Vislētākā enerģija ir tā, kuru mēs netērējam
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. novembris
Vairāk dienasgaismas mācību iestādēs!
Eksperta viedoklis /
3. novembris
Finanšu neprasme Latvijā
Pusdienās /
2. oktobris
Tas būs izaicinājums!
Viedoklis /
24. septembris
Rīgā samazinās dzimstība. Cēloņi, sekas un risinājumi
Komentāri (19)
brigita_damme_rtk_lv 29.12.2012. 19.02
Virsraksts ir vienkārši lielisks. Tikpat labi skanētu – vislētākie ir resursi, kuri mums nav pieejami, vai – vislabāk ir tur, kur mūsu nav :)
Par tēmu runājot, siltināšanas mānija, apgūstot eironaudiņas, bez kompleksas pieejas ēku renovācijai, ir par salīdzinoši nelielām ilgtermiņa saistībām iegūtas veselības problēmas lielai iedzīvotāju daļai nākotnē. Vienā nozarē nepareizi ieguldīti līdzekļi var radīt otrā nozarē neparedzētus zaudējumus. Varbūt pat lielākā apmērā…
0
egfoto 29.12.2012. 16.53
Tāds demagogs.
Autor:
1) pieņemu, ka tie procenti Rīgā un Valmierā attiecas uz tā sauktajām kompleksi nosiltinātajām mājām, bet rakstā jūs minat, ka netiek darīti pavisam citi energoefektivitātes darbi – tā sauktie mazie, kas noteikti statistikā pat neiet iekšā
2) kur rāvāt, ka tas pilsētbūvnieks nedara tos mazos darbus? Pats visas Rīgas mājas apbraukājāt?
3) jūs personīgi uz cik namu īpašnieku kopsapulcēm esat ieradies un pastāstījis cilvēkiem par namu siltināšanas lietderību?
3
Laumiņa > egfoto 30.12.2012. 13.21
Un tomēr. Ēku siltināšanai nav loģisku pretargumentu, jo rezultāti taču redzami. Piemēram silikātķieģeļu ēkām Cēsīs pēc siltināšanas un renovācijas energoefektivitāte uzlabojās 5x !!!! Viss pārējais- saules paneļi,koģenerācijas stacijas, siltuma sūkņi un visi citi brīnumi nenoliedzami nepieciešami, taču tie uzlabo energijas patēriņu par kādiem 30%, tikai. Rīgā taču tie SC zēni balsta Gazpromu, lai mēs vairāk svilinātu.
0
Ingvilds > egfoto 30.12.2012. 19.34
uz 1. un 2. jautājumu. Spriest par ēku energoefektivitātes izmaiņām un tajās veiktajiem vai neveiktajiem darbiem var vienkārši apskatoties konkrēto ēku tekošo patēriņu salīdzinājumā ar iepriekšējo. Ja nav īpašu uzlabojumu, tad vērā ņemami uzlabojumi acīmredzot nav veikti.
Fona informācijai – Rīgas domei piederošais SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks”, kas apsaimnieko 70% Rīgas daudzdzīvokļu māju, par ES finansējumu nav nosiltinājis nevienu māju. Ja nav motivācijas kaut ko darīt ar ES naudu, kāpēc, lai tāda būtu to darīt pilnībā par savējo.
Uz 3. jautājumu. LIAA un EM regulāri rīko seminārus pa visu Latviju apsaimniekotājiem, dzīvokļu īpašniekiem un jebkuriem citiem interesentiem par siltināšanu un visiem ar to saistītajiem jautājumiem. Tāpat ļoti daudz informācijas iespējams iegūt un seminārus noskatīties internetā. http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30267
0
sausins > egfoto 31.12.2012. 12.01
Lai neatkārtotos;
Autors: apgalvo:
LIAA un EM regulāri rīko seminārus pa visu Latviju apsaimniekotājiem, dzīvokļu īpašniekiem un jebkuriem citiem interesentiem par siltināšanu un visiem ar to saistītajiem jautājumiem. Tāpat ļoti daudz informācijas iespējams iegūt un seminārus noskatīties internetā. http://www.em.gov.lv/em/2nd/...
Es konstatēju: neskatoties uz semināriem, ES naudas pieejamību u.t.l. process nav ieguvis būtisku uzrāvienu.
VK Sudrabas vārdiem tas ir tas valsts pārvaldes darbības bezjēdzīgums, jo kritērijs acīmredzot ir semināru vai izdoto bukletu daudzums, ne reālais enerģijas patēriņa samazinājums !
Domāju, ka ir arī citi nepareizi indikātori, jo līdzšinējā pasākumu atbalsta sistēma ir orinentēta tikai uz vienu ipašnieku (dzīvokļu) un ēku (daudzīvokļu kas celta okupācijas laikā) kategoriju un stimulē reālu divātrumu sabiedrības veidošanos !
0
Sandris Maziks 29.12.2012. 10.37
viesturs430
Ja nemaldos, ar par 25 latiem īrētu termogrāfu mans paziņa atklāja siltuma zuduma vietas divās privātmājās un vienā astoņu dzīvokļu mājā un pārdesmit latus maksāja visu “caurumu aizbāšana”
Kas attiecas uz valsts politiku, autors jau salīdzināja Valmieru, kur nosiltināti 13% ēku ar 0,4% Rīgā, kur saimnieko čekisti, komuņagas, sātanisti, krievu armijnieki un neostaļinisti.
2
sausins > Sandris Maziks 29.12.2012. 12.16
Valsts apņemšanās ja nemaldos bija uz 2020 gadu samazināt par 20 % un tas nozīmē, ka rupji rēķinot kopumā katrai otrajai ēkai jābūt ar ietaupījumu 40 % ! ! !
Līdz ar to pat “pozitīvā” Valmiera diez vai līdz šim ciparam aizvilks !
Un globālie procesi arī ieviešs savas korekcijas – kaut vai tajā pašā Valmierā veidojas t.s. ” sķēres” , jo siltumenerģijas tarifi ir vieni no zemākajiem valstī un tas būtiski samazina ekonomiskos stimulus ieguldījumiem efektivitātē, par tādiem faktoriem kā Co2 kvotu cenu dramatisks kritums pat nerunājot !
Un līdzīgus faktorus es personīgi izjūtu arī lokālajā līmenī – jau sen kā manā šūnītī sagādāti gandrīz visi komponenti saules kolektora izveidei – itkā vajadzētu to visu skrūvēt kopā un darbināt, taču arī malkas apjoms tai pat sķūnītī spītīgi nepaliek mazāks un tāpēc nav nekāda ekonomiskā dzinuļa lai es vēl izdotu naudu automātikai, jo lieliski zinu ,ka saules kolektors nevar būt par vienīgo sistēmu garantētai karstā udens nodrošināšanai !
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 29.12.2012. 12.43
viesturs430
Ko lai dara? Ja valdību sastādītu V, NA un ZZS, mēs dzīvotu daudz saprātīgākā valstī. Līdz 2020. gadam, padzenot promaskaviskos izdzimteņus no silēm, Latvija vēl varētu pozitīvi izmainīties līdz nepazīšanai.
Par spīti tam, ka Valmierā pēc katlu mājas pārbūves par koģenerācijas staciju situma izmaksas nokritās par 30%, māju siltināšanai tika pievērsta liela uzmanība.
No ekonomiskā viedokļa raugoties, saules paneļi uz vāciešu un angļu māju jumtiem ir tīrā muļķība, tomēr perspektīvē tie ir triljoni, kas neaizies vājprātīgo fašistisko režīmu militāri rūpnieciskiem kompleksiem.
0
Sandris Maziks 29.12.2012. 00.28
Mājas siltināšana prasa pietiekoši lielus līdzekļus, energoaudits ar termogrāfiju izmaksā lēti un šķirbu aizpūšana ar putām, arī. Ne jau rīdzinieku ērtībām kremļa zagļu, žuļiku un pedofīlu partijas pārstāvētais SC tika pie varas Rīgā.
3
sausins > Sandris Maziks 29.12.2012. 10.19
Sķirbas un plikās apkures caurules var redzēt bez termogrāfijas un energoaudita !
Slikti manuprāt ir tas, ka valsts politika neņem vērā vispārējo ekonomisko situāciju un stimulē tikai finanšu ietilpīgo pasākumu realizāciju nonākot pretrunā ar paša autora pausto, jo visefektīvākie pasākumi būs tie kuri tiks veikti bez papildus finansējuma piesaistes !
Vienkāršoti izsakoties no “papiru” (resursu) kas tiks iztērēts audita veikšanai lietderīgāk ir izmantot “cauruma” aizbāšanai !
0
Ingvilds > Sandris Maziks 30.12.2012. 19.16
Piebilde vietā! Varētu jau varbūt arī mazos soļus atbalstīt no ES fondiem, bet šeit problēma būs tā, ka, ja visi nāks ar daudz un maziem projektiņiem, tad administratīvais aparāts, kas to apkalpo būs ievērojami jāpalielina, kas maksās valstij naudu. Tāpēc ir tomēr kaut kāds minimālais slieksnis jānoliek.
0
sausins > Sandris Maziks 31.12.2012. 15.14
“Vispirms šī problēma atrisinās pati no sevis, jo neviens neies prasīt “simts latus’ ja papīru sagatavošana maksās “divus simtus”
Var paskatīties piemēram Vācijas pieredzi, kur atbalstu saņem jebkuršš kurš iesniedz sertificēta auditora atzinumu par efektivitātes ieguvumiem un atbalsts tiek diferencēts atkarībā no ieguvumu apjoma un tam ir noteikts slieksnis !
Mūsu apstākļos varētu pieiet vēl vienkāršāk un skatīties vien faktisko enerģijas patēriņa samzinājumu noteiktā laika periodā, savukārt “mazo” pasākumus varētu ļaut “summēt” noteiktā laika periodā – finnasējums, bez kredītsaistībām butu daudz pievilcīgāka alternatīva.
0
sausins 28.12.2012. 22.58
Ir jau taisnība, ka ja ir vēlēšanās kaut ko izdarīt tad jāmeklē līdzekļi, nevis iemesli !
Tikai kaut kā uzkrītoši ka tā kritika vērsta tieši pret politiskajiem pretiniekiem, jo nevienā pašaldībā ar šīs problēmas risināšanu nav gājis spoži !
Varētu padomāt, ka ekonomikas ministrijā pašā ar energoefektivitāti viss ir visideālākajā kārtībā un ekā Brīvibas ielā 55 ir paraugs citiem par pakļautībā esošajām struktūrām pat nerunājot !?!?!
0
Vita Vasiļjeva 28.12.2012. 18.10
Jautājums autoram. No kurienes šāda informācija un kas šos aprēķinus ir veicis – “Savukārt vairāk kā pusi siltumenerģijas var ietaupīt, veicot dažādus mazākus darbus, kuriem nav nepieciešami nekādi kopsapulču lēmumi. Šie mazie darbi ir dažādu vecu elementu nomaiņa pret jauniem – logu, durvju un cauruļu siltumizolācija, bēniņu un pagrabu pakošana, sakārtotas ventilācijas sistēmas un tamlīdzīgas lietas.” ?
3
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Ingvilds > Vita Vasiļjeva 30.12.2012. 19.06
Ir vispārpieejami aprēķini, kas liecina, ka caur sērijveida daudzdzīvokļu māju sienām pazūd ap 45% siltuma, sekojoši, pārējās lietas, tādas, kā logi, durvis, ventilācija utt. slēpj sevī vismaz pusi no ietaupījuma potenciāla.
Kad mājas iedzīvotāji nespēj vienoties par kompleksu siltināšanu, būtu lietderīgi tomēr spert mazus solīšus energoefektivitātes virzienā- izdarīt mazās lietiņas, kuras tomēr dod rezultātu un kurām nav nepieciešams kopsapulces lēmums.
Aptuveni 70% no Rīgas daudzdzīvokļu sērijveida mājām pēc privatizācijas jaunie īpašnieki nav pārņēmuši tās savā pārvaldīšanā. Tāpēc pašvaldība saskaņā ar privatizācijas likumu pārvaldīšanu ir deleģējusi RD piederošam SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks”. Šajā gadījumā pašvaldības deleģētajam apsaimniekotājam ir pienākums uzturēt māju kārtībā un ja iedzīvotāji kaut kādām darbībām nepiekrīt, tad tiem ir jāsanāk uz kopsapulci un jābalso PRET vai arī jāpārņem māja savā pārziņā.
Sekojoši, labprāt redzētu, ka SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” rīdzinieku interesēs uzņemtos lielāku iniciatīvu un spertu šos mazos soļus, kuriem nav nepieciešams kopsapulces lēmums.
0
Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 01.01.2013. 15.22
Vilni Ķirsi! Lai būtu skaidrība, tad atgriezīsimies pie sākotnējā raksta un runāsim nevis procentos, bet pagalēs. Pārfrāzējot Jūs rakstāt, ka veicot dažādus mazākus darbus ir iespējams panākt, ka sezonā netiek patērētas apkurei 100 pagales, bet vairs tikai 50 pagales!!
Kā būvinženieris diezgan bieži izmantoju vispārpieejamos aprēķinus. Ja, piemēram, vecajiem koka logiem aizlīme šķirbas (mazais darbs), tad gan faktiski, gan pēc aprēķina var ietaupīt apmēram 1% jeb – ja iepriekš sezonā apkurei tērēja 100 pagales, tad pēc šķirbu aizlīmešanas tērē 99 pagales. Cits aprēķins – ja ieliek jaunus logus ar salīdzinoši zemu siltumcaurlaidību, tad ietaupījums ir apmēram 5-10% jeb ja iepriekš tika tērētas 100 pagales, tad pēc jauno logu ielikšanas apkures sezonā tiek izlietotas 90-95 pagales.
Un tagad daži piemēri no dzīves.
1. Skolai tika nomainīti visi logi un tika uzstādīta jaudīga, bet normatīviem atbilsotoša ventilācija. Siltuma patēriņs nevis samazinājās, bet pieauga par 10% – ja iepriekš sezonā skola tērēja 100 pagales, tad pēc jaunu logu ielikšanas un ventilācijas sakārtošanas sāka tērēt 110 pagales jeb par 10 pagalēm vairāk.
2. piemērs. Iedzīvotāji daudzdzīvokļu ēkai nomainīja logus un sakārtoja vējtverus, nosiltināja gala sienas un nosiltināja bēniņus. Ietaupījums – tikai 10% jeb pēc visa pasākuma apkurei sezonā neizmantoja 100 pagales kā līdz šim, bet vairs tikai 90 pagales.
3.piemērs. Apkopojot apmēram 20 nosiltinātu māju statistiku pa Latviju. Tika nosiltinātas visas 4 fasādes, tika nosiltināts bēniņu pārsegums un pagraba pārsegums, tika nosiltināts ēkas cokols, un tika nomainīti gan logi, gan ārdurvis, un tika sakārtota ventilācija. Faktiskais siltumenerģijas patēriņa samazinājums visās 20 ēkās bija apmēram 30% (pēc aprēķina ietaupījums bija lielāks, bet reālā dzīve ieviesa korekcijas) jeb “runājot pagalēs” – nosiltinātajās ēkās sezonā patērēja vairs nevis 100 pagales, bet tikai 70. Ietaupījums 30 pagales! Ja izmantotu sienām un pārsegumiem biezāku siltumizolācijas slāni, tad varētu ietaupīt vēl vairāk.
Un tagad jautājums. Jūs apgalvojat, ka veicot mazos darbus, var panākt 50% ietaupījumu jeb panākt, ka sezonā vairs netiek tērētas 100 pagales, bet tikai 50 pagales. Savukārt tie censoņi, kuri veica lielos darbus un nomainīja gan vecos logus, gan nosiltināja visas norobežojošās virsmas – tie ietaupīja tikai 30% jeb iepriekšējo 100 pagaļu vietā sāka lietot 70 pagales.
Kā tas iespējams, ka veicot mazos darbus ir lielāks efekts un ietaupījums kā veicot lielos darbus jeb pamatīgu ēkas siltināšanu?? Kā būvinženieris saku – tas nav iespējams un tāpēc jūsu apgalvojums par 50% ietaupījumu pēc mazajiem darbiem IR NEPATIESS.
0
sausins > Vita Vasiļjeva 02.01.2013. 11.36
Marekam Gabrišam .
Nu nevajadzēja jau tik garu “palagu” taisīt un tās “pagales” bija pilnīgi nevietā.
0