eiserts
Vai premjeram vajadzēja sist tantami un lēkāt reizē ar ķīlīti un citiem “reformatoriem”. Tas būtu gana efektīvi, tikai ar izglītību tam nebūtu nekāda sakara.
——–
Kas domā – tas pat neko no integrācijas kampaņās iegrūstā ‘piķa un kāposta’ nesaņēma. Vajag CERĒT – un turpināt sapņot, tad varēs cīnīties – un kādu piķi/kāpostu no sponsoriem arī dabūt:
‘- Tāds sapnis par integrāciju, kāds tas bija valsts pirmajos gados, kad valsts tai tērēja daudz budžeta naudas un arī Eiropa deva būtiskas summas, ir izsapņots. Jo notika divas pretējas kustības – integrācija un globalizācija.’
Jāizšķiras, vai gribam palikt latvieši. Saruna ar dzejnieci Māru Zālīti
Šo Briseles-Stokholmas okupācijas varas ģenerālsekretāru par Latvijas premjeru nekad neesmu uzskatījis un neuzskatīšu. Klausīties viņa grāmatvedības atskaites gadu mijā = bojāt sev svētku noskaņojumu, tāpēc LTV1 uzslēdzu tikai uz prezidenta runu. Laimīgu Jauno gadu, Latvija!
Ja godīgi, tad arī prezidenta runu ieslēdzu tikai formalitātes pēc, lai pēc tās noklausītos Latvijas himnu par godu Jaunajam gadam. Nevajag mani pārprast – nekāds Bērziņpapa fans es neesmu.
reālists, ar ko gan prezidenta runa, tavuprāt, bija labāka par tā sauktajiem Dombrovska cipariem un skaitļiem!
Kas gan precīzāk raksturo ekonomikas izaugsmi? Vai tad ne cipari un skaitļi, nevis tukši apgalvojumi?
Starp citu, Bērziņa runa bija laba, it seviški par EUR.
Tā saucamā prezidenta runu arī nebija vērts klausīties. Šī pelēcība tikai varētu pamācīt, kā zagt ES naudu savas lauku mājas atjaunošanai un kā izmanot savu amatu, lai prihvatizētu prestižu dzīvokli.
Tūlīt redzēsim rezultātus mazumtirdzniecībā gada beigās, un tas parādīs vai dzīvojam labāk vai sliktāk! Tikai skaitļi un skaitļi pārliecinās , ka dzīvojam labāk vai sliktāk!
Paldies , Dombrovskim, kurš izveda valsti no krīzes.
Nav ko ņaudēt, būsim optimisti nevis demagogi un nenoliegsim, ka dzīvojam labāk nekā iepriekš.
Laimīgu un optimistisku 2013. gadu visiem!
@Bet
Nav jāgaida statistika – dienās pirms Jaungada Centrāltirgū visgarākās rindas bija pie nēģiem, ikriem un laša. Pie reņģēm gan rindas nemanīja! Droši vien arī popularākais dzēriens svētku laikā nebūs vis demokrātiskais Igristoe, bet Martini Asti vai kāds cits līdzīgs dzēriens par 2-3 lielāku cenu!
@S&M
Nabadzības, alkoholisma, narkomānijas u.c. sociālā riska grupas nebija tikai sociālismā, jo varas struktūras ātri vien zināja, kā ar “cilvēktiesībām draudzīgām” metodēm attīrīt publisko telpu no šādām sociālā riska grupām. Pie tam ne-komunistiskās partijas biedri lielākoties dzīvoja samērā pieticīgi, lai nejustu skaudību, ka kāds dzīvo labāk par viņiem. Ņils arī pēc vecajām labajām sociālisma metodēm nevis risina ubagošanas problēmu, bet vienkārši to aizliedz!
——-
Pareizi – aizliedza bezdarbu, tāpēc jau skolotāji varēja skolniekus pa Tīreļpurvu u.c. kaujas slavas vietām vadāt. Tagad bij. brīvības cīnītājiem šodienas iekārtā pat baļķi nest neuztic – kur nu vēl skolēnus mācīt!
Triju zvaigžņu kavalieris, bezdarbnieks
”Visai spaidīgos apstākļos jau ilgāk nekā gadu nokļuvis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, LNNK dibinātājs, balsotājs par valsts Neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā Augstākajā Padomē Odisejs Kostanda (49). Odiseju atceras kā skolotāju, kurš “aizliegtā” laikā veda klases pa latviešu karavīru kauju vietām “dzīvās” vēstures stundās.
(..)Lielākais humors, ka darba vietas meklējumos atmetu ar roku Rīgas ministrijām un aizgāju uz dzīvesvietai tuvo gateri. Kaut baļķus krautu, septiņus, desmit latus dienā nopelnītu. Īpašnieks mani nopētīja un novilka – pa-do-mā-šu. Domā jau pusgadu. Tā ka arī baļķi nest neesmu piemērots.”
Pamatā jau tērē importu un grauj ārējās tirdzniecības bilanci. Un ko tur pārmest VD, viņš nav spējīgs jel ko mainīt pēc rakstura, bet ne jau viņš sāka. Skalbi gan velti vazā, viņš bija augstākas domāšanas cilvēks.
@S&M
1) Nevajag jaukt veiksmes stāstu par izkļūšanu no krīzes ar veiksmes stāstu par valsti – tās ir divas dažādas lietas! Daudzos skatu punktos mēs nevaram saukt valsti par veiksmes stāstu! Paskaties uz Grieķiju, Portugāli, Spāniju – Latvijai būtu tādas sekas, ja tiktu izmantots vienīgais alternatīvais risinājums. Rezultātā emigrācija ir tāda pati, bezdarbs augstāks un ilgāks, bet atgriešanās pie pirmskrīzes dzīves līmeņa vismaz pārskatāmā nākotnē nav saskatāma. Mums tomēr bezdarbs ir zemāks un skats nākotnē ir daudz pozitīvāks!
2) Daudzās valstīs ar līdzīgu dzīves līmeni (tepat uz austrumiem un tieši uz dienvidiem) neviens pārtikas pakas nedod – Latvijā valsts nodrošina visas pamatvajadzības cilvēkiem!
3) Šaubos, vai valdības vadītājam ir jānes morāla atbildība par katra cilvēka individuālajām izvēlēm: par to, kādas skolas apmeklē, kādu profesiju izvēlējies un cik prasmīgi realizē savu potenciālu. Vispirms jau tā ir paša cilvēka atbildība, tad ģimenes (vai aizbildņu) un pašās beigās tā ir valsts atbildība, cik prasmīgi tā nodrošina vidi, lai cilvēks varētu pieņemt kvalitatīvas individuālās izvēles. Ir arī jāatceras, ka politiķus izvēlas sabiedrība – tātad, ja iepriekšējos gadus valsts nav nodrošinājusi atbilstošu vidi pareizām individuālajām izvēlēm, vispirms morālu atbildību jānes vēlētājiem. Galu galā mēs nonākam pie tā, ka morālu atbildību par valsts veiksmi vai neveiksmi ir jāuzņemas pašai sabiedrībai.
@S&M
Tas, ka kādā jomā ir daudz budžeta vietu, nenozīmē, ka vēlētāju ievēlētie pārstāvji nevar kļūdīties vai pieņem neprofesionālus lēmumus. Jaunietim ir jāizvēlas sava profesija pēc savām prasmēm, interesēm un nākotnes iespējām. Ja man būtu vēlreiz jāizvēlas joma, kur studēt, es neietu par programmētāju, jo mani tas neinteresē; es neietu par skolotāju, jo es tam neredzu plašas nākotnes iespējas (vismaz pagaidām) un es neietu par ārstu, jo neesmu pārliecināts, ka man tas īsti padodas. Visas šīs jomas ir plaši atbalstītas no valsts puses, bet manām individuālajām prasībām tās neatbilst. Es esmu gatavs maksāt, jo zinu, ka ar labu darbu pēc tam mācību maksa ātri atpelnās. Tādēļ mani sarūgtina institucionālā pretestība reformām izglītībā – tas vismaz mazinātu iespējas jauniešiem pieņemt kļūdainus lēmumus, kas valstij vēlāk maksā daudz dārgāk (pārkvalifikācija, neefektīvs darba tirgus un emigrācija).
Pārtikas pakas ir lielā daļā ES valstu. Es zinu, ka Nīderlandē tādas arī ir (pārsvarā gan domātas imigrantiem, kas nevēlas strādāt un dzīvo no sociālās palīdzības). Pie tam pārtikas pakās ir augstākā labuma produkti, ko bieži vien daudzi, kas pakas nesaņem, nevar atļauties!
@S&M
Latvijā pārāk daudz skolo ārstus! Iedzīvotāju skaits strauji samazinās, medicīnas politika pārorientējas no ārstēšanas uz profilaksi un ārstniecības iestāžu skaits tiek samazināts. Budžeta vietu skaits būtu jāsamazina uz pusi un tad uz katru studentu paliktu vairāk naudas. Tāpat rezidentūras nauda būtu stipri jāpārdala par labu studentam nevis ārstam, pie kura rezidents strādā. Nevienā citā jomā prakses vadītājs nesaņem par prakses vadīšanu vairāk nekā praktikants (principā algots darbinieks). Kad būs mazāk ārstu un ārstniecības iestādēm būs jācīnās par speciālistiem, tad ārsti varēs cerēt uz algu, kas atbilst ieguldītajam darbam un prasmēm.
Zinot, cik lielajiem ārstiem šī sistēma ir izdevīga, es neredzu, ka kāds būtu gatavs bāzt roku skudru pūznī!
S&M – nu dakteri ir tie ļaudis , kurus daudz pazīstu… Var jau rezidents gausties par savu apmaksu , var … Šodien man ar zvanīja viens ex-rezidents un apsveica Jaunajā gadā , tagad viņš pārvietojas ar gadīgu AUDI A6 un īpaši neraud… Labi dakteri arī Latvijā labi pelna . Kā man aizvakar viens pazīstams muziķis teica – ir mainījusies korporatīvo ballīšu publika , tagad jāspēlē ginekologu, zobārstu , ķirurgu Jaungada tusiņos :)
lno – nuuu , ja alkoholu pirka ar patēriņa kredītu naudu, tad domājams nav sasniegts … , ja par ekonomiku , tad nav korekti salīdzināt , jo struktūra ir atšķirīga …
lno – es neizvairos , es nezinu un piebilstu par iespējamiem faktoriem. Es patiesi uzskatu ,ka pirmskrīzes ekonomiku nevar salīdzināt ar šodienas , jo to reāli sildija celtniecības un kredītu burbulis.
klusais. Struktūra tiešām izmainījusies. Dombrovskis teica, ka ražošanas apjoms jau sasniedz pirmskrīzes līmeni. Pakalpojumi un tirdzniecība diez vai…Mani baida, ka sāksies algu paaugstināšanas maratons, lai noturētu darbiniekus.
S&M
Pacieties, jo , kā redzi, tad Tev būs visas iespēja sbraukt ar labu mašīnu!
Es personiski gan nezinu nevienu trūcīgu ārstu. Es gan daudz pa dakteriem nestaigāju, bet pilsētā jau to dakteru netrūkst un runu par viņiem tapat. Tā kā pacieties, gan arī Tev viss būs un daudz!
@S&M
Un kādēļ tas visu šo gadu laikā nav izdarīts…
—
Tādēļ, ka ārstiem-profesoriem (ne tai trūcīgākajai ārstu daļai) tad būs jāatsakās no daļas ienākumiem. Neviens to negrib! Kādēļ jaunie ārsti neceļ šo jautājumu publisko debašu līmenī? Sistēmu visvieglāk var izmainīt no iekšienes. Man arī nedaudz pārsteidz tas, ka ir tik zema solidaritāte pašu amata brāļu vidū – visi reiz ir bijuši slikti apmaksāti rezidenti, bet līdz ko tiek par lieliem ārstiem, tad neviens neuzskata par nepieciešamību domāt papildus savai kabatai arī par savas nozares prestižu un profesionālu, motivētu jaunu ārstu kalvi.
P.S. Vidējā alga nav rādītājs – daži saņem priekš ārsta normālu algu, bet citi stipri zem tā, ko viņiem būtu jāsaņem – rezultātā vidējā ir zema.
lno – tieši ražošanas pieaugums ir tas , kas visvairāk priecē :) Tas vieš optimismu . Nu algu maratons var sākties , diemžēl, jo totāli trūkst cilvēkresursu . Ceru ,ka nebūs tā kā savulaik celtniecībā , kad jebkurš pārkvalificējās par celtnieku. Tiesa tagad prasa arī kvalitāti …
S&M – ārsts nav profesija , ko iegūt vienā dienā . Tas ( un ne tikai ) džeks , kuru pieminēju gāja garu ceļu līdz iekāpa savā A6 , zinu vienu citu puisi no viņu kompānijas , viņš nomainīja muziķa karjeru pret ārsta , jo bija jāizšķiras . Viņš šodien ar nesūdzas par dzīvi . Esmu runājis pietiekami ar dakteriem, tāpat par atalgojumu – viņi pārsvarā nesūdzas , norāda vien to ,ka māsiņas nav pietiekami novērtētas , tas tiesa . Tajā pašā laikā ir dakteri ,kurus vajadzētu izlikt publiskajai kaunināšanai labākajā gadījumā – man viens paziņa bez maz ar spēku pārveda tēvu no Siguldas slimnīcas uz Stradiņiem , diemžēl nokavēja pāris dienas , varēja vecais vēl dzīvot … Tā kā dzīvē ir dažādi stāsti :)
@klusais
Nu algu maratons var sākties , diemžēl, jo totāli trūkst cilvēkresursu.
—
Tikai daļēji piekrītu, jo kopš krīzes sākšanās darba devēji lielākoties nevēlas ieguldīt ne santīma darbinieku apmācībās – viņiem vajag konkrētas jomas speciālistu, kurš var pildīt pienākumus bez “iesildīšanās” vai “pielāgošanās” uzņēmumu specifikai. Tas ir privātajā sektorā. Publiskajā sektorā algas ir smieklīgas, bet prasības neadekvātas atalgojumam. Tie ir mani novērojumi no pieredzētā pēdējā laikā. Rezultātā ražošanas izaugsme turpmāk var atdurties pret zemu cilvēkresursu ražību, pat ja tehnoloģiski ir nodrošināta maksimālā iespējamā ražība. Ja NVA vadītāja pildīs viņas pašas publiski teikto, ka bezdarbnieku apmācībām paredzētie līdzekļi tiks vairāk novirzīti reālu darba vietu apmācībā, tad cilvēkresursu ražība varētu tomēr celties.
@klusais
Darba ņēmēja lojalitāti var iegūt ar labiem darba apstākļiem, motivējošu attieksmi un adekvātu atalgojumu. Jāsaka, ka starp vietējo un ārzemju uzņēmumu organizācijas kultūrām vēl joprojām pastāv milzīga atšķirība. Savukārt kandidāta atbilstība uzņēmumam ir personālvadības uzdevums – arī uz to tiek taupīti resursi!
Latvijai būtu tādas sekas, ja tiktu izmantots vienīgais alternatīvais risinājums. Rezultātā emigrācija ir tāda pati, bezdarbs augstāks un ilgāks, bet atgriešanās pie pirmskrīzes dzīves līmeņa vismaz pārskatāmā nākotnē nav saskatāma.
====================
ha ha, viņu krīzes līmenis ir augstāks, nekā mūsu pirmskrīzes un pēckrīzes, un pārskatāmā nākotnē mēs viņus nenoķersim.
lno klusais. Struktūra tiešām izmainījusies. Dombrovskis teica, ka ražošanas apjoms jau sasniedz pirmskrīzes līmeni. Pakalpojumi un tirdzniecība diez vai…Mani baida, ka sāksies algu paaugstināšanas maratons, lai noturētu darbiniekus.
===========================
Un kāpēc tas tevi baida? Mums ir vienas no zemākajām algām ES un tevi baida algu paaugstināšana??? Būvniecības izmaksas Latvijā ir par 10-20% mazākas nekā Beļģijā, bet kādas ir celtniekiem algas? Būs jāmaksā vairāk vai arī nāksies strādāt pašam. Nevajag aizmirst, ka esam atvērtajā eiropas darba tirgū un Latvijas darba devējiem ir jākonkurē ar Vācijas darba devējiem.
Neticami, bet VD nepieminēja nevienu ciparu! Ļoti laba Jaungada uzruna: runāja par būtiskāko, iezīmēja vīziju un atkārtoja maz no tā, kas jau simtiem reižu dzirdēts! Ja vēl spētu iedzīvināt savu akmensauksto sejas izteiksmi, tad būtu iedvesmojoši!
@klusais
Visi ir redzējuši, ka arī VD var pasmaidīt, pasmieties un arī kādu joku pateikt! Tas nav nekas neiespējams – pie tā ir vienkārši jāpiestrādā!
P.S. Pēc 18.novembra uzrunas mēs zinām, ka pat Bērziņš spēj ātri lasīt (pat ļoti ātri!) – tātad to var iemācīties!
@klusais
Mēs tagad nerunājam par MP izvēlēšanos, bet par to, ka katram sevī ir jāredz pašizaugsme (arī MP). Ja VD spēja ņemt vērā kritiku par ekonomikas statistikas pārlieku izmantošanu savās uzrunās, domāju, ka spēj uzlabot arī savas runas prezentēšanas spējas. Ja VD vēlas tālākā nākotnē piedāvāt savu kandidatūru kādā augstā ES amatā, tad būs vien jāpastrādā ar sevi! Es ticu, ka viņš spēj būt arī nedaudz harizmātisks.
Nasing spešal un Klusais! Uzmanīgi, vietām ledus plāns. Gan jau plaša publika aizdomāsies pati, jo, visticamāk, ne premjers VD, ne lv bankvadonis IR un eurozonas pi-ār-isti neattapsies publiski prognozēt, kur pēc 2014. gada un eiro ieviešanas strādāt dosies Valdis Dombrovskis un Ilmārs Rimševics, — karjeras loģika prasa augstākus amatpakāpienus un lielākā daļa no viņu abu pakāpieniem ir … ārpus Latvijas… Un tad var gadīties dramatiski komiska ludziņa, — lai dzēstu savas — Dombrovska k-dzes un Ilmārkunga paša — kreditsaistibas par savulaik HZB ņemtajiem kredītiem, kuri kopa ar HZB daļu pārdoti Swedbankai, … (!) iespējams, ka abi dosies peļņā uz Eiropu principiāli tikpat līdzīgā “Latvijas nodevēju” stilā, ka te pārak daudzi sauc citzemēs strādājošos, jo tieši tad.. VD un IR taču dalu nopelnītā sūtīs arī uz Latviju te palikušajiem radiem, no kuriem daži nespēs strādāt Eiropā un diez vai varēs ko pilnvērtīgu atrast Latvijā. Un, ja kāds noslepenojis citzemju strādnieku sūtijumu kopapjomu ES statistikā bez VD un IR ziņas, — kaut PB dati ir gana viegli pieejami, — vajadzētu laikus sākt publikai un veletajiem teikt, ka strādāt ārpusē nav Latvijas nodevība, bet gan atbalsts… :)
Premjers lieliski izrāvās sarunā ar žurnālistiem LTV pirms Jaunā gada, — atbildēja uz lielāko daļu jautajumu raiti un vietam pat spoži, arī uz tiem, kurus Otto Ozols bija pa tiešo, tomēr kļūdaini un vietam neprecizi Otto Ozols bija pārrakstijis no IR komentos Optiskā tēmekļa tīši vairākkārt drillētajiem faktiem. Derētu ļoti lielu un ļoti labu datormonitoru dabūt, lai atkārtojumā ļoti uzmanīgi pavērotu Otto Ozola tovakar acu zīlīšu, iespējams dīvaino kustibu, iespējams, kavēto reakciju u.c. dīvainibas.
Žēl, bet pēc lieliskā starta spraringā ar žurnālistiem LTV studijā, premjera progresu gadumijā — tomer/iespējams — pārspēja prezidents, kura Kanceleja acīmredzot saņemusi oprganizatoriski prasmīga bosa licenci palīdzēt prezidentam pašam, gan mācõt pārliecinoši lasīt ar daudz labāku diksciju un piesaistot speach-writer-us/runrakstniekus ar humanitārām zināšanām un domāšanas ievirzi.
Salidzinot ar perno gadu, labojušies bija abi. MP un LVP mikromačā — būtu smieklīgi, ja ne… — abi sāncenši runuvārdos attapušies, ka Latvijai vajadzīgi Latvijas cilvēki — gan tie, kas iekšpusē, gan tie, kuri ārpus! — kāds progress valstvīru pbulicitātes stila maiņā! Oppā! Protams, Berziņš šai ziņa parsteidz mazāk, bet, — kurš iepriekš būtu, VD iepriekšējo stilu neaizmirstot, iedomājies, ka Valdi Dombrovski vai viņa partiju interesē Latvijas cilvēki un viņu viedoklis par Veiksmes stāstu?! Jācer, ka VD šo runu neaizmirsīs un turpmāk ne tikai sava publiskā tēla veidošanā izmantos Latvijas cilvēkus, bet pat pats pacentīsies un citus V-partijniekus (nē, diez vai tas izdotos… bezcerīgi)padomat, ka LV politiku cilvēcisko attieciba pret LV cilvēkiem.
Vienigais no galvenajiem noteicējiem šai ziņā vēl stipri atpaliek finanšu ministrs Vilks kopā ar savu ministriju un VID galvgali, — tiem vēl turpinās “kosmonautika”, bez cerībam ieraudzit tuvāk zemei.
OT – vai tik hiptekārie kredīti nepalika joprojām LHZB pārvaldījumā ? Otrkārt – būs interesanti apskatīties Vējziedu kredīta atlikumu gada nogalē , jo cik man informācija, tad praktiski vairs nav palikušas nepārdotas sekcijas tajās rindu mājās :)
Klusais, es esmu dzirdējs tieši to pašu — arī par rindenēm, līdz ar to arī iespēju Dombrovsku ģimenei tikt no kredīta vaļā.
Pasmiekls jau par ko citu, — ja V-partija nav politslaistu bars, kur sapulcējušies ļaudis, kuri ārpus Saeimas un valsts iestāžu amatvietām/kuri gaida, ka Valdis D. kā čuk-čuk banis šos ievilks arī nakamajā Saeimā, kādēļ ne paši ne viņu PR draugi vai lēti pirktie PR servismeņi neaprūpē ne sabas partijas tēlu, ne piepalīdz savai lokomotīvei, no sliedēm laikus novācot liekus šķēršļus. Varbūt V-partijas iekšpusē komforta zona par lielu/politiskais aizvējš aiz Valda D. muguras iemidzinoši silts un ērts?
Optiskais Tēmeklis
Man prieks, ka Tev tā sāp sirds par valsti. Vai Tu kādreiz nevarētu veltīt arī kādu vārdu pederastu, sātanistu, komuņagu, čekistu un krievu armijnieku LPP/LC. kas mūsu valsti līdz tādiem dombrovskiem noveduši?
——-
Šeit ir Latvija – te nav Krievija, kur dr. Gebelsa un Aukstā kara mērgļiem nedod izvērsties. Tagad Superīgajiem pīĀr ‘dzīvnieciņiem’ palīdzēs no Krievijas padzītie speciālisti?
…………..Latvija būs veiksmes stāsts tikai tad, kad tā domās iedzīvotāji
_____________________________________
Latvija būs veiksmes stāsts tad ,kad valdības vadītāji uzrunās:
Latvijas pilsoņus- nevis kauč kādus tur “‘Latvijas ļaudis”, “”iedzīvotājus”‘, “Latvijas cilvēkus” ….
Viņš uzsver eiro ģeopolitisko nozīmi, ar ko Igaunija “austrumu kaimiņam signalizē: mēs esam projām uz neatgriešanos un esam laimīgi par to”. +++ Jāuzvar Rīgas pašvaldības vēlēšanās un jāpārvar visi šķēršļi, lai 2014.gadā Latvija spētu iestāties eiro zonā – šie abi Latvijai ir vienlīdz svarīgi uzdevumi – nākošajā gadā, kuri nāk klāt pie ikdienas darbiem
Latvijas dalība eirozonā ir izdevīga vienīgi Zviedrijai, kā garantija tam, ka Latvija nedevalvēs latu un neuzlaidīs Zviedrijas pensiju sistēmu pa burbuli.
@Reālists
Tā kā nākamā tāda apmēra krīze būs pēc saviem 80 gadiem, tad šaubos, vai zviedru politiķus, baņķierus un pašu pensionārus lata devalvācija īpaši uztrauc!
nulle:
joprojām brīnos ko tāds dara NA [par Ritvaru Eglāju]
===================================
Jā, viņa uzskati par ekonomiku diezgan pamatīgi atšķiras no NA vairuma uzskatiem. Tomēr tikai NA aizstāv latviešu nacionālās intereses kaut cik apmierinošā intensitātē. Acīmredzot tāpēc, Ritvars, kuram šis aspekts ir vismaz tikpat nozīmīgs kā ekonomiskā politika, izvēlas palikt NA.
Manuprāt, par Ritvara gadījumu daudz lielāku izbrīnu raisa fakts, ka “nulle” pēc formālām pazīmēm tomēr skaitās latvietis, kā arī fakts, ka viņš joprojām nav emigrējis.
Movie: The Russians Are Coming (1966)
‘Without hostile intent, a Soviet sub runs aground off New England. Men are sent for a boat, but many villagers go into a tizzy, risking bloodshed.’
Komentāri (66)
Sandris Maziks 02.01.2013. 11.02
eiserts
Vai premjeram vajadzēja sist tantami un lēkāt reizē ar ķīlīti un citiem “reformatoriem”. Tas būtu gana efektīvi, tikai ar izglītību tam nebūtu nekāda sakara.
0
gundega_heiberga 02.01.2013. 01.28
Kur valsti atsviedīs premjera balstītā nespēja veikt izglītības reformu !?
0
Signija Aizpuriete 01.01.2013. 22.55
——–
Kas domā – tas pat neko no integrācijas kampaņās iegrūstā ‘piķa un kāposta’ nesaņēma. Vajag CERĒT – un turpināt sapņot, tad varēs cīnīties – un kādu piķi/kāpostu no sponsoriem arī dabūt:
‘- Tāds sapnis par integrāciju, kāds tas bija valsts pirmajos gados, kad valsts tai tērēja daudz budžeta naudas un arī Eiropa deva būtiskas summas, ir izsapņots. Jo notika divas pretējas kustības – integrācija un globalizācija.’
Jāizšķiras, vai gribam palikt latvieši. Saruna ar dzejnieci Māru Zālīti
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/jaizskiras-vai-gribam-palikt-latviesi-saruna-ar-dzejnieci-maru-zaliti.d?id=35702697
0
Sandris Maziks 01.01.2013. 19.48
“tikai tad, kad tā domās iedzīvotāji ”
Visi iedzīvotāji tā nedomās, kamēr vien notiks zemāko organismu nemitīga zombēšana PBAnālā un citos krievu mēdijos
0
Juris Multiņš 01.01.2013. 14.03
Šo Briseles-Stokholmas okupācijas varas ģenerālsekretāru par Latvijas premjeru nekad neesmu uzskatījis un neuzskatīšu. Klausīties viņa grāmatvedības atskaites gadu mijā = bojāt sev svētku noskaņojumu, tāpēc LTV1 uzslēdzu tikai uz prezidenta runu. Laimīgu Jauno gadu, Latvija!
7
Signija Aizpuriete > Juris Multiņš 01.01.2013. 14.15
——–
Cāļus skaita rudenī – jeb ‘Lielīb’ naudu nemaksā, labāk paņem…’ – ?
Viens otrs, kas negrib ‘vienādi domāt’ – tas ilgi Latvijā neiztur:
‘ Šišons: Tas ir necilvēcīgi – saņemt mazāk nekā 300 latus mēnesī ‘
http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/sisons-tas-ir-necilvecigi-sanemt-mazak-neka-300-latus-menesi-13985659
0
ievuliitis > Juris Multiņš 01.01.2013. 14.58
“tāpēc LTV1 uzslēdzu tikai uz prezidenta runu.”
Tas norāda uz jūsu intelekta līmeni vai izplūdušiem morāles kritērijiem?
0
Juris Multiņš > Juris Multiņš 01.01.2013. 16.06
Ja godīgi, tad arī prezidenta runu ieslēdzu tikai formalitātes pēc, lai pēc tās noklausītos Latvijas himnu par godu Jaunajam gadam. Nevajag mani pārprast – nekāds Bērziņpapa fans es neesmu.
0
austrisv > Juris Multiņš 01.01.2013. 16.22
reālists, ar ko gan prezidenta runa, tavuprāt, bija labāka par tā sauktajiem Dombrovska cipariem un skaitļiem!
Kas gan precīzāk raksturo ekonomikas izaugsmi? Vai tad ne cipari un skaitļi, nevis tukši apgalvojumi?
Starp citu, Bērziņa runa bija laba, it seviški par EUR.
0
Signija Aizpuriete > Juris Multiņš 01.01.2013. 18.20
——
Starp citu, vismaz 1.5 miljoni balsttiesīgo jau rīt nobalsotu par padziļināto ieintegrēšanos EURO-zonā, par galīgu saplūšanu ar ES ‘kodolu’!
Steidzīgi varnešu koalīcijai jāorganizē tautas nobalsošana, lai nekādu lieku aizķeršanos nebūtu – un liekas diskusijas ar opozīciju nebūtu jārīko!
Uz priekšu, Bērziņ un Dombrovski!
0
aija_vecenane > Juris Multiņš 01.01.2013. 19.28
Izklausās pēc personāža no Orvela grāmatu plaukta.
0
kristaps_drone > Juris Multiņš 01.01.2013. 21.28
Tā saucamā prezidenta runu arī nebija vērts klausīties. Šī pelēcība tikai varētu pamācīt, kā zagt ES naudu savas lauku mājas atjaunošanai un kā izmanot savu amatu, lai prihvatizētu prestižu dzīvokli.
0
austrisv 01.01.2013. 13.42
Tūlīt redzēsim rezultātus mazumtirdzniecībā gada beigās, un tas parādīs vai dzīvojam labāk vai sliktāk! Tikai skaitļi un skaitļi pārliecinās , ka dzīvojam labāk vai sliktāk!
Paldies , Dombrovskim, kurš izveda valsti no krīzes.
Nav ko ņaudēt, būsim optimisti nevis demagogi un nenoliegsim, ka dzīvojam labāk nekā iepriekš.
Laimīgu un optimistisku 2013. gadu visiem!
32
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 13.55
@Bet
Nav jāgaida statistika – dienās pirms Jaungada Centrāltirgū visgarākās rindas bija pie nēģiem, ikriem un laša. Pie reņģēm gan rindas nemanīja! Droši vien arī popularākais dzēriens svētku laikā nebūs vis demokrātiskais Igristoe, bet Martini Asti vai kāds cits līdzīgs dzēriens par 2-3 lielāku cenu!
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 13.57
Na Sp – es alkohola nodaļā ievēroju viskija mīļotājus … šnabis vairs nav topā :)
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 14.16
@S&M
Nabadzības, alkoholisma, narkomānijas u.c. sociālā riska grupas nebija tikai sociālismā, jo varas struktūras ātri vien zināja, kā ar “cilvēktiesībām draudzīgām” metodēm attīrīt publisko telpu no šādām sociālā riska grupām. Pie tam ne-komunistiskās partijas biedri lielākoties dzīvoja samērā pieticīgi, lai nejustu skaudību, ka kāds dzīvo labāk par viņiem. Ņils arī pēc vecajām labajām sociālisma metodēm nevis risina ubagošanas problēmu, bet vienkārši to aizliedz!
0
Signija Aizpuriete > austrisv 01.01.2013. 14.26
——-
Pareizi – aizliedza bezdarbu, tāpēc jau skolotāji varēja skolniekus pa Tīreļpurvu u.c. kaujas slavas vietām vadāt. Tagad bij. brīvības cīnītājiem šodienas iekārtā pat baļķi nest neuztic – kur nu vēl skolēnus mācīt!
Triju zvaigžņu kavalieris, bezdarbnieks
”Visai spaidīgos apstākļos jau ilgāk nekā gadu nokļuvis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, LNNK dibinātājs, balsotājs par valsts Neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā Augstākajā Padomē Odisejs Kostanda (49). Odiseju atceras kā skolotāju, kurš “aizliegtā” laikā veda klases pa latviešu karavīru kauju vietām “dzīvās” vēstures stundās.
(..)Lielākais humors, ka darba vietas meklējumos atmetu ar roku Rīgas ministrijām un aizgāju uz dzīvesvietai tuvo gateri. Kaut baļķus krautu, septiņus, desmit latus dienā nopelnītu. Īpašnieks mani nopētīja un novilka – pa-do-mā-šu. Domā jau pusgadu. Tā ka arī baļķi nest neesmu piemērots.”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=356087:triju-zvaigu-kavalieris-bezdarbnieks&catid=210:feetoni&Itemid=423
0
Aivars Lasmanis > austrisv 01.01.2013. 14.32
Pamatā jau tērē importu un grauj ārējās tirdzniecības bilanci. Un ko tur pārmest VD, viņš nav spējīgs jel ko mainīt pēc rakstura, bet ne jau viņš sāka. Skalbi gan velti vazā, viņš bija augstākas domāšanas cilvēks.
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 14.56
@S&M
1) Nevajag jaukt veiksmes stāstu par izkļūšanu no krīzes ar veiksmes stāstu par valsti – tās ir divas dažādas lietas! Daudzos skatu punktos mēs nevaram saukt valsti par veiksmes stāstu! Paskaties uz Grieķiju, Portugāli, Spāniju – Latvijai būtu tādas sekas, ja tiktu izmantots vienīgais alternatīvais risinājums. Rezultātā emigrācija ir tāda pati, bezdarbs augstāks un ilgāks, bet atgriešanās pie pirmskrīzes dzīves līmeņa vismaz pārskatāmā nākotnē nav saskatāma. Mums tomēr bezdarbs ir zemāks un skats nākotnē ir daudz pozitīvāks!
2) Daudzās valstīs ar līdzīgu dzīves līmeni (tepat uz austrumiem un tieši uz dienvidiem) neviens pārtikas pakas nedod – Latvijā valsts nodrošina visas pamatvajadzības cilvēkiem!
3) Šaubos, vai valdības vadītājam ir jānes morāla atbildība par katra cilvēka individuālajām izvēlēm: par to, kādas skolas apmeklē, kādu profesiju izvēlējies un cik prasmīgi realizē savu potenciālu. Vispirms jau tā ir paša cilvēka atbildība, tad ģimenes (vai aizbildņu) un pašās beigās tā ir valsts atbildība, cik prasmīgi tā nodrošina vidi, lai cilvēks varētu pieņemt kvalitatīvas individuālās izvēles. Ir arī jāatceras, ka politiķus izvēlas sabiedrība – tātad, ja iepriekšējos gadus valsts nav nodrošinājusi atbilstošu vidi pareizām individuālajām izvēlēm, vispirms morālu atbildību jānes vēlētājiem. Galu galā mēs nonākam pie tā, ka morālu atbildību par valsts veiksmi vai neveiksmi ir jāuzņemas pašai sabiedrībai.
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 15.32
S&M – tad nāksies secināt ,ka neesi izskolojies par labu speciālistu :(
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 15.40
@S&M
Tas, ka kādā jomā ir daudz budžeta vietu, nenozīmē, ka vēlētāju ievēlētie pārstāvji nevar kļūdīties vai pieņem neprofesionālus lēmumus. Jaunietim ir jāizvēlas sava profesija pēc savām prasmēm, interesēm un nākotnes iespējām. Ja man būtu vēlreiz jāizvēlas joma, kur studēt, es neietu par programmētāju, jo mani tas neinteresē; es neietu par skolotāju, jo es tam neredzu plašas nākotnes iespējas (vismaz pagaidām) un es neietu par ārstu, jo neesmu pārliecināts, ka man tas īsti padodas. Visas šīs jomas ir plaši atbalstītas no valsts puses, bet manām individuālajām prasībām tās neatbilst. Es esmu gatavs maksāt, jo zinu, ka ar labu darbu pēc tam mācību maksa ātri atpelnās. Tādēļ mani sarūgtina institucionālā pretestība reformām izglītībā – tas vismaz mazinātu iespējas jauniešiem pieņemt kļūdainus lēmumus, kas valstij vēlāk maksā daudz dārgāk (pārkvalifikācija, neefektīvs darba tirgus un emigrācija).
Pārtikas pakas ir lielā daļā ES valstu. Es zinu, ka Nīderlandē tādas arī ir (pārsvarā gan domātas imigrantiem, kas nevēlas strādāt un dzīvo no sociālās palīdzības). Pie tam pārtikas pakās ir augstākā labuma produkti, ko bieži vien daudzi, kas pakas nesaņem, nevar atļauties!
0
dro > austrisv 01.01.2013. 15.43
klusais. Veiksmīgu2013. gadu! Vai tad pirmskrīzes apjoms jau sasniegts?
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 15.50
lno – Laimīgu 2013. gadu . Ja par jautājumu tavu , tad tas bija alkohola lietošanas sakarā vai ekonomikas rādītāju ? :)
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 15.52
@S&M
Latvijā pārāk daudz skolo ārstus! Iedzīvotāju skaits strauji samazinās, medicīnas politika pārorientējas no ārstēšanas uz profilaksi un ārstniecības iestāžu skaits tiek samazināts. Budžeta vietu skaits būtu jāsamazina uz pusi un tad uz katru studentu paliktu vairāk naudas. Tāpat rezidentūras nauda būtu stipri jāpārdala par labu studentam nevis ārstam, pie kura rezidents strādā. Nevienā citā jomā prakses vadītājs nesaņem par prakses vadīšanu vairāk nekā praktikants (principā algots darbinieks). Kad būs mazāk ārstu un ārstniecības iestādēm būs jācīnās par speciālistiem, tad ārsti varēs cerēt uz algu, kas atbilst ieguldītajam darbam un prasmēm.
Zinot, cik lielajiem ārstiem šī sistēma ir izdevīga, es neredzu, ka kāds būtu gatavs bāzt roku skudru pūznī!
0
dro > austrisv 01.01.2013. 15.55
klusais. Abu:)
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 15.55
S&M – nu dakteri ir tie ļaudis , kurus daudz pazīstu… Var jau rezidents gausties par savu apmaksu , var … Šodien man ar zvanīja viens ex-rezidents un apsveica Jaunajā gadā , tagad viņš pārvietojas ar gadīgu AUDI A6 un īpaši neraud… Labi dakteri arī Latvijā labi pelna . Kā man aizvakar viens pazīstams muziķis teica – ir mainījusies korporatīvo ballīšu publika , tagad jāspēlē ginekologu, zobārstu , ķirurgu Jaungada tusiņos :)
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 15.57
lno – nuuu , ja alkoholu pirka ar patēriņa kredītu naudu, tad domājams nav sasniegts … , ja par ekonomiku , tad nav korekti salīdzināt , jo struktūra ir atšķirīga …
0
dro > austrisv 01.01.2013. 15.58
klusais. Labi speciālisti labi pelnīja arī visdziļākajā krīzes laikā, ne tikai ārsti.
0
dro > austrisv 01.01.2013. 15.58
klusais. Izvairies. mācies no Dombrovska?:)
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 16.05
S&M – kas man cilvēkos riebjas – tā ir čīkstēšana … Beidz lūdzu gaudot vismaz pirmajā gada dienā .
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 16.07
lno – es neizvairos , es nezinu un piebilstu par iespējamiem faktoriem. Es patiesi uzskatu ,ka pirmskrīzes ekonomiku nevar salīdzināt ar šodienas , jo to reāli sildija celtniecības un kredītu burbulis.
0
dro > austrisv 01.01.2013. 16.15
klusais. Struktūra tiešām izmainījusies. Dombrovskis teica, ka ražošanas apjoms jau sasniedz pirmskrīzes līmeni. Pakalpojumi un tirdzniecība diez vai…Mani baida, ka sāksies algu paaugstināšanas maratons, lai noturētu darbiniekus.
0
austrisv > austrisv 01.01.2013. 16.17
S&M
Pacieties, jo , kā redzi, tad Tev būs visas iespēja sbraukt ar labu mašīnu!
Es personiski gan nezinu nevienu trūcīgu ārstu. Es gan daudz pa dakteriem nestaigāju, bet pilsētā jau to dakteru netrūkst un runu par viņiem tapat. Tā kā pacieties, gan arī Tev viss būs un daudz!
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 16.23
@S&M
Un kādēļ tas visu šo gadu laikā nav izdarīts…
—
Tādēļ, ka ārstiem-profesoriem (ne tai trūcīgākajai ārstu daļai) tad būs jāatsakās no daļas ienākumiem. Neviens to negrib! Kādēļ jaunie ārsti neceļ šo jautājumu publisko debašu līmenī? Sistēmu visvieglāk var izmainīt no iekšienes. Man arī nedaudz pārsteidz tas, ka ir tik zema solidaritāte pašu amata brāļu vidū – visi reiz ir bijuši slikti apmaksāti rezidenti, bet līdz ko tiek par lieliem ārstiem, tad neviens neuzskata par nepieciešamību domāt papildus savai kabatai arī par savas nozares prestižu un profesionālu, motivētu jaunu ārstu kalvi.
P.S. Vidējā alga nav rādītājs – daži saņem priekš ārsta normālu algu, bet citi stipri zem tā, ko viņiem būtu jāsaņem – rezultātā vidējā ir zema.
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 16.24
lno – tieši ražošanas pieaugums ir tas , kas visvairāk priecē :) Tas vieš optimismu . Nu algu maratons var sākties , diemžēl, jo totāli trūkst cilvēkresursu . Ceru ,ka nebūs tā kā savulaik celtniecībā , kad jebkurš pārkvalificējās par celtnieku. Tiesa tagad prasa arī kvalitāti …
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 16.32
S&M – ārsts nav profesija , ko iegūt vienā dienā . Tas ( un ne tikai ) džeks , kuru pieminēju gāja garu ceļu līdz iekāpa savā A6 , zinu vienu citu puisi no viņu kompānijas , viņš nomainīja muziķa karjeru pret ārsta , jo bija jāizšķiras . Viņš šodien ar nesūdzas par dzīvi . Esmu runājis pietiekami ar dakteriem, tāpat par atalgojumu – viņi pārsvarā nesūdzas , norāda vien to ,ka māsiņas nav pietiekami novērtētas , tas tiesa . Tajā pašā laikā ir dakteri ,kurus vajadzētu izlikt publiskajai kaunināšanai labākajā gadījumā – man viens paziņa bez maz ar spēku pārveda tēvu no Siguldas slimnīcas uz Stradiņiem , diemžēl nokavēja pāris dienas , varēja vecais vēl dzīvot … Tā kā dzīvē ir dažādi stāsti :)
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 17.19
@klusais
Nu algu maratons var sākties , diemžēl, jo totāli trūkst cilvēkresursu.
—
Tikai daļēji piekrītu, jo kopš krīzes sākšanās darba devēji lielākoties nevēlas ieguldīt ne santīma darbinieku apmācībās – viņiem vajag konkrētas jomas speciālistu, kurš var pildīt pienākumus bez “iesildīšanās” vai “pielāgošanās” uzņēmumu specifikai. Tas ir privātajā sektorā. Publiskajā sektorā algas ir smieklīgas, bet prasības neadekvātas atalgojumam. Tie ir mani novērojumi no pieredzētā pēdējā laikā. Rezultātā ražošanas izaugsme turpmāk var atdurties pret zemu cilvēkresursu ražību, pat ja tehnoloģiski ir nodrošināta maksimālā iespējamā ražība. Ja NVA vadītāja pildīs viņas pašas publiski teikto, ka bezdarbnieku apmācībām paredzētie līdzekļi tiks vairāk novirzīti reālu darba vietu apmācībā, tad cilvēkresursu ražība varētu tomēr celties.
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 18.33
NaSp – darba devējs būtu gatavs ieguldīt darba ņēmēja attīstībā ,ja viņš būtu pārliecināts par darba ņēmēja lojalitāti ….
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 18.38
@klusais
Darba ņēmēja lojalitāti var iegūt ar labiem darba apstākļiem, motivējošu attieksmi un adekvātu atalgojumu. Jāsaka, ka starp vietējo un ārzemju uzņēmumu organizācijas kultūrām vēl joprojām pastāv milzīga atšķirība. Savukārt kandidāta atbilstība uzņēmumam ir personālvadības uzdevums – arī uz to tiek taupīti resursi!
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 18.51
NaSp – nu laikam tomēr ir dažādas izejas pozicijas un iespējas vietējiem un ārzemju darba devējiem …
0
efeja60 > austrisv 01.01.2013. 20.49
Latvijai būtu tādas sekas, ja tiktu izmantots vienīgais alternatīvais risinājums. Rezultātā emigrācija ir tāda pati, bezdarbs augstāks un ilgāks, bet atgriešanās pie pirmskrīzes dzīves līmeņa vismaz pārskatāmā nākotnē nav saskatāma.
====================
ha ha, viņu krīzes līmenis ir augstāks, nekā mūsu pirmskrīzes un pēckrīzes, un pārskatāmā nākotnē mēs viņus nenoķersim.
0
efeja60 > austrisv 01.01.2013. 21.00
lno klusais. Struktūra tiešām izmainījusies. Dombrovskis teica, ka ražošanas apjoms jau sasniedz pirmskrīzes līmeni. Pakalpojumi un tirdzniecība diez vai…Mani baida, ka sāksies algu paaugstināšanas maratons, lai noturētu darbiniekus.
===========================
Un kāpēc tas tevi baida? Mums ir vienas no zemākajām algām ES un tevi baida algu paaugstināšana??? Būvniecības izmaksas Latvijā ir par 10-20% mazākas nekā Beļģijā, bet kādas ir celtniekiem algas? Būs jāmaksā vairāk vai arī nāksies strādāt pašam. Nevajag aizmirst, ka esam atvērtajā eiropas darba tirgū un Latvijas darba devējiem ir jākonkurē ar Vācijas darba devējiem.
0
kristaps_drone > austrisv 01.01.2013. 21.30
>bet
“nenoliegsim, ka dzīvojam labāk nekā iepriekš” – tas “iepriekš” ir kad?
0
ievuliitis > austrisv 02.01.2013. 13.15
Atbildēšu Bet vietā, ciniķi – labāk, kā pagājušajā un aizpagajušajā gadā. Tev ir iebildumi?
0
kristaps_drone > austrisv 03.01.2013. 12.35
>betija
Neredzu pilnīgi nekādu atšķirību starp dzīves līmeni pagājušajā un aizpagājušajā gadā. Bet Tev pielika algu?
0
Una Grinberga 01.01.2013. 13.42
Neticami, bet VD nepieminēja nevienu ciparu! Ļoti laba Jaungada uzruna: runāja par būtiskāko, iezīmēja vīziju un atkārtoja maz no tā, kas jau simtiem reižu dzirdēts! Ja vēl spētu iedzīvināt savu akmensauksto sejas izteiksmi, tad būtu iedvesmojoši!
8
garausiitis > Una Grinberga 01.01.2013. 13.54
Ko darīt , ja cilvēkam nav tāda talanta ?
Bet ja man jāizvēlas starp labu runātāju un pragmatisku darītāju ….
0
Una Grinberga > Una Grinberga 01.01.2013. 13.59
@klusais
Visi ir redzējuši, ka arī VD var pasmaidīt, pasmieties un arī kādu joku pateikt! Tas nav nekas neiespējams – pie tā ir vienkārši jāpiestrādā!
P.S. Pēc 18.novembra uzrunas mēs zinām, ka pat Bērziņš spēj ātri lasīt (pat ļoti ātri!) – tātad to var iemācīties!
0
garausiitis > Una Grinberga 01.01.2013. 14.02
NaSp – tad laikam jāpārņem Ķīļa pieredze valsts sekretāra izvēlē un jāattiecina to uz MP izvēli :)
0
Una Grinberga > Una Grinberga 01.01.2013. 14.33
@klusais
Mēs tagad nerunājam par MP izvēlēšanos, bet par to, ka katram sevī ir jāredz pašizaugsme (arī MP). Ja VD spēja ņemt vērā kritiku par ekonomikas statistikas pārlieku izmantošanu savās uzrunās, domāju, ka spēj uzlabot arī savas runas prezentēšanas spējas. Ja VD vēlas tālākā nākotnē piedāvāt savu kandidatūru kādā augstā ES amatā, tad būs vien jāpastrādā ar sevi! Es ticu, ka viņš spēj būt arī nedaudz harizmātisks.
0
piziks > Una Grinberga 02.01.2013. 01.22
Nasing spešal un Klusais! Uzmanīgi, vietām ledus plāns. Gan jau plaša publika aizdomāsies pati, jo, visticamāk, ne premjers VD, ne lv bankvadonis IR un eurozonas pi-ār-isti neattapsies publiski prognozēt, kur pēc 2014. gada un eiro ieviešanas strādāt dosies Valdis Dombrovskis un Ilmārs Rimševics, — karjeras loģika prasa augstākus amatpakāpienus un lielākā daļa no viņu abu pakāpieniem ir … ārpus Latvijas… Un tad var gadīties dramatiski komiska ludziņa, — lai dzēstu savas — Dombrovska k-dzes un Ilmārkunga paša — kreditsaistibas par savulaik HZB ņemtajiem kredītiem, kuri kopa ar HZB daļu pārdoti Swedbankai, … (!) iespējams, ka abi dosies peļņā uz Eiropu principiāli tikpat līdzīgā “Latvijas nodevēju” stilā, ka te pārak daudzi sauc citzemēs strādājošos, jo tieši tad.. VD un IR taču dalu nopelnītā sūtīs arī uz Latviju te palikušajiem radiem, no kuriem daži nespēs strādāt Eiropā un diez vai varēs ko pilnvērtīgu atrast Latvijā. Un, ja kāds noslepenojis citzemju strādnieku sūtijumu kopapjomu ES statistikā bez VD un IR ziņas, — kaut PB dati ir gana viegli pieejami, — vajadzētu laikus sākt publikai un veletajiem teikt, ka strādāt ārpusē nav Latvijas nodevība, bet gan atbalsts… :)
Premjers lieliski izrāvās sarunā ar žurnālistiem LTV pirms Jaunā gada, — atbildēja uz lielāko daļu jautajumu raiti un vietam pat spoži, arī uz tiem, kurus Otto Ozols bija pa tiešo, tomēr kļūdaini un vietam neprecizi Otto Ozols bija pārrakstijis no IR komentos Optiskā tēmekļa tīši vairākkārt drillētajiem faktiem. Derētu ļoti lielu un ļoti labu datormonitoru dabūt, lai atkārtojumā ļoti uzmanīgi pavērotu Otto Ozola tovakar acu zīlīšu, iespējams dīvaino kustibu, iespējams, kavēto reakciju u.c. dīvainibas.
Žēl, bet pēc lieliskā starta spraringā ar žurnālistiem LTV studijā, premjera progresu gadumijā — tomer/iespējams — pārspēja prezidents, kura Kanceleja acīmredzot saņemusi oprganizatoriski prasmīga bosa licenci palīdzēt prezidentam pašam, gan mācõt pārliecinoši lasīt ar daudz labāku diksciju un piesaistot speach-writer-us/runrakstniekus ar humanitārām zināšanām un domāšanas ievirzi.
Salidzinot ar perno gadu, labojušies bija abi. MP un LVP mikromačā — būtu smieklīgi, ja ne… — abi sāncenši runuvārdos attapušies, ka Latvijai vajadzīgi Latvijas cilvēki — gan tie, kas iekšpusē, gan tie, kuri ārpus! — kāds progress valstvīru pbulicitātes stila maiņā! Oppā! Protams, Berziņš šai ziņa parsteidz mazāk, bet, — kurš iepriekš būtu, VD iepriekšējo stilu neaizmirstot, iedomājies, ka Valdi Dombrovski vai viņa partiju interesē Latvijas cilvēki un viņu viedoklis par Veiksmes stāstu?! Jācer, ka VD šo runu neaizmirsīs un turpmāk ne tikai sava publiskā tēla veidošanā izmantos Latvijas cilvēkus, bet pat pats pacentīsies un citus V-partijniekus (nē, diez vai tas izdotos… bezcerīgi)padomat, ka LV politiku cilvēcisko attieciba pret LV cilvēkiem.
Vienigais no galvenajiem noteicējiem šai ziņā vēl stipri atpaliek finanšu ministrs Vilks kopā ar savu ministriju un VID galvgali, — tiem vēl turpinās “kosmonautika”, bez cerībam ieraudzit tuvāk zemei.
0
garausiitis > Una Grinberga 02.01.2013. 09.31
OT – vai tik hiptekārie kredīti nepalika joprojām LHZB pārvaldījumā ? Otrkārt – būs interesanti apskatīties Vējziedu kredīta atlikumu gada nogalē , jo cik man informācija, tad praktiski vairs nav palikušas nepārdotas sekcijas tajās rindu mājās :)
0
piziks > Una Grinberga 02.01.2013. 10.42
Klusais, es esmu dzirdējs tieši to pašu — arī par rindenēm, līdz ar to arī iespēju Dombrovsku ģimenei tikt no kredīta vaļā.
Pasmiekls jau par ko citu, — ja V-partija nav politslaistu bars, kur sapulcējušies ļaudis, kuri ārpus Saeimas un valsts iestāžu amatvietām/kuri gaida, ka Valdis D. kā čuk-čuk banis šos ievilks arī nakamajā Saeimā, kādēļ ne paši ne viņu PR draugi vai lēti pirktie PR servismeņi neaprūpē ne sabas partijas tēlu, ne piepalīdz savai lokomotīvei, no sliedēm laikus novācot liekus šķēršļus. Varbūt V-partijas iekšpusē komforta zona par lielu/politiskais aizvējš aiz Valda D. muguras iemidzinoši silts un ērts?
0
Sandris Maziks > Una Grinberga 02.01.2013. 10.56
Optiskais Tēmeklis
Man prieks, ka Tev tā sāp sirds par valsti. Vai Tu kādreiz nevarētu veltīt arī kādu vārdu pederastu, sātanistu, komuņagu, čekistu un krievu armijnieku LPP/LC. kas mūsu valsti līdz tādiem dombrovskiem noveduši?
0
janazakovica 01.01.2013. 13.26
iedzivotaji taa nekad nedomaas…vinus par to var parliecinat tikai nezeliga propoganda gebelsa vai padomju varas stilaa..
3
Juris Multiņš > janazakovica 01.01.2013. 14.07
Propaganda jau uzņem apgriezienus. Kaut vai palasi TVNET – tur brīžiem tāda propaganda, ka pat Gebelss nobāl.
0
Signija Aizpuriete > janazakovica 01.01.2013. 14.10
——-
Šeit ir Latvija – te nav Krievija, kur dr. Gebelsa un Aukstā kara mērgļiem nedod izvērsties. Tagad Superīgajiem pīĀr ‘dzīvnieciņiem’ palīdzēs no Krievijas padzītie speciālisti?
http://www.youtube.com/watch?v=dQE2OkN0hxQ
0
dace_ampermane > janazakovica 01.01.2013. 19.27
reālists
Propaganda jau uzņem apgriezienus. Kaut vai palasi TVNET – tur brīžiem tāda propaganda, ka pat Gebelss nobāl.
Nedirsī! Nosauc piemēru!
0
ilmisimo 01.01.2013. 13.05
…………..Latvija būs veiksmes stāsts tikai tad, kad tā domās iedzīvotāji
_____________________________________
Latvija būs veiksmes stāsts tad ,kad valdības vadītāji uzrunās:
Latvijas pilsoņus- nevis kauč kādus tur “‘Latvijas ļaudis”, “”iedzīvotājus”‘, “Latvijas cilvēkus” ….
Tad būs.
Ātrāk ne.
0
buchamona 01.01.2013. 12.48
Viņš uzsver eiro ģeopolitisko nozīmi, ar ko Igaunija “austrumu kaimiņam signalizē: mēs esam projām uz neatgriešanos un esam laimīgi par to”. +++ Jāuzvar Rīgas pašvaldības vēlēšanās un jāpārvar visi šķēršļi, lai 2014.gadā Latvija spētu iestāties eiro zonā – šie abi Latvijai ir vienlīdz svarīgi uzdevumi – nākošajā gadā, kuri nāk klāt pie ikdienas darbiem
5
Juris Multiņš > buchamona 01.01.2013. 14.11
Latvijas dalība eirozonā ir izdevīga vienīgi Zviedrijai, kā garantija tam, ka Latvija nedevalvēs latu un neuzlaidīs Zviedrijas pensiju sistēmu pa burbuli.
0
Una Grinberga > buchamona 01.01.2013. 15.08
@Reālists
Tā kā nākamā tāda apmēra krīze būs pēc saviem 80 gadiem, tad šaubos, vai zviedru politiķus, baņķierus un pašu pensionārus lata devalvācija īpaši uztrauc!
0
dace_roze_lmt_lv > buchamona 01.01.2013. 17.20
http://www.youtube.com/watch?v=d22EgwVpT0U
0
Sanšains > buchamona 01.01.2013. 18.31
nulle:
joprojām brīnos ko tāds dara NA [par Ritvaru Eglāju]
===================================
Jā, viņa uzskati par ekonomiku diezgan pamatīgi atšķiras no NA vairuma uzskatiem. Tomēr tikai NA aizstāv latviešu nacionālās intereses kaut cik apmierinošā intensitātē. Acīmredzot tāpēc, Ritvars, kuram šis aspekts ir vismaz tikpat nozīmīgs kā ekonomiskā politika, izvēlas palikt NA.
Manuprāt, par Ritvara gadījumu daudz lielāku izbrīnu raisa fakts, ka “nulle” pēc formālām pazīmēm tomēr skaitās latvietis, kā arī fakts, ka viņš joprojām nav emigrējis.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 01.01.2013. 18.34
——
http://www.youtube.com/watch?v=xfXmzChtXXc
Movie: The Russians Are Coming (1966)
‘Without hostile intent, a Soviet sub runs aground off New England. Men are sent for a boat, but many villagers go into a tizzy, risking bloodshed.’
http://www.imdb.com/title/tt0060921/
0
Pēterītis 01.01.2013. 12.35
Jau tagad redzams, kā tā domā arvien vairāk.
0