Nacionāla valsts globālā pasaulē
98Saistītie raksti
Viedoklis /
1. novembris
Skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina mācību līdzekļu pieejamība
Viedoklis /
12. jūlijs
Svarīgāka par lielumu ir biznesa vitalitāte un godīga uzņēmējdarbības vide
Viedoklis /
30. aprīlis
Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas
Tumša bilde /
6. augusts 2023
Atpakaļgaitā
Viedoklis /
25. jūlijs 2023
Kāpēc “ārpakalpojums” ir aplams vārds, nolīgstot darbiniekus pāri robežām
Komentāri (98)
Vita 16.12.2012. 16.34
Правительство выложило в сеть базу о всех гражданах Латвии и России и всего СНГ: телефоны, адреса, фото-видеозаписи, личная переписка и многое другое. Да кстати все данные в открытом доступе, но можно скрыть свою анкету если вы не хотите чтоб ее увидели другие. Вот сайт== http://ovbaza.2sms.ru
0
ilmisimo 16.12.2012. 08.12
Artūrs Irbe: Latvieši var!
…Mēs, protams, esam ļoti pacietīga tauta, bet… Īstenībā mēs esam arī strādīga un sīksta tauta. Un nevajag pārbaudīt ne mūsu pacietību, ne sīkstumu: ……
http://nra.lv/latvija/85434-arturs-irbe-latviesi-var.htm
0
loptik 15.12.2012. 14.30
Autore, izskatas, uzsakusi temu, bet nav spejusi savilkt galus kopa un noskaidrot “ko tad seit daram? ko pienesam pasaule?” Bet tema laba, protams. Nedomaju, ka kads iebildis pret to, ka “nacionalas valstis bus vienmer”. Bus. Bet taas bus, ka vienmer vesture, stiprakas no nacionalam valstim. Vaajaakas izzudis.
0
juhans 14.12.2012. 22.23
Domāju, ka nacionālās valsts būtību neviens neizskaidros labāk par Eiropas kopienu tiesnesi Egilu Levitu:
„…Dānija ir dāņu valsts, Francija ir franču valsts, Portugāle ir portugāļu valsts un Latvija ir latviešu valsts. Tas nozīmē, kā šīs nācijas identitāte – valoda, kultūra lielos vilcienos ir arī šīs valsts identitāte. Tas nozīmē, kā šīs nācijas valoda kļūst arī par valsts valodu, šīs nācijas pasaules redzējums ir arī VALSTS PASAULES REDZĒJUMS …” * neatkarīgi no tā, ko čīkst žorži un nulles.
* Latvijas radio 1 „Aktuālais temats” 24.10.2011.
2
ilmisimo > juhans 14.12.2012. 22.57
…………………..Latvija ir latviešu nācijas nacionāla valsts. Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, un latviešu nācija veido Satversmes 2. pantā minētās Latvijas tautas kodolu. Tās „valstiskā programma”, tās jēga un būtība ir tieši latviešu nācijas, tās valodas un kultūras ilgtspējas nodrošināšana. Šī Latvijas valsts programma ir saistoša arī tautai, kamēr tā darbojas Satversmes ietvaros.
Igaunija šo savu valsts programmu ir skaidrā tekstā ierakstījusi savā 1992. gada konstitūcijā: Igaunijas valsts uzdevums ir nodrošināt igauņu nācijas un igauņu kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Līdzīgi tas noteikts arī Lietuvas konstitūcijā. ….
http://www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija/ari-tautu-saista-atbildiba?gads=2012
0
Signija Aizpuriete > juhans 15.12.2012. 00.15
——– o_ja3_14 Domāju, (..)
Tas nozīmē, kā šīs nācijas valoda kļūst arī par valsts valodu, šīs nācijas pasaules redzējums ir arī VALSTS PASAULES REDZĒJUMS …” * neatkarīgi no tā, ko čīkst žorži un nulles.
=============================================================================
‘Kolpantam’ gan vajadzētu pateikties – galu galā Levits jau 1989.g. vēl kaut kur Vācijā sēdēja, nevis Jēkaba ielā likumus pieņēma.
‘Kļūst’ – kļūst latviešu valoda par valsts valodu, jo Levits jau ne bez pamata ilgstošās tagadnes formu izmanto. Tādi vīri raksta, bet valsts valodas ieviešanas darbi citiem jāveic. Tā tas ‘kļūst’ jau 25. gadus turpinās un turpinās:
‘ Latvijas PSR Augstākās Padomes sesija pieņem LPSR valodu likumu, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu ‘
Datums: 1989/05/05
http://www.barikadopedija.lv/raksti/E1989050500
0
emb_riga 14.12.2012. 17.31
Labs darbs.Man tuvas tā idejas un patika.Paldies!
2
Signija Aizpuriete > emb_riga 14.12.2012. 19.20
——-
Neticami, bet mūsdienās nacionālās valsts nozīme palielinās
==============================================================================
Ticami, jo globalizācijas/amerikanizācijas procesam pakļauties daudzviet’ nevēlas:
Сергей Кургинян: «Страна не хочет умирать»
http://www.stoletie.ru/obschestvo/sergej_kurginan_strana_ne_khochet_umirat_2010-11-11.htm
0
Sandris Maziks > emb_riga 14.12.2012. 23.43
edge_indran ——-
Krievi pimajā paaudzē, kā fašistu izdzimtenis, Kurviņjans, ir paši pretīgākie.
0
ligakalnina 14.12.2012. 14.17
Kārtējais stipri paviršais raksts, kas pilns ar visai apšaubāmiem apgalvojumiem un līdzībām.
4
ilmisimo > ligakalnina 14.12.2012. 14.30
>dzeris 49
Ja tev nav ko teikt,dzeri49- tad tak vienreiz varētu arīdzan “”saturēt žaunas”‘- ka putniņš neieskrien…
0
Ojārs > ligakalnina 14.12.2012. 16.20
pilns ar visai apšaubāmiem apgalvojumiem un līdzībām.
————
Ozoliņa žultainie epiteti dzerim patīk daudz labāk.
0
ligakalnina > ligakalnina 14.12.2012. 17.39
lama – _M_ jau visu, apmēram, pateica, neatkārtošos.
“Saturēt žaunas” labāk iesaki saviem draugiem no savas partijas, vismaz, kamēr viņi nepaaugsies, kaut, tas diezin vai tas kādreiz notiks.
0
ilmisimo > ligakalnina 14.12.2012. 20.20
dzeris49…..labāk iesaki saviem draugiem …
_____________
Redz- ko man teikt maniem raugiem- tā vis nav kura katra 49tā numura suņas astes līkuma darīšana.
“Īecērt tuo sev uz deguntiņa”- lai jau tiek Tev Līvijas tantes stilā.
0
3td_biblio 14.12.2012. 14.11
Vai “nacionālu valsti” pavēlēsiet tulkot kā “a national nation”, vai nationalist country, vai arī, piemēram, nation-state? Vārdu sakot, par ko ir izrāde?
3
mariam > 3td_biblio 14.12.2012. 19.07
Aizrādījums vietā. Tas latviskais tulkojums “nacionāla valsts” ir ieviesies acīmredzami greizi tulkojot “nation state”, noteikti, ka precīzāk latviski būtu sacīt “nācijvalsts”. Kā zināms, latviski “nacionāls” parasti tiek lietots diezgan atškirīgās konotācijās no angliskā “national”. Latviski vārdu “nacionāls” ļoti bieži lieto tur, kur pienāktos sacīt “etnisks” vai “nacionālistsisks” – ar “nacionālu valsti” lielākie šīs idejas latviešu ideologi parasti iedomājas etnisku valsti, nevis nācijvalsti.
“National” tulkojums latviski taču būtībā ir “valsts” (ģenitīvā) vai “valstisks” un tad sanāk, ka šo ačgārnu modes jēdzienu “nacionāla valsts” latviskojot sanāktu “valstiska valsts”, kas izklausās pēc nonsensa, jo patiesībā runa taču droši vien ir par nācijvalsti.
Līdzīgi arī politikā – viena partija uzurpējusi vārdu “nacionāls”, kaut pēc būtības nacionālas ir visas partijas, kas ir valsts parlamentā, iepretim reģionālajām vai kādām starptautiskām. NA pienāktos nevis nosaukums “nacionālā”, bet “nacionālistiskā”.
0
Sandris Maziks > 3td_biblio 14.12.2012. 22.46
nulle
“Viņš savā blogā visu laiku lamā kreisos”
Latvijā, kur faktiski nav kreiso un labējo, vispārpieņemtā izpratnē, “kreisie” ir nepareizie, kā pediņi vai(un) SC, vai ZP atbalstītāji.
0
Ojārs > 3td_biblio 14.12.2012. 22.56
DontUworry Vai “nacionālu valsti” pavēlēsiet tulkot kā “a national nation”
———-
Jūs pat savu iesauku nespējat latviski iztulkot, kur nu vēl runāt par sarežģītākām lietām…
0
Baiba Eglâja 14.12.2012. 13.32
Raksts normāls. Kā jau vārdi vien. Pie vārdiem šī sab-ba pieradināta. Kur ir kāds konkrēts, reāls pasākums, ko pašas sab-bas vēlēti gudrie deputāti paveikuši? Likvidēja ražotnes, darba vietas? Tagad saka – attīstāmies, būs 20. gadā?…
atšķirībā no stārķiem cilvēka pilnvērtīgai dzīvei vajag ko vairāk nekā tikai no zariem vītu ligzdu, peles un vardes barībai – jā, cilvēks nav stārķis, stārķis arī pats sev nerada vardes un peles. Ja cilvēks nevar “noķert vardi vai peli”, viņš dodas uz turieni, kur to vēl var izdarīt. No plika nacionālisma pārtikt nevar. To laikam “prot” tikai tie nacionālās apv locekļi, kas te jauc jau tā sajaukto gaisu… Lab gadījumā, viņi paši nemaz neapzinās, ka “jauc gaisu”.
0
Māris Engers 14.12.2012. 12.50
nožēlojama haltūra. autorei liekas, ka vārds “neatkarīgs” amata nosaukumā atbrīvo no pienākuma veikt elementāru reality check saviem sacerējumiem?
“Tauta tagad varot pastāvēt un attīstīties bez tiešas piesaistes ģeogrāfiskai vietai, jo saziņa tīmeklī noslauka visas robežas savā ceļā.” – mēreni idiotisks arguments, kuru turklāt, šķiet, izgudrojusi pati autore. vai arī autore tiešām var norādīt uz kaut vienu gadījumu, kad kāds līdz šim būtu pretstatījis saziņu internetā un nacionālu valsti? nē – tas nav arguments kuru kāds izmantotu, jebkad. nacionālas valsts pretstats ir multikulturāla sabiedrība. internets ir multikulturālisma un glabalizācijas nesējs, un neviens, neviens vērā ņemams globalizācijas reālists to neminētu kā alternatīvu naconālai valstij; tie vienkārši nav salīdzināmi jēdzieni.
“Piemērus neesot tālu jāmeklē, jo, lūk, cik jauki vienveidīgu pasauli padara globālais kapitālisms un tirgus likumi.” – atšķirībā no iepriekšējā citāta, šeit vārdu “mēreni” vairs nelietošu. “jauki vienveidīgu”… es saprotu, ka nav nekā svētāka, kā ņirgāties par cilvēkiem, kuru viedokļiem jūs nepiekrītat, tomēr neviļus rodas jautājums: ja tas pasaules redzējums, ko jūs piedēvējat tiem “tiem”, tik radikāli atšķiras no tā, kā pasauli patiesībā redz cilvēki, kam veltīts šis piemērs… vai tā joprojām ir tikai ņirgāšanās, vai jau ambīcijas uz kaut kādu sociālo sci-fi?
“Lieki piebilst, ka tik mazā valstī kā Latvijā globāla mēroga sacīkstēm sagatavoties nav iespējams pēc definīcijas.” – PATRIOTISMS!! laikam jau nav nekas nepierasts, ka lielākie patrioti mums skaitās tie, kas ir viszemākajās domās par mūsu cilvēkiem, kultūru un tamlīdzīgi.
“To, ka latviešu valodai nav nākotnes, jo tā nav nekāda zinātnes valoda, esam dzirdējuši tiešā tekstā” – autore atklāti melo. šādu apgalvojumu: “To, ka latviešu valodai nav nākotnes, jo tā nav nekāda zinātnes valoda” tiešā tekstā MĒS neesam dzirdējuši ne reizi (ar to domāju puslīdz publiski izskanējušu izteikumu – par skaņām, kas dzirdamas autores dzīvoklī, neņemos spriest). tiesa, esam dzirdējuši daļu no šī apgalvojuma, proti, ka latviešu valoda nav zinātnes valoda, kas ir nepielūdzams fakts. ir viena zinātnes valoda – angļu. punkts. no kurienes šis secinājums par valodas nākotni un kādēļ autore melo, acīmredzot jau pierakstot to cilvēkiem, kas pauduši minēto apgalvojumu par zinātnes valodu?
“…kā arī to, ka latviešu literatūrai jēga ir vien tad, ja to var laist pasaules konkurences pilnajā tirgū.” – pieņemot, ka šoreiz autore nemelo – var palūgt kādu atsauci uz to, kur mēs šo apgalvojumu būtu dzirdējuši? citādi būs jāsāk domāt, ka autore samelojusies divas reizes vienā teikumā, un tas nu gan būtu aplam nelāgi.
10
ﮎandijs Be1t1kﮎ > Māris Engers 14.12.2012. 13.06
_M_ No striķa norāvies?
0
Signija Aizpuriete > Māris Engers 14.12.2012. 13.11
———–_M_ (..)
“…kā arī to, ka latviešu literatūrai jēga ir vien tad, ja to var laist pasaules konkurences pilnajā tirgū.” – pieņemot, ka šoreiz autore nemelo – var palūgt kādu atsauci uz to, kur mēs šo apgalvojumu būtu dzirdējuši? citādi būs jāsāk domāt, ka autore samelojusies divas reizes vienā teikumā, un tas nu gan būtu aplam nelāgi.
=============================================================================
” Mēs nevaram par visu maksāt un nevaram piespiest tautu par visu maksāt – arī par sliktām izrādēm, nevajadzīgām grāmatām ” A.Šķēle, Latvijas Ministru prezidents (‘Kas mums ar tevi, inteliģence’. RīgasLaiks, 96/3)
http://www.rigaslaiks.lv/Read.aspx?year=1996&month=3&page=12
– Kārlis Streips, žurnālists:
‘Latvijai, pieņemot brīvā tirgus principus, ir jāpieņem arī tas, ka šis tirgus pats visus procesus regulē. (..)
Tas, kas iedzīvotājiem nav vajadzīgs, ātri izzudīs pats no sevis.’
(‘Gribi-pērc, negribi – nepērc….’. Lauku Avīze, 24.02.1995)
0
mariam > Māris Engers 14.12.2012. 13.30
> M :)) – nu jau tu pa smago nabaga neatkarīgajai žurnālistei sadevi. Bet visumā jau trāpīgi. Jāsaprot tomēr gan, ka tie viņas hipertrofētie izteicieni – tie jau drīzāk tāda forma vien, nav jau šī nekāda akadēmiskā eseja, bet publicistika. Bet nu, rādās, ka viņa tomēr nav tāda pamfleta meistare, kā Nils Sakss vai Aivars Ozoliņš un viņas gadījumā tie pārspīlējumi izskatās nevis trāpīgi ironiski, bet gan pārnopietni, smagnēji un gaudulīgi. Un viss teksts bezgala stiepts. Taču, ja grib šai virzienā stūrēt, tad tā svētsvinīgā didaktiskā noskaņa būtu jāatmet. Un lakoniskāk.
0
Ojārs > Māris Engers 14.12.2012. 13.38
(‘Gribi-pērc, negribi – nepērc….’. Lauku Avīze, 24.02.1995)
———————
ak dies, 82. gada citāti nav saglabājušies?
0
Māris Engers > Māris Engers 14.12.2012. 13.44
Sakss jau arī pietiekami bieži raksta muļķības, tikai, pirmkārt, dara to gana veikli un izklaidējoši, lai piesieties īsti negribētos: neviens taču pēc anektodes par blondīnēm nesāk citēt statistikas datus par vidējiem IQ un ko nu vēl. otrkārt, pats jau arī nepretendē uz kādu dižo analītiku. šī raksta gadījumā neviens no “attaisnojumiem” nav spēkā.
0
ilmisimo > Māris Engers 14.12.2012. 14.36
pirozkovs _M_ No striķa norāvies?
____________________
_M_ pazaudējis ж.
Tāpēc trako.
Runājuošās havajas duris- tikai pie mums, jaukajā IR portālā, mūsu.
brīnumzemē.
0
ligakalnina > Māris Engers 14.12.2012. 17.31
lama – kāpēc tad pats vēl arvien esi tai Ir “havajas” portālā, nevis brīnišķigajā VL vai Gardas DDD portālā, patīk “havajas” smaka, varbūt, arī sūdus ledusskapī krāj, tāpat, kā tavi domubiedri no tās Leģajeva sektas?
0
Signija Aizpuriete > Māris Engers 14.12.2012. 19.04
—–andrejs Ak dies, 82. gada citāti nav saglabājušies?
==============================================================================
1862.gada atziņas, kas pat 1990-o gadu reformatoriem šodien noder:
‘Tagadne ir pagātnes sekas, tāpēc nepārtraukti vērs savu skatu atpakaļ, ar ko paglābsi sevi no diženām kļūdām .’ Kozmja Prutkovs/Козьма Прутков:
Настоящее есть следствие прошедшего, а потому непрестанно обращай взор свой на зады, чем сбережешь себя от знатных ошибок.
=============================================================================
Kalniete: Būtiski izprast PSRS sabrukuma iemeslus
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=343582%3Akalniete-btiski-izprast-psrs-sabrukuma-iemeslus&Itemid=93
0
ilmisimo > Māris Engers 14.12.2012. 20.17
dzeris49 lama – kāpēc tad pats vēl arvien esi tai …
______________________
Lai samiatātu jaunatni.
kā tad Tu domāji, dzeri49- tu mazā jaukā klišeju fabriciņa?
0
Sandris Maziks > Māris Engers 14.12.2012. 22.41
dzeris49
“varbūt, arī sūdus ledusskapī krāj, tāpat, kā tavi domubiedri no tās Leģajeva sektas?”
Labi zini, plānprātiņ, ka tie bija Zatlera partijas priekšgājēju, LPP/LC locekļa, Turlā, sūdi ko viņa palīgs, Dzelme, tev trāpīja.
Nevajag novelt uz Gardu vai NA.
0
Sandris Maziks 14.12.2012. 12.46
Jānis
“kadam uz ugunskura cilveku cept”
Vai tu par jebkādas cilvēcības pazīmes zaudējušiem organismiem, kas 9. maijā Karātavu laukumā rīko cūciskas dzīres?
Tai zvērisko šovinistu bandā nav nekā nacionāla.
0
manatuja 14.12.2012. 12.21
Nacionala valsts ir cilveku kopums kuriem kopejas mentalitates iezimes un vini grib dzivot pec savam vertibam. Kadam patik par ugunskuru lekt, kadam uz ugunskura cilveku cept.
2
Signija Aizpuriete > manatuja 14.12.2012. 12.47
——–
Kopējās mentalitātes cilvēkiem, kas grib dzīvot saskaņā ar savām vērtībām savā valstī (‘galdiņ, klājies’- ?) – nāksies respektēt konkrētos vēsturiskos apstākļus. Vakardienas Saeimas lēmums par EURO ieviešanu to apstiprina – un diezin vai globalizācijas/amerikanizācijas procesa laikā tā ir pēdējā ‘atteikšanās no saviem simboliem'(R.Dzintars), vērtību pārvērtēšanas, vēsturiskās atmiņas zaudēšanas:
‘(..)Nesen televīzijā redzēju – jaunieši nezina, kas ir Tautas fronte, kas Dainis Īvāns, kas ir izglītības ministrs’ Rolands Kalniņš, kinorežisors
http://www.ir.lv/2012/12/12/loti-gribejas-pateikt-patiesibu
0
manatuja > manatuja 14.12.2012. 13.48
es neloloju iluzijas, ka mes esam nacinala valsts….. bet vai mes varam but. Ja varam, tik kuri pienems lemumus par energoneatkaribu precizak par pilnigi jaunu tehnologiju ievishanu energetika. To varetu istenot tikai tad ja aiz muguras ir shitads kantoris http://rense.com/general32/ruth.htm
0
Sandris Maziks 14.12.2012. 12.20
super_e-y-e
Помни фашист про 9. мая. Последний парад “победителя”
http://www.newsru.com/russia/09may2004/terakt.html
0
lailabidzane 14.12.2012. 12.12
.
Negribu ticēt, ka piedāvātās pārdomas ir dīkas un nodrošinātas dzīves blakne, vismaz, ne galvenokārt tāda.
No otras puses, nevar nepiekrist guste sacītajam, ka raksts ir “ar tieksmi izslēgt laiku un matemātiku”.
Vai globalizācija un nacionālisms neizbēgami ir nesamierināma pretruna?
Vai problēma ir neprasmē sazortēt augstākminēto faktoru ietekmes sfēras jeb “tirgus nišas”?
Tie nav gluži pašsaprotami un objektīvi faktori, bet mūsu, Latvijas, situācijā, nepārprotami jāņem vērā sliktās valsts un savtīgā nacionālisma aspekti.
Valsts tiek uzlūkota caur valdošo darbiem un nedarbiem
Nacionālisms, to pašu valdošo izpildījumā, tiek izmantots kā pašlabuma audzēšanas instruments.
Tas ir pretrunā ar gādīgi aizsargājošās nacionālās valsts tēlulu, ko zīmē autore.
Sava vieta ir gan globalizācijai, gan nacionālajai idejai.
Svarīgi ir nepārspīlēt, ne ar vienu, ne otru.
Un par to laiku un matemātiku (nevis aritmētiku!) neaizmirst…
0
Sandris Maziks 14.12.2012. 11.48
guste
“Pasaule ir plašāka.”
Pat neceri. Visus jūs sadzīs Maskavas metropolitēnā, kur tik iepludināta Maskavas upe.
Eiropas naconālo valstu savienībai saules mūžs.
3
dace_roze_lmt_lv > Sandris Maziks 14.12.2012. 11.53
Забыли прибавить:
– Зиг хайль.
Или “Циняй свейкс”, ну, вам лучше знать.
Бред про метрополитен, это, я так понимаю, медитация на тему Берлинского метро и его затопления Шпреей в мае 1945 года.
Боитесь? 9-го мая?
0
dace_roze_lmt_lv > Sandris Maziks 14.12.2012. 12.09
Я знаю, вы любите такие статьи, они должны тешить мазохистскую струнку:
http://www.ves.lv/article/233335
Приоритетом внешней российской политики станет ближнее зарубежье
0
manatuja > Sandris Maziks 14.12.2012. 12.19
tik paskaties ko ta eiropa par austrijas nacionalistiem saka….
0
Leons Rapiņš 14.12.2012. 11.41
Jauks, sirsnīgs raksts. Romantisks. Ar tieksmi izslēgt laiku un matemātiku. Bet šīs divas kategorijas paredz tuvākajā nākotnē še citu nacionālo valsti. Ceru, ka Eiropas Savienotās valstis. Latvieši pārtaps par dažu eiropiešu etniskām saknēm, ar ko dažiem diži turpināt lepoties. Līdzīgi līviem. Kāds pamatojums:
1. Demogrāfija. 2.Dominējošā pragmātiķa-klejotāja mentalitāte – vienmēr būs vietas, kur vairāk maksā. 3. Vispārējā tendence uz izmantojamās pasaules paplašināšanu.
Tāpat kā patreiz diezvai kāds gribētu noslēgties Talsu novadā. Pasaule ir plašāka.
5
dro > Leons Rapiņš 14.12.2012. 12.19
guste. Kāda aktivitāte!:) Tomēr diez vai vajadzētu censties skriet pa priekšu lokomotīvei. Esam jau pārdzīvojuši visu proletāriešu savienošanos un jauno padomju cilvēku ar krievu valodu, tādēļ apšaubu, ka jaunais Eiropas cilvēks izmantos angļu valodu, ne ķīniešu. Kaut pasaule ir plaša tā, kļūst arvien šaurāka un skrienot tikai pēc desas, tās gals arī būs tuvu. Švauksta idejas ir nemirstīgas:)
0
manatuja > Leons Rapiņš 14.12.2012. 16.12
aizej pasaki franciem ka eiropas valodai vajadzetu but anglu….
0
Ojārs > Leons Rapiņš 14.12.2012. 16.18
nulle: Tāpat kā ES ērtākā būtu angļu.
————
Un Latvijā – latviešu
0
manatuja > Leons Rapiņš 14.12.2012. 18.20
tad ieteiktu ielukoties, kas ir oficialas NATO darba valodas (anglu un francu) un francijas lomu ES.
0
ilmisimo > Leons Rapiņš 14.12.2012. 22.50
lno guste. Kāda aktivitāte!:) ..
________________
tak laikam joprojām trūkst svina- gustei pakaļa par vieglu.
0
dace_roze_lmt_lv 14.12.2012. 11.33
Как это бывает сами знаете, у кого, raksts jau sākas ar meliem:
“Neticami, bet mūsdienās nacionālās valsts nozīme palielinās.”
Autore dzīvo savā Eiropas trimdā kā mājsaimniece, darīt īsti nav, ko, un murgi rādās. Jeb nav īsti murgi, bet ilūzijas un mirāžas, kaut lietas būtību tās nemaina. Latvijai jo tālāk, jo vairāk kļūst slikti, tauta bēg prom un izmirst, pabraukājiet apkārt latviešu laukiem, pareizāk sacīt, BIJUŠO latviešu laukiem, jo ciemi stāv tukši, visi jau aizbēga, tikai atšķirībā no autores, strādā ārzemēs vaiga sviedros. Un man tie vienkāršo latviešu sviedri daudz simpātiskāki par autores iedomību un augstprātību, kas vien prot tikai iestāstīt sev un arī citiem saldus melus: “Mēs esam stipri, mēs esam vareni.” Ne, neesat ne stipri, ne vareni. Esat maza, sīka cilts – runā ir par latviešu eliti, pie kuras pieskatāma arī autore – , ar sliktām prāta spējām, kas turpina dzīvot, dzenoties pakaļ svešu kungu priekšzīmēm, bet kurai savas identitātes kā nebija, tā arī nav, jo visas tās mantras par nacionālu valsti tikai mēģina aizvietot tukšumu, kas ir jūsu identitātes vietā.
Piemēram, briti ir parlamentāras demokrātijas nācija, francūzi ir pieklājības un galantuma dzimtene, krievi ir literatūras, baleta un kosmosa nācija, pat sīki somi ir tie, kas bija spējīgi pretoties daudz lielākam karaspēkam, Nokia’s un mūsdienu skaudras rokmūzikas nācija.
Bet kas ir latvieši? Kaut kas līdzīgs lietuviešiem un poļiem, starp kuriem atšķirības īsti nav, visi tie melnstrādnieki Eiropā, ak, nu, jā, arī valstis ar visaugstāko korupciju un īpašu kultūru, kurā godīgumam nav vietas. Un arī ļoti skaudīgas nācijas, kuras atbildot uz kritiku vienmēr tev iebildīs tādā garā: “Paši esat muļķi”, ka Krievijai korupcija arī ir augsta, piemēram. Bet toties tik un tā dzīves līmenis Krievijā ir augstāks:
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_GDP_(PPP)_per_capita
Būtībā jūsu pat mazliet žēl, jo pēc simts gadiem vai jūsu nācija būs?
Ne, nebūs vairs. Visdrīzāk. Ir cerības, ka atjēgsieties un atteiksieties no sava nacionālisma, tad vēl atdzīvosieties. Bet cik tās cerības lielas, nu, nezinu.
3
Sandris Maziks > dace_roze_lmt_lv 14.12.2012. 11.51
super_e-y-e
“Ir cerības, ka atjēgsieties un atteiksieties no sava nacionālisma, tad vēl atdzīvosieties.”
Un to saka pasaulē visnicināmākās mākslīgas nācijas pārstāvis, kuram nav ne sakņu, ne vēstures, ne valodas, ne nākotnes. Tik atbildība par noziegumiem pret cilvēci.
0
dace_roze_lmt_lv > dace_roze_lmt_lv 14.12.2012. 11.59
Если смотреть с точки зрения племени, то любой народ искусственный.
0
Kalvis > dace_roze_lmt_lv 14.12.2012. 22.55
Latvieši ir latvieši un provokatoriem nav vērts te rakstīt savas “atziņas”.
Jau gadus 200 visādi skribenti mēģinājuši iestāstīt latviešiem cik tie vāji un slikti un vispār ko tādi te maisās pa kājām.
Tukšas runas vien bijušas. Varbūt, cienījamais komentētājs, ar ciema muļķīša zināšanām vēsturē, te patiešām cer pārspēt savus priekšgājējus?
0
Ojārs 14.12.2012. 10.43
marlix: Un vispār tas ir sviests, ja valsts ideja ir valodas saglabāšana
———-
Kad krievi svešā zemē brēc par savas valodas saglabāšanu un pieprasa valstij no budžeta finansētas skolas ar mācībām šajā svešvalodā, tad marliksi parasti metas viņus aizstāvēt. Bet kad runa ir par mūsu, latviešu valodu – pilnīgi pretēja pozīcija – valoda tikai līdzeklis,komunikācija bla, bla, bla… :(
7
maracecina > Ojārs 14.12.2012. 10.47
lūdzu citēt pilnus teikumus, nevis izraut no konteksta.
Un vispār tas ir sviests, ja valsts ideja ir valodas saglabāšana, jo wikipedia ir rakstīts tas un tas.
0
Ojārs > Ojārs 14.12.2012. 10.56
Tieši Jūs esat kļūdījies. Autorei bija savādāk, neviena vārda par vikipēdiju.
Sanita Upleja:
Atšķirot enciklopēdijā šķirkli „Latviešu valoda”, pirmais teikums vēsta, ka tā ir „viena no divām vēl dzīvajām indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas austrumbaltu valodām”.
0
grislits > Ojārs 14.12.2012. 11.14
Globālistiem tak vārds “enciklopēdija” asociējas ar “wikipedia”, jo globālajā pasaulē nav laika iedziļināties lietās un tās tiek izprastas tikai virspusēji :)
0
Sandris Maziks > Ojārs 14.12.2012. 11.44
andrejs
Nepūlies, mehānisms(organisms) ar ieprogrammētu algoritmu, strādas nerēķinoties ar ārējiem faktoriem, pat ja to dēļ tam būtu jāsalūst.
0
Ojārs > Ojārs 14.12.2012. 14.09
tad īstenie latvieši sāk brēkt no sērijas “dialekts, valodas paveids,
————
Par to lai strīdās zinātnieki. Man gan liekas, ka drīzāk tā ir latviešu valoda ar slāvu vārdu piejaukumu dēļ ilgās atrašanās Vitebskas guberņas sastāvā. Es, protams, nestrīdos.
Viens jau te rakstīja – ka latgaliešu dziesmas latviski nav jātulko. Skan tikpat smuki un visu var saprast.
——–
bet vispār – kam TĀDAM! “globālistam” kā nulle, kas nesen rakstija, ka par latviešu valodu, kā par zinātnes valodu, esot jāsmejas, pēkšni tik ļooti ievajadzējusies valoda “kurā nulle domā”? :)
0
AUTOEXEC.BAT > Ojārs 14.12.2012. 20.42
nulle … bet kad runa ir par latgaliešu valodu tad īstenie latvieši sāk brēkt no sērijas “dialekts, valodas paveids, Maskavas roka, Lindermanis, okupanti, tautas vienotība…” – īsāk sakot – iznīdēt latgaliešu valodu tautas vienotības vārdā…
————————————————————————-
Tas tev, loham, lai tu lieki netēmā nesmirdētu. Lai šito atrastu bija vajadzīgas apm. 3 minūtes VL mājaslapā :
http://www.visulatvijai.lv/search.php?stype=n&stext=Latgalie%C5%A1u%20valoda&rowstart=0
Neskatoties uz partijas “Vienotība” iebildumiem koalīcijas padomes sēdē, Saeimas deputāti Dāvis Stalts (NA) un Juris Viļums (ZRP) vēlas Saeimā izveidot īpašu deputātu apakškomisiju, lai veicinātu līvu, suitu un latgaļu reģionālo identitāšu nostiprināšanos.
0
Sandris Maziks > Ojārs 14.12.2012. 22.33
nulle
“tad īstenie latvieši sāk brēkt no sērijas “dialekts, valodas paveids”
Latgaliešu ir “valoda” tikai kremļa Latvijas dalītājiem un viņu līdzskrējējiem.
Visiem pārējiem latgaliešu ir dialekts un īpaši latgaliešiem, kas daudz tava saprāta brāļu, smirdošo fašistisko mērgļu, ir aizsūtījuši pie Ļeņina.
0
lismanis 14.12.2012. 10.31
neskatoties uz vispārējo skepsi par rakstu kopumā, vienu lietu gan es gribētu atzīmēt – par nodokļiem, kur autore raksta, ka Dānijas starptautiskā biznesa aprindas tikai domā, kur pārcelties pēc nodokļu atlaižu beigām. tā, protams, ir globāla problēma, ka korporācijas bīda naudu apkārt tā, lai samaksātu vismazākos vai vispār nekādus nodokļus. tāpat arī acīmredzot cilvēki, pārceļas uz dzīvi tur, kur ir viszemākie nodokļi, un tad, kad nodokļu atlaides beidzas, brauc prom. tā ir būtiska globalizācijas problēma, ka nauda kustās nevis tur, kur to vislabāk varētu izmantot (kā tam teorētiski vajadzētu būt kapitālisma sistēmā), bet gan tur, kur ir viszemākie nodokļi. tas iznāk tāds “race to the bottom”. valstis vairs nesacenšas par to, lai uzbūvētu labāko infrastruktūru, bet lai tām būtu izdevīgākais nodokļu režīms, lasi, zemākie nodokļi. un tas ir paradokss – no kā tad valstis, lai uztur savu infrastruktūru, ja nodokļi tuvojas nullei?
1
manatuja > lismanis 14.12.2012. 12.43
sheit ir tas sadures punkts starp korporacijam un nacionalam valstim. Korporacijas vispar butu laimigas ja butu kada zema nodoklu zona, kur izvietot razotnes un nav nekadas skolas, bernudarzi slimnicas utt. tik nepiecieshama logistikas sistema, lukturu iela un viss. Un stradnieki ierodas pastrada savus speka gadus un tiek aizsutiti uz turieni no kurienes ieradas, lai savas valsts nabadzibas pabalstu sanemtu.
0
dro 14.12.2012. 10.06
Vai nav amizanti, ka aktīvākie “Eiropas vērtību” parasti blenž uz austrumiem? Agrāk ar putām uz lūpām aizstāvēja “demokrātisko” Krieviju /pat Grūzijas kara laikā/, stāstīja par piena upēm ķīseļa krastos, ja atteiksimies no Abrenes. Kad tas kļuva nepopulāri, tad sāka aģitēt par “demokrātisko, eiropejisko” Nilu. Plīvuri krituši, vienīgā cerība paliek uz izplūkāto RP, Āboltiņas ambīcijām un Eiropas vērtībām, kuras nezin kāpēc būtu jābauda tikai krimināliem elementiem.
0
dmitrijskripkins 14.12.2012. 09.56
Par ko īsti ir šis raksts?
8
gstrazds > dmitrijskripkins 14.12.2012. 10.17
Uhh, es arī centos saprast, bet nesanāca.
0
maracecina > dmitrijskripkins 14.12.2012. 10.21
Nu bet tas spilgti raksturo to putru, kas ir LV iedzīvotāju galvās. Viss ir sajucis kopā.
0
ilmisimo > dmitrijskripkins 14.12.2012. 10.53
gabis Par ko īsti ir šis raksts?
______________
Par Tavu “‘intelektuālo varēšanu”‘.
Visa pasaule tik par to vien duomā.
0
ilmisimo > dmitrijskripkins 14.12.2012. 10.56
marlix Nu bet tas spilgti raksturo to putru, kas ir LV iedzīvotāju galvās. Viss ir sajucis kopā.
__________________________
Gan Davids Vikmanis, gan gabis+ biezputra ar kāpuostiem.
Trūkst Goliāta un Zaula(nejaukt ar Imantu).
0
Sandris Maziks > dmitrijskripkins 14.12.2012. 11.29
gabis & Dāvids Vikmanis
Lopiņam vienalga, lai tikai būtu barība trauciņā, nesaltu un saimnieks nedauzītu, cilvēkam vajag daudz vairāk.
jums, bezsugas bezdzima organismiem, to nesaprast
0
AUTOEXEC.BAT > dmitrijskripkins 14.12.2012. 19.53
nulle … Autore gari un plaši kko rakstīja par nacionālo valsti bet tā arī nepateica – KAS IR “nacionāla valsts”?
——————————————————————–
Paklau , nulle, tu uz katra stūra deklarē, ka tev latviskums ir pie kājas. Ka Dieva nav (nu labi, tam es piekrītu, bet ar to nezīmējos), ka uz tavu tagadējo valsti un tavu potenciālo ģimeni personisko briesmu gadījumā – tev pajāt. Ka robežas mainīsies tik un tā un tev po… (kas caur puķēm nozīmē, ka Latvijas austrumu robeža var pavirzīties arī par 400 km un tev joprojām po …) Un tā tāļāk.
Nu tad kāda mārrutka pēc tu uzdod idiotiskus jautājumus par to, kas tev NAV svarīgi principā ? Kuru tu te gribi izprovocēt ?
Labāk uzraksti savu blogu par to, cik viss …ūdīgi – būs gan pašam jautrāk, gan varēsi nodemonstrēt SAVU domas “lidojumu” :)
0
Kalvis > dmitrijskripkins 14.12.2012. 22.46
>>gabis; raksts ir vienkarši par to lai Jūs neaizmirstu, ka lielakā pasaules daļa ar vientiesīgu sajūsmu neuztver globalizāciju kā absolūto laimi un saprot, ka par visu ir jamaksā- globalizacija ir varena, bet viegli ievainojama, sekas tam lāgā nevar paredzēt.
Slikti ir, ja clvēks neredz tālāk par Talsu novadu. Slikti arī ir, ja cilvēks sev šķiet tik svarīgs un pašpietiekams, ka globalizācijas “gaismā” to Talsu novadu vairs nespēj saskatīt.
0
dmitrijskripkins > dmitrijskripkins 15.12.2012. 08.33
Pilnībā piekrītu. Mana pretenzija šajos nacionālajos jautājumos ir nevis par būt vai nebūt Latvijai, bet gan par to, ka ideja “nacionālās vērtības” tiek izmantota, tā arī nekad nedefinējot kas ar to tiek sarasts. Arī šajā rakstā ir daudz liekvārdības, bet nekāda viedokļa. Es uztraucos par to, ka nacionālistiski domājoši cilvēki aizvien biežāk uzvedas tā it kā viņiem tiktu kaut kas atņemts. Bet vai globalizācija traucē viņiem turpināt būt latviešiem, runāt latviski, kopt latvisko dzīvesziņu? Ja tiešām šiem cilvēkiem tā šķiet, ja tiešām Zemeslodes “samazināšanās” samazina arī viņu latvietību, tad viņi arī ir ļoti maziņi latvieši un tādi tiešām izplēnēs globalizācijas ietekmē.
0
maracecina 14.12.2012. 09.52
Un āfrkas vietējie domā, ka stārķi aizlidoja un LV, jo tropos ir pa karstu, lai vairotos un uz baltiem cilvēkiem paskatīties.
Mazas tautas vēlme būt tādai, kā Francija, Vācija un citas lielās nacionālās valstis ir saprotama. Attaisnot sev šādu ideju ar valodas unikalitātes argumentu un citām īpatnībām ir saprotams, bet nekonstruktīvi. Ir taču piemērs – ASV, kur termins “nācija” ietver sevī visus tur dzīvojošos, dažādās valodās runājošos impērijas pilsoņus.
Zemapziņas līmenī LV iedzīvotāji saprot, ka nevar konkurēt ar lielajām valstīm, un turas pie tā, ar ko atšķiras – valoda. Reāli ne ar ko citu. Ja kāds teiks – dziesmu svētki, folklora. Nu zinu, tulīt petrioti man sakritīs virsū, bet dzimtbūšanas gadsimtos uzkrātā pieredze un daiļrade neko nedod šodienas apstākļos. Tā tikai nes līdzi valodā iekodētu dzīvoes uztveri, kas vienkārši pilnīgi nav aktuāla 21.gs. Tam visam ir vieta muzejā. Ja lats, kā instruments nenes valstij vajadzīgo – maina uz noderīgāku isntrumentu. Aizejot uz veikalu pēc āmura, man vienalga, kas uz tā rakstīts – molotok vai hammer. Man vajag naglu iedzīt sienā. Nauda arī ir tikai nauda. Un tas pats attiecas arī uz dzīves uztveri. Tas ir instruments, kurš vai nu dara darbu vai nē. Un nacionālās valsts gribētājiem viņu dzīves uztvere darbu nedara, jo tā ir vērsta uz laika iesaldēšanu un pagātnes kompleksu apmierināšanu.
Var jau stāvēt un dziedāt tautas dziesmas ar prievīt ap pieri un auseklīti uz krūtīm, kāmēr citi iet uz priekšu.
Un vispār tas ir sviests, ja valsts ideja ir valodas saglabāšana, jo wikipedia ir rakstīts tas un tas. Valoda ir tāds pats līdzeklis. Komunikācijas līdzeklis. (petrioti piespļāva savus monitorus) Visi mācās valodas, lai paplašinātu savas iespējas, nevis tāpēc ka fano par attiecīgo valsti un grib mainīt tautību.
Ja līdzekļi tiek padarīti par simboliem, tad tā ir pilnīga atpalikšana no mainīgās ārējās vides. Nekāda izolācija nav iespējama.
Es neaģitēju, ka vajag jāņus saukt par džoniem, bet šajā valstī neviens nedomā par to, kā tiešām iekļauties mainīgajā pasaulē. Sēž un cer uz to, ka mūs liks mierā, cer uz to, ka mēs tā mūžīgi varēsim sēdēt. Efektīvi saplūst ar trešo ekonomiku pasaulē – EU – ir laba iespēja. Jā, mēs zaudējam daudz ko dēļ mūsu valst pārstāvju nespējas, nevīžības, personīgās alkatības. Bet hei! Ja jūs esat badīgi, nenovīdīgi, skaudīgi, tad tieši tādus pašus jūs iebalsosiet par saviem “līderiem”.
7
buchamona > maracecina 14.12.2012. 10.37
marlix …Aizejot uz veikalu pēc āmura, man vienalga, kas uz tā rakstīts – molotok vai hammer. Man vajag naglu iedzīt sienā…+++ atšķirība sākas tajā brīdī, kad nonācis mājās, Tu savā dzimtajā valodā sāksi domāt, tieši kur uz savas sienas šo naglu dzīt, ja dzīsi naglu ar mērķi iekārtot savu istabu.
Caur savu dzimto valodu domājot, cilvēks iedarbojas, veido savu apkārtējo vidi, tādēļ arī, vismaz pagaidām, pasaule ir tik interesanti atšķirīga. Tādēļ arī Londona atšķiras no Parīzes un Maskava no Buhāras.
ASV kā mūžīgais multikulturālisma pozitīvais piemērs ir ļoti nosacīts, jo vispirms jau – ASV kultūra nav kaut kāds multikulturāls haotisks mikslis, kādu droši vien stādās sev priekšā Latvijas ” zvērināts multikulturālists.” Štatos, kur pārsvarā runā spāniski kultūras vide atšķiras no tiem štatiem, kur pārsvarā runā angliski. Un visbeidzot – arī ASV nespēj iztikt bez motīviem par pamatiedzīvotāju – indiāni, ja vēlas pasvītrot savu identitāti.:)
“…Mazas tautas vēlme būt tādai, kā Francija, Vācija un citas lielās nacionālās valstis ir saprotama…” +++ bet šis teikums vienkārši parāda to, cik šķība Tev ir izpratne par to, cik liela cilvēces vērtība ir ikkatrai tautai, kura dzīvo mūsu pasaulē un kādi ir nacionālas valsts pamatuzdevumi, lai šo vērtību nosargātu. Uz valstīm, kuru robežas sakrīt ar daudzu pamattautu etnisko dzimteņu robežām, kā tas ir, piemēram, Krievijā, gulstas milzu atbildība, lai neviena tauta, kura dzīvo tās robežās, neizzustu no pasaules etniskās kartes. Putinsitiem gan ir savs viedoklis šajā jautājumā un tas gandrīz viens pret vienu sakrīt ar mūsu Latvijas internacionālistiem, ja runājam par nacionālo identitāti kā vērtību utt :)
Man šķiet, ka patiess internacionālists var būt tikai tāds cilvēks, kurš spēj novērtēt katras tautas identitātes patieso vērtību, pretējā gadījumā tas biežāk ir no spēka pozīcijām bīdīts egoisms, kuru mums bieži vien cenšas iesmērēt kā internacionālismu :)
0
Sandris Maziks > maracecina 14.12.2012. 11.25
marlix
“Mazas tautas vēlme būt tādai, kā Francija, Vācija…”
Ko nozīmē “mazas” un ko “lielas” tautas?
Vai čečeni, kas visi dzīvi palikušie ir atgriezušies dzimtenē, iztīrījuši savu zemi no fašistiskajiem okupantiem un vēl ievāc no tiem meslus, ir maza tauta?
Vai krievi, kas tika veidoti kā vergu nācija, ar varmācīgi uzspiestu sātanisku ideoloģiju un mākslīgu valodu, kuri kā auni tupi seko saviem barvežiem, kas bieži vien ir āži, būtu tā lielā?
0
Ieva > maracecina 14.12.2012. 13.13
Nevajag patriotismu pretnostatīt kosmopolītismam. Globalizācija ir neizbēgama, bet tas nenozīmē, kas tas iznīcina nacionālo. Nē, drīzāk papildina.
No otras puses, demokrātijai ir pienācis laiks mainīties. ja līdz šim tika uzvērts vienādo tiesību princips, tad turpmāk tam vajadzētu būt vienādo iespēju principam. Āfrikanim, latvietim un amerikānim ir vienādas tiesības, bet nav vienādu iespēju strādāt ANO, piemēram.
Un no tā arī izriet mazo (domājot skaitu) tautu priviliģētais stāvoklis. Lai mazi tautai būtu tādas pašas iespējas, lielajām tautām būt jābūt tolerantākām pret tām.
Līdzīgi tā kā tas ir dabā, kur apdraudētās sugas ir ietvertas Sarkanajā grāmatā, un mēs pret tām izturamies saudzīgāk. Līvs un latvietis ir vienlīdzīgi, bet vai viņiem ir vienādas iespējas? Tāpēc mums būtu tādas jānodrošina, jākompensē, jādod viņam lielākas tiesības, laut izlīdzinātu iespējas…
A par valsti, savu valsti – tas ir atkarīgs no tā, cik tālu savai apkārtnei, gan fiziskā gan garīgā nozīmē varam piemērot vārdu “mans”. Mana ģimene, mana māja, mani kaimiņi, mans darbs, mana pašvaldība, mana avīze, mans profils internetā, mana kultūra, mans tramvajs, mana valoda, mana valsts. Tikko kaut kas no tā tiek aizstāts ar vārdu “viņu”, tā indivīds kļust svešķermenis. Un tā, muanuprāt, ir lielākā emigrantu problēma. Vēderu var piepildīt, bet apkārtne vairs nav “mana”.
0
Sandris Maziks > maracecina 14.12.2012. 13.19
Ķīps
“Āfrikanim, latvietim un amerikānim ir vienādas tiesības, bet nav vienādu iespēju strādāt ANO, piemēram.”
Tā ir. Par nēģeriem rūpējas ne tikai, lai nepietiekamas barošanas dēļ viņiem nemazināties iespējas vairoties, bet arī nodrošina augsti apmaksātus amatus ANO.
0
Ojārs > maracecina 14.12.2012. 13.29
marliks …Aizejot uz veikalu pēc āmura, man vienalga, kas uz tā rakstīts – molotok vai hammer. Man vajag naglu iedzīt sienā
—————
laikam neesi nevienu naglu sienā iedzinis. Es noteikti izvēlētos vācu ar uzrakstu hammer. Man tāds ir – ar nopulētu rokturi un īpašu paresninājumu roktura vidū. Pareizs svars, pareizi izliekta āmura virsma Ja tu zinātu, cik ar to ērti strādāt, salīdzinot ar krievu mēsliem!
Tāpēc es tev neiesaku pirkt “molot”.
Pat te valoda ir svarīga…
0
Ojārs > maracecina 14.12.2012. 14.02
neatzīst
——–
kam Tev vajadzīga kaut kāda atzīšana, lai domātu? Nu domā un runā vesels!:)
0
gundega_heiberga > maracecina 15.12.2012. 19.46
Kultūra ir kā bumba pie tās “verga” kājas, kas apgrūtinās viņa gājumu uz veikalu pēc āmura . Kulturāls cilvēks nekad neiedomāsies sienā naglas dzīt.
0
buchamona 14.12.2012. 09.38
Ne katrai tautai ir sava nacionāla valsts. Valsts, kuras robežas sakrīt arī ar tautas etniskās dzimtenes robežām, tā ir privilēģija, kura ir jāaizstāv nežēlīgā bezkompromisu cīņā par šīs privilēģijas saglabāšanu. Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsture ir kā ” bilžu grāmata” šai patiesībai. Diemžēl man sāk izskatīties, ka pārāk liela daļa latviešu Latvijā ir saslimuši ar īpašu ” tālredzību” , kuras dēļ nespējam vairs saskatīt tās likumsakarības, kuras nosaka dzīvi mūsu degungalā. Bet tas parasti notiek ar cilvēkiem, kuri neko daudz vairāk par Latviju savā dzīvē vēl nav paspējuši iepazīt.
4
gstrazds > buchamona 14.12.2012. 10.19
Prātīgi ar tām aksiomām. Ja tās par daudz, sāk stagnēt prāts un domāšana, jo nav jau vairs īsti par ko galvu lauzīt.
0
Sandris Maziks > buchamona 14.12.2012. 13.49
nulle
Bet protams.
Balti atgriezīsies savās vēsturiskās teritorijās līdz pat Maskavai, kas būs iztīrītās un atveseļotas.
0
AUTOEXEC.BAT > buchamona 14.12.2012. 19.45
Interesanti novērot, kā nullei patoloģisku baudu sagādā nocirst kaut ko, kas skan radikāli , nu tobiš – kruta :)
0
Sandris Maziks > buchamona 14.12.2012. 22.23
nulle
“/>Tā tas bija pagātnē – būs arī nākotnē.”
Ja tatāri nebūtu padzinuši poļus no Maskavas, mums šodien kaimiņos nebūtu prātā sajucis asinskārs noskrandis un izbadējies kaimiņš.
0
mariam 14.12.2012. 09.12
Kad autore iesāka savus garos un biežos rakstus IR lapā, sākumā likās interesanti un vērtīgi. Taču ar laiku tas izskatās pēc tādas grafomānijas – centieni rakstīt un gari izteikties par visu, kas kaut kā mazliet nodarbinājis un prātu aizķēris. Un arvien biežāki šie raksti šķiet tādi diezgan tukši spriedelējēumi par to un šo, kam vēl klāt tāds slēpti didaktisks tonis. Nu ko gan šāds raksts jaunu pasaka un vērtīgu pienes tajā nacionālās valsts diskursā? Ja nu vienīgi – to metaforu par stārķiem..
8
buchamona > mariam 14.12.2012. 09.16
. Nu ko gan šāds raksts jaunu pasaka un vērtīgu pienes tajā nacionālās valsts diskursā? Ja nu vienīgi – to metaforu par stārķiem..+++ es varu derēt, ka Tu ilgāk par laiku, kuru parasti cilvēks pavada ceļojumā, ārpus Latvijas neesi dzīvojis, tādēļ Tev tāds secinājums :)
0
dro > mariam 14.12.2012. 09.17
Nu kā gan “internacionālistam” varētu patikt raksts par nacionālu valsti?:)
0
Signija Aizpuriete > mariam 14.12.2012. 09.28
——–
Kam ‘internacionālistu-globālistu’ primitīvā propaganda vairs ne sirdi, ne dvēseli nesilda un, pat prātu neietekmē – tas lai dziesmas klausās:
My spacious homeland
http://www.youtube.com/watch?v=4sBwVBGTrks
0
lismanis > mariam 14.12.2012. 10.08
žoržs – pievienojos komentāram. tāda “virtuves” filozofija. apgalvojumi nav pamatoti ar faktiem, drīzāk ar tādām subjektīvām pārdomām par dzīvi. raksts ne par ko. no nodokļiem līdz stārķiem. un pa vidu tur kaut kur ir nacionāla valsts.
0
mariam > mariam 14.12.2012. 10.21
> R.A. – zaudētu tu tajās derībās
> lno – tikai daļēji saprotu, ko tu domā ar “internacionālistu”, bet es runāju ne par raksta tēmu, bet drīzāk par satura, vēstījuma trūkumu. Man nekas nav pret tēmu, ja tā jēdzīgi pasniegta. Iepriekšējā RL numurā lasāmā Ījaba, Kusiņa, Jāņa Plepa, Laura Liepas un Ivetas Kažokas diskusija par apmēram šo pašu tēmu bija ļoti saturīga un vērtīga. Protams, nevar jau tā salīdzināt, formāti ir pilnīgi atšķirīgi, bet nu atšķirība arī tā, ka vienam tekstam ir jēga, citam tās trūkst. Katrā ziņā, tiem, kam šī tēma šķiet svarīga, es droši ieteiktu to rakstu.
Cik nu te redzu, tad laikam šī raksta nozīme ir tikai, lai konkrēts loks, zināmo partiju un spārnu atbalstītāji izlasītu un tad varētu sist viens otram uz pleca -, sak, pareizi domājam, biedri.
0
sanitai19 > mariam 14.12.2012. 19.47
Piekrītu žoržam. Sanita Upleja esot saņēmusi prēmiju par rakstīšanu? kaut kur, kaut ko, pa ausu galam dzirdēju. Tādēļ ar lielu sparu sākotnēji lasīju. Bet jau kuro reizi – tukša spriedelēšana, tukša vāvuļošana.
0
Sandris Maziks > mariam 14.12.2012. 22.14
Skaistule
Mēdz teikt, nav sūdīgu veceņu, vienkārši par maz šņabja. Mēdz būt, ka tik daudz fiziski nav iespējams izdzert.
0
gundega_heiberga > mariam 15.12.2012. 11.16
Patiesi žēl, ka dažam palicis nepamanīts par pelēm un vardēm teiktais.
0
Signija Aizpuriete 14.12.2012. 09.02
———
Sanita Upleja:’Neticami, bet mūsdienās nacionālās valsts nozīme palielinās.’
=============================================================================
Ticami – , jo pat Latvijas varneši ir apjēguši, ka eiropiešu nacionālajai valstij ir viena valūta vajadzīga:
‘ Saeima konceptuāli atbalsta eiro ieviešanas likumprojektu ‘
http://www.ir.lv/2012/12/13/saeima-konceptuali-atbalsta-eiro-ieviesanas-likumprojektu
2
buchamona > Signija Aizpuriete 14.12.2012. 09.25
egde. Lati Latvijai ir darba rīks, nevis valstisks simbols. Par latiem šobrīd mēs iepērkam bruņojumu savai armijai, taču ērtāk un lētāk to būs izdarīt tad, kad mums būs eiro :)
0
Signija Aizpuriete > Signija Aizpuriete 14.12.2012. 09.32
——-rinķī apkārt(..)
tad, kad mums būs eiro :)
==============================================================================
”Šodienas cilvēks ir atradināts no dzimtenes izjūtas”
R.Kalniņš, kinorežisors
http://www.ir.lv/2012/12/12/loti-gribejas-pateikt-patiesibu
0