Izgāžas sarunas par ES 2013.gada budžetu

Nesamazinot KAP izdevumus, pārējiem strīdiem jēga tīri dekoratīva.
Paradokss – neracionālie izdevumi Eiropas kopīgai lauksaimniecības politikai (KAP) rada pieprasījumu pēc izdevumiem kohēzijas fondā. Ja Eiropas veco valstu zemnieku saņemtie KAP maksājumi būtu mazāki, nu kaut vai tikpat cik saņem latvju (leišu u.c .) zemnieks, konkurētspēja būtu mūsējiem līdzīgāka un tātad – mazāk vajadzības pēc kohēzijas fondiem un vairāk naudas „Erasmus” un citām programmām. Diemžēl konkurences nosacījumu izlīdzināšana ir kā nazis pie rīkles visādiem franču un līdzīgiem zemniekiem un viņu uzturētajiem politikāņiem.
Pēckara gados loģiskā KAP jau sen kā bezcerīgi novecojusi, bet tās divi balsti stāv nesatricināmi. Pirmais –dāsni barotie zemnieki un viņu no tās pašas KAP apmaksātās organizācijas, otro parasti aizmirstam – lielos ļoti mīkstu dīvānu „lauksaimniekus”. Pat Anglijā, kas nu tik pārliecinoši iebilst pret pārtēriņiem, netraucēti saņem Eiropas naudas tādas izcili lauksaimnieciskas Spenseru un Vindzoru ģimenes. Jauki sabiedrotie franču bļaustīgajiem ceļu bloķētājiem.
Un lai nu kas, bet Francijai par izdevumu mazināšanu gan vajadzētu izmantot izdevību paklusēt, vismaz – līdz KAP pievešanai pie saprāta.