Eksperti

Kad sāku mācīties, īsti nevarēju saprast, kāpēc man studijas nepatīk, jo it kā studēju lietu, kas dzīvē patīk (IT).
Tagad, gandrīz 10 gadus vēlāk to beidzot pasaka publiski
– ļoti zemas prasības
– stagnācija attiecībā uz informāciju (novecojušas metodes un teorija)
– nejēdzīga mācību struktūra (50%+ lekciju, kur stāsta to, ko var izlasīt internetā vai iekštīklā, kursa materiālos)

Cik dzirdu no vēlāku gadu studentiem, ir palicis pat vēl sliktāk.

Tad nu novēlu šo sistēmu aizslaucīt prom, jo citādi diez vai izdosies atrisināt visas tās nejēdzības, kas notiek, kaut kādā saprātīgā termiņā.

Trīs bijušie izglītības ministri, joprojām praktizējoši mācību spēki, – par notiekošo izglītības jomā.
Neatkarīgās redakcijā – Augstākās izglītības padomes (AIP) studiju programmu izvērtēšanas projekta vadītāja, akadēmiķe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža, 11. Saeimas deputāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete un Eiropas Parlamenta deputāts, matemātikas doktors, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Kārlis Šadurskis.
– Kas īsti notiek izglītības jomā? Tās ir pamatotas reformas, pārmaiņu simulācija vai nesakarīga plosīšanās?
K. Šadurskis (K. Š.): – Es teiktu, ka no trim jūsu nosauktajiem variantiem pārsvarā – pēdējie divi. Ja runājam par reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā, laikam tikai traks cilvēks pateiks, ka tur viss ir izcili un pārmaiņas nav nepieciešamas. Protams, tās ir vajadzīgas, bet ar sasteigtām, nepamatotām, mirkļa iegribas diktētām izmaiņām var nodarīt tikai ļaunu, nevis labu.
B. Rivža (B. R.): – Es notiekošo raksturotu kā reformu imitāciju, kaut gan augstākajā izglītībā ir nopietnas problēmas, kas būtu reāli jārisina. Piemēram, ja skatāmies valsts finansējumu uz vienu studentu, redzam, ka tas ir mazākais ES. 36% jauniešu pēc vidusskolas beigšanas vispār nekur neaiziet mācīties. Tā vietā, lai domātu, kā piesaistīt finanses augstākajai izglītībai, ministrs iet vienkāršāko ceļu, apšaubot ārzemju ekspertu viedokli par augstākās izglītības kvalitāti.
I. Druviete (I. D.): – Patlaban fokusā nonācis viens relatīvi šaurs augstākās izglītības pārmaiņu segments, kas saistās ar studiju programmu un augstskolu akreditāciju, taču ir jāskatās uz sistēmas attīstību kopumā. Runājot par beidzamajiem 10 gadiem, ir notikušas ļoti nozīmīgas pārmaiņas. Jau veidojot koalīciju, bija vienošanās, ka tiek radīts jauns Augstākās izglītības un zinātnes likums un, rakstot to, jāvienojas par stratēģisko attīstību. Pagājis gads, un IZM pat nav sākusi darbu pie šī dokumenta. Toties tiek veidoti dažādi pakārtoti dokumenti, kas nebalstās uz skaidru koncepciju un plānu. Tādēļ pašreiz jāapzinās, kas jau ir izdarīts. Minēšu vienu lielu darbu, proti,
10. Saeimas laikā pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā. Tika radīts pamats augstskolu un programmu virzienu akreditācijas procesam. Tika noteikti stingri kritēriji augstskolu dibināšanai, tika risināti vairāki svarīgi jautājumi saistībā ar augstskolu autonomiju un pārvaldību. Šajos grozījumos bija tik daudz pārmaiņu, kas vērstas uz augstākās izglītības sistēmas attīstību, ka pilnīgi noteikti varētu teikt: jā, reformas šajā jomā tika aizsāktas jau pagājušās Saeimas un valdības laikā.
B. R.: – Jaunais likums nosaka, ka sakarā ar to, ka katras programmas akreditācija ir dārgs un birokrātisks process, kura laikā ekspertiem grūti ieraudzīt ainu kopumā, no šī gada 1. septembra sākas studiju virzienu akreditācija. Tas nozīmē, ka akreditē uzreiz, piemēram, fizikas bakalaura, maģistra un doktora programmu – visu virzienu kopumā. Tāpēc, lūk, arī bija šis lielais starptautiskais projekts, kurā vairāk nekā 240 ekspertu, gan ārzemju, gan mūsējo, vērtēja visas augstskolu programmas un 27 studiju virzienus. Centāmies šo pētījumu pabeigt līdz jūnija sākumam, lai jau septembrī varētu sākt akreditāciju humanitārajam, sociālajam un pedagoģijas virzienam. Kopā tās būtu aptuveni 400 programmas, milzīgs apjoms. Pagājušajā nedēļā bija jāsākas inženierzinātņu, dabaszinātņu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un veterinārmedicīnas programmu akreditācijai. Likums nosaka, ka pirmā lielā bloka akreditācijai jānoslēdzas 28. februārī. Tas nozīmē, ka pēc tam programmās, kurās akreditācija beigusies, bet virziens nav apstiprināts, nebūs tiesības izdot diplomus. 1. janvārī paredzēts skatīt pēdējo virzienu – aptuveni 30 medicīnas programmas. AIP ir satraukta par to, ka nav nodrošināti priekšnosacījumi, lai iepriekšminēto lielo bloku apstiprināšana sāktos. Tāpēc pats svarīgākais, kas ministra kungam būtu jādara – jānodrošina likuma izpilde un jāsāk studiju virzienu akreditācija.