Čehija un Polija pieļaus papildus devalvēšanos, kā pagājušajā nedēļā paziņoja.
Polijas fiskālā un monetārā pārvaldība ir viena no labākajām visā ES, jautājums, uz ko LB nekad nav atbildējusi – kādēļ Latvijas lats nevar tikt piesaistīts Polijas zlotam. Polijas zlota fundamentālie rādītāji, tajā skaitā vismaz tikpat gudri centrālo banku speciālisti kā ECB, Latvijas līdzība Polijai konkurētspējā un attīstībā ir tikai daži no faktoriem, kas runā par labu lata piesaistei eiro pretim piesaistei eiro vai pat eiro ieviešanai.
4
kreëstliv > kreëstliv 21.01.2013. 12.17
Lata nedevalvēšana, Latvijas devalvēšana sanāca ar deflāciju un tai sekojošu emigrāciju.
Graujoši, bet neviens nopietna līmeņa ekonomikas speciālists to vairs nenoliedz.
0
kreëstliv > kreëstliv 21.01.2013. 12.18
Laikam pirmdiena
par labu lata piesaistei Polijas zlotam pretim piesaistei eiro vai pat eiro ieviešanai.
0
ilmisimo > kreëstliv 21.01.2013. 12.30
Econ Laikam pirmdiena..
___________
Laikam gan.
Papriekš uzlāpies- tad raksti komentārus.
0
kreëstliv > kreëstliv 21.01.2013. 13.00
to nulle, lama
Protams, ka zinu, kas devalvācija, kas deflācija un daudz ko citu, ko tikai neiemācās pie pasaules līmeņa modetārās politikas speciālistiem.
Uzlāpīties man nevajag, ar alkoholu neaizraujos. Apsaukāšanās nemaina faktu konstatāciju.
0
Juris Dzelme 21.01.2013. 11.43
devalvācijai ir jābūt kādai nopietnai stratēģijai, uz ko mūsu politiķi un valdība nav nekad bijuši spējīgi. arī autors nepārliecina…
1
efeja60 > Juris Dzelme 21.01.2013. 20.43
Tas gan tiesa.
0
nefratete 21.01.2013. 11.06
Var piekrist vai nepiekrist, bet vismaz argumentēts viedoklis.
0
Sanšains 21.01.2013. 10.59
Ir viens tāds tips, kuram, šķiet, neviens neuzdrošinās pārmest nekompetenci vai tumsonīgu, atpakaļrāpulīgu, provinciālu nacionālismu. Gatis Kokins, “Vienotības” biedrs.
Viņš ir viens no nedaudzajiem, kuriem pieticis dūšas/varēšanas argumentēt pret sasteigtu euro ieviešanu.
Un redz, ko viņš šā gada 4. janvārī ierakstīja tviterī:
“mani palūdza par EUR vairāk neizrunāties”
https://twitter.com/GatisKokins/status/290861598581600257
Jauki – tā teikt partijas iekšējā “informēšanas kampaņa par euro plusiem un mīnusiem”.:):) Ko tad varam cerēt no “ārējās kampaņas” – sabiedrībai domātās?
8
Zvaigznīte > Sanšains 21.01.2013. 12.42
Uzdrošinās un kā vēl!
Kokins ir izvēlējies brīvu politisko nišu, tb, itkā sociāldemokrāts, kurš atbalsta progresīvo ienākuma nodokli un aktīvu monetāro politiku ar peldošu valūtas kursu, un turklāt jebkurā brīvā brīdī apšaubot LB padomes kompetenci.
Jāatzīst, ka pašam Kokinam ar argumentiem iet visai pašvaki… Protams, vienkāršajai tautai ir kā balzams ausīm sauklis par to, ka bagātajiem jamaksā vairāk, ka mums pašiem jābūt savas naudas politikas noteicējiem. Taču, kad pienāk laiks konkrēti atbildēt, ar kādu līmeni jāsāk piemērot paaugstinātās IIN likmes vai kādi būs LV ekonomikas ieguvumi no peldoša valūtas kursa, tad labākajā gadījumā ir dzirdama tukša vāvuļošana, bet parasti – jautājumu ignorēšana un klusums.
0
Sanšains > Sanšains 21.01.2013. 12.51
nulle:
Process kas ievilcies 5 gadus ilgāk nekā paredzets ir SASTEIGTS?
=====================================
Iedomāsimies, ka pēc kalendāra ir pienācis laiks nomainīt ziemas riepas pret parastajām. Bet ārā slapjdraņķis, apledojums, putenis.
Nulles, protams, daudz nedomās.
0
ievuliitis > Sanšains 21.01.2013. 13.15
Re, kur “dumjo” Vilku atzina par Eiropas labāko finanšu ministru, Hari. Tagad vienīgais, kas tev atliek, – jāpaziņo, ka Vilks ir valsts nodevējs un darbojās Eiropas, ne Latvijas interesēs.
http://www.apollo.lv/zinas/vilks-atzits-par-labako-finansu-ministru-eiropa/550171
0
Sanšains > Sanšains 21.01.2013. 13.58
Betija –
Skaidrs. Turpmāk Vilkam ticēsim uz vārda – vismaz līdz kādam 2033. gadam (kad Vilkam būs 70). Beidzot mums pašiem vairs nav jādomā, ērti.
Domājams, ka arī Dombrovskis (ne tas, kurš “Slava”) ir šajā pašā “delfu orākula” kategorijā. Arī viņš taču ir dabūjis kādas uzslavas.
Atzinību Vilkam izteicis “prestižais pasaules banku un finanšu nozares žurnāls «The Banker», kuru kopš 1926. gada izdod Lielbritānijas dienas laikraksts «Financial Times»”.
Hm, varbūt tāpēc, ka Latvijas finanšu politika ir bijusi tik ārkārtīgi labvēlīga… bankām?
0
efeja60 > Sanšains 21.01.2013. 20.39
Zet, lūk Tev Kokina atbildes: http://vesti.lv/economics/445-money/73622-gatis-kokins-bank-latvii-20-let-idet-putem-afrikanskih-stran.html
Visu pasaka pareizi un argumentēti, izņemot par progresīvo nodokli – ne cepts , ne vārīts.
0
efeja60 > Sanšains 21.01.2013. 20.41
betijacelmale Re, kur “dumjo” Vilku atzina par Eiropas labāko finanšu ministru, Hari. Tagad vienīgais, kas tev atliek, – jāpaziņo, ka Vilks ir valsts nodevējs un darbojās Eiropas, ne Latvijas interesēs.
===================
Nevis Eiropas, bet savas un kaut kādas grupas intereses.
0
manatuja > Sanšains 21.01.2013. 22.17
Paskaties, kur Vilks pirms tam strādāja. Polika nav perspektiva tik vienas problēmas māmiņas, pensionāri izglītība, ražošana utt. Būs labi pastrādājis priekš finansistiem darbiņš vienmēr būs.
P.S. Ne pavelti kāds cilvēks ir teicis, ja kontrolē naudu tad vienalga, kas likumus pieņem.
0
ievuliitis > Sanšains 21.01.2013. 23.27
Jāni, ko tu gribēji teikt? Paskaidro vēlreiz. Ar pirmo reizi tev nav izdevies to izskaidrot.
0
janis17 21.01.2013. 09.43
Tas, ko var un vajadzētu pārmest Latvijas krīzes pārvarēšanas scenārijam ir paļāvības principa neievērošana un birokrātiskā aparāta pakāpeniska nemazināšana. Vajadzēja aizņemties, pareizāk sakot izlietot no aizņēmuma NEDAUDZ vairāk, lai saglabātu pensiju nosacījumus arī strādājošajiem pensionāriem, māmiņu algas, dažus citus pabalstus, algas sabiedriskajā sektorā. No kopējiem starptautiskā aizņēmuma programmā pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro (5,25 miljardiem latu) reāli aizņēmušies bijām 4,4 miljardus eiro (3,08 miljardus latu). Tas, kas tika izdarīts, dramatiski mazināja uzticību valstij un nodokļu maksāšanas motivāciju, kura neatkopsies pirmskrīzes līmenī vēl ilgi. Tika radīti izšķobījumi darba un pabalstu saņemšanas attiecībās, piemēram, “māmiņu algas” nemaksāšana strādājošiem tēviem tiešā veidā rada nelegālo nodarbinātību un samazināja ienākumus valsts budžetā!
Latu noteikti devalvēt nevajadzēja. Zaudējumu būtu daudz vairāk.
4
Ivars Anševics > janis17 21.01.2013. 12.44
vajadzētu pārmest Latvijas krīzes pārvarēšanas scenārijam ir paļāvības principa neievērošana un birokrātiskā aparāta pakāpeniska nemazināšana.
…………………………..
2011.gada trīs ceturkšņos (janvāris – oktobris) vidēji valsts budžeta iestādēs (ministrijās, centrālās valsts pārvaldes iestādēs un to padotības iestādēs, valsts sociālās apdrošināšanas struktūrās) strādāja 59.9 tūkstoši nodarbināto, kas ir par 24% mazāk nekā 2008.gadā un par 11% mazāk nekā 2009.gadā.
http://www.mk.gov.lv/vk/miti-valsts-parvalde/
…lai saglabātu pensiju nosacījumus arī strādājošajiem pensionāriem…
…………………….
Pie 20% bezdarba saglabāt atsevišķai sabiedrības grupai privilēģiju saņemt gan algu, gan pensiju, būtu bijis ļoti netaisnīgi pret bezdarbniekiem.
0
efeja60 > janis17 21.01.2013. 19.45
Pareizi veikta devalvācija no pareizi veiktas izdevumu griezšanas atšķiras tikai ar to, ka vienā vai otrā gadījumā lielākie cietēji ir dažādas grupas, nevis vieni un tie paši. Tagad tā cīkstēšanās ir tāda deķīša raustīšana. Nedrīkst ņemt par nopietnu nevienu viedokli, kura izteicējs ir sagrābies kredītus, jo šis cilvēks ir personīgi ieinteresēts. Tāpat ar bankām, kuras izdāļājušas bezatbildīgus kredītus. Kas būtu tautau un valstij kopumā vislabākais, par to lielais vairums nemaz nedomā, domā tikai par savu ādu un maku.
0
janis17 > janis17 21.01.2013. 21.26
cba
Vai pensionāri savu pensiju ir nopelnījuši?
Vai par darbu ir jāmaksā alga?
Ja jā, tad kur problēma?
Realitātē pensionārs no darba ITKĀ aizgāja, bet strādāja nelegāli (grāmatveži utt). Tas taču nav ieguvums!
Tas pats ar “māmiņalgām” – Strādājošais saņem 50% no pabalsta un tēvs ar 1000 latu algu netto, kas nodokļos nomaksāja 815 latus, ITKĀ aiziet no darba, lai koptu sīko, saņem pilnu pabalstu, bet turpina strādāt, nodokļos nomaksājot apaļu nulli – kur loģika?
0
efeja60 > janis17 21.01.2013. 21.38
Tēviem māmiņalgas nav jāmaksā vispār. Šī pabalsta jēga ir kompensēt sievietei to laiku, kad viņa dzemdību dēļ izkrīt no darba tirgus.
0
manatuja 21.01.2013. 09.42
Es saprotu cilvēkiem gribās starptautiskajām struktūrām piederēt….. visiem viss ir jāievēro, bet pati eiropa pagaidām citu risinājumu, kā naudas drukāšanu nav atraduši.
0
brigita_damme_rtk_lv 21.01.2013. 08.15
Nenotikušu pagātnes notikumu hipotētiskas sekas, lietojot par nākotnes darbības argumentāciju, samazina samazina šo darbību nepieciešamības ticamību un paplašina šīs darbības pretinieku argumentācijas bāzi.
7
+1
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@efeja60 > brigita_damme_rtk_lv 21.01.2013. 19.48
Гатис Кокинс: Банк Латвии 20 лет идет путем африканских стран
http://vesti.lv/economics/445-money/73622-gatis-kokins-bank-latvii-20-let-idet-putem-afrikanskih-stran.html
0
efeja60 > brigita_damme_rtk_lv 21.01.2013. 19.58
Cik precīzi pateikts: Тут проблема вот в чем. Наше общество, с одной стороны, подозревает, что существуют и более изощренные варианты монетарной политики, чем жесткий курс. А с другой стороны, оно не верит, что эти тупые политики способны что–то такое сложное делать. И это одна из причин, почему многие поддерживают статус–кво: мол, да, чехи и поляки могут, а наши же тупые, не справятся.
Поэтому у нас жесткий курс валюты, исторически созданный для африканских стран. Действительно, с ним особого образования не требуется.
0
janis17 > brigita_damme_rtk_lv 21.01.2013. 21.17
Kas tur pateikts? Nevari latviski rakstīt?
0
efeja60 > brigita_damme_rtk_lv 21.01.2013. 21.36
Tur ir rakstīts, ka cietas kurss vēsturiski tika radīts Āfrikas valstīm un LB komjaunietis līdzinās Āfrikas centrālās bankas vadītājam, piesaistot latu eiro.
0
Valdemārs Valdemārs > brigita_damme_rtk_lv 22.01.2013. 01.37
Tādu pašu valūtas kursa politiku īsteno arī Dānija, kura kopš 1999. gada janvāra pievienojusies ERM2 ar šauru piesaistes koridoru. Ko nicinošu vari pateikt par dāņiem?
0
efeja60 > brigita_damme_rtk_lv 22.01.2013. 12.15
When necessary, the currency is supported by intervention (buying or selling) to keep the exchange rate against the euro within the ±15% fluctuation band. Interventions are coordinated by the ECB and the central bank of the non-euro area Member State.
Non-euro area Member States within ERM II can decide to maintain a narrower fluctuation band, but this decision has no impact on the official ±15% fluctuation margin, unless there is agreement on this by ERM II stakeholders.
http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/adoption/erm2/index_en.htm
=========================================
Kas raustīja LB to cieto piesaisti 1% noteikt? Eiropa to neprasīja. Dagoņim un peregoņim ameriku?
0
inesite15 > brigita_damme_rtk_lv 06.02.2013. 18.15
“Ivars Tādu pašu valūtas kursa politiku īsteno arī Dānija, kura kopš 1999. gada janvāra pievienojusies ERM2 ar šauru piesaistes koridoru.
Ko nicinošu vari pateikt par dāņiem?”
……………………………………………………………..
Sorry par iemaisīšanos …bet var gan…
– nicinošu va kā … bet mierīgi !
– to, ka viņi tur to kaut kādo – ne letiš gan laikam toreiz un ne īsti vilkusuni ( lai piedod suņi un vilki) bet kaut kādo tur arī spico karikaturistu vāķīja… kaut kas tur arī va tik kas tāds kā Zviedrijā nebija – šito, var nicinošu pateikt.
Svarīgi ir iecentreties uz pateikšanu – ko pateikt allažiņ atradīsies :)
……………………………………………………………….
Tas tā, bet PATS
mūsu alus
komenc ir … nu … jāprasa skolasnauda atpakaļ .
AIZĶĒRA ne pa jokam :D Un nelaiž vaļā – kā tur aritmetikā saucās – cietais rieksts …
domā, domā, domā, domā … ja reiz ietrāpīts netīšām :)
………………………………………………………………
Bet varētu tas “ir” tās komentu lietas TĀ NORMĀLĀK IEREGULĒT – valdošās un vadošās partijas caitungs tak,
abet nedaudz žēlīgs tomēr tehniskā izpildījuma ziņā …
nu – tas jau cenzoram :)
0