Divi ceļi izglītības reformās
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (53)
zintis_turauskis 13.01.2013. 14.54
Ir jau labi domāt par reformām, bet ir stratēģija un taktika. Diemžēl mani pašlaik visvairāk interesē taktika:
kad 2013./2014.gadā būs skolēnu brīvlaiki, kad sāksies un beigsies mācību gads.
Diemžēl atšķirībā no IZM man atvaļinājums un darbi jāplāno laicīgi.
Un vēl – ja nav skaidrības par tik vienkāršu jautājumu, tad par kādām reformām te var būt nopietna saruna.
0
ir_lv 13.01.2013. 11.21
Kopējo mērķu vārdā indivīdam jāupurē daļa savas brīvības un jāierobežo daļa savu vēlmju un iespēju.
_________
izlasīju rakstu un nesapratu šo:
1. kas ar to konkrēti domāts?
2. Kādēļ tas būtu jādara? Kādi ir tie mērķi, kuru dēļ indivīdam būtu jāupurē daļu brīvības un brīvprātīgi jāierobežo savas iespējas?
Tā kā ļoti velk uz totalitārismu vai vieglu diktatūru. Uz to pašu pusi, uz kuru lēnām dodas autora apjūsmotā Ungārija….
0
Laimīgā :) 12.01.2013. 15.53
“Tas nozīmē mainīgumu it visā – sākot ar dzīvesbiedra, darbavietas nomaiņu un beidzot ar dzimtenes un sava dzimuma maiņu (pieņemot, ka dzimums arī ir tikai sociāla konstrukcija).”
Kā es cerēju, ka viņš uzrakstīs kaut ko jēdzīgu. :( Vismaz būtu pamatojis augstākminēto frāzi, jo es neuzskatu, ka globālisms ir pamatā laulības zudumam un dzimuma maiņai. Tie tomēr ir dažādi procesi.
0
Andis 11.01.2013. 19.09
Manuprāt, riskantākais, kas var notikt nelielai valstij ir savu nelielo resursu izniekošana, cenšoties turēties pretī globāliem procesiem. Tad neilgā laikā viss tiek pazaudēts, t.sk. ticība saviem spēkiem.
Saistībā ar savu darbu – pilsētu attīstību nesen lasīju kādu poļu pētījumu par globālajām pilsētām. Tika salīdzinātas t.s. nacionālās elites pilsētas (kuru attīstība pakārtota nacionālajām interesēm – savas valsts pārvaldība, savas vietējās kultūras kopšana, nacionālā izglītība, tieksme vairāk balstīt savējos un neļaut ienākt svešiem uzņēmumiem) ar atvērtajām pilsētām (atvērta, liberāla ekonomika, brīvs tirgus) pēdējās ir daudz veiksmīgākas finansiāli, cilvēku piesaistē. Pirmā tipa pilsētas nereti finansiālā ziņā dzīvo uz pārējās valsts rēķina, otrā tipa – baro pārējo valsti. Pirmā tipa pilsētas nerada globālas inovācijas un kultūras dzīve tajās ir nabaga, jaunieši tās labprāt atstāj. Otrā tipa pilsētas piesaista talantus, tajās ir ļoti augsti apmaksātas darba vietas, kultūras dzīve tajās ir bagātāka.
Varbūt ar izglītības procesu ir tāpat?
2
Rita Lazda > Andis 12.01.2013. 17.44
Polija ir katoļu valsts un diezgan centrēta uz baznīcu un reliģiju un šī nav laba kombinācija un pat kā piemērs. Es neapšaubītu liberālas vides nozīmību, bet tai ne vienmēr ir jāiet kopā ar svešu cilvēku pieņemšanu un rūpēm par svešiem – Japānā liberālisms ir tikai priekš japāņiem, svešos, pat ja saprot japāņu valodu var arī diskriminēt un tā ir diezgan noslēgta vide – bet tā arī tajā pašā laikā ir attīstības piemērs.
Ķīnā, kura ir visstraujāk augošā, ar liberālismu nedomā politisko liberālismu, bet tikai tirgū un arī ārzemēs ķīnieši pasūta preces un ražošanas sastāvdaļas tikai no Ķīnas. Ķīnas mafija – triādes ar ir naidīgas pret svešiem un sadarbojas ar valsti – Ķīnu.
Latvijā visa valsts sistēma darbojas uz no PSRS laikiem mantoto blata principu, kura patiešām ir noslēgta vide un uztur sakarus tikai savējo starpā un kur tautība patiešām nav noteicošā.
0
Sandris Maziks > Andis 12.01.2013. 21.16
kra2ve
“Ķīnas mafija – triādes ar ir naidīgas pret svešiem un sadarbojas ar valsti – Ķīnu.”
Mūsu varneši arī ir naidīgi pret svešiem(latviešiem) un sadarbojas ar Solncevas brigādēm un НКВД-РПЦ teroristu bandu.
0
ineta_rr 11.01.2013. 17.06
Uh, nu tik dod, viens pa Ir, otrs pa Delfiem: http://www.delfi.lv/bizness/viedokli/lza-prezidents-neoliberalisma-ekonomika-sagravusi-latvijas-zinatnes-razosanas-bazi.d?id=42963380
Nez, ja šiem diviem augstu skolotajiem kungiem palūgtu nodefinēt neoliberālismu, nez, vai spētu atbildēt, un vai atbildētu vienu un to pašu, ja pajautātu katram individuāli?
Labi, pietiks par valodiņu, tagad par tēmu – kad Latvijā ir bijusi liberāla politika? Vai mums ir viendzimuma laulības? Abortu aizliegums pielīdzināts holokausta noliegšanai? Vai politiķis var ierasties darbā tīrās, kārtīgās apakšbiksēs un cerēt, ka viņu vēl kādreiz pārvēlēs? Pat tankus nevajadzēs piesaukt, tāpat būs politiskais līķis, bet izejot no Saeimas sagaidīs tantuki ar puvušiem tomātiem. Latvijā sabiedrība ir TIK konservatīva, ka jebkādas liberālisma pazīmes apdraud ne tikai politisko, bet arī fizisko veselību, jo vismaz 50% iedzīvotāju nesapratīs.
Labi, izglītības sistēmā, iespējams, ir bijis zināms liberālisms, kur, atbrīvojot izglītības sistēmu no totalitārisma skavām, tika atļauts ne visiem vienādi mācīties eksaktos priekšmetus, taču te daļa vainas ir vecākiem, kas paši pieļāva, ka viņu bērni neapgūst eksaktos priekšmetus, turklāt vispusīga izglītība tāpat nav tik vērtīga kā izglītība, ar ko nopelnīt cilvēka cienīgai dzīvei, tādēļ lēmums kopumā bija pareizs, vienkārši ne vecāki, ne skolas nav pietiekoši rūpējušies, lai bērni domātu par savu nākotni un to, kas ir jādara, lai to sasniegtu, bet vienīgais risinājums ir iemācīt bērnus būt atbildīgākiem par savu nākotni nevis atkal visiem likt mācīties 40 minūtes augstāko matemātiku un pēc 10 minūšu pārtraukuma 40 minūtes mākslas vēsturi, jo rezultāts būs līdzīgs kā tagad, tikai vēl smagāks – vispusīgi “izglītots” cilvēks, kas neko citu kā par sētnieku būt nevar, par sētnieku, kas klausās E. Dārziņa mūziku, bet brīvajā laikā lasa jaunos latvju “rakstniekus”, jo, redz, Latvijā 21. gs. bez okupantu valodas pārzināšanas vismaz B2, ja ne C1, līmenī nevar būt pat par pārdevēju veikalā, bet tādu līmeni nevienā svešvalodā nevar iemācīt dažās 40 minūšu nodarbībās, vispusējai izglītībai (un to valodu vispār nevajag mācīt, taču tas tas pats ir spēkā arī uz citiem svešvalodām, tādēļ neko citu kā latviešu valodu šāds vispusīgs cilvēks neprot).
Tā neko esam nodzīvojušies.
Ak jā, protams, pieklātos rekomendēt, kā jārīkojas. Ļoti vienkārši, jāmāca domāt kā arī saprasties ar cilvēkiem, atrast un pielietot informāciju. Ļoti efektīva ir matemātika un filozofija domāšanas attīstībai, bet sapratnei svešvalodas, tas ir, angļu valoda brokastīs un vakariņās, jo tā ir pasaules valoda, kurā var atrast faktiski jebko, kam ir kaut mazākā nozīme, bet pārējās ir tikai papildus atspēriens tiem, kam ir talants valodu apguvē, lai gan ES dēļ būs jāmāca vēl viena, teiksim, igauņu, lai gan var būt jebkura cita ES valoda, un vēl jāmāca retorika, ievads tieslietās, varbūt arī psiholoģijā. Specifiskas zināšanas arī ir vajadzīgas, taču vispirms ir jāizvēlas specialitāte, kam jānotiek vēlākais ap 6.-7. klasi.
Cilvēks, kas prot domāt, jau spēj daudz, ja vēl prot arī angļu valodu, retoriku un piemīt matemātiskā domāšana, un vispārējas zināšanas par civilizētu sabiedrību, tad visi ceļi ir vaļā, atliek vien padziļināti apgūt to, kas interesē, taču to nevar uzspiest, turklāt arī tad, ja piemīt tikai daļa no šīm prasmēm (kā tas vairumā gadījumu būs), tad vienalga cilvēks pasaulē nepazudīs. Pirmajā brīdī aizmirsās, bet būtībā nav slikti arī iemācīt kādu profesiju, lai arī salīdzinoši vienkāršu, jo ceļš uz akadēmiski spēcīgu izglītību ir garš. Vismaz manā laikā amatu mācība jeb mājturība kaut ko līdzīgu deva, taču bez skaidra ceļa uz profesionalitāti.
Un vēl, plaši jāizmanto skolēnu dalīšana pēc spējām un prasmēm, turklāt katrā priekšmetā vai jomā individuāli, lai tie, kam konkrētais priekšmets padodas mācās ar bērniem, ka ir līdzīgs spēju līmenis, bet tiem, kam vajag lēnāk, vienkāršāk un trīsreiz, lai ir citā grupā. Ideāli sadalīt vēl vairāk līmeņos, un pavisam labi, ja katra grupa sanāk tā ap 8-12 skolēniem, jo vairāk nevar kvalitatīvi mācīt. Un nodarbības jāpadara garākas, var būt tās pašas 40 minūtes, bet tad divas pēc kārtas katrā priekšmetā.
Un tos, kas negrib mācīties, jānovirza uz profesionālo izglītību, kur lielāks īpatsvars uz profesijas apguvi un droši vien jau uzreiz nopietnā līmenī, taču arī tur jāmāca augstāk minētās vispārējās prasmes, dalot grupās pēc spējām, jo arī “grūtās galvas” nav vienādi grūtas, turklāt noteikti būtu tādi, kas uz turieni aizietu ar mērķi iegūt profesiju, lai arī spētu mācīties akadēmiska virziena skolā.
2
Dagnija > ineta_rr 12.01.2013. 01.32
Paldies par man izrādīto godu, bet ar LZA prezidentu Spārīša k-gu negribu mēroties viedumā :)
Vienīgi piekrītu tam, ka nevajag neoliberālisma ideoloģijas koncepcijas uzskatīt par dogmām, bet meklēt šī brīža situācijā tos risinājumus, kas nāktu par labu Latvijai!
Gudri runāt mēs visi mākam :) Jautājums ir – kas tiek darīts un tiks darīts, lai izglītības sistēma Latvijā pilnveidotos, bet nepārvērstos haosā.
0
Rita Lazda > ineta_rr 12.01.2013. 18.12
Gudri runāt mēs visi mākam :)
—–
Ja jums šis izteiciens beidzas ar smaidiņu, tas ir domāts, lai pamācītu augstākminēto komentētāju? Diez uz sevi arī šo teicienu attiecināt? Man kā reiz ir tieši tāds pats jautājums par neoliberālisma definīciju – vai tiešām tas kas notiek Latvijā ir neoliberālims? Īpašumu nodokļu politika līdz šim bija kā feodālajā sistēmā, ārzemnieki par šīs sistēmas locekļiem varēja kļūt iegādājoties īpašumu. Un man liekas, ka liberālisms ir pārāk augsts mērķis uz ko tēmēt – liberālisma iespaidā 300 gadus atpakaļ ASV tika proklamēta republika kura iestājās par cilvēka brīvību un tas bija pamats visam tam par ko pārējie apbrīnoja ASV – Latvijā nu gan nekas tāds nenotiek – pat ne jaunajā variantā. Liberālisma iespaidā Lielbritānija iekaroja puspasaules, karojot par savu preču tirgu – Latvijā ja kaut kas notiek, tad tas ir antiliberālisms.
0
Dace 11.01.2013. 16.21
Autors ir viens tiem tiem daudzajiem, kuri uzskata, ka valsts identitātes uzturēšana un kvalitatīva AI ir kaut kādi pretmeti, kas viens otru izslēdz. Īsti nesaprotu, no kurienes šādas domas ir nākušas, neviena Eiropas valsts ar kvalitatīvu ( tai skaitā daļēji anglū valodā esošu AI ) nav zaudejusi savu identitāti. Autors pamatīgi mazgā globalizāciju, novedot to līdz absurdam, bet tai pašā laikā piesauc Somiju, kas ir ieguvēja no globalizācijas procesa, kurā plaši tiek izmantota angļu valoda AI procesā, kura ir ieviesusi eiro, un kaut kā brīnumainā kārtā nav sabrukusi. Tai pašā laikā autors piedāvā triviālus: saglabāt, aizsargāt, atbalstīt, koncentrēties, bet tā īsti neko nepasakot. Neviens jau te nesaka, ka ir viss jāsagrauj un pēdējam jāaizsledz gaisma, raksta otra puse jau ir sakarīgāka, un, droši vien autors ir gribējis tikai labu. Piekritu tiem, kas saka, ka bez kvalitatīvas AI Latvijā nebūs ne ekonomiskās izaugsmes, ne arī kāds gribēs te palikt dzīvot.
4
Dagnija > Dace 11.01.2013. 18.40
Atbilde pingvīnam!
Tomēr draudus nacionālajai identitātei var saskatīt ierosinājumā samazināt mācību stundu skatu visiem tiem mācību priekšmetiem pamatskolā, kas nodrošina nacionālo identitāti skolās (latviešu literatūra, mūzika, māksla)
Starp citu IZM paredzējusi iespēju noteikt tikai minimālos stundu skaitu arī ķīmijai, fizikai un bioloģijai. Par laimi MK noteikumu projekts vēl nav ieguvis pat Valsts sekretāru sanāksmes akceptu.
Tātad apdraudējums nacionālajai identitātei ar šo neapdomīgo projektu ir SKAIDRI SASKATĀMS!
Kas atteicas uz AI – tad kvalitāte AI programmās bez šaubām ir kritērijs. Tomēr līdztekus tam, iesaku apdomāt arī citu kritēriju – lietderību Latvijas ekonomikā un attīstībā. Par šo iesaku rakstu:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/alberts-prikulis-musu-augstskolu-kvalitates-problemas-karosim-vai-uzlabosim.d?id=42846098
0
Janis > Dace 11.01.2013. 20.03
“ierosinājumā samazināt mācību stundu skatu visiem tiem mācību priekšmetiem pamatskolā, kas nodrošina nacionālo identitāti skolās (latviešu literatūra, mūzika, māksla)”
Ir tāds ierosinājums?
Lūdzu, iesaitējiet, lai varam visi pārliecināties.
Es līdz šim zināju tikai par minimālā stundu skaita noteikšanu, kas ir pavisam cita opera.
0
Dagnija > Dace 12.01.2013. 01.14
Minimālo stundu skaita noteikšana mākslas priekšmetos realitātē nozīmē viņu nozīmes samazināšanu. Turklāt Jūs to lieliski saprotat.
Jo priekšlikuma vienīgā argumentācija ir pieņēmumā, ka neviens taču nebūs tik traks, ka samazinās stundas matemātikai un eksaktajiem mācību priekšmetiem, lai gan tādas iespējas ar šo priekšlikumu ir pavērtas.
Un tas ir NOZIEDZĪGI!
Turklāt šāds solis nav paredzēts ne valdība deklarācijā, ne RP programmas projektā! Taču ši priekšlikums tika bīdīts aiz muguras pedagogu organizācijām.
Kā ir ar šādu lēmumu bīdīšanas praksi?
Vai tas atbilst liberālisma praksei?
Domāju, ka demokrātijas un labas pārvalība tradīcijām tā neatbilst!
0
Una Grinberga > Dace 12.01.2013. 10.04
@andrejs_murnieks
Minimālo stundu skaita noteikšana mākslas priekšmetos realitātē nozīmē viņu nozīmes samazināšanu.
—
Vieni kliedz ka samazina eksaktos, citi, ka mākslas priekšmetus. Sanāk, ka skolēniem būs uz pusi īsāka diena? Vai nenonākam pretrunās, ka skolotāji, kas nespēj savākt pietiekami darba, lai normāla alga, labprāt atteiktos no stundām.
Šis farss ap mākslas un eksaktajiem priekšmetiem ir pēdējā demagoģija:
1) Latvijā nav pietiekami daudz eksakto un dabaszinību skolotāju, lai visās skolās par 25% palielinātu šo priekšmetu īpatsvaru; pie tam labi, ja līdz 10-15% no skolēniem spēj uztvert eksaktos un dabaszinību priekšmetus virs vidējā līmeņa.
2) Tā kā “nauda seko skolēnam”, tad skolas ir ieinteresētas sabalansēt saturu tā, lai tas optimāli atbilstu skolēnu spējām un skolēnu/vecāku interesēm. Neviena skola nebūs tik pašnāvnieciska, lai piedāvātu programmu, kas neatbilst skolēnu interesēm.
3) Neviens nav atcēlis mācību satura prasības un pārbaudes darbus – arī mākslas priekšmetos
4) Līdz šim skolām bija jāiziet liels birokrātisks process, lai varētu piedāvāt citādāku mācību programmu nekā to paredz standarta programma. Nu, tā ir papīru ražošana, ja skolai ir mēnešiem jāgatavo programma, ja vecāki izlemj nedaudz palielināt saviem bērniem angļu valodas un datorzinību apguvi (nenosakot to par fakultatīvu).
0
lindukjis 11.01.2013. 13.38
Autors uzdod jautājumu par iespējamo trešo ceļu. Jā, ir iespējams trešais ceļš. Ja jau “vārīšanās savā sulā” nevar novest pie kādas lielas attīstības un izaugsmes, bet internacionalizācija rietumu virzienā, autoru, acīmredzami, nedaudz kaitina, tad var “kārti likt” uz vispārējo rusifikāciju, “nīstamo” angļu valodu apmācību procesā nomainīt ar krievu, tādējādi “nošaujot divus zaķus” ar vien šāvienu; Vispārējā internacionalizācija tiek aizvietota ar “tuvo”, pēc krievu politologu konstrukcijas – “tuvās ārzemes” un “tālās ārzemes”, jo Latvijas mērogiem, pasaule ir pa plašu, bet iespējamo “ārzemju” viesstrādnieku pieplūdumu aizvietos “mūsu pašu brāļu” tautu pārstāvju pieplūdums, kas neizliksies tik dramatiski sakarā ar to ka Latvijā jau šodien ir samērā liels sveštautiešu īpatsvars, kuru mēs neizjūtam kā slogu, jo pie to valodas un mentalitātes mēs esam pieraduši tik ļoti ka neuztveram kā svešu. Reizē ar to tiks pārtraukta, pa laikam, uzvirmojošā diskusija par minoritāšu integrāciju vai, vismaz, mēģinājumiem tās “nesarūgtināt”. Pārkrievosimies, integrēsimies Eirāzijas savienībā un dzīvosim laimīgi!
4
Dagnija > lindukjis 11.01.2013. 18.29
Cienīts kungs!
Iekļaušanās kāda globāla struktūrā un savienībā austrumu vai rietumu virzienā ir ļoti līdzīgas pēc sava scenārija. Tāpēc tās droši var apvienot pirmajā scenārijā. Turklāt kosmopolitizāciju uz krievu valodas bāzes un homo soveticus veidošanu esam gana izbaudījuši PSRS okupācijas laikā.
Diemžēl atkārtojam tās pašās kļūdas.
Un problēma jau nav angļu valodas zināšanā (domāju – gan krievu, gan angļu valdu jāprot katram), bet gan LATVIEŠU VALODAS pakāpenisku izstumšanā no zinātnes sfēras. To uzskatu par nepareizu.
Vai Jūs tam piekrītat?
Ja piekrītat – iespējama tālāka saruna. Ja mēģinat man piekārt kolaboranta vai SC atbalstītāja birku, tad dialogs neizveidosies. Varu tikai nožēlot, ka spējat domāt tikai stilā: ja kādam ir cits viedoklis, tad tas noteikti ir Kremļa aģents.
Domāju, ka tieši šāda atmosfēra ir visvēlamākā Kremlim, lai latvieši nespētu vienoties par kopīgām vērtībām un savas zems attīstību, bet nepārtraukti plēstos savā starpā.
0
Elina > lindukjis 12.01.2013. 12.30
:)Cik saprotu, tu esi aizmirsis visu izteikto ielikt pēdiņās. Citādi sanāks kā man.
Kas tur tālumā ir aiz tās līnijas,
Kur tā zeme ar debesīm tikās?
Jau Dullais Dauka par to esot brīnījies,
Kad pa klaidu prom tālumā likās.
Un es jau arī tiku rāts,
Kad tēvam jautāt steidzos,
Man esot ierobežots prāts –
Tā izskaidrojums beidzās.
0
Rita Lazda > lindukjis 12.01.2013. 17.58
šitā nejoko – latviešiem humora izjūta nav stiprā puse un ne visi sapratīs, ka tas ir sarkasms, ja neuzrakstīsi lieliem(sarkaniem) burtiem pirms teksta un arī tad daudzi to tā nesapratīs
0
ir_lv > lindukjis 13.01.2013. 11.22
autoram: ja reiz esat tik nacionāli noskaņots, tad kāpēc visiem būtu jāprot krievu valoda? Neredzu jēgu.
0
janazakovica 11.01.2013. 12.57
kadas atiecibas vispar var but starp izpilditaju pasutitaja un maksataja parstavi un pakalpojuma sanemeja parstavi..viss tas sen saudzis postpadoju kropligaa korumpeta sistemaa in valid izkroplojumaa..japarcet taas tauvas vienreiz ir kadam.
0
Aga 11.01.2013. 11.57
Sveiciens, Andrej!
Saprotami pasniegta problēma un risinājumi. Paldies!
Ko gribu aizrādīt.
NAP ir ļoti politizēts un drīzāk Tavam pirmajam scenārijam atbilstošs dokuments.
1. NAP veidotāji trīs līmeņos (IZM, MK VK, PKC) mums atteica pašsaprotamu loģiku, ka Latvijā valstiski jāatbalsta un jāatjauno mācekļa mācība pie meistara. Duālā izglītība ir līdzvērtīga un pat pārāka par modulāro sistēmu [NAP 297]. Tādi NAP liedz atjaunot operatīvas un pilnvērtīgas pieredzes lomu profesionālā izglītībā.
2. NAP speciālisti neredz perspektīvas Latvijā jau topošajam meistardarbnīcu tīklam, kā respektējamiem kooperācijas partneriem industriālajiem centriem. Tādējādi paātrinot lauku viensētu iznīcināšanu, traucējot īpašumu pārmantošanu un būtiski kavējot mazo uzņēmumu veidošanos.
3. NAP neplāno attīstīt dažādu ražošanas veidu sacensību, tas būtiski kavēs valsts attīstību vispār. Piemērām, daudzas ekoloģiskās vērtības nav sasniedzamas ar industriālajām metodēm. Latvijas nākotne ir nevis totālā industrijā, bet tieši tādos ražošanas veidos, kuri nepakļaujas industrijai. Pasaulē pietrūkst veselīgu, skaistu, drošu, un max. dabīgu produktu. Internets jau šodien nodrošina KLIENTA indivīda saikni ar individuāli praktizējošu MEISTARU.
Varētu turpināt, bet izglītība ir pārāk nopietna lieta lai to saistītu ar tikai ar NAP.
Mums nepieciešams būtiski mainīties, bet tās jāsāk ar līderiem, cilvēkiem vadītājiem, kuri nebaidās satikties un diskutēt.
Diemžēl ne Reformu partija biedri, ne IZM ministra administrācija (kopš 11.11.2011.) nespēj noorganizēt ministra tikšanos ar Latvijas Amatniecības meistaru komandu.
Situāciju nedaudz analizēju savā blogā vilniskazaks.blogspot.com Lielā ķīviņa neredzamā daļa. Protams, tas drīzāk izaicinošs joks, nepieciešama nopietna akadēmiska diskusija.
http://vilniskazaks.blogspot.com/2012/11/liela-kivina-neredzama-dala-sobrid-izm.html
1
Dagnija > Aga 11.01.2013. 18.18
Paldies Vilnim par komentāru!
Ierosinu šos apsvērumus izklāstīt plašākā rakstā. Domāju, ka šīs domas par kooperāciju un ekonomikas diversifikāciju ir vērā ņemamas.
Rakstīju par NAP tādā nozīmē, ka loģiski ir TIKAI TAGAD sākt reformu plānošanu, jo no dokumentu hierarhijas viedokļa beidzot ir pieņems augstākā līmeņa dokuments. Tagad Saeima ir pateikusi attīstības virzienus (pareizi vai nepariezi – tas ir cits jautājums) Formāli loģiski skatoties – tagad jāseko katras nozares stratēģijai. VAI NE?
JA TĀ NEN0TIEK, TAD IZNĀK, ka NAP NAV NEKĀDA JĒGAS!
Bet tas nav pareizi no vadības politikas viedokļa!
0
Ieva 11.01.2013. 11.33
Kvalitatīvas izglītības trūkums Latvijā ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc jaunieši dodas studēt uz ārzemēm. Latvijas diplomu var uzkārt uz nagliņas, ja kandidē uz vietu kāda starptautiskā uzņēmumā, vai otrādi – Eiropas augstskolas diploms rada priekšrocības kandidātam pretendējot uz darbu jebkurā Latvijas iestādē.
Un tas ir kritiski. Daudz kritiskāk par ogu lasītāju aizplūšanas. Tiesa, liela daļa šo jauniešu atgriežas – pēc maniem novērojumiem, bet ir tādi, kas to neizdara.
Cerams, ka tagad, kad ir uzradusies jauna IZM valsts sekretāre, ķīviņus nomanīs konstruktīva darbība. Jo, pa lielam, mērķi jau visiem vienādi
0
lismanis 11.01.2013. 11.33
es tikai īsti nesapratu, vai raksta autors iestājās par pirmo vai otro scenāriju, vai tomēr palika neitrāls? jeb tā bija tikai tāda laukuma pārskatīšana, situācijas konstatācija un sākums diskusijai?
es droši vien esmu tomēr vairāk pirmā scneārija piekritējs. starp citu es neuzskatu, ka pirmais scenārijs (liberālais) izslēdz otrā scenārija ieguvumus – ka valsts un tauta saglabājas.
1
Dagnija > lismanis 11.01.2013. 17.20
Andrejs Mūrnieks:
1) kā pamānījāt ir iespējams abus scenārijus apvienot. Lasiet tekstā tālāk pēc abiem scenārijiem. Runa ir par patiesi centrisku politiku, nevis centrismu, kas zem sevis maskē to pašu galējo liberālismu.
Tas vidusceļš ir pats grūtākais.
2) Un tāpēc, lai to izdarītu, ir uzskaitīti reformu principi, kas jāievēro. Diemžēl manuprāt tie netiek ievēroti.
3)Dramatiskākais ir tas, ka ejot pa celiņu globalizācijas pilnīga akcepta un neoliberālismā virzienā (tas ir atsakoties no savām nacionālajām interesēm) ir pilnīgi droša demogrāfu prognoze, ka latviešu kā nācijas liktenis ir faktiski izšķirts. To mainīt varētu vienīgi radikāla pavēršanas demogrāfijas risinājumu virzienā. Es tam pievienotu ekonomikas programmu un izglītības programmu, kā arī repatriācijas programmu.
Lūk 4 lielie reformu virzieni valsts līmenī.
0
Janis 11.01.2013. 10.12
Jā, kā Ungārijā.
Autors piedāvā ņemt piemēru no valsts, kam iet ekonomiski sliktāk nekā LV un tiek samazinātas politiskās brīvības, notiek politiski motivētas atlaišanas, mediju “konsolidācija”, u.c. lietas, kas ir gauži pazīstamas, jo notiek arī Krievijā.
Par to, kas notiek Ungārijā, īsumā šeit:
http://www.newyorker.com/online/blogs/books/2013/01/the-hungarian-crackdown.html?mbid=social_retweet
Lūk, piemēram, kā “aug” Ungārijas ekonomika:
http://www.indexmundi.com/g/g.aspx?c=hu&v=66
http://www.xe.com/currencycharts/?from=HUF&to=USD&view=5Y
Tātad arī ekonomiski nav nekāda pamata ņemt piemēru no Ungārijas, jo viņiem iet sliktāk nekā mums.
No Krievijas piemēru arī nevaram ņemt, ņemot vērā, ka apmēram 50% valsts budžeta tur sastāda naftas un gāzes nauda.
7
Sandris Maziks > Janis 11.01.2013. 14.59
nulle
Huseins, Miloševičs un Kadafi kā Jēzus Kristus ziedoja savas dzīvības, lai pārējiem krievu draudziņiem atvērtu acis. Laikam jau veltīgi, tiem smadzeņu nav.
0
Dagnija > Janis 11.01.2013. 17.41
Sveiki Zalīša k-gam!
Jūs kā jau liberālisma aizstāvis pamatā lasāt tikai to informāciju, kas atbilst Jums pieņemamajai nostājai.
1) Demogrāfijas jomā Ungārijai ir izdevies nulle punktu pārvarēt.
Ekonomiskajā ziņā viņiem nākas sastapties ar vēl lielākām grūtībām kā Latvijai. Bet kā zināms tā valsts nacionālo kursu ir uzņēmusi nesen. Dziļajā bedrē tā bija nonākusi sekojot tradicionāli liberālajam kursam – kā visas postsociālitiskās valstis, PIRMS kursa maiņas. Kāds būs rezultāts kursa maiņai redzēsim pēc laiciņa
2) Nedomāju, ka mums pilnībā jākopē Ungārijas pieredze, taču atsevišķi momenti varētu būt izmantojami.
3) Kā redzējāt es pretstatīju divus galējos scenārijus, jo tos vieglāk apjēgt. Realitātē politika vienmēr iet kaut kur pa vidu. Tad lūk šo Latvijas scenāriju mums jāveido ņemot vērā DAŽĀDA veida pieredzi.
Tai skitā Somijas – konkrēti izglītības, jomā, bet, piemēram, demogrāfijas jomā – varbūt Ungārijas. Un būs joma, kur mums JĀSTRĀDĀ AR SAVU GALVU, nevis jākopē tas, kas ārzemēs jau tiek uzskatīts par diskutablu.
Tāpēc nepieciešama NOPIETNA diskusija, nevis personāliju kari, kā patlaban izglītībā
4) Starp citu Reformu partija sevi ir tieši pozicionējusi kā centrisku spēku. Kas varbūt atšķiras no izglītības ministra pašreizējā redzējuma – acīmredzot. Tāpēc baidos, ka patlaban notiek novirzes no centriskā kursa. Nezinu kāpēc, jo zinu, ka R. Ķīlis savā laikā ir piedalījis praktiski visu RP programmu iztrādē, tai skaitā deklarācijas par centriskumu koncepciju, kas lasāma programmas ievadā (pareizāk sakot, programma projekta, jo, starp citu, programma joprojām nav nobalsota RP kongresā)
0
Dagnija > Janis 11.01.2013. 18.53
Interesanta ir Ungārijas JAUNĀS konstitūcijas preambula.
Palasiet, un – ja ir laiks – uzrakstiet man, kuri tieši punkti Jums šķiet nepieņemami Latvijai (principā):
http://www.atjaunotne.lv/articles/ungarijas-konstitucijas-preambula
0
Janis > Janis 11.01.2013. 19.55
“Jūs kā jau liberālisma aizstāvis pamatā lasāt tikai to informāciju, kas atbilst Jums pieņemamajai nostājai. ”
Lieliska argumentācija.
To Jums LU doktorantūrā iemācīja?
Viss Jūsu raksts un arī šis komentārs parāda, ka neorientējaties šādos inteliģentam cilvēkam svarīgos priekšmetos:
– kritiskā domāšana (“ir iespējami 2 ceļi”, ad hominem, aplamā raksta preambula, pretrunas pašā rakstā, sasaistes trūkums ar realitāti)
– vēsture (“globalizācija un neoliberālisms” kā kaut kādi nomācoši ļaunumi, kas mums “lien virsū”)
– ekonomika un finanses (pilnīgi aplamā doma, ka ES finansējums kaut kādā veidā tiek novirzīts “patēriņam un importam”)
Vārdu sakot, Jūsu publiskās izpausmes ir, kā saka, atmaskojošas.
Kad it kā inteliģents cilvēks publiski pauž viedokli, kas iet pilnīgā pretrunā ar šo “inteliģento” reputāciju, viedokļa klausītājiem vai lasītājiem atliek pieņemt, ka vai nu šis cilvēks rīkojas kādās interesēs vai nemaz nav inteliģents.
Jums tikai atliek izvēlēties, kura atbilde ir pareizā.
0
Dagnija > Janis 12.01.2013. 01.41
Godātais Zālīš k-gs, Jūs veikli novirzaties no Ungārijas jautājuma. Pievēršot pārspīlētu uzmanību Jūsu padevīga kalpa izteiksmei un meklējat avīžu rakstā zinātniskus dziļumus. :) Pasakiet labāk – kāpēc Latvija 20 gadus sekojot pamatā liberālisma kursam ir nonākusi tik dziļā krīzē (turklāt atkārtoti)?
un kāpēc tas kopumā ir novedis Rietumus tik dziļā krīzē ?
Es sliecos domāt, ka viens no iemesliem ir morālas dabas. Citiem vārdiem sakot atslēga ir ne tik daudz ekonomikā cik kultūrā: cilvēku vētīborintācijās, gaidās, ideālos, klišejās. Neatbilstību starp kultūras normām un ideāliem, no vienas puses, un sociāli izveidotām sabiedrības locekļu spējām rīkoties atbilstoši šīm normām un vērtībām, no otras puses, R. Mertons sauc par anomiju
Kultūra pieprasa zināma tipa uzvedību, ko kavē sociālā struktūra. Piemēram, ASV kultūrā milzīga nozīme ir panākumiem dzīvē un materiālajai labklājībai (līdzīgi ir Latvijā). Taču sava zemā stāvokļa dēļ sabiedrībā daudzi nespēj dzīvē gūt panākumus, tādējādi neīstenojot gaidas, ko ģimene vai viņi paši ir lolojuši. Iestājas anomija, parādās tendences uz deviantu rīcību: sabiedrībai nepieņemamu līdzekļu lietošanu, lai sasniegtu ekonomisko augšupeju. Spekulācijas un bezatbildīga kredītu ņemšana ir viens no šādu deviāciju paveidiem līdztekus smagākām tās formām – krāpšanai un zādzībām. Neveiksmju gadījumā seko depresija, alkoholisms, narkotikas. Iespējama arī pretēja neatbilstība: sociālo procesu dinamiku var kavēt kultūras stereotipi un vērtības (piemēram, tradicionālais dzīvesveids var kavēt sociālo mobilitāti).
Izglītībā izvirzot mērķus, jācenšas pēc iespējas saskaņot ideālo un normatīvo ar reālo. Te parādās nopietna pretruna, jo, no vienas puses, kultūras vērtības un dispozīcijas ir jāņem vērā, bet, no otras puses, jārēķinās, ka cilvēkam būs jādzīvo reālā sabiedrībā ar tās ekonomiskajām iespējām.
0
Rita Lazda > Janis 12.01.2013. 17.54
ASV mežonīgo rietumu bagātākie un viltīgākie(kā Rokafellers) aiz sevis atstāja universitātes, kas arī mūsdienās ir prestižākās ASV universitātes.
Te nav ar ko salīdzināt, kas Latvijā notika pēdējos 20 gados – ko diez aiz sevis ir atstājis Lembergs, Šķēle, Vaškevics un Šlesers? Ko labu aiz sevis ir atstājis Krištopāns Muļķu zemē?
0
Aleksejs Dimitrovs > Janis 12.01.2013. 21.51
autoram. Ja jau esat domājis par to kāpēc Latvija ir nonākusi tādā krīzē pēdējos 20 gados, varbūt arī esiet pārdomājis kāpēc Latvijā pēdējos 20 gados augstskolas sāka augt kā sēnes pēc lietus?
Piedāvājot reformas ceļus man liekas, ka jāsāk ar problēmu cēloņiem, ja tādas, protams, mūsu izglītības sistēmā ir. Diskusijās man liekas, ka visiem viedoklis sakrīt tikai par vienu problēmu, proti naudas trūkumu. Jā tā būs tad viss ies kā pa sviestu un būs vēl 60 jaunas augstskolas, kas ražos nevienam nevajadzīgus produktus.
0
Una Grinberga 11.01.2013. 10.08
Es tā arī nesaprotu, kā var izglītību nošķirt no globālajiem procesiem, bet tajā pašā laikā ekonomiku koncentrēt uz augstvērtīgām, eksportējošām nozarēm? Kā var attīstīt augstvērtīgu zinātni un pētniecību tikai latviešu valodā? Ne velti lielākā daļa doktoru raksta darbus ārvalstīs, jo Latvijā nevar atrast ne darba vadītāju, ne recenzentus lielākajai daļai tēmu. Vai Dace Dzenovska rakstot pētījumu par migrāciju no laukiem Latvijā zem Oksfordas karoga ir sliktāka par jebkuru vietējo pētnieku? Tas, ka Latvijā nespēj veidot kvalitatīvu sadarbību ar ārvalstu augstskolām ir sekas nevis rīks, lai celtu izglītības kvalitāti!
P.S. Tas latviskais mazvērtības komplekss ir sērga – bremzējošs faktors konkurētspējai! Tādēļ izglītība ir atpalikusi, valsts pārvaldes izaugsme ir stagnējoša, bet bizness nespēj veikt elementāru eksporta veicināšanu.
6
aija_vecenane > Una Grinberga 11.01.2013. 12.03
Piekrītu. Latviskais mazvērtības komplekss nes daudzkārt lielāku kaitējumu par sliktiem likumiem vai nenotīrītiem ceļiem, vai mazkvalificētiem skolotājiem.
Kā Tu piedāvā to risināt?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 11.01.2013. 12.30
@Magnijs
Ir valstiski jānosaka stratēģiski svarīgās jomas, kurās mēs satraucamies par latviešu valodas lietojumu un kurās mēs neierobežojam citu valodu lietojumu. Piemēri:
1) Pakāpeniska pāreja uz vispārējo izglītību latviešu valodā un mazākumtautību valodas un kultūras apmācība kā fakultatīvs;
2) Pakāpeniska pāreja uz medijiem latviešu valodā, bet filmas un seriāli oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā;
3) Bakalaura studijas latviešu valodā ar padziļinātu valodas apguvi, starptautiskas programmas vai par globālām tēmām (piem. starptautiskais bizness) angļu valodā; Maģistrs latviešu/angļu; Doktora studijas tikai angļu valodā, bet vietējo doktoru un citu valstu pētījumus aktīvi tulkot latviešu valodā;
utt.
P.S. Tas, ka es esmu ieguvis bakalauru un maģistru angļu valodā nenozīmē, ka man latviešu valoda ir mirusi vai es nespēju tik pat labi izteikties kā dažs labs, kurš beidzis baltu filoloģijas fakultāti. Valodas lietojumu nosaka izglītošana ģimenē un pamatskolā.
0
aija_vecenane > Una Grinberga 11.01.2013. 15.07
Es ar latviešu mazvērtības kompleksu biju domājis psiholoģiskas aiztures plašākā mērogā – ne tikai kā kautrību vai bailes lietot un aizstāvēt latviešu valodu, kopt savu kultūru, atzīt savu latvietību un būt lepnam par to, bet kā kautrību un bailes vispār. Bailes uzdrīkstēties, bailes būt saimniekiem. Lasot komentārus ziņu portālos, man bieži rodas sajūta, ka cilvēki nejūtas kā daļa no šīs valsts, ka viņi nejūtas spējīgi lemt un ietekmēt norises nedz valstī, nedz Eiropā, kur nu vēl pasaulē. Tāpēc mani uzrunāja Tavs teikums “latviskais mazvērtības komplekss ir sērga – bremzējošs faktors konkurētspējai”. Tieši tā! Jo kā gan latvieši var būt konkurētspējīgi, ja viņi neuzdrīkstas to darīt?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 11.01.2013. 15.58
@Magnijs
Un vai tas nav mazvērtības komplekss domāt un rīkoties tā, ka latviešu valoda ir mirusi? Tie, kas bremzē angļu valodas ienākšanu Latvijas AI, nolemj Latvijas izglītību un tautu iznīcībai. Bez labas izglītības un starptautiski augstvērtīgām precēm un pakalpojumiem, tauta iznīks, jo nespēs aizstāvēt uz izkopt savu identitāti bez normāla labklājības līmeņa.
0
Elina > Una Grinberga 12.01.2013. 12.19
Bet tas mazvērtības komplekss jau nav visu laiku jāatgādina. Es jau tāpēc nekļūšu konkurētspējīgāka, ka to zināšu.
Tagadējiem jauniešiem tā nav, un nevajag par to runāt. Un interneta komentāri jau nav nekāds rādītājs pēdējā instancē. Daļēji labi zinot, kas tos štancē.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 12.01.2013. 14.59
@Jēkabs
Prieks, ka nepastāv dzimumu diskriminācija un Jēkabs par sevi spēj runāt sieviešu dzimtē :)
0
dro 11.01.2013. 09.14
Piekrītu autoram. Diemžēl klausoties nesen Latvijas radio sarunu starp Ķīli un AIP pāstāvjiem, nācās secināt, ka Ķīlim tomēr ir pavisam konkrēti priekšlikumi, bet katrai augstskolai savs priekšstats. To atzina arī Auziņš, atbalstot Ķīli.
0
Sleepwalker 11.01.2013. 08.29
Saprāta balss!
4
+2
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Dagnija > Sleepwalker 11.01.2013. 18.11
Godātie komentētāji un pedagogi, kuri lasa šo rakstu!
šeit ir iespējams ieiet portālā “Alternatīvā izglītības reforma” => https://sites.google.com/site/aireforma2013/
Var lasīt priekšlikumus, rakstus un ievietot savas ideja vai komentārus (vienīgi, lai ieliktu savu tekstu, ir jāreģistrējas)
Būsim aktīvi un radoši! Izglītības reforma ir mūsu!
Nevis vienīgi politiķu un ekspertu jautājums!
0
Dagnija > Sleepwalker 12.01.2013. 01.25
Tas, ka demokrātija un liberālā tirgus ekonomika ir divas pretrunīga tendences, atzīst vairāki rietumu, tai skaitā ASV, pētnieki Piemēram: Thurow, L., C. The Future of Capitalism. How Today’s Economic Forces Shape Tomorrow’ s World. – London: Nicolas Brealey Publishing, 1996
Tāpat ietiktu palasīt sociologa Zigmunta Baumana viedokli.
No padomju kolektīvisma sabiedrības pārejot uz postmoderno patērētājsabiedrību, šķiet, esam pagājuši garām optimālā centra pozīcijai. No grāvja – grāvī! No valsts diktāta un kolektīvisma – nekontrolēta tirgus diktātā un galējā individuālismā.
Taču, samazinot valsts lomu sabiedrībā, tiek panākta nevis neatkarība, bet – tieši otrādi – atkarība, tikai ne vairs no valsts, bet no globālajiem procesiem. Sociologs Zigmunts Baumans raksta: sistēmas problēmas tiek pārliktas no sabiedrības (valsts) uz individuālu cilvēku, kura dzīves veids kļūst par biogrāfisku sistēmas pretrunu risinājumu.
Kā tas iespaido ģimeni un izglītību?
Konkurences cīņā izdzīvot vieglāk ir vienam. Izklaide arī lētāk sanāk vienam. Ekonomists Lesters Turovs uzskata, ka patērētājkultūras “es” izstūmis investīciju kultūru “mēs”. Ģimene, bērni, viņu audzināšana un uzturēšana prasa lielas investīcijas un laiku. Un tas traucē būt mobilam darba tirgū. Konkurētspējīga personība attīstās uz vienotas ģimenes rēķina.
Tāpēc liberālisms, kas akceptē pilnīgu indivīda pašpietiekamību un brīvību ir izaicinājums ģimenei un arī tradicionālajām vērtībām, ko tiecamies piedāvāt izglītībā bērniem
Lai to mainītu, nepieciešama valsts investīciju politika – ģimenēs un tādā izglītībā, kas piederību ģimenei un valstij veicinātu.
Individuālisma korektīvs, pēc sociologa Amitaija Etcioni domām, ir sabiedriskais labums un sabiedriskais tikums, ko viņš saista ar sociāliem enkuriem jeb orientieriem. A. Etcioni uzsver vidusceļu starp galēju individuālismu un sociālo konservatīvismu. Tas nozīmē brīvprātīgu sevis pašierobežošanu ar galvenajām cilvēciskajām vērtībām. To skaitā ir ģimene!
0
Dagnija > Sleepwalker 12.01.2013. 01.28
Par šo tēmu – ģimene, izglītība un demogrāfija – neoliberālisma un neiegrožotas tirgus ekonomikas kontekstā – var palasīt šeit:
http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabiedriba/andrejs-murnieks-gimenes-vertiba-postmodernas-sabiedribas-izaicinajumos.d?id=42307638
Raksts, ka tapis pēc konferences Saeimā
0
Rita Lazda > Sleepwalker 12.01.2013. 17.30
Vai varētu kāds izskaidrot ko īsti domā ar neoliberālismu, un kāpēc tieši neoliberālisms ir tas vaininieks, kas ir pie vainas visās Latvijas nelaimēs? Man kaut kā likās, ka katrai nolaidībai ir savs vaininieks, ka par valsts politiku ir jāatbild tautas ievēlētiem politiķiem, kas sastāda valdību, un ka viņi ir arī nolemj cik daudz % no IKP piešķir zinātnei, aizsardzībai utt. Heh, un man tā īsti nepalika skaidrs par kuru ceļu ir šis raksts – Ķīlis nu gan ja tā skatās nav tas paraugs tajā izpratnē kā raksta rakstnieks domā, jo Ķīļa variantā nekur neizskatās, ka tiktu stiprināta latviešu valoda un domāts par Latvijas zinātni, jo angļu valoda augstskolās, īpaši jau domājot par ārzemju studentu piesaisti nekādīgi nav orientēta uz pašmāju jauniešiem – ja jau tā satrauc pašmāju jauniešu konkurence, tad tā ir jāstiprina ar mācībām citās zemēs citā(ne tikai angļu) valodā, tai ir jārada apstākļus savā zemē, kur šīs svešumā iegūtās zināšanas un dzīves pieredzi pielietot. Piemēram, no UK presē publicētās informācijas un arī nesen notikušajām izmaiņām izglītībā jau sen domā, ka ārzemju studenti tomēr dod mazāk laba, nekā cerēts – tas ir milzīgs budžeta papildinājums naudas izteiksmē, bet saņemtā nauda budžetā neatmaksā tās problēmas ko šie rada un arī izglītības līmenis tiek samazināts, lai pielāgotu to iebraucēju līmenim.
0