Valsts kontrole pastā konstatē ilgstošus pārkāpumus

Slepenībā drīz pārspēsim Krieviju, visi blēži būs noslepenoti, tāpat, kā visas blēdības, kaut, varēja jau mierīgi atklāt, visi taču saprot, ka nevienam nekas par to tik un tā nebūs, nekas nav mainījies, jo neviens arī neko mainīt nav ieintersēts, kolektīvās bezatbildības sistēma strādā, Latvija paliek Latvija.

Ak jā, bilances pēdējā lapā parādās arī skaitlis, par cik tad 2010.gada 31.decembrī sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus. 3,15 miljoni latu. Diez vai pastmarku kolekcija 800 000 Ls vērtībā nosedz šos 3 miljonus.
Ķecerīgais jautājums protams paliek, vai 2010.gadā saskaņā ar veco maksātnespējas likumu Latvijas Pastam nebija jāpasludina maksātnespēja?

Intereses pēc Latvijas pastā uzšķīru 2010.gada pārskatu (Pieejams Latvijas pasta mājas lapā).

Interesanta lasāmviela es Jums teikšu. Izrādās, ka 2010.gadā “Ir ieviesta svītrkodu izmantošana arī iekšzemes vēstulēm, kas ļaus nodrošināt klientiem šo vēstuļu atsekojamību”. Saiklis “arī” liek domāt, ka ārvalstu sūtījumiem šāda fīča jau ir. Patiesībā ne nieka – ārvalstu ierakstītos sūtījumus iespējams izsekot tikai līdz šķirošanas punktam lidostā, tālāk čuš.

Vēl vadības ziņojumā minēts, ka lai segtu zaudējumus un novērstu kapitāla nepietiekamību pieņemts lēmums VAS Latvijas Pasts pamatkapitālu palielināt par 865 330 LVL ieguldot pamatkapitālā pastmarku kolekciju. Izberzējam acis un pārlasām – jā zaudējumi novērsti un pamatkapitāls palielināts “ieguldot Sabiedrības pamatkapitālā mantisko ieguldījumu – vērtīgu pastmarku kolekciju” . Alleluja. Gribētos apjautāties, kurš šo pastmarku kolekciju ir novērtējis par 800 000 LVL, kur viņa bija iepriekš un kā viņas ieguldījums palīdzēs Latvijas Pastam nodrošināt pasta pakalpojumus Latvijā.
Par to, vai parastie mirstīgie savu SIA pamatkapitālu šādā veidā varētu palielināt es jautājumus neuzdošu, domāju, ka tie būs retoriski.

Skatoties bilanci tālāk, mēs redzam, ka šie 24 miljonu zaudējumi jau 2010.gada bilancē figurē, tātad nav nekas jauns un, wait for it, tiek finansēti ar 14 miljonu kredītlīniju Citadelē, kura 2010.gadā no īstermiņa aizņēmuma pārvēršas par ilgtermiņa un tiek pagarināta līdz 2014.gadam (pretējā gadījumā Pasts droši vien noietu pa burbuli). 14 miljonu kredīta apkalpošana vadoties no naudas plūsmas pārskata gadā izmaksā 700 000 LVL, bet kredītmaksājumos 2011.gadā bija paredzēts maksāt 1,7 milj EUR.

Būtu interesanti šos datus salīdzināt ar 2011.gadu, bet laikam viss ir tik graujoši, ka šo pārskatu neviens vēl līdz 2012.gada beigām Latvijas Pasta mājas lapā nav ielicis.

Bilances 21.lapā interesanta piezīme par pastmarkām – visu laiku tās piederējušas pastam, bet redz 2010.gadā pārvērtējām un ieguldījām pamatkapitālā. Tā lūk. Principā var uzskatīt, ka no zila gaisa uzzīmējām 800 000.

Kas attiecas uz procentu lielumu, Latvijas pasts 2010.gadā maksāja 3,75%+ 6 mēnešu LIBOR. Nezinu vai tas ir dārgi vai nē. Cita starpā Par labu Citadelei ir ieķīlāti visi Pasta sitēmas norēķinu konti izņemot VSAA pensiju kontus. Smalki, ne ko? Mazs velniņš liek jautāt retorisko jautājumu, vai Garantiju Fonds uz šo Pasta Norēķinu Sistēmu attiecas? Diez vai.

Tādi lūk pīrādziņi. Izskatās ka noslepenota revīzija ir tādēl, ka valstij nāksies pumpēt līdzekļus Latvijas Pastā, pretējā gadījumā pārāk daudz nesmumuku uzpeldēs.

un par to nevienu aiz resteem neiemetiis , kad KNABā pazuda bandiitiem konfisceetaa nauda 140 000 , tad bija teju pasaules bojaaeja, škandaals ka nenaac tuvumaa , bet te nolaiž kanalizaacijaa 24 000 000 ls , neviena atbildiigaa …. muusu valsts ir superbagaata ,ja ar naudu varam riikotes kaa ar malku.

“Valsts kontrole gan nepubliskos revīzijas ziņojumā iekļautās aplēses par konstatēto pārkāpumu un nesaimnieciskās rīcības finanšu ietekmi, jo tām ir piemērots ierobežotas pieejamības statuss. Šāds statuss ir piemērots arī revīzijas ziņojuma sadaļām par pasta norēķinu sistēmu, sniegto pakalpojumu pašizmaksas aprēķina pamatotību, kā arī kredītsaistību un maksātspējas analīzi.” – jau pierasts ka tautai NAV jaazina savi varonji…..

Valsts kontrole ir secinājusi, ka kapitālsabiedrībā tiek pārkāpti tiesību akti un bijuši nesaimnieciskas rīcības gadījumi, kas ir veicinājuši 24,5 miljonu latu zaudējumu uzkrāšanos laikā no 2005. līdz 2010.gadam.
—
Nez, kurš auditēja Latvijas pastu iepriekšējos gadus?