Kā ieviest veselības mācību skolās

27
⟵ Uz rakstu

Komentāri (27)

Sandris Maziks 14.12.2012. 23.28

nulle
“Un ja vīrietis vēlas, lai vienīgā sieviete, kuru viņš redz apakšveļā, ir viņa sieva”

Ir nu gan pediņiem jokaina izpratne par vīriešu vēlmēm.

“Vecāķu pusē – arī bez apakšveļas…”

Vai pirtī vairs nelaiž uz krāniņiem paskatīties, ka uz Vecāķu pusi jābrauc?

0
0
Atbildēt

0

Jolanta Vucāne 13.12.2012. 01.21

Nevajag lieki noslogot skolniekus ar kārtējām stundām, bet vajag radīt programmas, ieviešanas plānu, rast finansējumu un kontrolēt uzstādīto mērķu sasniegšanu. Piemēram, radīt pieejamu sporta sistēmu, lai vecāku līdzmaksājums ir minimāls vai tikai ekipējuma līmenī. Rast risinājumu skolēnu kustību iespējām- starpbrīžos joprojām nedrīkst strauji kustēties. Kāpēc Īrijā var spēlēt starpbrīdī futbolu? Vai mācības ārpus klases rīkot biežāk?
Galvā mums problēmas. Vecā sistēma.
Ja Pvd dažus noteikumus pamainītu, būtu vieglāk ēst veselīgi un vietējo. Par daudz papīru un birokrātijas it visā. Pārmetums par laika trūkumu vecākiem ir nevietā, mums ir laiks bērniem, bet rokās nolaižas, kad atkal jāveic kāds mājasdarbu projekts, jo citiem bērniem, kuriem palīdz pieaugušais tas būs saturīgāks un estētiskās un grūti paskaidrot, ka pašam viss būs dzīvē jāpaveic. Ka “jāiet” skolā otro un trešo reizi. Nevajag jaunus priekšmetus, labāk izmetam vecos, liekos- ētiku, sociālās zinības un kristīgo mācību. Šito visu vecāki var iemācīt un tas notiek dabiskā ceļā.

0
-1
Atbildēt

0

anesteeziste 11.12.2012. 19.19

Manuprāt vecākiem ir jāiemāca bērniem rūpēties par savu veselību un attiecībām. Skolas uzdevums ir dot specializētas zināšanas, piemēram, ķīmijā un matemātikā, nevis stāstīt par lietām par kurām būtu normāli runāt ģimenē. Kas tad vecākiem par saviem bērniem un viņu sagatavošanu dzīvei turpmāk vairs nemaz nebūs jāatbild?

+1
-2
Atbildēt

2

    Dagnija > anesteeziste 12.12.2012. 00.10

    Daudziem vecākiem mūsdienās nav laika!
    Un ar ķīmiju un matemātiku nepietiks.
    Bet tas pareizi, ka ar skolu arī par maz. Tikai tad, ja masu mediji nevis graus, bet palīdzēs skolai un ģimenei, kaut kāds pozitīvs efekts iespējams.
    Bet varbūt, ka to negrib>? To nevajag – vieglāk vainot skolotājus un vecākus…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dace_ampermane > anesteeziste 12.12.2012. 06.56

    makes sense jeb dara jēgu

    0
    0
    Atbildēt

    0

ilmisimo 11.12.2012. 17.32

Kā ieviest veselības mācību skolās
________________________
?

ar uguni un zuobenu?

+4
-4
Atbildēt

1

    dace_ampermane > ilmisimo 12.12.2012. 06.52

    lama

    viens no Taviem izcilākajiem jokiem. par ko mīnusi?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

manatuja 11.12.2012. 16.07

problema jau ir vertibu sistema nevis veselibas macibas neesamiba.

un vai kads no politikiem zin par shiem puishiem un ir sniegushi kadu atbalstu…. cik puishus un meitenu vini ir piesaistijushi shai kustibai.

http://www.youtube.com/watch?v=XMIekk21OWA

Latvija ir gana daudz cilveku un organizaciju, kas kaut ko dara sniedzot vinjam atbalstu, mes iegutu veseligu naciju, bet vienmer grib kads politikis sev ordeni piespraust un izdomat ko jaunu.

+2
-2
Atbildēt

0

Stasija 11.12.2012. 14.45

Baig palīdzeja http://atrais.lv/ uz 3 dienam bez maksas aiznemos :)

0
-2
Atbildēt

0

Ieva 11.12.2012. 14.36

Ir divas lietas, kas , manuprāt, tiek jaukts. Zināšanas un likumdošana. Skolā noteikti vajag mācīt veselības mācību, ģimenes mācību utt. Lai būtu izpratne, informācija un zināšanas. Lai iegūtu baži zinašānu pielietošanai praksē.
Bet likumi būtu jāliberalizē, tā kā puritāniskie likumi dod pretēju efektu. Nevis jāaizliedz, bet jārada piemērs. Veselīga dzīves veida kults, sportiska, centīga jauna censoņa tēls. Ko dod jebkurš likums, kas cīnīsies ar pornogrāfiju, ja tā internetā ir pieejama divu klikšķu attālumā? Ko dos aizliegums tirgot alkoholu līdz 21 gadam, ja točka ir aiz stūra, un tur dokumentus neprasa. Ko dotu abortu aizliegums, ja citas valsts klīnika ir stundas brauciena attālumā? Nav nozīmes pieņemt itkā pareizus likumus, kuriem vajadzētu risināt problēmas, ja valsts nespēj nodrošināt tā izpildi un rezultātā efekts ir pretējs.

Bērniem bērnudārza zālē novilka svītru un teica, ka to nedrīkst pārkāpt. Un bērni pulcējās un grūstijās pie svītras, bakstīja ar kāju un vaktēja brīdi, kad audzinātajai nemanot, kaut ar vienu solīti būt tai pusē.. Dikti gribējās…

+3
-2
Atbildēt

4

ligakalnina 11.12.2012. 12.06

Ves. mācību sen jāievieš, manuprāt, katram, kas spēj reāli domāt, nevis tikai rezonēt par to, kā būtu, un ko vajadzētu “vispār”, to saprot.

+3
-3
Atbildēt

1

    Elina > ligakalnina 11.12.2012. 12.50

    Protams, bet piekritīsi, ka autors salika labus akcentus

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

Irina 11.12.2012. 12.05

Priekšlikumu ir milzums. Pats interesantākais ka tie vienmēr adresēti citiem. Neviens nesāk ar sevi: “Es varētu izdarīt to un to …” Un tā – Runas ir garas. Jautājums – kurš pirmais ķersies pie darba.

+2
-2
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Irina 11.12.2012. 12.26

    ——–
    Var būt PSKP 23. Kongresa un tā lēmumu izpildes laiku piedzīvojošais kungs (biedrs) varētu padalīties pieredzē? Bez runām tak’ Ulmaņlaika un Ulmaņlaikā dzimusī paaudze arī šādus tādus darbus padarīja:

    – Kā sākāt saimniekot “Druvā”?

    Jānis Rubulis: ‘– Sākām vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.(..)
    Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, vidusskola, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru. Bija ap simt traktoru un tikpat automašīnu. ‘

    Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli

    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=327297:ms-tikai-nopietnk-strdjm&catid=95:intervijas&Itemid=439

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

maracecina 11.12.2012. 11.31

Lasot to oficiālo daļu, likās kaut kur dzirdēta pieeja. “Biedri! Ienaidnieks neguļ! Mūsu bērnus sabojā pūstošā kapitālistiskā ietekme! Ir jāpanāk, lai bērni mīl partiju, Raini un visu, ko viņiem liek! Tie, kas novirzās no partijas 23. kongresa noliktā kursa, ir SLIKTI un nododami pāraudzināšanai.”

Jap. Jāpanāk. Sēž truli vecāki, skatās hokeju un gaida kad viņu atvases būs bili geitsi.

Kad jums mājās saplīst ūdens krāns, apkure, elektrība, jūs ko saucat? Politiķus? Komisiju vadītājus? Nē! Speciālistus attiecīgajos jautājumos. Tad ķapēc tur nekur neparādās attiecīgie “amatnieki” sociālajos jautājumos?
Bērnu uzvedība un dzīves redzējums nāk no ģimenes un tikai. Pēc tam ir tuvākā vide un tikai pēc tam masu “kultūra”, kura pārņem tos, jo viņiem nekas cits vairs interesi nerada. Kāds bļaus, ka grāmatas jālasa. Nu jālasa, bet kurš bērns to darīs, ja viņam ir vienkārši /pofig/ uz visu, jo vecāki nav ielikuši pamatus adekvātai informācijas uztveršanai.
Īsāk sakot, cīnīties ar sekām ir bezjēdzīga padarīšana. Niecietīgā, uz atšķirību meklēšanu tendētā vidē gribat veselīgus cilvēkus ar “dzīves jēgu?”

Nav ko brīnīties, ka šīs informatīvās brīvības apstākļos ar novecojušu “likt/vajag/jādara” pieeju, jauni cilvēki pasūta visu pie vella.

Un vēl. Ja 2012 gadā valsts cer atrisināt savas problēmas ar iedzīvotāju skaita palielināšanum, spriežot pēc “nospraustā kursa ģimenes vērtību ieviešanai bērnos”, tad varam tagad jau vērt bodi ciet. Tehnoloģijas izspiež cilvēkus no ražotnēm, lauksaimniecības. Tad priekš kam tas pūlis? Karot taisaties? Attīsitet tehnoloģijas.

Lie ku lī ba

+6
-3
Atbildēt

4

    Signija Aizpuriete > maracecina 11.12.2012. 12.14

    ——–marlix Lasot to oficiālo daļu, likās kaut kur dzirdēta pieeja. “Biedri! Ienaidnieks neguļ! Mūsu bērnus sabojā pūstošā kapitālistiskā ietekme! Ir jāpanāk, lai bērni mīl partiju, Raini un visu, ko viņiem liek! Tie, kas novirzās no partijas 23. kongresa noliktā kursa, ir SLIKTI un nododami pāraudzināšanai.”
    ==============================================================================
    Lasot ikdienas ziņas jāsecina, ka 1966.gada rakstītā prognoze ir par 99% precīza:

    ‘ Valsts kontrole Latvijas pasta darbībā konstatējusi pārkāpumus, kas radījuši 24,5 miljonu latu zaudējumus ‘

    http://www.diena.lv/latvija/zinas/valsts-kontrole-latvijas-pasta-darbiba-konstatejusi-parkapumus-kas-radijusi-24-5-miljonu-latu-zaudej-13982893

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Elina > maracecina 11.12.2012. 13.10

    Bērnu uzvedība un dzīves redzējums nāk no ģimenes un tikai. Pēc tam ir tuvākā vide un tikai pēc tam masu “kultūra”, kura pārņem tos, jo viņiem nekas cits vairs interesi nerada. Kāds bļaus, ka grāmatas jālasa. Nu jālasa, bet kurš bērns to darīs, ja viņam ir vienkārši /pofig/ uz visu, jo vecāki nav ielikuši pamatus adekvātai informācijas uztveršanai.
    ______

    Tomēr atzīsi, ka ilgtermiņā nav pamata domāt/cerēt, ka sabiedrībā būs daudz tādu vecāku, kas ir spējīgi bērniem ielikt šo “pamatu”. Lielākā daļa jauno vīriešu ir atkarīgi no pornogrāfijas. Ir ļoti liela iespēja, ka lielai daļai mūsdienu skolēnu/studentu vispār nevarēs būt stabila laulība, nemaz nerunājot par labu seksuālo dzīvi (ko var gribēt, ja jau 10 gadus esi sev lējis iekšā samazgas, kas neatbilst realitātei).
    Un tomēr domāju, ka, lai arī ģimene būtu ieguldījusi savos bērnos un jaunie puiši cienītu sievietes un neuztvertu viņas ķermeņus kā patēriņa preci, tirgus diktē savus noteikumus. Un ja vīrietis vēlas, lai vienīgā sieviete, kuru viņš redz apakšveļā, ir viņa sieva, tad dzīvojot Rīgā tas praktiski nav iespējams.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Elina > maracecina 11.12.2012. 14.03

    Vai es dzirdēju tukšu vēja vēsmu?

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Egitazz > maracecina 13.12.2012. 00.37

    Un ja vīrietis vēlas, lai vienīgā sieviete, kuru viņš redz apakšveļā, ir viņa sieva, tad dzīvojot Rīgā tas praktiski nav iespējams.
    ======
    vai tad kāds ar varu spiež staigāt uz striptīzklubiem? Hm, bet varbūt es vienkārši dzīvoju nepareizajā ielā, jo apkārt nestaigā sievietes apakšveļā

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Janis 11.12.2012. 11.29

Raksta esenci var atrast pirmspēdējā paragrāfā:
“Reformas izglītībā nevar pasūtīt “rīt uz pusdienlaiku”! Tas ir ilglaicīgs un darbietilpīgs process.”

Tāpēc mēs atliksim tās līdz 2020., kad visiem būs bijusi iespēja “piedalīties diskusijā”, utt., utjpr.

Tikmēr IZM strādā – piemēram, reformu plāns vispārējā izglītībā, piedaloties ap 70 ekspertiem ir jau kādu laiciņu apstiprināts un nevajadzēja nekādus “ilglaicīgus procesus”, jo cilvēki, kas dara savu darbu ar pareizo apziņu, tāpat jau zina, kādas ir problēmas un ir domājuši par iespējamajiem risinājumiem.

+4
-3
Atbildēt

2

    Dagnija > Janis 11.12.2012. 14.28

    Andrejs Mūrnieks:

    Jā – reformas nevar atlikt, bet nevar arī sasteigt. Tāpēc Latvijas Pedagogu domes nāks palīgā minstrijai un valdībai, veidojot savu reformu plānu, kas būs pietiekami detalizēts.
    Ir labi, ka šobrīd sabiedrība par to runā. Tad, kad pedagogu orgnizācijas 14 gadu ilgumā cīnījas par to, ka jāveido speciāla izglītības inovāciju atbalsta struktūra (Izglītības inovāciju fonds) – tad neviena no vecāku biedrībam, nedz arī kāds no 70 ekspertiem utt., neko par to neinteresējās un to neaizstāvēja, neviena avīze neņēma pretī rakstus par šo tematu.
    Tagad situācija ir izmainījusies. Paldies par to ministram Robertam Ķīlim!

    TAČU – veicot reformas, tās ir
    1) zinātniski jāpamato (nevis kaut kas jāreformē “pēc izjūtas” vai kā kādam ienāk prātā),
    2) jāveido atbalsta struktūras (jo tikai pasludinaot brīvību un ļaujot mainīt stundu skaitu utml., NEKAS pats par sevi nemainīsies un labāks naradīsies – tas jau ir piedzīvots iepriekšējās reformās).
    3) reformām jābūt atbilstošam finansējumam. Konsolidācijas apstākļos reformas veikt NAV iespējams.
    4) Tāpat kā nav iespējams veikt reformas atstumjot un neiesaistot tajās pedagogus, – tos kuri REĀLI ir aicināti šīs reformas īstenot.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Stasija > Janis 11.12.2012. 14.42

    Baig palīdzeja http://atrais.lv/ uz 3 dienam bez maksas aiznemos :)

    0
    -4
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 23. oktobris
Ar inovāciju pret ārstu deficītu: kā motivēt, nevis piespiest?
Viedoklis / 5. septembris
Veselības aprūpes sistēmas hroniskās problēmas
Viedoklis / 26. augusts
Drošāku valsti veido rīcībspējīgi pacienti un nepārslogotas slimnīcas
Viedoklis / 17. jūlijs
Ko īsti samazina reforma – zāļu cenas vai aptieku skaitu? 1
Viedoklis / 14. maijs
Kā Rīga ierobežo HIV izplatību? 1