Jauna izglītības gada nakts domas
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (25)
tuba76 05.09.2012. 13.46
”Minēšu tikai vienu piemēru – mūsu īpašā vērtība ir gandrīz visiem bērniem pieejamā mākslas un mūzikas izglītība, kaut vai skolas pulciņu formā. Bet citur pasaulē pat īsti nesaprot, kas tas ir. ”
Ieteiktu braukt lēnāk pār tiltu ar tādiem spriedumiem, jo citur pasaulē var nesaprast Latvijas sistēmu, bet tas nenozīmē, ka bērniem nav pieejas mākslai un mūzikai. Zviedru politiķi šobrīd izvirzījuši problēmu, ka pārāk daudzi skolēni izvēlas mācīties vidusskolās estētiskās programmas un trūkst audzēkņu industriālajām programmām. Mani bērni ir mācījušies 2 dažādās skolās Latvijā – nevienā no tām viņiem nebija brīva pieeja piemēram – mūzikas instrumentiem. Mēs viesojāmies parastā skolā Hamburgā, kur mūzikas klase pārsteidza ar instrumentu izvēli. Vēlāk zviedru skolās mūzikas stundās bērniem bija iespēja spēlēt dažādus instrumentus.
Kā lasīju Youtube komentāros kāds brīnījās, vai Zviedrijā ir kāds īpašs ūdens, ja te labi mūziķi aug kā sēnes pēc lietus. Ja analizē slavenu zviedru mūziķu skaitu uz iedzīvotāju skaitu – tad izbrīns ir tiešām vietā. Varbūt atbildi var saskatīt – šajā reklāmas klipā, kur redzama parasta mūzikas stunda parastā skolā – http://www.kpa.se/privatperson/Funktioner/Privatpuffar/Filmer/Tack-for-att-ni-tar-hand-om-oss/ Mēs smīkņājām redzot šo reklāmu, bet tikai tā uzķer vislabāk starp smilšu graudiem tur esošos zelta graudiņus un ļauj tiem spīdēt, ja vien protams politiķiem tas liekas valstiski svarīgi.
0
Juris Dzelme 04.09.2012. 14.37
latviešu tautas un valsts pastāvēšana- tādam būtu jābūt politikas, valdības, un izglītības galvenajam mērķim. izglītībai jābūt tādai, kura veic šo mērķi ! tad nu varam izfilozofēt, kas skolā jāmāca, lai veiktu pastāvēšanu un attīstību. bet mums jau valda cita tipa reliģija- finansu stabilitāte, makroekonomiskie rādītāji, Eiropas normas.
kāda jēga no tās ekonomikas , ja latviešiem nav kur dzīvot un augt, gan intelektuāli, gan garīgi, gan materiāli…
0
Þanis Bezmers 04.09.2012. 09.45
Pirmais jautājums. Kāda ir izglītības sistēmu nacionālā specifika?
Mūsu tautas gara milži aizņem visu debess sfēru. Vismaz man tā liekas. Viņi radījuši visu kultūru un civilizāciju. Jaunākajos laikos tos nomainījuši hariji poteri un “izglītotāji” no latvisko telekanālu šovu taisītājiem. Informācija obligāti jāiepako roka formātā. Līdzīgi kā nelaimīgai dzērāja sievai, kura vecim var iebarot zupu vienīgi no puslitra pudeles.
Otrais jautājums. Kā salāgot stabilo un mainīgo, tradīcijas un jauninājumus?
Lai salāgotu divas lietas, tām jābūt klātesošām. Mainīgais mums ir atliku likām, par stabilo ir liels jautājums. Ja neskaita stabilo vājprātu, kas kā odu spiets virmo virs galvām. Piemērus katrs pats var izvēlēties pēc gaumes. Tanī skaitā ar jauninājumu ieviešanu. Jo mums, kā liekas, ir mainīguma kults: “Pastāvēs, kas mainīsies”, vai kā tamlīdzīgi. Mainīsies, kā priekšnieks-partijnieks pateiks, ja nē, no mīksta krēsla laukā kā korķis un tavā vietā savējais, “mainīgais”.
Trešais jautājums. Vai tiešām konkurencei jākļūst par galveno dzinuli izglītības sistēmas attīstībai?
Konkurence nepietiekošu resursu apstākļos (kas ir normāla, stabila situācija) ir vienīgais dzinulis. Citu nav. Tajā skaitā neviltots altruisms kā ideoloģija, kas nespējis īsti izkūņoties, mirst. Vēsturisko piemēru daudzskaitlībai vajadzētu atturēt no šāda ideālisma, kas arī, kā liekas pieder pie nacionālajām īpatnībām. Te nav skolu cīņas pret skolu, bet visu cīņa pēc trūcīgās artavas.
Ceturtais jautājums. Vai konflikts starp tehnoloģijām un humanitārajām vērtībām ir neizbēgams?
Vai tik šo kļūmīgo konfliktu nav ierosinājuši mūsu pašu nacionālie dižgari un, galvenokārt, viņu padomjlaiku un postpadomju interpreti un konjungtūristi. Var jau saprast ļaužu apjukumu, kad atvērās dialektiskā un vēsturiskā materiālisma “būris” un pāri brāzās rietumu buržuāziskās mācības. Tad pat mums netrūkst arī tādu ziķeru, kuri, tikko pēluši fenomenoloģiju vai lingvistisko analīzi, tagad driķē tai harmoniskas slavas dziesmas.
Piektais jautājums. Kā izmantot ārvalstu pieredzi?
Tāpat kā glaunu importa autiņu: nopirkt, ievest, padzenāt pa izdangātajiem ceļiem un saremontēt ar vietējiem līdzekļiem, pēc tam izmest laukā.
Un sestais jautājums. Vai zinām, ko vēlas sabiedrība?
Sabiedrība vēlas “skaistu dzīvi”. Skaisti dzīvot neaizligsi – ir tāda devīze. Viss pārējais pakārtots tās “sasniegšanai”, kas kā izrādās, nebija to vērts.
0
zauls 03.09.2012. 22.19
Labāk palasiet, ko Sandra Veinberga uzrakstīja par šo tēmu: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/434431-kazarma_nepilngadigajiem_kas_masketa_ka_civils_objekts_kas_tas_ir
0
zauls 03.09.2012. 22.17
Pie konkrētiem instrumentāliem risinājumiem varam nonākt racionālas analīzes un argumentu cīņas ceļā un tos nodrošināt ar administratīvu resursu palīdzību
=====================================
ak, jel!
0
māsa 03.09.2012. 22.10
Izglītība ir pakalpojums, kurš pilda valsts pasūtījumu. Izglītības uzdevums – nodrošināt valstij nepieciešamo speciālistu skaitu un vispārējo izglītības līmeni valsts funkciju izpratnei, atbalstam, veikšanai.
Lūk, valsts pasūta, IM izpilda! Teorētiski vienkārši! Sarežģījumi rodas tikai demokrātijas (anarhijas) varas sistēmas demokrātijas izpausmē!
0
zauls 03.09.2012. 21.41
Minēšu tikai vienu piemēru – mūsu īpašā vērtība ir gandrīz visiem bērniem pieejamā mākslas un mūzikas izglītība, kaut vai skolas pulciņu formā
================
Latvijā pulciņi ir par naudu un pieejami no vidusslāņa uz augšu. Turpretim Lielbritānijā dēls trenējas bez nekādas maksas.
0
Egitazz 03.09.2012. 17.04
Vēl gandrīz vai tabu temats – latviešu nacionālais raksturs. Var jau jautāt – kas tas tāds, bet visi saprot, par ko ir runa. Varbūt esam par klusu un atturīgu mūsdienu pasaulei, varbūt esam pārāk kritiski pret sevi? Vai skolas ar šo mentalitāti sadzīvos vai to lauzīs? Un vai skolas spēkos vispār ir iedvest bērnos pašpārliecību un savas vērtības apziņu, ja neesam spējuši pārvarēt negatīvismu un neticību savai valstij, tātad arī sev pašam, visā sabiedrībā?
=======
tad jau noteikti jāsaglabā skolu sadalījums “latviešu” un “mazākumtautību”, un jāveido etniskā atlase, kam ļaut mācīties latviešu skolās.
Mēs droši vien tad izlidosim uz krievu skolu, bet tas nekas, ja jau tā vajag tīrasinības saglabāšanai.
0
Ieva 03.09.2012. 16.54
Ja kaut ko grib izdarīt, tad tajā ir jāiegulda darbs un līdzekļi. Skolotāji, bija vieni no tiem, kas vissmagāk iznesa krīzes smagumu. Algu samazinājums bija faktiski visdrastiskākais. Un tagad gribēt, lai viņi demonstrē spožu sniegumu, ir absolūti muļķīgi. Ja skolā nav jaunu seju, ja no tās ir aizgājuši profesionalākie kadri, ja no LU pedagoģijas fakultātes beidzējiem uz skolu aiziet strādāt tikai retais, ka var gribēt skaistu māju, ja pamats ir sapuvis. Kā var to gribēt, ja IZM visu laiku ir pamatu drupinājis, reformējot reformējot ,reformējot tā, ka PISA indeksā esam slīdējuši, slīdējuši uz leju. Tagad, cerams, ir robežšķirtne, ir Ķīlis…
Un varbūt vajag padomāt par to – ka atšķirībā no daudzām citām lietām, mums BIJA laba izglītības sistēma, un ka ierēdņu armija to ir pamanījusies sabojāt. Ka tas, kas bija mums pašiem, nebija tas sliktākais, jeb otrādi – reformas savā kopumā ir bijušas tikai destruktīvas, IZM ir darbojusies PRET skolu, nevis tai palīdzējusi.
Varbūt, varbūt beidzot, kas mainīsies…
1
zauls > Ieva 03.09.2012. 22.25
IZM līdz šim strādāja šoferu meitas, varbūt Ķīlis būs ko mainījis.
0
Una Grinberga 03.09.2012. 10.50
Nabaga Ķīlis – jāmēģina atrast valodu un kopējus mērķus ar Saeimas izglītības komisijas vadītāja, kura dzīvo vēlākais 1980s. Nav brīnums, ka izglītība ir morāli novecojusi un pašreizējām skolēnu interesēm neatbilstoša. Un pats briesmīgākais, ka domājot par nākotni, tiek izmantotas senilas analīzes metodes.
8
ilmisimo > Una Grinberga 03.09.2012. 11.22
..izglītība ir morāli novecojusi un pašreizējām skolēnu interesēm neatbilstoša.
_______________
Un
kādas ir pašreizējās skolēnu intereses?
0
ilmisimo > Una Grinberga 03.09.2012. 15.36
>Nasing spešal!
…eee… paklau- ja jau tik vareni te interpretēji Raini- varbūt kādu mūsdienīgu interpretāciju par Kronvaldu ar var gaidīt?
0
Sanšains > Una Grinberga 03.09.2012. 19.48
Man Ķīļa vs. Druvietes salīdzinājums drīzāk būtu:
aizrautīgs, bet mazliet dīvains, nacionāli diezgan vienaldzīgs fantazētājs vs. nosvērta, ar asu prātu un skaidru domāšanu apveltīta, patriotiska izglītības jomas profesionāle.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 03.09.2012. 20.02
Ja būtu ass prāts un skaidra doma, tad nebūtu jālasa pieci retoriski jautājumi, bet vīzija par izglītību ar pieciem vienkāršiem un skaidriem punktiem. Izlasīju viņas atskaiti par Izglītības komisiju vienā no portāliem: “mēs tiekamies ar biedrībām”, “pārspriežam aktuālus jautājumus”… Tajā pašā laikā ar IZM ministru tiekas reizi 2 mēnešos. Nevaru spriest, cik viņa ir laba profesore, bet pie izglītības politikas plānošanas tāda laipošana vien sanāk – ja vienīgais mērķis ir lai katrs vidusskolēns zina, kas ir Jānis Pliekšāns un Atis Kronvalds, tad jāsaka, ka literātu paaudze nevarēs izdzīvot ar ES valstu atmestām maizes garozām.
0
AUTOEXEC.BAT > Una Grinberga 04.09.2012. 10.39
Nasing … Ja būtu ass prāts un skaidra doma, tad nebūtu jālasa pieci retoriski jautājumi, bet vīzija par izglītību ar pieciem vienkāršiem un skaidriem punktiem.
—————————————————————–
Lūk ļoti skaidra un asa prāta definēta atbilde uz tavām muļķībām :
“Un vai kritiskāk nav jāizturas arī pret tā saukto ārvalstu ekspertu atziņām? Es pat nerunāju par visai populāro izglītības popzinātnieka vai šovmeņa tipu, kas ceļo no konferences uz konferenci, ar precīzi aprēķinātiem retoriskiem un neirolingvistiskiem paņēmieniem iedvešot auditorijā revolucionāru noskaņojumu. Pat Latvijā mēs varam atrast daudzus tiešām labus speciālistus, kam būs pilnīgi pretēji uzskati par izglītības sistēmas misiju un attīstību un kas pratīs savu viedokli spīdoši pamatot – kur nu vēl Somijā vai Amerikā. Ikvienas rīcības pamatojumam mēs varam atrast patiesas autoritātes atbalstu…”
Šis cilvēks , atšķirībā no “piecu vienkāršu punktu” vīziju ražotājiem , redz “visu laukumu”, kā mēdza teikt Tante Sidra.
Labāk pamato, kur viņai nav taisnība. Izskatās, ka tu pat nepamanīji, ka viņa nevis grib ” lai katrs vidusskolēns ZINA, kas ir Jānis Pliekšāns un Atis Kronvalds “, bet gan lai katrs SAPROT šo izcilnieku teikto un domā līdzi.
0
tuba76 > Una Grinberga 04.09.2012. 18.23
ARTs – citētajā tekstā tāpat kā visā rakstā ir tik daudz ūdens un, ja godīgi – stipri maz sausā atlikuma. Nu ko nozīmē “tā sauktie ārvalstu eksperti ” un “daudzi tiešām labi speciālisti” Latvijā, ja netiek saukti vārdi? Ja jau autore ir tik laba speciāliste ar skaidru un asu prātu, tad tik garā rakstā varēja būt vairāk konkrētības – tuvāk zemei un ikdienai un mazāk virtuozas tukšvārdības.
0
AUTOEXEC.BAT > Una Grinberga 04.09.2012. 22.13
Vita … citētajā tekstā tāpat kā visā rakstā ir tik daudz ūdens un, ja godīgi – stipri maz sausā atlikuma.
——————————————————————–
Muļķības. Tieši otrādi – raksts, atvainojos par tiešumu – nav taisīts domāt negribētājiem un “piecu vienkāršu punktu” vīziju cerētājiem. Un “sausais atlikums” (personīgi man noteikti) ir būtisks, jo kaut vai stāsts par popzinātnieku-šovmeņu tipu man bija ļoti interesants jaunums – un tiešām esmu spiests šim te piekrist. Ne mirkli nešaubos , ka ja autorei pajautātu konkrēti – viņa bez grūtībām dotu arī piemērus ar konkrētiem vārdiem gan “ārvalstu ekspertiem”, “gan pašmāju speciālistiem”.
Taču konkrēti ķidāt nemaz nebija šīs publikācijas mērķis, drīzāk tās ir vispārīgas, bet tajā pašā laikā ļoti vērtīgas vadlīnijas.
“Piecu vienkāršu punktu” receptēm ir jāpērk recepšu grāmatas – ja pašam negribas domāt.
0
tuba76 > Una Grinberga 05.09.2012. 13.44
Piedod, Art, i’m not buying it. Ir iemesls – kāpēc pie šī raksta ir tik maz komentāru, kaut gan tas ir par ļoti aktuālu tēmu – tur nav pateikts nekas tāds, ko var diskutēt. Ja mani nekaitinātu fakts, ka cilvēkam, kas Saeimā sēž kopš 2006 (?), nav nekā konkrētāka, ko teikt, es arī neko nerakstītu. Cik man ir nācies runāt ar zviedru politiķiem vai lasīt zviedru rakstus par aktualitātēm, tie mēdz būt par konkrētām lietām, kas ir svarīgas un saprotamas katram – tā teikt aktuālas sabiedrībai, bet risinājumi mēdz tikt piedāvāti no katras attiecīgās partijas ideoloģiskā skatu punkta.
Sekoju Latvijas presei un man radies iespaids, ka Latvijā izglītības sakarā ir sekojošas aktualitātes:
1)Kā nodrošināt visiem bērniem Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību neatkarīgi no vecāku maku biezuma.
2)Kā lokalizēt 3000 bērnus, kuri «ir skolas vecumā, bet nevienu izglītības iestādi neapmeklē»
3)Kā pēc iespējas ātrāk nodrošināt skolotājiem algas tuvāk normāliem cipariem – Ķīlis sola 500 ls nākošgad (es nesen satiku cilvēku, kas jau šobrīd saņem šādu algu, izskatās pēc kaulu kambara un pēc darba iet mežā lasīt sēnes, lai būtu kas gardāks ko likt uz zoba)
4)Kā izglītot un izaudzināt t.s. agresīvos skolēnus, par kuriem nesen bija diskusijas. Vai ir pietiekami apzinātas šo skolēnu problēmas ar psihiatriem, psihologiem (daļai no viņiem var būt neiropsihiatriski funkciju traucējumi – ADHD, Aspergera sindroms u.c., par kuriem Latvijas sabiedrībā ir minimālas zināšanas)
5)Kā piebremzēt un noturēt rāmjos nacionālo eksperimentatoru Ķīli, kurš gadiem ilgi milzušas problēmas strukturālā, ekonomiskā un nacionālā līmenī cer risināt ar kadru maisīšanu un planšetdatoru iepirkšanu.
6)Vai Latvijā ir plāns, kā uzņemt skolās atpakaļ bērnus, kas mācījušies citās valstīs un atgriezušies atpakaļ Latvijā? Nav ilgi jāgaida, kad būs arī tādi, kas dzimuši ārzemēs un ieradīsies kopā ar vecākiem – kā Latvijas nacionāli specifiskā izglītības sistēma tiks galā ar šiem bērniem? (Mans dēls labprāt gribētu mācīties augstskolā Latvijā – Latvijas pilsonis beidzis vidusskolu Zviedrijā, latviski runā un raksta, bet vidusskolas atzīmes latviešu valodā nav – finansiālu apsvērumu dēļ viņš Latvijā mācīties īsti nevar atļauties, bet, ja varētu, tad kā ārzemju students. Šo jautājumu mēģināju skaidrot Izglītības ministrijā jau pirms gadiem 5 – viņiem nekāda risinājuma nebija tad un nez vai ir arī šobrīd)
Ja neatrisinās šīs un citas aktuālās problēmas, jau pavisam drīz var nebūt kam prasīt – vai tu zini, kas ir Kronvalds?
0
ekmanis 03.09.2012. 10.31
Sķiet, ka skolas uzdevums būtu no katra bērna izaudzināt savas valsts pilsoni kā personību. Varbūt ir vērts paskatīties kā Lielbritānija audzina savus pilsoņus? Viņu bērni mācās skolā un dzīvo skolas internātā. Īsts brits veidojas vienlaicīgi abās iestādēs. Es pazīstu vienu latviešu puisi, kurš Londonā, iedams skolā un dzīvodams internātā, izauga par britu. Vai Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā tā izaudzināt Latvijas pavalstniekus nevar?
0
janazakovica 03.09.2012. 10.26
neviens un nekads no autores apskatitiem jautajumiem lidz realai izglitibas sistemai nav nonacis un nenonaks..tikai tada autores kopetencu spalvas pucesana sanak..bet liekas druviete bija centralaa persona kas nodrosinaja t.s. krievu skolu reformu ..tas bija tiesam milzigs ieguldijums valsts un nacionalas sabiedribas veidosanaa..
0
Baiba Eglâja 03.09.2012. 09.19
Daudzgadīgi jautājumi. Vai vēl atlikušie skolotāji vispār zina, kas bija Kronvalds? Latv lit-ras skolotāji varbūt. Valsts un izgl min-jas (politikas) pārmaiņas taču ir uz to, lai sagrautu esošo. Kur ir izglītības mērķis? Iemācīt bērniem lasīt un rakstīt latviski? Ar spalsvaskātu? Cibiņas jau bērniem dod līdzi.
0
Your1stMarathon 03.09.2012. 07.25
Jautājumi ir uzdoti. Nebūt ne retoriski!!! Paldies.
Vajadzētu arī atbildes!? (Lai ir par ko diskutēt…)
LAI BEIDZOT RĪKOTOS.
1
+2
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Your1stMarathon 03.09.2012. 21.26
——
Viss notiek – saskaņā ar veco ‘labo’ principu: ‘Klausies manos vārdos…’
– ‘(..)bet vai jūs zināt, ka Upīša “Zaļā zeme” vairs nav skolu programmā?’
Bijusī kultūras ministre HELĒNA DEMAKOVA (21.08.2012,Latvijas Avīze)
– Tā tiek ‘stiprināta’ nacionālā kultūra, kad vienas ministres laikā no skolu programmām pazūd ‘Uguns un nakts’, citas – ‘Zaļā zeme’, vēl citas….
Tādas tās objektīvās likumsakarības – izzūd šķiras ‘zemniecība’ un ‘inteļiģence’ – aiziet nebūtībā nacionālā kultūra?
0