Latvijas zinātnes klupšanas akmeņi 33

Komentāri (33)

janisholsteins 13.09.2012. 07.42

Gati,

es nerakstīju, ka valstij nav jādod zinātnei nauda, bet gan par to, ka veids kā tā tiek piešķirta tagad ir destruktīvs.

Pirmkārt, es norādīju, ka ne tikai valstij jāfinansē R&D, bet zinātniekiem jāpiesaista finansējums no industrijas un ārvalstīm. Tieši šis ir avots, kas Latvijā ir maz izmantots un var pacelt kopējo finansējumu. Prasīt, lai valsts finansētu vairāk par 20-30% būtu ļoti netipiski. Pie tam, (Allik,J,2008) saka, ka mazo & jauno ES valstu zinātnes patiesais finansējums ir lielāks, jo viņi netieši izmanto partneru resursus.

Otrkārt, es norādīju, ka finansēšana nav vienpusējs pienākums, bet gan arī zinātniekiem ir konkrēti pienākumi pret sabiedrību.

Vai tu gribi references par pētniecības politikām bagātajās un nabaga valstīs? Bagātās valstis taisa “basic science” (cik nu tā ir “basic” iekš Gibbons, Stokes un līdzīgiem mūsdienu zinātnes modeļiem). Nabadzīgajās uzsvars ir uz lokālo problēmu risināšanu.

Piekrītu, ka LV zinātnes finansējums jāpalielina (tas pat vairākas reizes minēts manā rakstā), kā arī ka jānodrošina “bāze”, taču tas ir jādara ar ļoti spēcīgiem burkāna&pātagas mehānismiem, lai izspiestu maksimālo produktivitāti un kvalitāti no zinātniekiem. Pašreizējā LV finansēšanas sistēma tāda nav.

“Prasīt lai zinātnieki meklē naudu institūtu uzturēšanai” ir lielāko ASV universitāšu paņēmiens. No katra pētniecības projekta atskaita % universitātes “infrastruktūrai”. Un tīri veiksmīgi – pasaules universitāšu top 200 ir pilns ar ASV skolām.

Pētījumi par Latvijas ekonomiku, valodu, vēsturi, sabiedrību un tieslietām jāveic sadarbībā ar citu valstu zinātniekiem un jāpublicē starptautiski atzītos žurnālos. Kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka mūsu pētniecība izmanto attiecīgajā nozarē aktuālās metodes un teorijas un kā mūsu “īpašā situācija” ir salīdzināma ar citiem. Protams, ka citus interesē šāda pētniecība, kaut vai VVF piemērs, kura uz latvju dainām ir uztaisījusi ļoti labu, starptautiski atzītu pētniecības karjeru.

Latvijas industriālās saknes ir pirms 19.gs. Tehnoloģiskā attīstība bija apmēram līdzīga Vācijai. Latvijā bija arī labvēlīgs tirdzniecības klimats un spēja piesaistīt dažādu tautību talantus. Tikai savas universitātes nebija. Iespējams, tieši īsākā savas augstākās izglītības tradīciju vēsture mums tagad, pēc gadsimta, iegriež…

Piekrītu par inovāciju “demand” puses vājumu Latvijā. Valsts politikas instrumenti visbiežāk ir ko-finansējums industriālajai pētniecībai & inovācijām. Šī pārnese NEKUR nav bez valsts atbalsta. Bet tas, ka LV pētnieki bieži pēta kaut ko citu, nekā vajag tautsaimniecībai, nenorāda par labu integrāciju starp zinātni & ekonomiku. BTW, teorijas par to, kur rodas inovācijas – SME vai lielajos, laikā mainās. Tas arī atkarīgs no lokālās vides & kultūras, & ko uzskata par inovācijām.

Dabaszinātņu (STEM) izglītībā problēma ir “leaking pipeline”. ASV ir pilns ar pētījumiem par to, jo viņiem tāda pat problēma. Pašreiz caurumus te vēl aizlāpa ar ārvalstu zinātniekiem & inženieriem. STEM pipeline nav tāpēc, ka “izvēlas ko citu, jo nepatīk”, bet gan šī izglītība prasa piepūli visās stadijās, un sliktās vidējās izglītības dēļ studenti nespēj paņemt nākošo STEM izglītības līmeni, tāpēc neizvēlas.

Pilnīgi piekrītu par R&D pakalpojumu eksportu. Es uzrakstīju NAP izstrādātājiem komentāru par inovāciju sadaļu, tur (starp citiem) ieteicu arī ko-finansēt R&D eksportu. Redzēs vai tas parādīsies NAP.

Par komunikāciju – tāda ir visu pasaules zinātnieku problēma un balstās zinātnes ideoloģiskajās (elītiskajās) konstrukcijās. Bet zinātnieku lobiju (piem. asociāciju) uzdevums ir veikt šo izskaidrošanu un popularizēšanu.

Dabas un sociālajiem zinātniekiem atšķiras bibliometrija – rādītāji nav salīdzināmi. Ar humanities ir vēl trakāk. Taču atrast kopējos principus mērīšanai var un vajag. LV ir vienīgā ES valsts, kurā šādi mērījumi nenotiek ikgadēji. “Starptautiski atzītie žurnāli” ir tie, kuri veido attiecīgās zinātnes nozares “kodolu” (de Bellis,2010). Ja tevis tur nav, tad tavu darbu visdrīzāk neviens nelasa. Attiecīgi, kāpēc gan sabierībai par to maksāt?

+3
0
Atbildēt

0

ivetao2007 12.09.2012. 22.11

Tūksatošiem Latvijas augstskolu beiguši ārzemēs mazgā grīdas, strādā par krāvējiem, viemīļime utt. Kas par skandaļu sacēlās, miistram paziņojot ka augstskolu par daudz. Raudāt gribās, ka pēc izskata nopeitni cilvēki runā par lielo izrāvienu kāda tur plānā. Tas pats, kas poazīstamie sovetkrivu piecgades plāni, vai ķiņiešu kultūras revolūcijas. Bleķi. ar tādiem ieāpiem Latvijas kuģis nogrima laisdams burbuļus. Vuspirsm gadus desmit un vairāk jāstrādā, skolojot latviešu, paredot ka te būs izcili ceļi, kodolspēkstacija un te ražos ūdeņraāa degvielu, tad, kad fosilā jau būs izbeigusies. Un skaistā daba nepārvērtšisie par krievu miljardu zagļu villām un pilīm. Un Latvijas politiku nevadīs tā dām’te, kura iekreita Puķina slazdos, ejot uz viņa piektās kolonas izprecām spiest parazitiem un kolaborantiem roku. Sovetkrievu laikiem sen vajadzēja beigties. Tas nenotika un komunisti, kas iznīcināja padomiju, var iznīcnāt arī Latviju.

0
0
Atbildēt

0

Bulkujānis www.lasma 12.09.2012. 00.59

Godātais/ā Kamieļa k-gs/kundze:
Pēc Vikipēdijas datiem Jūs būtu ideāls Latvijas zinātnes vadītājs:

“The average life expectancy of a camel is 40 to 50 years. A fully grown adult camel stands 1.85 m (6 ft 1 in) at the shoulder and 2.15 m (7 ft 1 in) at the hump. The hump rises about 75 cm (30 in) out of its body. Camels can run at up to 65 km/h (40 mph) in short bursts and sustain speeds of up to 40 km/h (25 mph).”

Labs, reprezentabls augums, kustīgums, spēja uz lietām paskatīties no augšas, vienīgais, varbūt to kupri varētu mazāku. Bet galvenais ir pateikts citētā fragmenta 1. teikumā- kā 40-50 gadi, tā prom. Un nekādu atkārtotu ievēlēšanu, emeritēto pensiju un balvu “par mūža ieguldījumiem”.

Nopietnāk runājot, es varētu Jums pilnīgi piekrist, ka būtu jauki, ja šī zinātnes vadības “spice” būtu jaunāki. Bet problēma ir tā, no kurienes lai šos jaunos talantus lai izrauj. Tās paaudzes, kam zinātnē vajadzēja ienākt 90-tajos gados, tikpat kā nav, viņu ir ļoti maz. Un no tā paša mazumiņa daudzi labākie vienkārši aizbrauca prom, no “eksaktajiem” varu nosaukt kaut vai Ēriku Kupči (Pasaules klases kodolu magnētiskās rezonases speciālists, tagad firmā Agilent Technologies Anglijā, Paulu Stradiņu Jr. – viens no labākajiem silīcija saules elementu speciālistiem, tagas ASV, Kolorado National Renewable Energy Laboratories, Aleksandru Šlugeru – kvantu ķīmiķis, tagad profesors Londonas University College utt. Latvijas mēdijos tiek popularizēts viedoklis par senilajiem večiem, kuri iesēdušies augstajos krēslos un žņaudz jaunos. Atvainojiet, bieži vienkārši “nav ko žņaugt”. Turklāt, redzot visu to birokrātiju, ar kādu vadītājiem jānocīnās, lai izspiestu kādu bēdīgu grasi saviem institūtiem, nemaz nav daudz zinātnieku, kas vēlētos viņu krēslos iesēsties.
Un vēl viena ļoti nopietna problēma, kura ir specifiska mazām valstīm un valstīm ar vāju zinātnes atbalstu, rakstā nemaz nav pieminēta – kā motivēt labākos zinātniekus palikt Latvijā. Tā ir ļoti grūta lieta. Tā prasa daudz naudas, kuras nav. Bet minimālais, ko varētu izdarīt ar reformām, un kas nemaksā naudu: vienkārši samazināt bezjēdzīgo birokrātiju, kura ar gadiem tikai aug lielāka un lielāka. Es pazīstu daudzus zinātniekus, kuri ir tiešām savas lietas entuziasti un strādā arī vakaros un sestdienās. Bet mēģinot kontrolēt katru viņu soli, un spiežot lielāko daļu sava laika pavadīt dažādu atskaišu un pieteikumu rakstīšanā, mēs tikai stimulēsim viņu pacelt cepuri un doties rietošās saules virzienā uz vietām, kur naudas pētījumiem ir vairāk, bet papīru kalni mazāki.

+5
-1
Atbildēt

1

    Paldies par augsto kamieļu vērtējumu, bet tā paša iemesla (vecuma) dēl uzskatu, ka tam vienkārši nav enerģijas.
    Jūsu minētie trīs paraugi gan ir labi nozaru speciālisti, bet nav zinātnes organizatori ne arī administratori, ne viņiem skolas ne skolnieku. Pat atgriežoties diezvai viņi spētu uzlabot situāciju, jo viņiem pat nav nojausmas kā tiek organizēta Latvijas postpadomju zinātne, jo aizbrauca pamatā jaunākie zinātniskie līdzstrādnieki, kas stāvēja ļoti tālu no zinātnes “vadibas”.
    Ak jā, diez kāda loma tai Zinātņu Akadēmijai palikusi? Pēc loģikas tai taču vajadzētu būt vienojošam centram, kas izstrādā zinātnes politiku valstī un griežas pie valdības ar reprezentablu balsi par nepieciešamajām izmaiņām (finansēs, politikā…)

    0
    0
    Atbildēt

    0

Aleksejs Dimitrovs 11.09.2012. 21.35

Pie autora minētajiem specifiskajiem Latvijas zinātnes klupšanas akmeņiem gribu jau atkārtoti akcentēt mūsu zinātnes administatoru (direktoru, komisju locekļu, dekānu, utt) izcili cienījamo vecumu. Var jau būt, ka viņi vēl ir radoši zinātnē, bet zinātnes vadību ar savu klātbūtni gan pamatīgi bremzē.
Arī Eiropas fondu līdzekļi gan ļāva iepirkt unikālas iekārtas, bet tagad nav naudas ne to uzturēšanai, ne spciālistu algām. Tā ir vienkārši katastrofa, kas valda institūtos.

+2
-1
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 11.09.2012. 17.24

——–Mareks Gabrišs „Parādiet man valsts tautsaimniecības struktūru, un es jums pateikšu, kāda ir valsts zinātne.” Valsts zinātne ir “pērc-pārdod” līmenī.
==============================================================================
Salīdziniet tautsaimniecības struktūras 1991.g., kad Latvijā bija 17 000 zinātnieku – un šodien, kad ir 5 5000 – , tad vieglāk APJĒGT kā Latvijas zinātni iespaido lielvalstīm piemērotais modelis ‘pērc-pārdod’:

Jānis Stradiņš: Latviju pametuši ap 1000 laba ranga zinātnieku

http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/janis-stradins-latviju-pametusi-ap-1000-laba-ranga-zinatnieku-13905231

+1
-1
Atbildēt

0

juhans 11.09.2012. 16.42

Pie raksta:
1. Diez vai tādas publikācijas, kuras būtu piemērotas ”Klubam”, stimulēs zinātnes attīstību?
2. Nav tā, ka dabaszinātņu īpatsvaram ir jābūt lielākam TIKAI lielākās valstīs. Kaut vai paša autora piemērs ar Nokiu. Vai tad Somija ir liela valsts?
3. „Zinātnes produkcijas” uzskaite un novērtēšana varbūt varētu palīdzēt noskaidrot, kur valsts subsīdijas ir iztērētas nelietderīgi, bet vai jūs variet iedomāties, kā to varētu paveikt ABSOLŪTI OBJEKTĪVI un BEZPARTEJISKI. Es, nē. Ja to veiks cilvēki, tad vienmēr vairāk vai mazāk, apziņā vai zemapziņā atradīsies, kam simpatizēt un kam „iegriezt”, bet mākslīgā intelekta, kurš to izdarītu „objektīvi”, vēl pagaidām nav. Uzskaite pati par sevi nebūtu nekas, bet sistēmas iztrādāšana, lai tā būtu cik necik jēdzīga, droši vien atdurtos strupceļā tāpat kā savā laikā „mākslīgā intelekta” meklējumi septiņdesmitos un astoņdesmitos gados. Tā kā doma par objektīvu uzskaiti ir fantāzija.
4. „Zinātniekus aicina izteikt viedokli, taču ļoti bieži tas netiek ņemts vērā.” Vai nevar būt tāpēc, ka viņi nav spējuši to nopamatot?
5. Un pats galvenais, raksta sākumā minētais – „valstij nav jābūt par zinātnes „ģenerālsponsoru” un jāapmaksā viss bez izņēmuma, taču zināms „iztikas minimums” ir jānodrošina”. Tā arī nekur tālāk neparādas, kas tad KONKRĒTI būtu šis „iztikas minimums”?

+3
-1
Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva 11.09.2012. 13.36

„Parādiet man valsts tautsaimniecības struktūru, un es jums pateikšu, kāda ir valsts zinātne.” Valsts zinātne ir “pērc-pārdod” līmenī.

Atgriežoties pie “Latvijas Nokijas”. Latvijas tautsaimniecību nav iespējams attīstīt tikai ar ekonomistu, juristu, filologu, filozofu, vēsturnieku, politologu, PR speciālistu, žurnālistu un citu t.s. humanitāro specialitāšu spēkiem.

Tautsaimniecību (sevišķi materiālās vērtības) var radīt tikai ražojošās nozares un tāpēc Latvijai nepieciešami labi inženieri+arodskolu beidzēji ar “zelta rokām”. Zinātniekiem ne tikai “jābīda” zinātni, bet arī jāiesaistās jaunu speciālistu radīšanā un “izaudzēšanā”.

Daudzi profesori(viņi ir zinātnes līderi) un citi mācībspēki (gandrīz visi lektori, docētāji skaitās zinātnieki) ir ļoti slikti pedagogi un studenti no tādiem bēg un izvairās, un neveidojas laba sadarbība.
Tāpēc viens no lielākajiem Latvijas zinātnes klupšanas akmeņiem – zinātnieki ir slikti skolotāji/audzinātāji/pedagogi/iedvesmotāji un tāpēc nespēj sagatavot labus speciālistus.

+8
-2
Atbildēt

6

    Andris > Vita Vasiļjeva 11.09.2012. 14.14

    > Mareks Gabrišs
    Kā Jums šķiet – vai Stīvens Hokings ir izcils zinātnieks? Ceru, ka atbilde būs „protams”. Taču vai Jūs spējat iedomāties viņu lasām lekciju? Vai nav tā, ka Jūs visus „graduētos” automātiski piepulcējat zinātniekiem? Bet varbūt tās tomēr ir divas jomas, kas ne allaž pārklājas? – „sakožļāt” sava darba rezultātu tā, lai tas būtu viegli uztverams pirmkursniekam, – tur nepieciešams popularizētāja talants (protams, ja augstskolas pasniedzējs nevēlas būt vienīgi atgremotājdzīvnieks, kas n-to gadu pēc kārtas vārds vārdā atkārto savu lekcijas formā ietērpto skaitāmpantiņu). Bet tas ne katram zinātniekam ir dots. Protams, arī mums Latvijā ir pozitīvi izņēmumi – tas pats Jānis Stradiņš, Ivars Kalviņš un vairāki citi. Taču es runāju par „vidējo aritmētisko” zinātnieku un „vidējo” popularizētāju (augstskolu lektoru vairākumu).
    Un diemžēl viens no skumjākajiem faktiem ir tas, ka augstākās izglītības līmenis Latvijā – “no kalniņa lejiņā”…

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 11.09.2012. 14.57

    >ciniitim. Protams :).

    Visi “graduētie” kaut kādā mērā ir zinātnieki (Latvijā maģistrs skaitās zinātniskais grāds, toties reti kurš maģistrs un mazākā daļa no doktoriem ir aktīvi un praktizējoši zinatnieki), bet jautājumu precizēju – vai visiem zinātniekiem obligāti jāstrādā augstskolās un reizē jāveic gan zinātnisko, gan studentu skološanas darbu?? Varētu taču būt tikai 100% zinātnieki un tikai 100% augstskolu pedagogi. Šie augstskolu pedagogi “nebīdītu” zinatni, bet apmācītu studentus un studentos “ieliktu” zinātnes jaunākos atklājumus, ko var brīvi izlasīt internetā, bibliotēkās un publikācijās.

    Man liekas, ka, ja zinatnieks ir līdz “ausīm” zinātnē, tad viņam vienkārši neatliek laika studentiem un, ja laiks atliek, tad notiek tā kā pašreiz Latvijā – zinatnieks bez ieinteresētības nolasa lekciju, kāds praktiskais darbs, sausa un garlaicīga konsultācija, eksāmens un sadarbības beigas.

    Ne visi zinātnieki var būt pedagogi. Un ne visiem studentu skolotājiem jābūt zinātnes “guru”. Es esmu beidzis RTU Būvniecības fakultāti un no pieredzes saku, ka būtu bijusi lielāka jēga, ja ar studentu sagatavošanu un apmācīšanu nodarbotos kāds nezinātniecisks, bet praktizējošs inženieris un nevis kāds pārgudrs profesors, kurš dzīvo zinātnes lauciņā un jau 30 gadus pēta 1 un to pašu problēmu.

    Un piekrītu par “popularizētāja talantu”. Esmu novērojis, ka daudzi zinātnieki spēj studentiem popularizēt tikai un vienīgi savu problēmu, bet ne nozari kopumā, pie tam, šai nozarei jāpiesaista arī citas disciplīnas.

    Un jautājums zinošajiem – “Nokiu” radīja inženieri vai zinātnieki? Kā viņiem notika kopsadarbība – inženieris paņēma no zinātnieka zinības un pēc “sintēzes” radās “Nokia”, vai zinātnieki izskoloja labus inžnierus, kuri bez tālākas zinātnieku palīdzības spēja “salikt” kopā “Nokiu”?

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    juhans > Vita Vasiļjeva 11.09.2012. 16.37

    >cinītis
    “Kā Jums šķiet – vai Stīvens Hokings ir izcils zinātnieks? Ceru, ka atbilde būs „protams”. Taču vai Jūs spējat iedomāties viņu lasām lekciju?”
    Man tas nemaz nav jāiedomājas, jo es LASU viņa LIELISKI uzrakstītās grāmatas.

    “„sakožļāt” sava darba rezultātu tā, lai tas būtu viegli uztverams pirmkursniekam, – tur nepieciešams popularizētāja talants”

    Nu, nē! Ne tikai! Pirmām kārtām savas lietas pārzināšana līdz saknēm. Ja tu nespēj izstāstīt sava darba būtību parastā sarunas valodā tā, lai to spētu saprast, piemēram, veikala pārdevēja, tas nozīmē, ka tu neesi “iegrauzies” tajā līdz galam.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > Vita Vasiļjeva 11.09.2012. 17.22

    … es LASU viņa LIELISKI uzrakstītās grāmatas.
    ______________________

    Uzrakstīt labu, saprotamu grāmatu nav gluži tas pats, kas lasīt lekcijas.

    …… lasīt lekcijas nepavisam nav tas pats, kas mācīt vidusskolā. Un tā tālāk…

    /..izstāstīt sava darba būtību parastā sarunas valodā tā, lai to spētu saprast, piemēram, veikala pārdevēja, tas nozīmē, ka tu neesi “iegrauzies” tajā līdz galam../

    Kāds žurnālists, kas kopā ar Einšteinu ceļoja pāri okeānam teicis apmēram tā:

    -visu ceļu mēs runājām par relativitātes teoriju un pēdēja dienā man kļuva skaidrs, ka pats Einšteins to(savu teoriju) saprot…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 11.09.2012. 19.03

    Tas ir labs – “-visu ceļu mēs runājām par relativitātes teoriju un pēdēja dienā man kļuva skaidrs, ka pats Einšteins to(savu teoriju) saprot… ” :))))

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Vita Vasiļjeva 11.09.2012. 21.10

    ——-
    If you can’t explain it simply, you don’t understand it well enough.
    Albert Einstein

    Šitais Krūmiņa kunga secinājums, manuprāt, tāds dīvains:
    ‘Ja Latvijas Zinātņu akadēmijas vai kādas citas institūcijas paspārnē būtu vairāki cilvēki, kas spētu precīzi un atraktīvi atbildēt uz žurnālistus interesējošajiem jautājumiem, kā arī ja visiem būtu zināms, kur šos civēkus var atrast, liela daļa komunikācijas problēmu būtu atrisinātas.’

    – Ja t.s. konsolidāciju (lasi – atņemšanu) Dombrovskis un koalīcijas ”mafija” izdomāja un īstenoja bez zinātnieku palīdzības, tad ‘nahren’ veiksmes stāsta turpināšanai būtu jādod nauda kādiem pētījumiem? ‘Paši ar ūsām’- paši koalīcijas padomes ”mafiozi” var lietas nostrādāt tā, lai sponsori SVF būtu gandarīti par sasniegto Latvijā.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

Andris 11.09.2012. 13.03

Melš, ka katram kokam esot divi gali. Un šķiet, kas arī Latvijas zinātnes komunikācija ar sabiedrību šai ziņā nav izņēmums: žurnālisti lieliski zina, ka „ejošāka prece” publikumam noteikti būs asinis stindzinoša sāga par to, kā x ar mēslu dakšām sadūris y, nevis stāstījums kā un pie kā rit darbi, teiksim, OSI laboratorijās. Izņēmums, protams, ir vēsturnieki, īpaši tie, kuru darba lauciņš – 20. gs., no arheologiem reizēm pavīd Urtāna uzvārds. Tie, kurus saista „univerzums”, 4 reizes gadā atver „Zvaigžņoto debesi”. Un… tas arī viss (ja neņem vērā universālo Stradiņu – par dažādiem jautājumiem). Nedaudz paknapi, vai ne? Varbūt kļūdos, taču liekas, ka īpaša ieinteresētība nav manāma ne ne vienas, ne otras puses.
Protams, ir arī „gaismas stariņi tumsas valstībā”. Teiksim, Sprūde „LAvīzē” : pats vēsturnieks būdams, savu lauciņu viņš kopj ļoti godprātīgi. Ne velti saka: uz dullajiem balstās pasaule.
Taču ir vēl kāda nianse: ne katrs speciālists spēj spēj pastāstīt par savu darbu tā, lai tas nesastāvētu no vieniem vienīgiem „zinātnības ziediņiem” („Mērnieku laikos” noplūkta puķīte). Sensenos laikos, kad LZA zinātniskais sekretārs bija nelaiķis Samsons, divreiz gadā, kad bija kopsapulces, zālē sēdošajiem aiz neērtības nācās sarkt, bālēt un zem krēsla līst: bij. sarkanais partizānu vienības komandieris (pieļauju) labi orientējās vilcienu sliežu spridzināšanā, taču saprast, ko viņš krievu mēlē štoterē, lasot par ķīmiķi vai fiziķu darba rezultātiem, bija visnotaļ… problemātiski.
Pieminu tikai vienu niansi – komunikāciju, jo par būtiskāko – valsts iedalīto zinātnes finansējumu – Latvijas apstākļos runāt ir vienkārši kauns.

+5
-3
Atbildēt

1

    ilmisimo > Andris 11.09.2012. 13.27

    >ciniits
    par komunikāciju:

    Johans Korins (pseidonīms) ir uzrakstījis divas grāmatas, kas varētu būt labs sākums “Trešās kultūras(Snova izpratnē) attīstībai latvju druvā”.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

Signija Aizpuriete 11.09.2012. 12.04

——–
Liels ‘PALDIES’ visiem zinātniekiem un rakstniekiem par paveikto dziesmotās revolūcijas laikā 1988. – 1991.gg.! Tagad pienācis vēsturiskās atmaksas laiks – laiks baudīt iesētā augļus. Smaidiet, rakstnieku kungi un dāmas – nākamgad vēsturiskajam Radošo savienību plēnumam 25. gadu jubileja jāsvin!

Iesaku pirmo tostu: ‘Par rietumu demokrātiju un attīstības ceļu, kas garantē tikai un vienīgi uzplaukumu, āmen’

– p.s. Kā var nepriecāties?

”(..)mēs skaidri pasakām – valsts vara nacionālo rakstniecību ir metodiski nīcinājusi, savā aprobežotībā neapzinādamās, ka valsti mūsu senči varēja nodibināt tikai tad, kad jau bija nacionālā literatūra un tās sekmētā nacionālās pašapziņas kustība. Nevis otrādi.”

Gundega Repše: Pēc rakstnieku vizītes Saeimas komisijā

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/gundega-repse-pec-rakstnieku-vizites-saeimas-komisija.d?id=42140554

+4
-7
Atbildēt

1

    “edge_ Liels ‘PALDIES’ visiem zinātniekiem un rakstniekiem par paveikto dziesmotās revolūcijas laikā 1988. – 1991.gg.! Tagad pienācis vēsturiskās atmaksas laiks”.

    Jūsu “paldies” ar pateicību pieņemu. 1991. gadā, kopā ar kolēģiem uz barikādēm stāvot, mēs ļoti labi sapratām, ka neatkarīgā Latvijā – un vispār mazās valstīs – zinātniekiem nekāda saldā dzīve nebūs. Tā arī notika, bet es to nenožēloju nevienu sekundi. Jums varbūt to grūti saprast, bet reizēm pilns vēders nav vienīgais, kas ir svarīgi.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

ilmisimo 11.09.2012. 11.39

vienīgās grāmatas autors par neseno ekonomisko krīzi ir mūsu premjers, tajā pašā laikā akadēmiskie ekonomisti savas alternatīvas nepiedāvā.
_____________________ Gaišā puse- cik labi tomēr, ka Karnīte to nedara.

/…„Nākotnes melnrakstu” rakstītājus, taču tas, ka šī grāmata ierindojās pirktāko sarakstā, notika lielā mērā pateicoties tam, …/, ka
laba cena.

Tīri labi pirka arī “‘Pasaules gals 1999. gadā”‘ un ” Maiju pravietojumi”-publikai patīk šausmināties.

Vēsturiskas publicistikas trūkst.Jā.

Tad laikam trūkst autoru, kas spētu rakstīt kā Milošs un Havels?

Vēl plašāk:

Nav mums ne sava Jāna Krosa. nedz sava A. Kivirehka…………………………….tad brīnās,ka nav savas “Nokijas”…..

+6
-4
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > ilmisimo 11.09.2012. 11.55

    ———-
    Kamēr Latvijā netraucēti darbosies Ā.Smita aprakstītā ”tirgus neredzamā roka”, tikmēr nekādi miloši, haveli, vācieši, beli, skujiņi, ezeras netraucēs pilsonīšu mieru – nebūs pieprasījuma pēc kādiem nemiera cēlājiem, kas vēlēsies 1991.g.21.augustā sākušos ‘veiksmes stāstu’ apšaubīt:

    “1991. gadā bija 17 000 zinātnieku, tagad – tikai 5500. Notika krasa zinātnieku novecošanās, jo tika runāts, ka zinātne nav nepieciešama…”
    Akadēmiķis Jānis Stradiņš.

    Noturēt smadzenes Latvijā


    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=331637:noturt-smadzenes-latvij&Itemid=93

    +6
    -4
    Atbildēt

    0

janazakovica 11.09.2012. 10.47

Latvijaa ir zinatne..hmm… man likas ka te ir t.s. padomju zinatnes surogat paveids kas te ievazats kopa ar padomju varu..

+5
-13
Atbildēt

6

    Andris > janazakovica 12.09.2012. 10.29

    Pieļauju, ka vainīga ir mana nekompetence, taču nez kāpēc liekas, ka Rīgas mastubrāķera Grunduļu Miķeļa dēls Dāvids Hieronīms Grindelis (tas pats, kuram par godu nosaukts Olaines „Grindeks”), Pēterburgas ZA kor-loceklis, atļāvās piedzimt un par atzītu ķīmiķi kļūt nedaudz gadsimtu pirms „surogātu ievazāšanas”. Tāpat atmiņā aizķērušies tādi uzvārdi kā Valdens, Ostvalds un vēl pulciņš citu, bet viņi jau neskaitās, jo, redz, visu zināšanu māte taču ir bijusi un ir tikai un vienīgi Krievija, jo saulīte, kā zināms, lec austrumos :-)…

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    janazakovica > janazakovica 12.09.2012. 11.54

    sakuma iemacies saprast ko nozimee termins ..padomju zinatne..nevajag seit jaukt carisko krieviju..galvenais jautajums kadu zinatni pec 1945 gada attistija seit padomju krievija seit LPSR teritorijaa..visi istie zinatnieki bija psihenee..vai piekrita stradat uz CCCP militaro kompleksa varenibu..palasiet LU prof.fizika matematika jazepa eidusa atminas par latvijas zinatni un zinatniekiem..ceka bija galvenais zinatnieks…

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Andris > janazakovica 12.09.2012. 13.14

    Redzat, KRUSTTEV, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, cilvēki (arī tie, kuri dzīvoja Latvijā) smadzenes sāka kustināt jau ilgi pirms tam, kad „mūžam dzīvais” veica apvērsumu. Un šī smadzeņu kustināšana mēdz veidot tradīciju. Latvijas zinātnē, piemēram, viena no tradicionālām jomām ir ķīmija, kas, tāltālos laikos aizsākta, itin veiksmīgi turpinājās gan brīvvalsts, gan – okupāciju pusgadsimtā – arī padomju laikos (kad to lielā mērā kūrēja un sponsorēja nevis Jūsu minētā čeka, bet PSRS militāri rūpnieciskais komplekss) un (paldies Dievam!) nav ķepiņas notirinājusi arī šodien, bada gados. Mana sirds allaž ir piederējusi Ivaram Kalviņam, kurš OSI sāka strādāt, kad., kā Jūs rakstāt, „visi istie zinatnieki bija psihenee” (vai drīkstu lūgt pārīti Latvijas „īsto zinātnieku” famīliju?) , un tagad ir institūta vadītājs. Bet ne jau tikai viņam galva ir īstajā vietā. Protams, būtu nesalīdzināmi efektīvāk, ja zinātniekiem (nevis plānā galdiņa urbējiem) nevajadzētu kulties kā plikiem pa nātrēm, taču… cerība mirst pēdējā. Un mana vēl dvašo, ticot, ka valsts nevar būt tik tuima, lai neredzētu pati savu labumu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    janazakovica > janazakovica 12.09.2012. 13.31

    zinatnieki ir zinatnes nav..tapat kaa makslinieki ir makslas nav..nezinu neko ko sabiedriba tauta nodoklu maksataji vai valsts kopumaa butu ieguvusi no visiem vai kaut viena zinatnieka…mes esam atpalikusi vimaz par 50 gadiem visur ari zinatnee..atcerieties to un nerunajiet mulkibas..visus spekus pielieciet tam lai ieraudzitu bildi kopumaa..starp citu godmanis ari bija zinat-nieks..fizikis..par tautas naudu nopirka par miljards ls izzagtu zidu banku..un vel daudz ko citu..neguliet bet piespiediet sevi domat.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Andris > janazakovica 12.09.2012. 14.00

    Paklausu ieteikumam un piespiežu sevi domāt.:-) Grūti iet, taču varbūt izdosies.
    Tātad Ivars Godmanis. Ja atmiņa neviļ, izperēts Jakubaiša ligzdā – Elektronikas un skaitļošanas tehnikas in-tā. Stāžējies Austrijā. (Un tā tālāk, un tā joprojām… Turpinājums – katra paša ziņā un kompetencē. Arī rezultāts.)
    „nezinu neko ko sabiedriba tauta nodoklu maksataji vai valsts kopumaa butu ieguvusi no visiem vai kaut viena zinatnieka.”
    Neesmu „tauta”, bet nodokļus tomēr maksāju. Tātad – kāds man, tieši man, nule kā ir bijis ieguvums no Latvijas zinātnes un konkrēti OSI? Bija šovasar gods piedāvāt sevi ērces maltītei. Tā kā man ir alerģija pret dakteriem, pie ārsta, protams, negāju, bet pastiepu roku, lai paņemtu remantadīna paciņu. Paldies OSI, visiem šī preparāta radītājiem un arī Jānim Polim aizsaulē! – pagaidām esmu dzīvs, vesels un pļāpāju IRšos. Taču, ja kaut cik necik orientējaties šodienas situācijā, varbūt jaušat, ka šis nav ne pirmais, ne pēdējais OSI sienās tapušais un topošais preparāts.
    Tātad varbūt arī Jūs, pirms rakstīt komentus, „piespiestu sevi domat”?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    janazakovica > janazakovica 12.09.2012. 21.33

    godmani no austrijas 1985 gada izsutija par spiegosanu PSRS labaa ..ka jau istu zinatnieku..remantadins izgudrots 30 vai 40 gadus atpakal tagat jau farmolokogija izgudrojusi simtiem labaku zalu..bet jus pie cepures zvaigznes vietaa varat uzpraust uzrakstu remantadins un priecigs staigaat..

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam